h
f — LATVOA AMERIKA Sestdien, 1962. gada 13. jaavāri, Nr. 3.
LATVIJA
Nr. 3. SESTDIEN, 1962. GADA 13. JANVĀRI.
ubojiēšaiias hiaksa ASV un Kanādā: par mēn. $ 1.50; 3 nnēn. ? 4J(); fj mēn. 8.50; par gadu $ 16.00.
SludmājuAimnjJiksa- sludinājumu daļā § 1.60; tekstā « 3.20 — $6.40 par vienu collas slejas telpu.
Redakcija patur tiesības mannuskriptMs
Neizlietotos mariuskriplus neuzglabā, bet us vSlēšaacs mtz atpakaļ, ja pievienota pastmarka.
Ar auto vSrdu vai Inlcii^ļiem parakstītajos rakstos izteiktās mmas var neatbilst redakcijas' viedokltau
Neredzami
Stāstījians par latvieša slepenā dientista un pretestības kustības cīnītāju gaitām 2. pasaules kara laikā pirmiespieduraā drizmnā parādīsies mjāiJis teJtoate
CIŅA AR CITIEM IEROČIEM TURPINĀS
ANGLIJAI
Pašreiz mūsu ciņa par Latvijas brīvību ir izcīnāma politiskā laukā. Viri ir tie paši, tikai iero ' či un cīņas veids cits. E'3Z tiem tautiešiem, kuri savās darba vie
BRiViBA UN VERDZĪBA
Protams, ka tādai ipersonai kā
IZĶĒMOTĀ VĒSTURE Mr. John E. Dunn diezgan pil-
Mr. John E. Dunn, kura vēstu- ■ atdarina komunistu paņē-lē izpaužas tik pilnīgas un pade- mienus vēsturisku faktu sagrozi-tās ar areumentiem un^ faktiem vīgas komunistu simpātijas. bū^:^ā_un izķemošanā^Ķā latvietis tas ar argumentiem im faktiem ^ Udzīgi pilnvērtīgs pa- es zmu; daudz vairāk par savu
doms. šoreiz tas būtu ne vairāk^ 1 ^^^^ un savas zemes vēsturi.
pārliecina darba biedrus, atklāti-
■ bā nārādās^ tie ImSrTnSst šoreiz tas būtu ne vairāk,! ^ ^ ^ zemes vescuri.
vS.^r^y^.S^^^^^^ kā^ārneltiesuz dzīvi i^^^^
Pad. Saviienībā vai uz vienu no! ■
1 Latviju pret faktu viltojumism i ^ _ v .- ,.
'laikrakstos, šādaVcīņa ir notiku.!"^gatajam un plaukstošajam
si laikraksta ,,Bolton Evening ^^^-^^^ valstīm. Pēc komunistu !K'Sws" slejās. Polemikā pret ko
zi.
Brīvās un neatkarīgas Latvijas
■^^"^''i S'ISf I IbrhSas-riSi^i^ tad: ^a^sts pasludināšana notika 1918.
mūnistiem vai vinu nS^l^^^tu kvalificēts noteikt, kuŗā^p^^^ atbrīvošanas kaujām
mumsnem vai viņu nozsKreje _^ ,. - v^ ,irū! I i92n. rada Pad Savipnīha attm.
i ""^^^^^"^ viņu^uzb^t^j. ^ ^ - - ^ r y^ 1920. gadā Pad. Savienība attei- .
jiemir nostājusies DV nodaļas S^'cas no jebkādām : territoriālām:
KRIMINĀLISTI
TURAS KOPĀ
TĀ
Jūrmalas pilsētas tautas tiesnesis P. Krauze savās partijas avīzē „Cīņa" raksta: . . . Kas gan no Slokas iedzī-
informācijas darbiiiieki un vana-
ties izpildu komitejā, viņam gan saņēmusi. Antonijai Ņazārenko: puse: 1961. gada novembris . . . vajadzēja redzēt un p-tklātnebū un Fjodoram Vāsiljevam par sa^Brīnumsv^^^^^ lietošanas Ugunis šanas. Bet viņš to nedarīja. Pil- vu negodīgumu un. gļēvulību vēl ir 6;mēneši. Kuram nō šiem dā-sētas intereses viņāiri nav biju būs jāatbild tiesās priekšā;. tumiem ticēt? Acīmredzot, tirdz-
šas sirdslieta. Kā gan viņš varēs Tiešu-prakse rāda, ka paši ie- niecības darbinieki izgatavošanas ^^^^ ^^^^^___^ .^^^^..j^^.^^
sēdēt tiesas krēslā .Un rūpēties dzīvotāji var visvairāk darīt np_- datumu ir atjaunojuši, bet. pa^^^ ^ ^^^^
ipar likumību un taisnību? ziegumu nepieļaušanā, atklāšana ņas saturs palicis vecais.- Vai;ta ^r<\iL w.r^ir.o
Kā ar savu sirdsapziņu norēķi- un apkarošanā. Kad redzam slik-, drīkst krāpt pircējus? ; .votājiem nepazīst bijušo pilsētas nāsies Antonija Nazarenko? Iz- tas parādības, kad sastopamies ■ /. ■
padomes izpildu .komitejas, nieklēšanā viņa liecināja, ka ie- ar stāvokli, kurā var rasties kār., VĒDERA TĪFA V
