(§ — MTVIM AMEEIM    • Trešdien, 1032. gada 21. janvāri, Nr. 6-
draudzīgā aicinājuma dienas pārdomas
Svinot kādus lielkkus tautas jūti it kā dievpalīga un svētības svētikus, kā kultūras dienas, vēlējumus. Varbūt ir daudzi, kas dziesmu I svētkus, draudzīgā aici- to nesadzird. Bet tās tad ix biju-nājuma ļpiemiņu, nereti tas na šas mēmas sirdis, un tām nav tiek ar rakstnieku un dzejnieku bijis arī nekā, ko citiem teikt. _ piedalīšanos, kur tie 1 lasa savus Visi nav un nevar būt dzejm-e-sacerētos darbus. Kas tad nu bū- ki un mākslinieki. Un tas nemaz ta dzejnieks, ja mums jāuzklau^ nav vajadzīgs. Ikviens _darbs ir sa viņa domas, jālasa viņa dar- vērtīgs un vajadzīgs, tāpat ka bi? Ar ko tad viņi būtu tiesīgi katrs sabiedrības loceklis. Sva-izteikt dažādus uzskatus un daž-ļJīgs ir darītāja godīgums un apkārt pat ;pamācīgā tonī, kā skoL zinīgums. Jo cilvēki, lai gan visi meistars sarauktu pieri pret no- esam ra^ti pēc viena gara im rāto klasi. Protams, dzejnieks ir līdmbas, esam tik atšķirīgi un tāds .pat vienkāršs cilvēks kā sveši cits citam; Viss tas, ko zl mēs visi, viņš ir viens no mums nām cits par citu ,ir tikai iedomu pašiem, ar to mazo starpību, ka skatījums, iedomu sapn^a, _jo viņš savus emocionālos pārdzīvo- savu tuvāko redzam savāmi acīm
jumus nav spējis paturēt tikai sev, bet licis tiem mirdzēt un starot rakstītā vārdā. Izjustā ir
un tādui, kādu to vēlētos redzēt. Protams, katrai sircBj Ir cita balss. Bet tieši tas piešķir kopi-
^k daudz, ka nepateikts, tas va- gai dziesmai daudzbalsīgu piln-rētu nospiest. Dzejnieks savās skanību. izjūtās ir vairāk izsmalcināts. Mēdz gadīties, Īsa parastais ar dziļāku dzirdi, asāku skatu, cilvēks- pantu kalējus uzlūko ar un viss p:?dzētais un dzirdētais vieglu pārākuma vipsniņu, jo pē-vjņ: 111 nc'pagai^t kā aizslīdošs dējam bieži trūkst praktiskās re-
mirklis ar īsu virspusēju. skatīšanu. Redzētās ainas iegulst viņā kā spoguli, paliek tur ielogotas
ālās pieejas lietām. 'Praāctis-kais prāts un realitātes nosloga gara d2āvi, un šai apstāklī rodas
kā gleznas, un viņš tās Skata vēl I berze starp prātu un garu. Tātad un vēl. Untad pēkšņi kāda no I jūtu' cilvēkam būtu jābūt divtik tām kļūst it kā dzīva, izkāp no stipram, lai nesabruktu zem du-sava logata un. līdz ar savu radi-' bultslodass: sava gara un ķerme-tāju ieslīd kādā citā vizionārā niskās dzīves.
tēlā un veidā. Redzētais pirni' mets ir pārveidojies, guvis citus vaibstus un kā jauna realitāte nostājas skatītāja ipriekšā: Tas' ir dzejnieka radīts tēls; ar savu elpu viņš tam devis dzīvību. Tās ir viņš ,viņš pats, dažādu izjūtu svaidīts un burzīts, arvien daudz-veamgs un -jauns. Un svētlaime irtā: varēt! Un vai nav'vienalga, kādā mākslas novirzienā izpaužas viņa-varēt un: drīkstēt? Tā ir kalpošaiia, nesavtīga pakļaušanās tam spēkam, kas viņa soļus virza.
