^ — LATVIJA AMERIKA      Treždien, 1962. gada 21. februāri,   Nr. M.
. 14. TREŠDIEN, 1962. GADA 21. FEBRUĀRI
5SM>nfšahas maksa       un Kanad^: par mēn. § 1.50; 3 mēn. $ 4.5»;
6 mēiļ.§8;50;i)ar gadu § 16.00. saimlinājumE maksa^šludi^^^ S 1.60; t«kstā S 3.20    $ 6.4M
par: vienii-:cbllas slejas t^^
,s©ta
Ķedakij^^^^        tiesibas manuskriptus saīsinās. . v)^^^ bet tiE vēlēšaBos
^jpaka], ja pievienota pastmarka.
Ai- autoft», vārdu v^I Iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktas «aMgoas var D«^4H^
Okupētās Latvijas „Ciņā" par- Diemžēl, šāds stāvoklis nav kolchoza uz darbnīcu, puse die- sētā un pat ar visrūpīgāko eļļo- jās dienās; radās dažādi .^emes-tijas norīkotā nebiišanu novēršar Nīkrācē vien. Rajonā vairāk nekā nas^ ^p^^ sanu bojājas. :        li." Vecākie biedri pacienāja arī
riaš pažarnieku komanda izdomā- pussimts traktoru, kas vēl nekust Laiks rit uz priekšu, bet darbi - Noliktavā''tās sabāztas kur Jāni. Kad viņš gribēja atteikties, ja veidu., (?) Ko vim atraduši?: ^^^n tie zoboja: ,,Ķo tu, memmitis esi
,,Drūmas ziņas pienāk no Saldus rajona Mkrāfces   Pa<?os^Ju Stībā"*'' saimniecības. Te 31 traktors, bet
ļ lēņi, lai droši varētu teikt: pava- daļas iecirknī arvien vairāk ātpa-saŗa darbieni sSkoties, viss būs liek no grafika . .. Te vajadzēja
atrasties 7-i;raktoriem no apkar
mēneša sākumā strādāt varēja tikai 18. Pagāja 10 dienas, — vēl xii^ vus saremontēja. Kas būs ar pā-
rējieni?--';;:.
BRITO EREZroENTS «PIEKRĪT 18 %LSTtJ GALVU SALIDOJUMAM
ĀTERXJM)ŠANĀS KONFERENCES: ATKMšANAl. MEKMILLENS APAKŠNAMĀ ' KAlZSito ASV
LīELVALS'rij VALDĪBU GALVUKONFE
:to kļūst .neizbēgama^
• ■ SPECiĀLRAKSTS-LATVIJA^
; vairāk,  Padomju Savienība; ju, tā Franciju. Bet Anglijas līdz-
rdpas'  demokrātijas   pdmatak- ir piedraudējusi, ka metuņiiemļd^^ Francijas izpalikšanu,
iņens Temzas krastā, Londonā, sākot atomieroču mēģ^^^ Golls nekad nepieļaus. Nav jā-
atgādina darbīgu bišu stropu. Tu- atmosfairā, jaunu mēģinājumu 'aizmirst,; ka, stājoties amata, ;yie-. ^ķm dienās: vai nedēļās tūr tiks sērijuASāķSv ari krievi. Uņ arī. to nā- no ģen. de Golla ppntiskāni izšķirta .Anglijas valdīte polīti- angļu sociālisti negrib ;pieredzet, ambīcijām bija. nostādīt/ Franci» ka attieksmē uz atomieroču ml-1 ; Līdzšinējās apakšnama debatēs ju^ vieqā līmenī ar pārējiem ļie-ģihājumu atsākšanu — sādaŗbīb^ mēģinājumiem ^^Ji^m- '
ār:Sav. Valstīm, atbruņošanās Zieirišvētku salā ministru prezi-ļ Ja Chruščevam neizdosies ieče-konferenci ženēvā ui^  iespēja-.dents sociālistiem skaidru^^^^a^^
mām trīs lielvalstu valdību galvu vēl nav devis, Tais ir,' nav devis" galvu sanāksmi ženēvā, tad var sarunām šā gada maija vai' jūnija atbildi par sākuma datumu. ;,šā- puslīdz, droši, rēķināties nevis ar mēnešos.   V     - : ■.      dU;mēģiiiar[umur sagatavošana trīs, bet gan   četru lielvalstu
: Ugunis vakaros deig vēlu Dau^; prasa zināmu ^^1^^       paziņoja ^konferenci kādā vēlākā , datumā >ningā iela 10/- kur ministra prezi- MeķmiUens, atļaujot sociālistu:; — kā jau minēts, maijā vai jūiM-dents MekniillenS apspriežas-: aŗ partijas deputātiem pašieni mi-; jā. Atsaucoties uz Franča Paiiera saviem kabineta ministriem, kal- nēt, Vai zināmais laiks būs;; pagā- ļ lidojumu virs  Fad, Savienības
dina konservatīvo partijas stratē- jis [ j^u pirms ženēvas konfeŗen- ■■ "'^^ —    ■*---*nu„.,sx„„.
