U. S. A.
Publisheā ttōice weekly py the Latvmn Relief Society of Canada ,jiaugavas Vanagi"^
MUor4n'Chief: ALSKSAKiDRS KŪNDRATS,
Mitorial and Business Offices: 123 Burm ■M^.Tt^rmtOf Ontarto- Caviūda. Telephoms— EM EM 8-3239.
A'r. 6.
A M E R I K Ā
SESTDIEN, 1962.;GADA 13. JANVĀRĪ, sssrssssssssz
12. GADS
SATURDAY, JANUARV 13,
>3UTH0RIZED AS SEGOiNO CLASS MAIL HY THE POST OFFICIi DEPARTMENT, OTTAWA,
A\D FOR FAYMENT Oh POSTAGE CASH
lUtviešu laikraksts Am
tmāk divas reizes nedēļā —, trešdienās nn mtdienās. Izdevējs -—Latviešu aprūpes bieā' riba Kanādā ,JDaugūvas Vanagi",
REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRATS
Redakcija un kantoris: 123 Huron Street, Toronto, Ont, Canada. Telefoni: redakcijai — EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792.
Vilhs.
ODERI
Tērpies neitrālista togā, Indijas premjers N&hxu pēdējā laikā visai kustīgs pretēju ideoloģiju nometnēs. Izciemojies pie iKrem-ļa tiranna, ko tas atkārtojis vairākkārt, tas ieradās pie Savien. Valstu prezidenta, da^ dienas uzkavēdamies tā viesmīlībā, kā arī vairākos priekšlasījumos un preses konferencēs uzsvērdams
• Indijas neitralitāti un neitrālo valšķu bloka nozīmi vispār. Varam tikai zīlēt pārējo sarunu de-
. taļas, bet ar puslīdz drošu pieņēmumu, ka Indijas interesēs ir
- arī Savienoto Valšķu matsriālais pabalsts.' Jau agrāk redzīgākiem ASV P9litiķiem un ari daļai iedzīvotāju bija radies iespaids, ka Nshru nodarbojas ar politisku
• žonglēšanu starp rietumiem un austrumiem, tai pat laikā vairāk isimpatizēdlams Padomju Savienībai. Neitrālo valšķu konferencē Belgradē viņš ne ar vātdu nenosodīja Padomju Saviembas atomieroču izmēģinājumus, par ko bija satraukta visa pasaule, bet viesodamies Savienotajās Valstīs, ie^ teica tām, atturēties no šiem izr ņiēģinājumiem, ;,kas ' apdraudot pasaules mieru." Nāhrļi, jau san bija izteicies, ka -^riīnes jautār jumā pabīākams kompsemiss.
ļ Vel vairāk — Rietumiem pienār "koties ātžīt status quo stāvokli attiecībā uz Austrumvācijas valsti, ka Oder^-.Neisss robeža at-fflstama par galīgu un ka te nīs-. .kādaskorrektūrasnav vajadzīgas. I'šķiet, ka tādas milzīgas valsts galvai kā Indijas premjeram gaa bija vajadzīgas kiaut cik plašākās" \ zināšanas par Eiropu un tās vēs--
• turi. Vērtējot stāvokli objektīvi, neviens neapšaubīs, ka tagad zem Polijas atrodošies Vācijas apgabali, uz kuriem poļus izbīdīja, Padomju Savienība ir mtoisla^ etnogrāfiski ir Vācijas apgabali.