Tagad, icad mūsu rakstniecība, glezniecība, mūzika ir mūs tik bagātīgi apdāvinājuši, ir pavisam ņsiespēiami aptvert .to laiku, kad latviešiem vēl nebija sa-.'Vas rakstu mākslas, nebija sava Raiņa, Aspazijas, Poruka un visu/citu radošo garu, kas visai musu domāšanai pavēruši gluži citus tipvāršņus. Kādai vienztlbī-gai tumsaibija jābūt cilvēka dvēsele! Un kādas jūtu nianses, kādas perspefe^'ī vas paveras cilvēka prātBin. visu to apgūstot. Jau ta_d, p'rmc oŗadu simtiemi, tai laika, kPd raks*,-!, valoda vēl nebija īpazīstama. cilvēku atmiņa bija tik suverpna un attīstīta, ka' reiz dz)rri-+n      lēti neaizmirsa .Tnii
Dzīvojot šai laicīgā dzīvē, ir neiespējami nesaskarties ar apkārtējo domu, ieražām, dzirdēt, redzēt, vērtēt. Viss redzētais un justais ir pārfiksējies dzejnieka dvēselē par viņa paša veidotu personību, par tipoi, kuram varētu būt ari daļēji savas apkārtnēs vaibsti. Sabiei^'rība, bieži būdama paštaisna, pārsmalcināti
, BAKU EPIDĒMIJA.SATEAUC VISU ANGLIJU
Tās centa — Bradfordā, kur mīt ari p^ri par 1000 mūsu tautiešu
(VĒSTULE NO ANGLIJAS)
(A.P._) — Dažas dienas pēc Zie- pārtraukta jaunu pacientu uz- piesard^as dēļatteikusies Brad-massvētkiem, kad vīsu angļu ze- ņemšana. Tāpat aizliegta arī sli-, fordā ierasties uņ sacīksti nācās mi bija pārņēinis šī gadj. simte- mojošo apmeklēšana. Drastisko atli^^t.
ņā bargākais sals, ir dabīgi, ka piesardzības soļu dēļ cietēju s^- Noslēgumam kāda laikraksta visa Uzmanība tad, kā; presē, tā ,tā; ^^^n arī tās personas, ^<>^6^tārs:,,Vai nebūtu daudz
ari sabiedribā Iņja veltīta lie- kas starplaikā izveseļojušās, jo .vienkāršāk, ja mēs vispāri nebū-tāni, mm ar šo lielo aiUcstumU bi viņām^^ ā^^ doties mājup. Sīļtu ļāvusi šādam trauksmes stāja sakars. Filnīgineievēirots^^^^a^ tik stingra tāpēc, ka.voMimiestāti^^^
slīdēja kāds iss jzaņdjums laik- še pieminētās 3 slimmčās atradu- ly Mail" un turpina ..Vienīgi .ta-
rakistos, ka Londonas lidostā no šies pacienti, kas bija izrādīju- gad sperti soļi visu iebrauteušo
Kāračijas   i-slidojuMem dažiem šies apUpuši^a^^ da-pakistāņu skrīnēēanai. Jā tas bū-
desmit paldstāi;u€(m ,,feslīd^^^ v?owtc dcr^str .^r^^.^^^
arī, divi tā^, par ikUŗu veselības ka pēdējās dienās
apliecībām vēlāk radās šaubas, ģandriz visi laikraksti pievērsuši vai tāfe ir autentiskas un vai abi Uelu uzmanību šai pēkšņai baku iejaucēji n a igvazāju6i epidēmijai, k^- tik draudoši šo ll|>igos (tīn nāvējošos baku baci- zemi piemeklējusi pirmo reizi, ļus, jo ir zināms,     Pakistānā :joiī(jbrš^^
DĀMU FRIZIHŖSALONS VENTA'
3 Westmoreland Ave.   (Bloor - Dovercourt), Tel LĒ 6-9544, Toronto.
pašreia pdc^ās plaša šīs sliiņības i^pidēinija. Aizdoniās turētos p«5 dažām dienām gan izolēja, jpba-
dzirdēt par dažām bērnu triekas gadijuņuem smagāk skārtām pil-; sētām, no kuŗāni pēdējā, Hullas
žasizrS^Ķjas dibinātas, bet šie ^ōstag,pilsētā, aizsargpotēšana piesardzības soļi, diemžēl, naca pret bērnu trieku turpinās kopš
Jau daudz par vēlu. Viss ;Mais pag. vasaras vēl ta^ad. " imimigraņtu pulks jau bija i2klī-
smalkjūtīga, pārmet dzejniekam it kā vipa esmi savā vidū, jo jū-tas dziļi aizkārts, ja kāds no .tēliem varētu tuvoties viņu līdzī-bai. Neviens negrib apzināties sevi vainīgu un no vainām mār cīties, tikai pārmet redzīgajam: kā tu drīksti? Ja esi redzējis, tev jātop aklam, tavai mutei jābūt mēmai, jo dažam savas personības lielums sniedzas līdz tādam milzim, ka pat Dievu tas būtu gatavs pastumt no viņa troņa; Tāpēc tu, kas tu drikstētu būt tikai ēna pie manām kājām, kā tu drīksti redzēt slēpjamo? Bet neviens vēl savā apziņā nav patapis izaugt līdz tādai patiesībai kā: es noraidu visu ļauno, un tas man nevar pielipt, man liav nekā ko slēpt. Kad mēs būsim nākuši
Piesardzības . un aizsardzības dis pa lielākiem pakistāņu dāvēs soļi pret baku sērgas izplatīšanos un darba centriem un nebūt vairs .sperti nevien Bradfordā, bet arī nebijā tik .viegli sadzīt pēdas vi- dažās citās pilsētās kam sakars siem lidmašīnas pasažieriem, lai ^ ar pakistāņu immigrantiem. Pie tos kā tuvākās saskares .per: ļ bilstams, ka vairumam no viņiem sonas ar baciļu ievazātajiem no-
līdz tai vienkāršai atziņai '— jā nebūs balss ,nebūs ari atbalss? lēti neaizmirsa. Jau. Paštaisnais,  juzdamies dziļi ap-S'^.rtp s°-iatne, pamalām, bet no- vainots, • tad sāk mest dzejnie-.tP-'^\ Ir?'vieša dvēselē ir modu- ka ceļā sprunguļus, kur vien va-
rēdams.   Un   sarīdīt sabiedribu
palika skabarga. Lai atbrīvotos * smīSfiTneir no. skumiām. tāpat kā no prieka, cilvēki sāka, vārdu, pa vār-• dam, ņo TTiutes mutē liktiem, dziedot V? i runājot, izteikt kādu domu.