ģlju nākamās dienas cīņām ar ces, tās laikā, yai pēc konferen-strādnieku bpozicnju apakšnamā, ces.:-       :'''-^
Visos.svarīgākos puriktbs, kuŗū . īsumā mazliet vēl atgriežoties.; pieņeinšana. ■ Vai   noraidīšana: pie eventuālas ^s lielvalstu vaVļ^M        gribētu, lai pasaule do^ starptautiskā forumā viegli vien dību galvu konferences, labi in- mā, ka notikušais aizmirsts, un varētu vfeidot pasaules nākotnes formētu Londonas polītisko ap- ka pienācis laiķš mēģināt vēlreiz.' seju, Sav. Vēstis un Mglija par/1^ Pran-; Ne par velti  Paueru atbrīvoja
nākušas- toliitu-vienošanos. Ne' cijas- prezidents cle Golls, lai :kā-j tad, kad Ņikitam bija padomā 18 ^tā britu parianientā, kur strād-' das arī: nebūtu viņa likstas: Fran- valstu valdību galvu sapulce ,že-nieki turpina savu neatlaidīgo ci-ļ cijā ur^ Alžīrijā, nekad nepiekri- nēvā. Bet viņš samierināsies arī ; ņū pret atomieroču mēģinājumu
atsākšanu un pārāk heļokānio sa- dāk, ja par valdību galvu: tikša-■ biedroto nostāju pret Padomju 'nos runātu tikai Pād. Savienība Savienību.   ; ;
1960. gada, 1. maijā, Cliruščevs iz-ja,uca"toreizējo lielo, konferenci pēC; vienas nesekmīgas sēdes Parīzē. Tagad Pauers ir atbrīvots.
Apska,tot dažādos disputa punktus katru aitsevi^ ; ļītisko: lietpratēju uztverē paveras sekojošā aina. ..
Pirmkārt, Padomju Savienība gribētu, lai marta mēnesī .paredzēto astoņpadsmit nācyu; atbruņošanās Konferenci' ievadītu šo valstu valdību galvu sarunas. Sav. Valstis un Anglija tam nepiekrīt,, baidoties, . oratora dāvanas un nekad nepil-. dītie solījumi varētu ņp.'?vēr.t vai-
tikai ar Kerjedija^ Mekmiliēņaun de GoUa klātieni/jo to, ko viņš sacīs, dzirdēs: ņe   tikai auģš:
iun Sav, Valstis, prea^^      Ke- minētie trīs, bet visia pasaule, nedijam reprezentējot kā Angli-   i : Andris Gramdiņš
CIECEKl VEEKALS PAR TUVU^
.*■ , " '■ ■ ■'
Kolhozā „Drūvā'■ nav nojufnes, kur giabāt mašīnas. Tālab grūti uzglabāt technifcu, tomēr šejie-. niešidara visu, kaS viņu spēkos. Gumij as riteņi uh siksnas noņemti un atrodas noliktavā. Mašīiiaš kārtīgi saeļļotās, uz paliktņiem.
Pavisam citā aina; kōlčhozos „e3iečere" un „Arājs;" Brauc kur braukdams, visur redz likteņa v?i-rā pamestas: lauksaimniecibaa mašīnas. ; '
— Kāpēc inVentāriJ netīrs? — jautājam . kolchoza „Arājs" me-chaniķim; Jēkabsonam. :
—^.Veikals par tuvu, — skaii atbilde. — Vīri bieži iedzef.
. LAIKS RIT UZ JPRIEKgU, DARBS. STĀV UZ VIETAS.
Kolchozs ,>Vārpā", Te, jau ilgāku laiku var redzēt izjauktu ,,DT - 54." Cik hektāru tas būtu paspējis apart! •
Arī kolchoza:'..Ciečere" vienu ķāpurķēdnieku labo jau otru mēnesī. Tiesa, ar rezerves daļām nav viegli, taču par to vaj adzēj a domāt agrāk.