^ ^tfzvaretu' valsti i var pakļaut uņ tā jāpakļauj zināmam diktātam, ''bet nevienam.nav tiesības ņo tās i atšķirt zemes apgabalus.vai, strē-%ieles, kas tai piederējuši kopš gadsimtiem. Padomju Savienība to izdarīja ar Vāciju. Ir vairāk kā ģeķība runāt par koloniālis-mu un to nosodīt, pašiem rādot diaiiietrāU {pretēju rīcību. (Nēiiru atzinums par Oderas-Neises robežu apstiprina to, kā pusē viņš nostājies un ko viņš atbalsta. Arī viņa bieži atkārtotie uzsvē-nrnii, ka starptautiskie jautāju-zni nokārtojami vienīgi sarunu ceļā, protams, ielaižoties kompromisos; ir sabrukuši kā kār» šu namiņi un izdaudzinātais ļme-ra priiicis. pārvērties Marsa vī-"ršrias savu mērķu sasniegšanai pdelieto.to, pret ko pats tik bieži uzstājies — militāru varu. Juz-, dams aiz sevis Chruščeva kula-/ku un idejisko atbalstu un pūzdams koloniālisma taurē, kas \ ^agad tik parasts visos komūnis-1 tu politiskos gājienos, Nehru ar 'militāru akciju atdabūjis savai zemei kolonijas, kas tai kādreiz \ piede^jušās, nedz mēģinādams, inedz gribēdams ielaisties kādos ' izkārtojumos sarunu osļā. Mie->' ra princis nometis zemē un sastrādājis palmas zaru. Gluži tāpat kā: savā laikā to darīja Pa^ domju-Savienība ar saviem upuriem. Bet ja nu Padomju Savienība tik spontāni un skaļi atbalsta Neiirij akciju, kur tā ar militāru spēku atgūst savas kolonijas, Icamdēļ Kremļa lielmaņi negrib redzēt to, ko tie izdarījuši Vācijas zemē/ tās austrumu robežas novelkot ar Oderas-Neisas līniju? Vai tā nav Vācijai piede-rōšā zeme, ko padomju pēckara politika nolaupīja un iespieda tur ^dzīvot poļus? Vai šie apgabali nebūtu atdodami atpakaļ to ; vēsturis^jam īpašniekam? Ja 'Kremlis tā izkliedzas par Nēhru Tīcibu un tiesībām rīkoties ar var ra, kamdēļ gan tas nevarētu nO:
fsmonstrēt cēlu žestu un atdot Dlaupītos Vācijas apgabalus? et būtiv muļķīgi sagaidīt - šādu rīcību no.varas un terrora, kas par tādu kļuvis vienīgi slepkavojot uji piesavinoties nepiederošo. ^ Ja kāds vēl ticēja Neihru neitrā-^ i litātei mi lūkoja viņā saskatīt 'kādu izlīdzinātāju spēku un ie-ļ
T
IRAĶAS VALSTIS MEKLĒ JAUNA S TERRITORIJAS. PARTIZĀNI VĒL VIENMĒR IR SPĒCĪGĀKAIS UN NEATLAIDĪGĀKAIS KOMUNISTU AGRESIJAS IEROCIS ĀZIJĀ. KOLONIJU UN MILITĀRO BAŽU VALSTU INTERESES VAR IZSAUKT
VISPĀRĒJU KARU Tms KONTINENTOS. 4
Gatavojoties sarunām ar Pa- vietas, kur to komunisti neuzdro-domju Šaviembu, Rietumu liel šinās darīt un vēl citas, kur kō-valstu politisko un militāro liet mūnisti līdz tam vēl nav tikuši, pratēju.aciš Berlīnes saspīlējums Pietiek tikai ar dažiem piemē-ir acumirkli • pārdzīvojis savu riem, labi pazīstamiem pasaules briesmu punkfcurToties radušies politiskā attīstībā, lai augšminē-daudz citu — Azijā, Āfrikā, Vidē-. to illustrētū. iKuba, Laosā, Viet-jos'Austrumos un Dienvidvietna- * namā, Indijā, Kašmirā u.t;,t. ko-mā, Pēdējos gados .pasaulē ir ra'mūnisti iefiltrējas, un ar zinā-diesdiaudz jaunu valstu ar jāu-'miem panākumiem. Pormozā, nām ititeresēm. Daudz vecās mē: ļ Kvemojā un citās salās viņi to
ģma aizstāvēt savas līdzšinējās tiesības. Uņ komunisti cenšas iespiesties Visur — absolūti visur.