^}^^ meitene, tūdaļ ap
liktu zem uzraudzī'oas. Tagad jau vairs nebija runa par dažu desmit pakistā-ņu atrašanu vieri, j 0 starplaikā ari viņi jau bija nākuši saskarē ar citiem saviem tautiešiem un vietējiem iedzīvotājiem. ši;iemesla dēļ uzraudzības iestādes publicēja aičihāju-miUi visiem, kārri ir aizdomas uz kādu saskāri, ār eventuāliem bar ciļu nesējiem, steidzīgi pieteikties un potēties. šim aicinājumam sākuma dienās nebija daudz sekotā.ju, bet parādoties presē ziņām par pirnUern nāves gadīju-mieimt, ļaužu straumes uz attiecīgām klīnikām u.c. potēšanas punktiem sāka plūst nevien simtiem, bet jau tūkstošiem.
Par baku; sērgas visbīstamāk piemeklēto pilsētu līdz šim izrā dījusiēs Bradfoŗdā, kurā darbU atraduši vai pa daļai tx> vēl meklē ap 10.000 pakistāņu. Pilsētā un tās tuvākā apkārtnē dzīvo āri pāri par 1000 mūsu tautiešu. Pašā Bradf ordā sērga līdz šim prasījusi jau; 6 upurus, pie kam kā pirmā miinisi kāda bērnu sļimiū-cā ļiavietotā 9. g. v.-pakistāņu Mirušo skaitā ietilpst arī šīs. pašas slimnīcas pavāre.
dzīvojot nehigiēniskos apstākļos, resp. pārpildītos dzīvokļos; gandrīz visi viņi ir ļoti jūtīgi saslimšanā uri slimojošo procents vi,-13u::starpā ļoti liels: ;
Ņo laikrakstu līdzšinējām slejām idobāms viens kopīgs, di^ žēl, visai bēdīgs atzinums, proti, ka visa dielā piesardzība baku epidēriiijas lietā nākusi par vē lu, jo izrādās, ka līdz šim vispār nav pastāvējusi nekāda kontrole par šiņi' zeme iebraucošo, personu veseUbas stāvokli. Laikraksti ironizē, ka barga kontrole gan pastāvot attiecībā ļu^; dzīvni^ ļdem, bet ne-cilvēkiem — bez jebkādām grūtibām šinī zemē. varot iekļūt pat tādi, kas „no gal vas līdz papēžiem" pilni slimību baciļiem. Un piedevām viņi- šai labklājības zemē varat vēl par
tu darīts agrāk, atkristu taģar dējās lielās rūpes un bēdas un bieži vien nesekmīgās pūles atrast visas saskares personas, aiztaupītos daudz enerģijās Un materiālo līdzekļu." Rakstu noslēdzot, laikraksts piezīmē, ļt^ at: tiecīģie veselības noteikumi steidzīgi vien revidējami, jo Angļi-ijas durvis, diemž^, 'pašreiz atvērtas pārāk plaši visiem mikrobiem ,no kuriem daži, kā piem. TB baciļi var būtivēl daudz bīstamāki par baku epidēmiju, Būtu ideāli, ja prasības attiecībā uz veselību būtu vienveidīgas visās valstis Un ja pārbaudi veiktu vispār atatas un kompetentas personas un iestādes. Uz piašreizē-jām internacionālam veselības apliecībām ne vienmēr var paļauties, kāpēc šai ziņā izvedamas radikālas pārgro:ābas.
ARI ATVAĻINĀJUMA LAIKĀ m FA-KKAMI PAKLAUSĪTIES
MU
P 45 SEAŅU^^ ]^
Maksā $1.# gabalā.