priekšsēdētāju K. Didenko. Sma- devuši kukuli Didenko> bet vēlāk tības un likunūbas pārkāpumi — . -EPIDĒMIJA gi pieminēt viņa vārdu, vienīgi no saviem vārdiem un sava pa neklusēsim! Mūsu katra pienār /^j-gt^ mazgā rokas
vārds «bijušais" tiek izi-unāts ar raksta atteicās. Tāpat arī Oeza- kums ir nesamierināmi vērsties -^^ nPri7Pr ripvārītn
atvieglotu nopūtu. rija Zubare bija iedevusi kūku- pret jebkuru padomju likunļu ^"^^^^
Nometis pie malas demokra- ļi; ,iat saņemtu dzīvokli Slokā, pārkāpumu. Katrs nōziegionis, ""^m ^ Pienu, neēd nemazgā-
tam 'es vēlētos norādīt Mr.^^^; Jebkādām ■ territoriālām d7n nārstāve Un ne tikai vini Punn'am lietot vēstures faktus Prasībam uz visiem .laikiem, dzu pārstāve, _yn^ ne tikai viņi _ valstīm ne tikai no i Bet 1940. g. pēc tam, kad. Pad. vien. Pailgos nākusi citi tautieši. ^^^S?"^ okupēja Baltijas val-
bet arī no citiem avotiem. . stis. notika „vēlēšanas". Tika pie-Colin J. Ta(ylor. ^^^"^^ ^ ^^^^ ^^^'^ vēlēšanu sa-Debatēs ieslēdzās latvieši. I ^^^^ ar komunistu partijas
kandidātiem. Grupa drošsirdīgu ' latviešu patriotu mēģināja uzštā^ Vispirms gribii sacīt, ka n^: kandidātu sarakstu, bet
viena no M' John E. i>unn pie- ^9 viņi ^dargi samaksāja, tie minētajāni, brīvības izpausmēm nismu. Polemika Bolton Evening pašreiz neeksistē Pad. Savienībā, ļ^spejams ka sie veiesanu rezm-
Mēs šodien neesam aizmirsti — mums ir; savi sabiedrotie un draugi." Laikam vēl tālāk trimdā ejot, šāda pīmtāju draudzība būtu jāattīsta iun jānostiprina, šie ir tie cilvēki, kuri bez āizrunāša nās vai locīšanās ir iesaistījušies
KRIEVU BKIVĪBA
tiskos vadīšanas princijjus, Di bet' tiesas sēdē šo savu liecību katrs pārkāpums ir jāatklāj, jā- tus augļus. Cik tas apnicīgi! Ka deņko sāka Slokā saimniekot atsauca un stāstīja, ka viņa Di- pierāda un jānosoda. Aritas n&-, niūsu zemē līdz šim ha,v izbeig-
vispirms par labu savai kabatai denko aprunājusi, im par kukuļiem izsaimniekoja; Pat izbrīnu rada Fjodora Va
pieciešams, lai mūsu sabiedrībā ta smaga slimība, kā vēdera tīfs vairs nebūtu tādu, ķas_ nedzīvo _ iemels slēpjas augšminēto
-ne tikvien pilsētas dzīvokļus un s^jeva rīcība. Viņš par Didenko'pēc komunistiskās morāles prm-^^i-.^^'^^
^^PS^^bām ziņoja PSRS^feene- ^lem. ^.^^^ ;S
Neiws slejās sākās ār kāda lasītāja vēstuli: -
; KOMUNISTI IR ĪSTIE IMPERIĀLISTI. ■
savu godu. , ļ rālpfokuroram ūn arī apliecina
Daudz varētu runāt par šī bi- ja^ ka Didenko draugi iespaidojušā priekšsēdētāja izdarībām, jot lieciniekus, lai tiesā nelieci-taču ne tas vairs ir galvenais, jo nātu patiesību. Bet, kad ipats Va-:Par saviem noziegumiem viņš ne- siļjevs stājās tautas tiesas priek-
svecītes nedeg .^^^ pskpok un ps
Turpat Cīņā j/Plāude sūdzas: RS min. padomes uzstādījusi uz-Tukuma universālveikalā no devumu tekošajā septiņgadē šō pirku brīnumsvecītes, domādams saslimšanu.- krasi samazināt. —
*7^i,; cs^r ett«ST« ļōiijcvo ūt«y«^^.»utti*o txv,o«^ Ķ""" vpirKu ormumsvecues, uumauauw5asimisanu~ krasi samazmat. -
sen tiesas sede saņēma sodu. U», lai pateiktu visu. kas viņam Jaungadā sagādāt prieku savam g^trā zinā vāriet bienu san to Bet svarīgs ?r jautājums: kaij^tjesājamā lietā zināms, tad . . .'divgadīgajam dēlam. Pārbraucis^nLf?MS?l£f^^
viņš varēja pilsētā tā rīkoties? ļviņš teica, ka viņa ziņojiims esot mājās nolēmu aizdedzināt vifr Jl^^^^t pirkuši tirgū, gan v^^^
Kāpēc apsūdzību pret viņu varē- bijis meli un nepatiesība.