Analizējot Sav. Valstu, Angli-.jas, Francijas un Šveices ziņojumus, rodas iespaids, ka jauna- kara draudi jebkur, pasaulē -ir, daadz nopietnāki nekā oficiālās'
neuzdrošinās darīt,. tāpat neuzdrošinās atklāti šķērsot 38. paral-lēli Korejā. Pagaidām komūnis ti kautrējas arī no tiešas agresi-
Gvantanāmo bāzes. Biedrs Fi-dels saprot, ka kaut kas tāds var maksāt viņa diktatūru-
Ķongo republikā, jeb pareizāk tagad to būtu saukt par sašķeltu Kongo federāciju, par ekspansiju domā Maskavas atbalsti tais vice prezidents Gizenga, kas uz ter-ritorijas guvumiem'cer portugāļu Angolā, kamēr uz Kuveitaa naftas laukiem tikpat kāri lūkojas savā laikā Maskavas atbalstītais Irākas prezidents Kassems.
Daudz jamiu prasību, kā to iztulko tādi ievērojami laikraksti
-stādes tō gribētu atzīt. Vispirms, im jo sevišķiVĀzljā, karu var: izsaukt komunistu par
jas pret Ņēpalu, Sikkimu un Bu- kā Cīriches. Die Weltwoche,. kas ■tanu, kamēr Tibetu tie pakļāva I politiskās ziņās pasniedz kā dze-nekavēdamies ņe bridi. Sairrinie-Ijā tā prozā, Londonas ObSer-ciski neizdevīgi būtu angļu Hoņg-i ver's un Guardians Mančestrā,
ķongas uri portugāļu Makāo ie- un Vašingtonas nedēļas žurnāls karošana, kō Pekiriga vārētu pa- tJ.Š: News & \žVorld Report, paveikt dažu stundu laikā; par tik- saulē radušās pēc neitrālista Nē' tizānu aktivitāte. Nedrīkst aiZ: [pat neizdevīgu risku Kūbas Kas- ru invāzijas tris Portugāles ko-mirst, ka tas; visos laiko? bijis tro pagaidām uzskata mēģināju- lonijās Indijas rietumos. Momen-
mu padzīt Sav. Valstis no' .iNooeigums 8. .ppj ^
viens no komunistu iespaidigā-kism ieročiem, ar tikpat iespaidīgu bilanci. Partizāni darīja dzīvi grūtu .vāciešiem Tad. Savie nībā, 2. pasaules kara laikā. Par-, tizāni pakļāva Dien vidsļāviju komunistiem, gandrīz, sagrāba Grieķiju uri Malaju, "j)alīdzēja rādīt Ziemeļkoreju, Ziemeļvietnamu,
^ LNAK PADOMES SESIJA 10. UN
LNAK paplašinātā valdes sēdē
Ziema ir klāt.
. Jura Besjij^mņa'Uzņēmiuins
JĀPANĀK BRĪVĪBAS INSTITŪTA
NODIBINĀS
okupēja pusi no Laosas, iekaroja 10. janvāri, pr-ža V; Upeslāča va Kubu, nemaz nerunājot par to, dibā, piedalījās: A. Lūsis, J. ka komunistu partizānu, darbība ļM^^ K. Benčons, T. Krpņ-izsaucā Ķīnas zenmieku ŗēvolū- Iberģs,. V. Uiska, A. Rožkains, J. c^ui^^ismaz' par ^^t^fe tiiii^ tb gritietūl^
jot o50 miljonu ķīniešu sarkanai ļ Priekžseļ^^s"^z^
Pekingai. iperspnu darbu ^ sēžu tst^rpl^^^^^^
šodien vislielākā komunistu Gadu mijā LN Ak saņ«nusi/dau partizānu aktivitāte notiek Dieri- dzus apsveikumus no Kanādas, vidvietnamā no Ziemeļvietna- ASV un citām zemēm. mas un Laosas, un Indijā, propa-, Saņemti vairāki raksti .ir lū-gandaš un robežstarpgadījumu 'gumu spert piemērotus soļus