ŠO PIEDĀVĀJUMU:
IGAUŅU KOMPONISTA APMEKLĒ
Vispārēju sašutumu igauņu trimdinieku saimē raiMjis igauņu ievērojamā komponistā un diriģenta Eduarda Tubina solis viņš apmeklējis Igauniju un ,pēc tam Stokholmas radio stāstījis, ka Igaunijā mūziķi neesot ierobežoti savā darbā.
Tubins dzīvo Stokholmā un izpelnījies .zviedru publikas vispā-I rēju atzinību. Kara laikā viņš bija komponējis baletu „Kratt", bet manuskripts kara laikā gājis zudumā.  Nesen Tubins saņēma
SONATA IN E lilINOE Part ILargo AllegK)
SOŅATA m E MINOE Part Ii Largo Āllegro AUš TeioStmanis, violončello Fritž Neum^er, iiarpsichord
■EP 02^
JAUTRAIS PĀRIS ALSUNGAS POLKA
Kokļu ansamblis RITENĪTIS, SUDMAUŅAS
Stīgu orķestris MAZĀ SERENĀDE
Jāaeps Mediņš
E. Bcrtovskis, čell®
y. Cīnile, klavieres MENUETS, JāHisIvanovo
I. Dāhnaiiis, vijolē
H. Birzniekš, vijole TittUiS, alte
E; Bcrtovskis, čello EP';03- .
CĪRULĪTI, MAZPUTNIŅI: i BIMF SĒRSTI AICINĀJA RIKŠIEM BĒRĪTI ES PALAIDU SEŠI MAZI BUNDZINIEKI
ar orķestri KUR TU AUGI, DAIĻA MEITA ar A. Ludiņii^ sopr^, Arturs Vanags, tenors
■ĒP/M"-.
ZELTĪTĀS, LAPAS
E. Melngailis SPĀNIEŠU ROMANCE. 'E.;Pārziņš ; A. Viļumanis, baritons
š;=-feī masu psī-
cīioze pielīp bez īsteni taustāma Ari pārējās personas :ir upuri no -r--...-.-^--- pi^ugušo vietējo iedzīvotāju vi-
dus. To vērā ņemot, ir pilnīgi sa
iemesla. Izstieptais pirksts liek visiem skatīties uz norāto un .ap
valda iedzīvotājos, un attiec, uz-
ir . veidojusies kāda; to atstāj 'Vientulībā.un tukšumā, maza dzīnr-i^% tā lēni, gadu sim^ Un te sākas kāda krusta nešana, tus ilgi, ir augusi 'latviešu daina.   Dzejnieks, radot savus tēlus, ir kļūdama Tiar visīpatnāko, bagā-,gribējis bridināt:   netopiet tam ' tāko, tautas kopīgi veidoto ga- līdzīgi! Augiet,: topiet, esiet lieli! . rigo mantu. Jau tad, gluži neap- viņš jūt sevi, aicinātu darit tā, un zmati. vis? tfiuta bija kļuvusi par'ne citādi. Ir kāds iekšējs spēks, slimmca — bt. dzejnieku, kp-; apdzied savas la-!kas liek celties,   ia kāda doma, bas un. sliktas ;dienas..- Tās, kā asi degdama, ir iekritusi smadze-toreiz rakstu māksla, vēl bija sve-'nēs. Ir jāļaui burtu rindām no-. sa.^Si tautas:dzeja nebija uzrak- krist uz papīra, lai tās nezustu stita, bet cirkulēja no mutes mu- un neizteiktas nemocītu. Kas par te ,ko sevišķas teicējas: prata iz- to, ja sūrkstošos plakstos skatās teiksmigi skandēt.   Tātad dzeja'rīta blāzma un negulētās nakts
ir bi.iusi. tikpat kā pirmā māk-' smagums? Kas par to? 'Darbs slas_: izpauisme .un skandētā.ias padarīts ,un dziļi iekšienē jūta.ms vprņ-a but_ nākošas aktrises, kas dziļš apmierinalums,  kas visai
zmemo m?ksl!ļs darbu spēja dzi- rūpju dienai uzliek mirdzošu ce-      ,^^...^0»..^     u. .1^^..