nu. Pirmā nedega; otrā - ari ņe, Atceraties, ka bīstams ir
ja izspriest tikai nesen, lai gan nemaz nevajag zagt, lai iiešō. palika'sarkana, dažas ūdens no tedhniskieni ūdensva-Slpkas pilsētās padome vairs nev kļūtu par noziedznieku. Ari me- Idzirkstis izsprāga, bet tomēr ne- diem, joto netīra un hedezinfi-pastav jau_ daudzi^ mēnešus? jošana ir noziegums, - tā ir pil-'dega. . 'cē - Ne vienmēr ir viegli atšk^^
Kapec klusēja tie Slokas ledzi-jnīgi pretīga padomju pilsoņu go-, |;skatīju paciņas tegatavošā-:^'.^^^^^ votaji, kas jau agrāk so to zma ļdam un pienākumam. Tas, kas nas laiku Sev par brinumū tur Wa tīfu no citam saslimsa-ja par Didenko ļaunprātībām? cenšas glābt no pelnīta soda no- atradu trīs datumus. Pirmais— v • • Kur bija Klaudija Spkolova, An- giedzhieku, atbalsta noziegumus' giguldas rajona rūpniecības kom-,(„Soy. Latvija" 17.V na Dreliņa, kam nebija ņosle- ļ ļj^itē mūsu sabiedribai, mūsu bināta uzspiestais 1958. gada 9. mdlodež" 7. VI 61.) purns,.ka Anna Voroncova neti-1iekārtai, tāds nosēdināms pats decembris, otrs uzrakstīts virsū —.
rā ceļā par kukuli iekļuva komū-, apsūdzēto sola. CezarijaZupirmajam'ār tinti - 1960. .gads, nalā dzīvokli? Labi, ka viņam bare par melošanu tiesā sodu jau trešais — zīmogs paciņas, otrā tagad nepietrūka apziņas tautas „ tiesai pateikt patiesību, lai varētu galīgi izvilkt: dienas gaismā kukuļņēmēju.
Taču bija vēl arī tādi, kas nenāca uz tiesu ar atklātu sirdi, ar nicināšanu pret noziedznieku. Didenko labvēļi Sergejs Dem-čenko, Nikolajs žuravļovs, Antons ; Markvalds nepārprotami centās atbalstīt cilvēku, kas bei-; dzot bija nonācis tai vietā, kur viņam vajadzēja nonākt daudz' agrāk — uzapsūdzēto sola. Kā da gan var būt Nikolaja žurav ļova morālā seja, ja viņš centās ; citus pārliecināt, ka tiesa nsesot bijusi taisnīga vn sods. Didenko noteikts nepelnīti? Cerams,- ka Slokas celulozes un papīra kombināta kollektīvs, kur stiļādā žuravļovs, palīdzēs viņam izkāpt no tās bedres, kurā viņš pats, noziegumu aplam aizstāvēdams, nokļuvis. Un vajadzētu Slokas celulo zes un papīra kombināta kollek tīvam pārdomāt arī;.vai Antonu Markvaldu var vēl sūtīt uz tautas i tiesu par piesēdētāju. Viņš bija' Slokas pilsētas izpildu ■ komitejas' loceklis, bet tagad tiesā atklājās viņa nepievilcīgā'loma. Darbojo-
Vairāk kā sešdesmit gadus atpakaļ krievu rakstnieks Turgē-ņevs, runājot par ideoloģisko ciņu, ir. sacījis: Viens veids, kā ienaidnieku nāvīgi ievainot, ir to v^not par saviem nodarīju miem. Tā tas notiek pašreiz, kad Pad. Savieiiība apsūdz Rie-tūniūs koloniālismā. šajā saļca-rībā ^ēļos sniegt dažus raksturL gus skaitļus par brīvību zaudējušām ūn brīvību ieguvušām tau-tāim pēdējos 25 gados. Mnētajā periodā Āfrikā uh citur brīvību ieguvuši 670 miljoni cilvēku, Ta nī pašā laikā 114 rniljoni ir no nākuši atpakaļ verdzībā. Tas ipiērāda, ka īstais ķoloņiālisinš 61, ūn „Sov. pašreiz viskrasāķ izpaužas tieši Padomju Savienībā un tās sate lītos. ;■;■ .;;
■ ' T. P.-eaworth.