Sav. Valstīm vajadzēja piēdzī- ^ā Zobga^ kā^ izplatīšanu, vot komunistu uzvaras 2. pasau-ļfi'''šogad lai ar neapstvīda-N Ies kara laikā un pēc tā, palīdzēt mu komunistu propagandas.pie^ Grieķijai^ saukt Apvienotās Nā;'skaņu. Valde nolēma apsvērt' cijas talkā Korejā, noskatīties eventuālo rīcību un pie šī jautā-Francijas sakāvi Indoķīnā un juma atgriezties nākamā sēdē. Savstarpējās Sadarbības Līgas mes ar komunismu, tai pat lai- Massey HaU uri City Hall. D&j personīgi pārliecināties par agre-ļ Valde iepazinās ar Toronto (Mutual Gooperation Le^gue), kā piespiežot sadarboti.es ar kOr monstrēts pret Tito „uzvaraš ga? sijām Burinā, Kambodžā, Labsā latviešu nama statūtu projektu dibināta; 1954. gada,">ir cīņas or- m.ūnismu un tam radot tilta gā- da''atzīmēšanu, Ķirova b^^^^ ūn Vietnamā, lai redzētu, ka te un ierosināja dažus gromjunv.is. ganizācija par «KOMUNISMU AP- la pozīcijas šai pusē aizkaram. Sarkanās Armijās kora un de- tiek karots cita veida karš, par Par LNAK pārstāvjiem Dzies-SPĪESTO- TAUTU BRĪVĪBU. Ja AN neuzņemsies cīņu pār jas ansambli laikā, kad K^
SSL ir reprezentēta caur šo tau- tas čartas, iedzīvināšanu, pasau-deli skatījās pre^ ■
SAVSTARPĒJĀS SADARBĪBAS LĪGAS DARBĪBA 1961: GĀDA:
veidā riō Tibetas.
pret Kanādā, Otavā, izdotā V^.
tu pārstāvjiem un atbalstīta no lei jārēķinās ar kāru.vai vienval-'Armijas stobriem Berlīnē. Ja
bijis laika smelties informāciju raudzīja V. Upeslāci un J; Nied
dau.dz citu tautību locekļiem. Ko-: dibas tirraniju. Būtu aplamība Sarkanās Armijas ansamblis- pa ^° grāmatāffl.Tas ir komunistu ru. .
mūnistu un^neitrālo doma ir pa- cīnīties par vienas mazas valstS' Kanādas rietumiem ceļoja rie reiza: kamēs* pastāvēs koloniā- vai mazu valšķu grupas likte-1 traucēti/tad pirmais profe^^
partizānu karš, kas fi^kavas uņ Pieņēma darba kārtību nāka-Pekingas ietekmēdraudpārsvies-mai. LNAK padomes sesijai, kas
lisms, pasaulei miera nebūs. .ņu atrisināšanu. Tikai VISU AP 6; dienu piketēšana — nāca To- ties uz; relatīvi mierigiempunk- notiks 10. un ll. februārī Hamil
Rietumu valstis pakāpeniski, SPIESTO TAimi" VIBNLīDZīv ronto uri vēlāk pārsviedās uz dažreiz pat priekšlaicīgi, piešķir GA BRĪVĪBAS AUSMA ir.at-Vīndsora,OtavU un Montreālu, neatkaribu daudzām tautām, pat slēga mieram šīm tautām, — pa-i kur piedalījās ap 50O piketētāju. cUtim, kas naY sasniegušas nea1> saulei. Domīnijas dienā, piedaloties par-
cekļiem piesūtīs pirms, sesijas.
šī gada 18. novembra rīcības komitejas izveidošanu uzdeva j. Niedram. šim sakarā visā tirlzu-mā tiks sasaukta Tprorito latv. _organizāciju pārstāvju apspriede.