attēlo7VK''^>ftif!^ri!n^ galvā, saule ir ieskatījusies j^^g^^ ^^^^ sardze, attedot citiem.   Tātad jau dziļa viņa dvēseles vistumšākā- kakta ^ - -
raudzības iestādes spērušas visus soļus, lai ^^sērgas izplatīšanos ierobežotu. Lielākā šīs pilsētas Lufce's General Hbspital, pilnīgi izolēta, tāpat no ārpuses noslēgtas bērnu un lipīgo slimībui silninīcas. Visu trīs £i'imnīcu pacienti uii viss personāls saņēmuši aizsar^otes un
brīvu ārstēties. ! no Padomju Igaunijas uzaicināju
Līdzšinējais, samērā mazaisnar^^, ^^rakstīt mūziku šinī balstām MĒNESS STARUS STIĢO ves gadījumu skaits varbūt vēl pēg^tn^iņas. To vii?š ari izdarīja ^fs--»-nedod pamatu lielākai panikai nosūtīja manuskrii>tu. Vane^ un jātic kāda ^rsta paskaidroju- j^uJnesteātriinT Pēc tam mam, ķa slimības izplatīšanās irjTubinU aicināja ierasties īgauni-jau iegrožota.' Ir tāpēc cerības, jā, lai noskatītos baleta pirmizrā-ka ptiem, Bradfoŗdā nenāksies, di. Viņš ari decembrī aizbrauca ķerties.pie ,,izmi^^a" soļiem,'uz turieni un uzturējās tur 10 slēdzot ;skolas,la^^ Visi igauņu laikraksti
tas izpriecu vietak Kādas pil-'trimdā pārmet Tubiham neob-
novērtējot mākslas
sētas futbola komanda, kurai rie- jektīvitāti, dēļas nogalē bija jāspēlē šeit, gan dzīvi okupētajā Igaunijā.
JAUNS SPECIĀLS RĪGAS ZĪMOGS PAD. LATVIJĀ
PIEVILTIE!^
(Pārnesums nb 3. Ipp.)
senatnē ir likti pamati daiļuma un viņš var droši-iziet dienai pre-alkam. ^ .
tim.
Dāvids, bijušais vācu karavīrs ar vienu roku, palīdz Aldim izvilkt ^SLSfS^fl^^l^;; Tn?!!?S kāju," kas ar zābaku iepriedusies
" ledū un Aldis metas uz priekšu
Dzejmeksir to jutu tulks, ku-i krustu, lai soļotu zem tā, lai cik J^s daudzkārt nesam sevī neap-ifas smags Tn ir viria .       , - ,    _ -
• jausta^, vārdos nepasakāmas, īo'dažāTkLtf nesa^ - ^^^^^^^^ mums4o bieži pietrūkst. Un i dzīves    atteiSS^   ^^ftf •    'I>āvids s^ dzot šo dīvaini tuvo atkl.9.smi. vientulības  un  žaunu  krusts' ^^^^^ baiļudzīts neatgriežas, lai kas lāgā neizprasta, norisinrnvr .g^-j.- £0 tiem smagākie — sim- savam glābējam pasniegtu roku., sies tevī, tu jūti tuvību ar dzei- boliskie, vai smagi plecos uzvel- Viņš bēg, bēg, bēg . . . — Kad ti-nieku, kas pratis tavas jūtas vr- ^- .   cis laimīgi rietumu pusē un bai-
teikt kā tevis paša un tu. jūties   jj^ jr vienalga — liels gars vai-, Ies ir pāri, viņā kaut kas līdz šim
maz'f^g'^.s. tas meklē tuvinieka, nebijis sāk rasties, eUgt.,Viņam Gandrīz kā dzeguzes kūkošana ir liekas, ķa viņš sāktu spēt pama-viņa meklēšana, saukšana pēc zām apjēgt pašu seviļ astoiekšē-sapratēja. Varbūt tālu, zilajā si- jp Aldi, to. kas viņš ir un kās ļā, ir kāds putns,, kas dzird vīna Un kāds ātpestošs vieg-
cības vietas.   Pirmais forts ir Sarkanās upes novietne (Red Ri-■_       : j    .    , „ .- I ves Settlement), tad Fort Gibral-Sakam ar^ padomju ,,kcmstiU^ _ 15, g. poj^t Douglas,
cioas" .25. gadi. lietots speciāls zi- ^g^'g^ 15; g 5id Fort Garry, mogs ar zīmējumu, kura uz ķie-.ļ^ 3^ | New Fort Garry, ģeļu pamata stāv sieviete ar sir- ,ļg35_._ļgg2^ ^' Atzīmējams Fort pi un vmetis ar āmuru roka a^
saules stariem aizrņugure. Laba ^^^^^ '^.^^^^..^ vēsture, iezīmē-^^puse /^ksts^ krievu vaMa.^ Saricanās upes novietni.