Krieviem nav atļauta streikoša- ati^ekad nav ^aiiti. Kaus na. nerunājot pai^ brīvu presi un f?"^°^sjaikraks^s^ tos attieci-radio - partijas pasniegtais ^i^^^,^^}^^ velēšanām paz^ ves veids un kultūra ir jāpieņem 24 stimdasj)irms veiesanu bez protestiem, ^eapmī^inātos((99.^ proc). ieskaita ..antisociālajos elemen- i ^f^^'^^ parkr^vosana. dzītos" mi „brivprātīgi" nosūta uz vokļu^mi nop^^^^^^^^^ pŗs^u darba nometnēm, vai nozīmē at- trūkums ir tikai dažas zīmīgākas
matu luī nekultivēto zemju ap ļ
parādības pašreiz Baltijas vai-
gūšanai Sibīrijā. Bez vāciešiem. Okupācijas karaspēks un
kuri bēgšanas apstākļu ziņā līdz
slikta.-medicīniskā
.Mediķu-vienaldzības dēļ slimajam daživeiz jāstaigā pa iestā-' Protams, šāda satura vēstule dēni; veltīgi: nozaudēti analīzes,riepalk^ vietējo komunistu ;ne-dati, nevar pieņemt; spiež stun-ļato^^
dām stāvēt rindās. — Rīgas 1.
poliklīnikā 17. novembrī •slimnieku.; pieņemtajā
ea;
ārstu izsau-
trīs baltijas valstiis Sav^ včstuļē par paltij as ,val-
;;e s»ep grutuedomates ļoti vecam nodilušam L'n ™ var ĶkaiM par normalu-^^ 'saviemba. nicinājumam.
- io t Tiek pieminēti 114 miljoni cilvē-es jag^da 8 stmi- pazaudētā brīvība;. Bet
(,,So". Latvija' „«_i,5^.. i,.;,*Tv,„ viņš
stīs.
_ komunistu iekārtas. pārvaldes
SiTijuši ^lēģētāltkvot: gādarUli-viss. notiktu
li. no Pad. Savienības brivībaš ka partija Maskava nc^ivka. ir bēguši miljoniem citu cilvēku. ^. , ,, ^ -j, vai tas tā notiktu, ja tur būtu ^ši./aktu bagātība parada un tāda brivība kā šeit. Anglijā? kpnmms^,. viltojumus.
p 'cik- nu tas īsa vēstule iespējams. 'Taču kāds komunistu piekritējs Mr. John E. Dunn faktu nepa-j vēl mēģina slavēt Padomju Sa-relabu aprāda vēl otra mūsu vienības .^brīvību" šādi: tautieša vēstule. (Nobeigums 8. ļpp.);
Latviešu vajāšanas 1936.—1938.
Vai dzīve šai māmu|ai padomju kolchozā ir giaSša? '
ja; dažās Rīgks-aptiekās pat vienkāršākās'zā das? ; . :'."
16. XIX ml
.:y,R!gas; 3;Upv, pil£.:s;i slimnīcas atkiātajj, partija» ■ • sāpulc? daudz kritizej a ves: aissardzībās
par kādu brīvību viņš runā? Pakts ir tas, ka Baltijas valstis; ir bijušas konservatīvo (Toriju partijas) niīluļi jau vairāk kā. 40
Modris Lorbergs
SARU AKMEN
stāsts
3. turpinājums
, kaut; kur tālu pamalē beidzot ie-: ;.' skanējās inotoņi dobjā pukstēša-
na. Laivas atpakaļ atgriezās tuk--Kaut kur tālu aiz lielā īapu, Lielais nemiers, kas jau labu ļ šas. Pēc pāris^dienā^^^ biezuma dienām ilgi dzirdējūsJaiku bija dzirdams zemes un ari motoru rūkoņa, riteņu klaukšanr, 1 jūras pusē, pēkšņi iesviedās te-
Ārzemēs ir daudz rakstīts par viņš stāstīja. „Tagad man pār to, komunistu partijas tīrīšanu Sta- jāsamaksā, čeka pieprasa, "lai es lina laikā, bet apbrīnojamā kār- atzīstos, kā partijā turpina dar-tā ļoti maza interese ir izrādītā boties pagrīdē, un lai es uzrādu par bezpartejisko pilsoņu iznīci- šīs partijas locekļus. Prel;ējā ga-nāšanu -komunisma valdīšanas dījumā man būšot'jāatbild, par laikā. Pieņem, ka čekas upuru šīs partijas vadīšanu." šinī katē-skaits ir vairāki desmiti miljonu, gorijā bija ieskaitīti arī „Bij. po-iKād&jip bijušiem čekā ieslo- lītisko katordznieku apvienība", dzitie|h; '^^^ iz- kuras locekļi bija cara. ļallca ka-
kļiivis brīvajā .'pasaulē, tagad bordznieki. publicējis savās atmiņas par če-^ Trešā kategorija bija visi tie, kas darbību Poltavā 1938. gadā. kam kādi sakari ār ārzemēm, viņš stāsta: Tos visus apsūdzēja spiego.^anā. ;