Pblltiskās nozares vadītājs zi-ļjojavjaar,Kanādas ministru prezidenta apmeklējumr ^ otavft^ jaungada delegāciju pie Toronto kardināla un LNAK spertiem: sor ļiem-pret mums nelabvēlīgiemn rakstiem kanādiešu presē. Valde iepazinās ar rabļw W.^^^^^ JgLaut runas atreferējumu avīzēs i Mii politiskās nozares vadītājā | pretrakstu, kas tikai ļoti saīsina- ■\ tā veidā ievietots vienā laikrafc stā.. ■
Pretrakstu valde atzina par ļotiļ labu. Tā kā šejienes. pieseie-| spiestu to nav izredžu redzēt),*! valde nolēma to papildināt," ie-^| spiest atsevišķā brošūrā un pie- " sūtīt attiecīgām personām un ie- i stādēm. ■ Latvieti' devuši pāri par 1.200 • parakstu^ Ungārijas jautājuma vēlreizējai caurskatīšanai Apvienotās Nācijās. Ungāru pārstāvis latviešiem izteicis sirsnīgāko pa-
karlbas pilngadību.Tagad pēdējais laiks ir noārdīt komunistu virs-
Cīnitājiem nav. svešs likums vislabālcā aizsardzība ir uzbru-
lamenta loceklim Pr. stinsonam, SSL kā vienīgā Toronto pie Par-
tiem pasaulē, kas tomēr vienmēr tbriasļat^^ jāatceras zem potenciālas bries- paredzēts akcentēt mūsu kultu Valde aicina LNAK . dal'bnie-mu zīmes. : ras uri politisko problēmu apska kus, fiziskas personas un orgarii-
Ir vietas pasaulē, kur komūnis- tīšanu. Kā referenti piedalīsies zācijas parūpēties par drīzu dati nepārtraukti iefiltrējas uri iz-: LNAK valdes un~ padomes locek- lības-maksas saistību nokārtošiir clria uzvaras. Citas, kur iefiltrē- ļi. LNAK darbības pārskatu no- nu un par jaunu dalībnieku pie-
kundzlbu tautām, atdodot brivtļkums, pēdējais gūst panākumus, lamerita
bu, kam ta laupīta. Kamēr tas, ia nodrošināta aizmugures morā-!uzticību — ticībai brivibai. SSL šariās un uzvaras nav praktiskas,lema iespiest, uņ to padomes lo- saistīšanu- apvienībai
Veterāni ņēmuši dalību Veterānu parādē, toronto, ko pieņēma Aizsardzības ministrs Harkness, apliecinot cīņu par brivibu. Da-
nebūs sasniegts, ne miers, nedz le un atbalsts. Tānēc SSL ir ak-atbruņpšanās nav iedomājami, tīva rietumu piekāpības un vā^ ^ Viens no GARĪGIEM IERO- jības atklāšanā, pretinieka prog-ČIEM uzvarēt cīņu ir NEMITĪ-, rammas pētīšanā un dažādu„mīe-
GA AN ^Gartas atgadmasana, jo ra un atbruņošanas," vienpusī-ižādās.vietās, 20 uzvedumos^ izrātā, rakstīta demokrātisko idejuļs:ās, praviešu atmaskošanā. Pē- dita fUma Operation Abolition. paušanai, Diemžēl, AN ir vien- dējo politiskā ideoloģija saskan Starp citu, šī filma izrādītā krei-mp.r T7vairmi.5a.s nntieša.^; sadurs- ar komunisma rilērķiem: Rietu- so studentu klubā pie Toronto
ņiiem atbruņoties. tad padoties. Universitātes, jarvis baptistu baz-
Mums zināms,: ka Sav. Valstīs pat pie valsts aparāta pastāv komisijas, kas atklāj subversīvo
nicā un 'ari televīzijās raidījumos.-v-.'. , Līgas prezidents ir M. Jaku-
aktīvitāti. Arī mums, Kanādā,|becs. Kops; ģenerālsekretāra pie
tekmi divu dzirnakmeņu berzē tad pēdējo dienu notikumi nepār protami pierāda, kurā pusē no