■ it^m^flV ^^^nS        iedzīvotāji vēlijās saglabāt datums. ,,5. 12.^1961. ■ ^ zem rakarus ar piederigiem austru-
''--''^''^^fnifl^^^^^^^^ ^ pāri okeānam. Vie-
^5 g^' gtop&^«^        ^^^^ bija iegūsta-
jas 25 gaoi sim .pasam^gac^^^^^ no medniekiem un ceļotā-mam padomijas sakam_m_in sm^ j.    . ^dz 1855. g.  28. februāri
ļSuSS'^/'a^'' v^^^l t William Ross savā mājā iekāris-loksm ar grāmatu ,,Padon^^^^ Rietumkanadas pinno pasta
S-TS« vl^I' ^^^^^^^.Takā nebija nedzļ)as^ Sl^*o;-J5^ '^^^ marku, nedz zīmogu, tad pirmā
īz_doļa_ ari .atzīmes marka 4Jcap. ^.^^^ aploksnes • at^mēja vērtība ar divam rokam zīmeju- „    „. A" (R N A -
*S '™      ^^^P^Sf^tS LericS.^ Asts virs zemes lodes. inosūtits uz Pembinu,;N. D., kur
vēstules apzīmogotas ar ,,Paid 10" un: nosūtītas tālāk .pēc adre-
atvieglotš un pateicīgs. Kāds slogs ir nokritis un zināma ap-skaidrotība ienākusi tevī. Ar siltu tuvību tu pieķēries viņam kā savam īsteniekam un. ar. sevišķu atvieglojuma ^iūUv zini: tu vairs neesi viens, kāds bez tevis ir nomodā. Kāds tulks ļtavu dvēseles valodu ir pārcēlis Itev zināmā un saprotamā valodā" Un tu
m ATSEVIŠĶI ēKSEMPIIāRI d a b ū j a mi ,
0. ANDERSONA DELIKATEŠU VEIKALĀ
^ Market St., HamiltoDi Ont, kā ai^ī
„NORTHLAND G R 0 C E R IE S",
120 Barton Si, E., Hamilton, Omt E. BĒRZIŅŠ.
balsi?
lums, saklausot atbalsi! . . .
Prātā ir kādas mēnešainas Jelgavas naktis, . kad dzejnieks dzejniekam, soļojot caur aizmigušo pilsētu, izdziedāja visu sa-. vu dzivi pantos, jo katram reiz gribas dzirdēt balsi un atbalsi.
Bet atliek palasīt kādu labu grāmatiļi, un skeptiķis ir spiests atzīt, ka tas ,lūk, tur teiktais, ir tikpat kā no paša sirds nolasīts, 30 daža rinda liek asarai iezagties skropstās. Kā viņš to spējis? Varbūt dzejnieks ir kādas citas, neredzamas būtnes ierocis. Viņš ir tikai mute ,kas runā uz savas mēles liktus vārdus. Viņš ir sirds, kura sāp un sāpēdama staro.
Leonija Ozolkalne
NOSŪTĀM. DĀVANU SAIŅUS
PADOMJU LATVIJU un CITĀM ZEMĒM.
(parastie noteikumi) PIEPRASIET CENRĀŽUS. DV   sainīšu NODAl^a, 123 huron st.,   toronto 2-B, ont. tel. em 8-0792 no pīkst. 9.00 — pīkst. 18.00.
VĒSTOĻU ZIŅAS no-■ LATVIJAS
Jāzeps Vītols 3 tautas dziesmafi:
LAIVĀ GĀJU ŠŪPOTIES ES IZGĀJU OŠU BIRZI ; Ē. Volšteine, soprāns j
PĻĀVĒJA piENDUSA ' A.;Kalniņš.", v'r ' ■ -'v-'-V 3 tautas clziesinas: ĀVU, ĀVU BALTAS KĀJAS SIDRABIŅA UPI BRIDU TAUTIEŠAM ROKU DEVU
E. Takule, soprāns PUIŠI JĀJA PIEGUĻĀ RINDĀM AUGA OZOLIŅI CAUR SIDRABA BIRZI GĀJU
A.Ludiņa, soprāns, ■ļSP 06^'
ŠŪPUĻDZIEMAS V p. Jurjāns BĀREŅĪTES- SLAVINĀŠANA' .