„Tā kā čekas telpas bija pār- Mūsu kamerā ieveda bij. austrie. pildītas, tad mums, apcietina- šu kara gūstekni; Aprunājoties tiem, bija iespēja ieskatīties kan- ar viņu, mēs nospriedām: :, -cēlējas darbā un noklausīties te- „tu būsi spiegs." Tikko viņu lefona sarunās, jo mūs jau uz- nopratināšanā sāka sist. viņš paskatīja par likvidējamiem un rakstīja atzīšanos spiegošanā, lielu vērību vairs nepiegrieza. Kāds zābaku tīrītājs — asirietis Pirms apcietināšanas man likās, arī; tika apsūdzēts spiegošanā ka apcietināšanas notiek bez kā- par labu Turcijai.' Viņš samieri-das-sistēmas. Dabūjis ieskatīties nājās af to, ka ir spiegs, tikai čekas darbībā, es pārliecinājos, lūdza pratinātāju, lai viņa spie-territorijās, līdz paši varēja ie- ka čekai bija izstrādāts velniš- gošana nebūtu Turcijas labā, bet rasties un tās pārņemt. Viņu no- ķ^S^ plāns tautas ienaidnieku iz- jebkādas citas. Valsts labā. Viņa dom.!biia izmantot Baltiiasval^ «if^mpanai. Par to es dabūju zi- dzimtenē turki esot masveidīgi : snf L hLS la^^^^^^ sekojošas telefona sani- apkāvuši viņa tautiešus pie vt
^^^■.^^^'^ļ^^^^' nas. Kāds no čekistiem izsauca nas ezera, kad krievu karaspēks ju Savienības iekšējas lietas, Par pa telefonu kāda rajona priekš-- nb turienes atkāpies, Un tāpēc spīti šiem notikumiem Baltijas nieku un jautāja: .^Nu, kā tev;viņš atbēdzis uz Krieviju. Divi; Valstu iedzīvotāji nodibināja re- iet ar apcietināšanas plānu? Ko? poļi - šoferi parakstīja atzīšanos, volūcionāras valdības. Tās vai- Tikai. 80? Tu zini, ka tev līdz šai ka spiegojuši par labu Polijai). • dījā dažus-mēnešus; līdz Rietu^^^f ^.ļ l^'^ vajadze-ja apcietināt viņi esot izgatavojuši savu aul mu sabiedrotie un vinu atbarst'-^"""^f- ^^^ego^^-^^^P-'tobusu motoru skices un tās no-S« fS Spin iTerroristus un_ diversantus 6p„'devušl Polijas, aģentam. Pēc divi , , - , ... - ^^Ji^^g^a 1919. gada. Pec tam ļkoptrreVolūcionāro organizāciju nedēl^^^
daudzu citu pavadiT)a. Tum-,kas seit savijās, ne^ un Francijas atbalstā locekļus 90. Pareizi. Izpildi plā- S {|iu atS^
šajās naktis tad; dzirdēju laivas raksta kā jūrās viļņu deja smīl- šajās valstīs valdīja pretrevolū-i nu ātrāk, jo citādi operatīvās da- zīties citā nōdarijumā, jo ļbija. klusi ieslīdam ūdenī,; Dzirdēju ļšainājā krastā, un, ļaunai dienai:cionāras.:valdības; Pie varas nāca ļJas priekšnieks tevi pašu liks ap- noskaidrojies, ka, minētie auto-tās ar airiem izdzenam jūrā, līdz;nākot, brīdināsi viņus ar.sāvām fašisti un kopā ar valdošo škiiui^^^^"^^^^ ir nedēļa laika.",būsi nav krievu ražojums, bet
re. Jau pēc pirmā pasaules kara Rietumu sabiedrotie deva norādījumus vāciešiem palikt šajās
. . . ..... ., . gadus. Kadeļ tas ta, to nepar
ministriju un pilsētas ves. aizs. „:„,|^ v^* ^i.,,
■> ir 4 r -r K t protami pierada so valstu vestu-nodaļu.Visp^s trūkst automo- ^
biļu ārstu : izbraucieniem pie slimniekieitf juņ; med. māsu; Da^ žās ppUkliniltās nav. Šauras specialitātes āŗātū. Pilsētas pblikli-nikāš nav ihļfekcijās slimību kabinetu. Miristrijas un .ves. aizs. nod. darbinieki pōliklinikās ierodas galv. kārtā - sūdzību izmeklēšanai ! . ; "(si 25. vii 61.).
vairāk parādījās svešas sejas. Pa- matu, par cilvēkiem, ķuŗi šeit rādījās, pazuda un tad atgriezās dzīvoja, par priekiem Un bēdām.
tas pats. Tā tas turpinājās visu augu rudeni. Pāris no laivām arī
un balsu sasaukšanās. Tā neno- pat tuvumā. Skaļi grāvieni dirn- neatgriezās. Ļikas, ka no veca-^ima vasaru un ziemu, līdz kār dināja zemi kā toreiz, kad uguns'Ji^ ci^ma iedzīvotajiem an -dus agras vasaras dienas Tītā mēles no. tumšās pazemes mani vairs visi nebija šeit. . , ciematā.lerāpoja tāds Uels rāpo- izmeta augstu giaisā, un ari liela- veju aukstuma dobja
tājs:Brižiem tas iekaucās augsti jā ūdens plašumā reizēm gaisā līkas, bija ^pienākusi
un gari kā kādreiz vilki gau-'uzšāvās milzīgi ūdens stabi.,tepat vai aiz liela meza. Ciema doja, ziemā izsalkuši, lencamo * Nakts tumsā jūrā slīdam manīju'Palikusie drūmām sejamve^^^^^^
manījuši, brižiem urkšķēja zemi'lielus kā salas ku^s, un arī tē-'gan uz zemes pusi, gMianpari tur ieskanamies kādas ;_svešas
aukstajām akinēns asarām .