Ss ka Xa U?ā to^?' J^P^"^^ BRĪVĪBAS INSTITŪTA |nākumus^ņēmies.Pats Walšs, v^doms un ka vu?a balta 03_P%| nodibināšana, kā pretstatu komŪ-Hīgas darbība kļuvusī poptrlārā-, rite, no kuras tas, sķiet, nešķiras nistu un vienotās miera frontes ^ka an^ Otavā, ipiē federālās valdīs pat gulēt ejot,. izšūta ar sarkanu [cīnītāju ierosinātam Miera Pē- bāff.Arssvrr darbību Pats Walšf oderi. Tikko Nehru atvadījās no tīšanas Institūtam, pēdēiam ir nokaitinājis Voice ot Womeri Baltā nama s.aimnieka,Gagarins meklējot ceļus vienpusīgai ātbru- 'vienpusīgās atbruņošanās demon-jāu bija ceļa jutīs pie sava „ne-' riošanai, kompromisiem, koncesi- strantes. un ,,izāzējis" Padomju itrālā" drauga. Televīzijas raidi-IJ^"^ sadarbošanai, kā gala sūtniecību, izsūtot ielūgimiu^ iiiTTii narkripvn lidntāia ^np^nū mērķis var būt tikai padošanās, 'dalīties Oktobra revolūcijās svēt-io^InSāTepā^^^^^^ ^^"^-^ ^'^^^^^āj tiUnieciTDas,|kos. ,,viesus-uzaicinot ier^^^^^^^^
nos Indija nepārprotami liecina- .apmainu" politikas ar komūnls-'seņi(moummg) drānās. Tas no ja un apstipnraja, ka Nenru ne- tu valstīm un vārda brivības uz- tika laikā, kad krievi spridzināja kā vairs nav no.neitrālista. Kā upurēšanas kaitīgā ietekme, savas lielās «pasaules gala" bum-zināms, pēc Gagārina uz draudzi-;Mums jācīnās pret Kanādas, tās|bās. Par šādu /.nekrietnību" Pa-go zemi devies arī padomju' lielās preses un citu publiskas^°"
devies arī valsts prezidents Brežņevs, sagaidīts ar karstām jūtām un
ietekmes iestādījumu DīSKRT-„ MINĀCIJU un noškiršanos ri(
Sirsnīgas draudzības apiecTnāj^i-^ ^^^^^Jl"^ o^S^^^zācijām, kas stā^l
miem_ abu t^tu un to vadītāju ^"ntkoT^^^^^^ ^^"^^ starpa. Vai Nehru tagad nokau-j gavu pāriiecību SSL ir aplie-nesies savu kādreiz deklarēto ļcinājusi ne tikai vārdiem un ar vārdu un stājas dēļ, kas tagad
domju sūtniecība bija pieprasīju-l si Pat'a. Walš'a arestu. . ■ -SSL izdod arī mēnešrakstu Voice of Ffeedom, kurš sasniedz arī tādas tālas zemes kā Indiju^ Iridonēziju, Malaju, Vietnamu un Brazīliju. ^ Mūsu tautieši pakalpotu cīņai
nosviesti dubļos kā novalkātas vecas drānas, mēs nezinām. Bet mēs gan zinām, ka rietumu acīs tas: zaudējis ārkārtīgi daudz, to starpā — uzticību valsts vīra so-lījumiem. . A. Vilks.
plāšifsarakstīšanos, bet^ ari- dar- pret komunismu, ja ar šogadu biem. Noturētas demonstrācijas Ipasūtinātu angļu valodā iznāko-Toronto, Otavā ūn citur pret'šo laikrakstu _,yVolce of Free-vienpusīgās atbniņošanās un psī-jdom.".lzdeyum_s iznāk 2 reizes
choloģisko terroru sējošiem pra-;mēnesī, un'iesūtot $2- ūz „Voice viešiem. Iespaidīga ir hjusi de of Preedom" red. 184 Bartlett monstrācija Otavā pie Federā-^Ave,, Toronto, abonements būs lās Valdības ēkas uri Toronto pie'' nokārtots uz veselu gadu. .
Kanādas etnisko grupu delegācijas apmeklējuma laikā Otavā LNAK pr-ža vietn. J. ]|*iedra \ nodeva mimstŗu prezidentam J. G. Bīfenbēkeram bopevisma apspiesto nāciju pateicības adifj^š \