E. MelngaUis LOKAITIESI, MEŽUJGALI
E. Melngailis LlGO PŽIESMA     A Jiarjāsiis
Jaukts koris
Teodors Kalniņš, dir
visi aEMA SUŅI RfiJA
Dir. j. DumiņS CEKULAINA Z!LE DZIED TUMŠA NAKTE, ZAĻA ZĀLS:
Dir.tt Mednis MEITENĪTE, MELNAGITIS RIGA DIMD KALNI UN LEJAS
Dir. T Kalniņa
KUMELIŅI,: KUMELIŅI MUGURDANGIS MA0AIS DANCIS Vīru kvartets
SUDMAUŅAS    V. Si&reetopx I. Dālmanls, vijole, V, Cīrule, klaviers
LAUKU POLKA Jāze^ Mtāisļ^ Orķestris
SLIŅĶIS GĀJA LŪKOTIES SEV SIEVAS ;
JAUTRĀ LĪGAVIŅA JŪRIŅ'PRASA SMALKU ļ ^ .TĪKLU ■■■ ,■ ■•■f ļ' ^
TiroUešu - KAS TO LAI ZIN Vācu — HEINRICHS UN LĪZE Meksikāņu -^SOLIŅŠ Viru kvartets
^EP.oi®.,
SĪKIE PIRKSTIŅU
E. Melngailis
A. Vanags, itenois ES UZKaPU KALNIŅi^
A. VANAGS un V. Davidone
Orķestris
ROZĒM KAISU ISTABIŅU y. Davidone un O. BlOmbergft
Orķestris
■MEITIŅA MĪĻA.' y. Davidone un A^ Orķestris
ep 011
TŪDAĻIŅ - TAGADIŅ A. Jiirjāns
Simfoniskais orķestris
Dir. A. Jansons KAMOLIŅDEJA GAISMIŅA AUSA I
Kokļu ansamblis
,EP' 012;-;
DĀRGAKMEŅI -GEMS SUITE
J. Vītols . 1. Ametists .2. Smaragds
3. Pērle
4. Rubins
5. Briljants Simfoniskais orķestris Dir L. Vignerg
DAŽĀ D A
3
ATTĪSTIŠ ĀTRA UN PIRI
V. P;l.E Ņ E M:^ ■ ■
G Ra-M A T N i
I L»«irba laiks no pl. »—s,ļ
Fiiiinmniiiii*Miiuimuiiniiiiiiiiinihiniļium
3
pazīs
JA UN Ā K Ā S FLAT ES
viņš iiav: Saticis Vairu un citus studiju draugus, viņšredz, kā tie par viņa prombūtni ir bažījušies pa astam.nevis kādas pieklājības —^ vai izlikšanās dēļ.; Viņam nav vārdu, lai visas savas šī brīža sajutās izteiktu, bet viņš jūt, ka vi^ nā skanīgi .skalojas lieli, jauni viļņi, - pa visu viņa dziļumU; — Eduards P reimanis šinī darbā izgleznojis th izstāstījis un pacie^ ilgi izģaisr 10jis visu cilvēka augšanas, konfliktu, veidošanās un pārtapšanas procesu lol^u. —
Par, visiem citiem mazāko apmēru darbiem šinī grāmatā var rētu teikt apmēram to pašu. Jpa-ši noveles — Ciniķis, Hempčingas slimnieks. Prērijas trubadūrs un Darba biedrs ņ: uzrakstītas ar īstu noveles āprautību ,dināmis-mu un to nobeigumi ir asam un gaišām noveļii virsotnēm.:
Eduarda Frēimaņa grāmata Daigās rotaļas ir pelnījusi lasītāju pilnu uzmanību. Saviem prā-tiem un jūtām lasītāji tur atrar dīs dažu labu ,,dancinātāju." •
Ratnieks ār savu kundzi Birutu un dēliem dzīvo un strādā Eldm.ontona, Kanādā,^ kur ^ot Pulka vielas jaunām iecerēm un darbiem. :
Turpinot savu pēdējā gada vēr-tīso grāmatu sēriju, Alfrēda Kalnāja aogāds Čikāgā Daigās rotaļas izdevis glīti un nopietni gau-
imigā?
.   . sēs. šī R'3d River novietne pa-
^ _,3et taismba ir, ari es pedejaļ^^g^^j^a vēlāk kā Fort Garry un laika no _Latvijasnesaņemu^gaiv^ ^t^īme drīz neka. Liekas, k^lur tagadj p^^^ Qarry, Manitoba», kādas pamatīgi^ pievikti grozi un lat-j^^^irā^^ kollekcījās. Lai gan viesiem dzīve kļūst gŗutaķa-ra^^^ g. bija atzīta
nupat/man viens paziņa raksta, j^^p^-^g^^gļ^ ^^^^^^^ ka^ Rīga neesot šogad vareiusiij^^ portG^ry. nosaukumu līdz dabut^ Jaungada apjeikum^a tor. ļgTS. g. maijam. 1870. gādā ar pie-tites ar latviešu tekstu. Ar krievu t^^„_j-.- -T.,-.
tekstu turpretim trūkums neesot manīts."
EP 013:-  . ■
KARAĻMEITA ;     ;;j^: Vītols Reitera kora izpildījumā Dir; T. Reiters
TEODORA REITERA RUNA
viņa 70 gadu jubilejas laikā
1954. gadā. 2 latviešu tautas dziesmas lŪRIŅ PRASA SMALKU
TIKLU
OZIEDOT DZIMU, DZIEDOT
. -AUGU....,
pir. T. Reiters
:isp;oi5-,:
; E-Bāraņš . SAPŅU .TĀLUMĀ MĒNESS STARUS ^ STĪGO
vienošanos Kanādai radīja Ma-nitōbas provinci, bet apgabals bi-r)S„ <i n  -L   , -^.,ja pazīstams kā Assiniboia un
ihtf     lifv-'^^"^^ l^^^^^ Bay kompānijas
ļoti ĪSU vēstuli no kada krajeja - ,^.u= T.īd? i8«ļQ gadam , , , . . , . , . ^^'^      nokļuvis.as^a ^ajūgi4. vai ^ Hudson .