Viņš teica; un gurdu gaitu nokāpa lejā ciematā .; . ; ;- Es viņa vairs neredzēju, ;
Reiz naktī pie manis atvilkās noguris, sņiagi ievainots cīnītājs. Ilgi viņš V glāstīja manu auksto stāvu un spieda savu karstumā kaistošo pieri ^pie māna vēsā pleca, līdz iemiga, lai. nekad vairs' nepamostos . . , ;
Vecais ciemats -tagad ir kluss uh izmiris. Reizēm nakti šķiet
apspieda baltiešus. Fašistiskais redzēju, ka ķatm-dienu NK, itāļu _,,Piatŗ
^«sītL^ Tof,Miō 'Tilf,,,,^ T,TOM iVD prokurors parakstīja apcieti-rezimsLatvija, Lietuva un Igau- nālanas orderus, nemaz neizla^ mja naca pie varas, kaut ledzi- ^ - - -
kā maija: vabole. lerāpoja ciemālrauda līdakas, kas baidījās die-
un apstājās. No tā izlēca vairāki vīri; un tūdaļ ciemā sākās uz-traukmna pilna rosība. Sievas
nas gaismas un lielā spīdekļa.
Lielais nemiers pārskrēja, jūras pusē miera vēl arvien nebi-
rāudāja, bērni kliedza, bet saulē'ja. Likās, miera nebija ari ma
un vējā nobrūnējušie jūras va-gotāji klusēdami darīja darāmo.
niem draugiem, ciemata iedzīvotājiem. Ik dienas kāds no viņiem
Šis rīts man atgādināja to tum-ļ uzkāpa pakalnā pie manis, ap-šo nakti sengadus atpakaļ, kad sēdās uz mana platā kamieša, ciematā iebruka svešie pārjūŗas atbraucēji. — Kad lielajam spīdeklim pār meža galotnēm pārkāpjot, lielais, rāpotājs no ciemata atkal izbubināja, tā lielā kaste aizmugurē . bija .piesēdināta pilna ciema iedzīvotājiem.
Klusēja - aizbraucēji, klusēja palicēji, un klusēju arī es, lāses apstādināt nespēdams. .
Drīz upes ietekā no jūras atgriezās vakarā zvejot izbraukušās laivas. Vīri, negulētās nakts zaru kaudzes aizdedzinot. Lielais sasarkušam „ acīm, klusēdami 'ūdens klajuiņs bija kļuvis rosī-klausījās palicēju stāstos. Pāris gas kustības pilns. Kuģi nāca un no nakts zvejniekiem savas mājas atrada tukšas ...
Ak, tas bija naida, bēdu un asaru laiks . . ō
lielajam ūdens klajumam, kas dusmīgs snaikstīja,baltas viļņu bet galotnes. : V;
Atnāca jauns pavasaris, un tad kādā dienā dobjā dimdēžanā apklusa. Ciems piepildījās svešām sejām un divāinii nemieru. Kādā miglainā, lietainā vakarā ciema atlikušie iedzīvotāji sāpo-
un tad ilgi vērās ūdens klaju-sa laivas,_sasēdāstajās_uņ klusi
votāju lielā daļa tam pretojās. I94a. gadā notika vēlēšanas. Visas trīs Baltijas valstis iesnie^ dza lūgumus un tika uzņemtas Pad, Savienības sociālistisko republiku- saimē. Tur tās tagad iet pretim uzplaukumam un drošī-
, šinī kategorijā ieskaitīja arī visas tās tautības^ kurām bija nesot.tos. Naktis_ uz galdiem saka atkarīgas valstis. Uz šī pamāta
mā. šķita, zeme viņus nesaistīja^ bet gan lielais ūdens plašiuns, kUŗā vairs tikai reti izbrauca zemie bubinātāji. . ;
Pārskrēja pāris ziemas un vasaras, un zemes pusē atkal iekrita Ifelais nemiers. Dobjā dunēša-na skanēja arvien tuvāk un tuvāk, un bieži nakts tumsā pāri mežam plaikssujās košs» sārtums kā toreiz zēnam, sausās
ieslidinājās lielajā ūdenī;
Pakalna galā pie manis uzkāpa vecs, salikušu stāvu vīrs, apsēdās, un tad ilgi, ilgi vērās tumsā un miglā, no kuras kaut kur tālmnā tikko dzirdami atskanēja laivu motoru zemais troksnis. Visu nakti viņš sēdēja./ Rītam austot, viņš gurdi piecēlās, noglāstīja mani un teica:
„Tā nu divi vten vairs esam šeit palikuši: tu vecais asarii akmens un es . . . Eš, varbūt, drīz aiziešu pie tēviem, bet tu
gāja, un reizēm tiem kā nikns paliksi ķā bijis. Varbūt si dunduru bars no gaisa iizbruka si naanus dēlus un dēlu dēlus at-
uguns spļāvējas bites. Citkārt klusajā ciematā arvien
griežamies atpakaļ ... Tad stāstīsi tiem par jūru, par veco ci^fcilvēks ,
balsis,; bet tas: ir tikai" vējš vai pūces brēciens.; '
Ēs esmu atkal viens, kā kād reiz sengadus atpakaļ, kad ižšķī-1os. no stindzinošās ledus masas un iegūlos šajā. balti mirdzošajā smiltī.--.;;,,
Lielie spīdekļi noteiktā secībā met savUs lokus zilajā lokā un košais vasaras zaļūnis zemes pu' sē mainās ar ziemas baltumu. Ir tā pati smilts, ir tas pats vējš. kas. pāri ūdeņiem un zemēm skriedams, man atnes un stāsta neskaitāmus stāsUis. Ari es esmu taš pats vecais asaru akmens, kas visu redz,, dzird un vēro. Bet man trūkst drauga - cilvēka, kam varētu atvērt nianu akmens sirdi, kurā vēl arvien mājo sīka pa-matdaļiņa nb pirmatnējās dzīvī-bas,,' ./
; Es esmu vienā ūn es faudu. Lielas asaru lāses līst gar manu vecb stāvu, t^^^ līdz vecajā ciematā atpakaļ atgriezies nebūs: dzīvais, priecīgais
JohnE. Dunn.