PILS
^^"^S'ar tvaikoni pa Sarkto upi (Red
m;J^v^^^^''--fV^  i^^'i- 1860. g. beigās pastu pār-
Vilktu pasta vā-
vōS^u-SP^*^ P^. "^^^       ^ neregulāros starplaikos, bet SSīhfrf^.^^^^^^^'^^^^^   vēlāk rigulāri ^ reizi trīs nēdē-•'^^-^-^'^f bet līdz ar dzelzce-
viņs raksta,  lai nesūtot viņa.^ ļa izbūvi no Fargo un St. Paul,
pastu pārvadāja  pa dzelzceļu, sākot ar 1879. gada sākumu. Pir-' mās Viriipegas pastā iestādes ne-
tieko, foiiit ari viņam kas pienā kas no manis."
Sakarā ar automātiskās pasta lielā mājiņā saglabāta līdz šai iestādes atklāšanu Vinipegā (Ma idienai kā vēstures piemineklis, ni,toba), amerikāņu filatēlijas bet tagadējā automātiskā nastā mēnešraksts Liim's We8kly ap- iestādes ēka, kas aizņem pilsētā skata Vinipegas vēsturi filatēlijas ar 255.000 iedzīvotājiem veselu apgaismojumā. Atzīmējami vis- bloku, ir ar helikbotera ostu uz pirms pieci forti kās dažādos jumta, ūn ir lielākā būve Mani-laikos kalpojuši kā ādu tirdznie- tobā, izmaksājusi $ 15.000.000.
Dggadīga slimnīcās Vācijā, Polijā un Šveice;
^^^^^   )^ venēriskās slimībās.
353T PARĶ AVE., MONTREAL, P.Q„ tel. VI 5-7623, Montreal Runa vāciski un krieviski. Pieņem no pL 8-9 vakarā.
:J. Vītols
Jauktā kora izpildījumā Dir. L. Vlgnere
Latviešu tautas dziesma KUR TU SKRIESI, VANADZIŅI.V . ^ :.
Dir H Mednis
.... •
EP onV^^
LATVIJAS LAUKU SERENĀDE -.J. Vītols .-■ i Maršs
2. ī>atmm ■
3. Deja
■4.. Rotaļa- -.
simfoniskā orķestra izpildījumā Dir. L, Vīgnera
EP 014 ...
E. Dārziņi CIĀNAS: BĒRNU.
MŪŽAM ZILI   : :
Reiteŗa kora izpildījumā
Dir. T. Rdters. CEĻŠ UZ DZIMTENI J. ZālītiS
Tautas dziesma "SVEŠĀi ZEMĒ
Reitera kora izpildījumā
Dir. T; Reiters
EP.'.oi6'V - .;
3 latviešu tautas dziesma» NEBRAUC TIK DIKTI VISU DIENU BITES DZINU CIEMĀ DAIĻA SĒRDIENITE
Jauktā kora izpildījumā
Dir. T. Kalniņš 3 latviešu tautas dzimaas TREJAS TAUTAS SAJĀJUŠAS KALNĀ :KĀPU' ES. DZIEDATn
Sieviešu seksteta izpildījumā SASISTĀ KRŪZĒ
Jāzeps Mediņg
Latviešu sieviešu kora iipllci Dir. Jēkabs Mediņg
,EP018
3 latviešu tautas dziesmas AČKUPS ; ■ V r
simfoniskā orķestra izpildījumfi
Dir. A. Jansons KRUSTA KAZAKS ... MUGURDANGIS .
Kokļu ansambļa izpildījumā Tautas dejas DIŽDANCĪS _
DEVIŅI BĀLENIŅĪ, polka . Pūšamo instr. orķestra Izpild.
unpiena
■ ■' ■ ■ ■' '. ■. ■ ,■ /
Kaniī^r liolnlu) Uos| U) ioccļolāju nezin
• Sarīties
• l^aslāvi In licsībi
» IMrliccii nav i)ān
::  • Alsakicsl
Parbaurl ļ)loYnicn
® Nchaidid
• Nebaidid
®   .Ia lev ii • padonuiļ rast, sliļ vas.dzīvl
gruj)as snēkos,
:: :::: dv :gra.t^rica, ■
123 HURON ST., TORONTO 2.B, Ont, Gahada.
52-18