šai vēstulei, kurā vēsturiski fakti un pašreizējie apstākļi Baltijas valstīs parādīti komūnistis-
palika ātbriiņots., Nekādi agrāki; nopelni padomju varas labā širti kategorijā netika ņemti vērā. Bija tikai ļoti reti izņēmumi. Man
kraties^audzitesapcietmatojiar iesēdināja ari latviešus. Komū-ses un dokumenti. No.so kaudzi-ļnjstu valdīšanas pinnos gados šu lieluma var6ja_ spnest.^^kadSļkā nežēlīgs čekists bija pazīstams taja nakti^bijis ķēriens. Vērojot j latvietis Peters. Vienu dienil šis čekas darbību un aprunājoties peters, kas tagad bija Poltavas ar apcietmatiem.^es_noskāldrpju, apgabala NKVD priekšnieks, koka ceka toreiz^izdanja apcietraa- ar kādu komisiju no Kijevas sanas pec jekojošam kategori- jenāca kamerā Nr. 2, un tur ari jam: Pirma kategonja — .visi cara armijas bij. virsnieki.
Otrā kategorija — visu politisko partiju locekļi Skolotājs Š. ^_______
sākumā nevarēja saprast^ par ko [vēl Ūdz' šai dienai nav šapro-viņš apcietināts. Pēc nopratina-ļtams, kāpēc, čekists Lācis bija , . . .... šanas vmš saprata. ,,1917. g. es labāks pār Pēteru.
kaja apgaismojuma, sekoja īsa uz īsu laiku biju iestājies sočiāl- ^c^,^^ vofs^o^ļo K,-i» ,?o*5rfn Oolina Teilbra atbUde. demokrātu .(mazinlelcul partijā,-- ,<SS ^l^^^S^. .
ieskaitot arī baznīcas koru dziedātājus un draudzes amata personas, ":
Nezinu, kurā kategorijā ieskaitīja bij. sarkanos partizānus, jo arī tos apcietināja kā aizdomīgu elementu, šos partizānus jau sen mocīja doma: „Vai tad mēs par to cīnījāmies?" Agrāk tie cīnījās par padomju Vāni, tagad tiem bija daudz iemeslu cīnīties pret to. Pieredze viņiem bija. Tāpēc tālredzīga čeka tos pievāca laikus un nošāva vairākus pazīstamus partizānu bij. vadoņus. \ Pie mums sēdēja arī vairāki čigāni, kāda arteļa tocekļi. Tie biia svinējuši 1. maiju arteļa klubā. Kad bija iedzēruši, sāka kauties. Sasita visus traukus un tad sāka laist darbā . . . vadoņu ģīmetnes. „Es kā devu viņam aif Kaganoviču, tā uzriiaucu viņam bildi līdz jostas, vietai. Bet viņš man gāza ār Molotovu," stāstīja čigāns. Tā jau bija politika, un tāpēc ari čigāni nokļuva šeit.
Jfālus liuiraiiātājs da^Iz noper palaidnīgo Jurītii
LKSAA„D2INTARS'* VĀCIJAS VIEl
Sekojot tradīcijai, vismaz divreiz gadā pulcēties kopīgās studiju dienās par kādu aktuālu gara dzīves problēmu lin apspriest organizācijas darbu konventos, Latviešu katoļu studentu un Akadēmiķu apvienības „Dzintars" Vācijas vienība pulcējās no 1961. gada 27. decembra līdz 30. dēc. KoenigŠteinā pie Frankfurtes. Parallēli dzintariešu studiju dienām turpat notika ari Viduselropas katoļu eksiljāmiat-nes internacionālās studiju dienas, kurās priekšpusdienās piedalījās arī visi dzintarieši. DzlntarieSu studiju dienas; at-
PIRMATSKAŅOJUMS ŅUJORKĀ I
Latviešiem, mūzikas nuļotājiem,' it sevišķi labi pazīstamais lio pe-, dējieiTi Kanādas dziesmu svet.-kiean, kuru rāmjos Jauiidarbu koncertā bija. atskaņots viņa ar pirmo godalgu apbalvotais darbs, komponists AI. Okolo - Kulaks piedzīvoja atkal vienu jaundarbu : pinnatskaņojumu Ņujorkā,; -Bronksas latviešu draudzes Ziemsvētku vakara dievkalpojumu.
Jaundarbs „Eums Kristus ir dzimis" ir rakstīts jaukUm ko^ rimai' ērģelēm. To atskaņoja Bronksas baznīcas koris R. Pe-tersones vadibāy ar jauno mūzikas talantu Aldi Lagzdiņu pie ēr-ģelēņi. šis darbs ir rakstīts parastajā dziesmas, vai, labāki sa-; ķot, baznīcas himnas tradīciju trīsdaļīgajā formā: pirmā daļa re - mažorā, otrā — sol - iņino rā, trešā — pirmās daļas atkārtojums ar izstrādājumu, tekstu sacerējusi komponista ineita Jana. - ■' ^
' Koris atskaņoja darbu ar Īle lu'entuziasmu un svētkienl piemērotu pacilātību, Varēja vēlēties drošākus ūn spēcīgākus tenorus, taču' R. Pētersones mākslinieciskā: vadība daļēji izlīdzi-n&ja šo trūkumu un sniedza plln-skam"gu atskaņojumu. ļ
Ar šo darbu komponists Okolo, . Kulaks lieku reizi parādīja su-ļ vu daudzjpūsibu. Viņš ne Ūkai ir pilnīgi kompetents jaunākos niū zikas stilos, bet ari konvencionālā baznīcas mūzikā, to pasiile džot svaigā veidā. Viņa rakstītā dziesma „Mums KristUi ir dzimis" ii- lieis papildinājums mūsu baznīcas mūzikā.
Jaundarbu visā drizumā iespiedīs Lbrenz (Dayton, Ohio) mūzikas firma, kas ir viena no lielākām baznīcas mūzikas izdevniecībām Sav. Valstis, un līdz ar to šis darbs būs pieejas angļu versijā amerikāņu lun kanādiešu baznīcām.
Dzidris Trcimanis
klāja Vācljaļ cand. rer. poļ vārdus teica Mutulis. Švid jas vienības nātājs kapi. iJ krāsas apvieil prelātam proļ nim, kurš ir I dijju dienu aļ tara labvēlis, ļ
.Studiju did Cilvēks un biļ zofiskā. teold j^iskā skātijuļ gumpunktu iiļ jas doktorani jot brīvības I tvprē. ;|
Brīvības teļ ciju deva kaM
Cilvēka u.iļ psichdloģiski ļ logs Dr.^N, iļ
Pēc raferatj debates par.a problēmu, kaļ augstumos urļ ziedznicku, Rļ šies dot poc I inas inlerpreļ niā. Debatēs I zīt un āiskārļ prak.sē. šīs I daudz klausīji dziena aptveri
Kopā ar jl nie.^iem dzmļ Helmuta Ck-ļ stāvoklis tāsi du.mos; ievēiļ nieka prof.ļ mūllera rofeļ austrumu kalļ tora Dr. Pa Komūni.stiskļ stratēģija uil
1
KaJvI.s, u|
Jonass Mtesnidu
n^o.v^e.l;e ' -
4. tuipinājumo.
„Viņa dzīvo ar abiem. Tāda ir tā inteli^ Atorupja un Kviņķa sprieduma, Tbreia nosvila I rijas, kas atra,das zēna viena jumta, bet Abrupiļ visš ganāmpulks labi ķoptU lopu.
,,iKo mute pelna, tci mugura maksa," sacijļ
■rādu negantu ciņu Dukuļu dvīņi veda vi \fi3& dēļ, kas nebija ne viņu māte, ne mīļākā.
Policija meklēja vainīgos, bet Dukuļu dvļ bagāti, ka nauda, ko tie policijai sabāza, alzt visai lietai „Nauda valda pasauli, tur nekā n| sadja Kuiļu kalna butbene, kuras dēla Emiļa pu kalnā grauza tārpi. Bet kuiļu kalns iztlkaļ ļa. Dukuļu dvīņi no Geriem, kam piederēja un kas mūsu kaktā bija tie lielākie jokdari, nopirka, dziedot Geru Andrievam:,,^Ŗton bij tina, skaistiem rubļiem pildīta". Dukuļui dviņļ lejā Kuiļu kalnā pieri Varkaļu pļavā. Tā vanagzirņos. Tik pats Kuiļu kalns ar savām eļ ja kā klints. Eglaini viņi saudzēja nākošām āļ Ķviņķu riju nodegšanas, kur velns vēl bija aļ un Abrupju lopu bara izsprāgšanas Dukuļu dv nāk metās Varkaļu darbā. Nepagāja tris gac °kaļu Lilija, kas nebija ne pirksta pielikusi pi( jas apsaimniekošanas (viņa staigāja tikai ar miem), dabūja no valdības godalgu. Dukuļļ nekā bija Varkaļu un Dukuļu zemi iztaisījuši ries dārzu, kur piens un medus tecēja ka uļ Lilija atdeva savus "vara gredzenus: vienu M( Jurim, un tie Varkaļu Lilijai arī bija par lieliļ ņa sadila. Nu Varkaļi bija savā senā godībā. [ laM ar Varkaļu mantinieces veselību. Pēc šis
I