Lauktechnikas Skrundas iecirkņa darbnīcās pie kāidās mašīnas rosās ..Ziedoņa" traktorists J. Saveļ jevs.
— Būtu jau sen ārā no darbnīcām, ja mācētu cienīt laiku, — viņš iesāk savu: bedu stāstu.
Kad pienākusi norunātā diena uņ traktoru; vajadzējis nogādāt uz darbnīcu; Lauktechnikas Saldus rajona nodaļas vadība paziņojusi, ka nevar atsūtīt speciālu platformu traktoru: pārvešanai ar automašīnu. Bet cita veida transportēšana pa asfaltētiem ceļiem aizliegtā.'
Tāpagājis krietns laiks. Bei-dzot pēc vairākkārtīgas zvanīšanas ,.problēmu" atrisinājuši. Bet strādāt iznākot pavisam maz: ka,-mēr mechai|^ļis:  atgādājot no
mēneša 27. dienā lat-¥iqtim Jēkabam Alksnim, ja vien viņš būtu vēl dzīva jo vidū, Maskavā svinētu lielisku 65. g. dzim-išanas dienu.
ka Chruščeva
Alksnim nebija - lemts piedzīvot šādu vecumu, jo pavisam ne-rākuma domāšanu pret Rietumu parastojž apstākļos, jau 1937. ga-•irļteresēra.; Pravda tai pašā laikā, .dā, izbeidzās viņa dzīves gaitas, .uņ: ne bez parhata, aizrāda, kā Lielajā latviešu komunistu lik-. Sav. Valstu un Anglijas pretestī- vidēšanas akcijā 1937. gadā pats ba nebūt nenozīmē, ka valdību Staļins parakstīja nāves spriedu-galvu salidojumam nepiekrīt arī mu vīram, kas, vārda tiešā nozī-pārējie. Starp rindiņām lasot;'mē, iedeva spārnus Padomju Sa-Pravda liek pat saprast, ka arī vienības bruņotiem spēkiem, citu. valstu: pretestības gadījumāļ; Ešmedōmāju, ka šodien, kaut Chruščevs_ ženēvas atbruņošanas ; vismazākā apbrīnā, latvieši atzī-konferencē varētu" ierasties per- mētU Sarkariās gaisa flotes 2. : sonigi — kā padomju delegācijas ranga komandiera Jēkaba Alkš-vadītājs, Tādā gadījumā, un ņo ņa nāves dienu, tā Londohaun Vaširigtoria gribē-^ 'Patiesībā'par ģenerālieitn. Jē-tu izvairīties Visiem spēkiem, kaba Alkšņa nāvi vēl līdz pagā-.ženēVā neizbēgami:: ierastos ari jušam gadam trūka jebkādas aU-
prezideņts de GōUs, viņam sekotu viens otrs cits un Maskava būtu ■panākusi savu. : Rietumi ženēvas atbruņošanās konferenci gribēja sākt ar ārlietu ministra sarunām. Chruščevs sa-Tsiedrotos pārsolīja, ārlietu ministra vietā prasot valdību galvu tikšanos. Tagad pienākusi Rietu-
sētā, Savienoto Valstu sūtniecībā, pasaulei nāca zināms, ka inū kārta solīt; un sagaida, ka' latvietis Jēkabs Alksnis vēl pēdē-artgļi uņ amerikāņi krifeviem pie-ļ jā: mm^^ izvairīties no
tĢritātīvas ziņas.
Tļkai   pateicoties uz miem pārbēgušā    čekista Gra-novskā liecībai, kas ceļā no Liepājas uz   Stokholmu izšķīrās dramatiskos   apstākļos   meklēt .
patvērumu Zviedrijas galvaspil- rekordus iin mēsnzzinām ari,ka
ģen. leitn. Alksnis ir,bijis tas, kas parsonīgi noorganizējis pir-
RietM- ^ruks, latviešu komunists Alks-
nis.
Beļakovs piemin Jēkaba Alkšņa drosmi tāllidojumos^ viņa organizatoriskās spējas, sasniegtos
pvās trīs lielvalstu Vvāldību galvu konferenci, savos; pagaidplā-nos, kas, protams, ļnebūt vēl nav galīgi, apejot Francijas prezidentu: Prezidents de Golls, kura mu-gurkauls pret . komunismu līdz šini izrādījies stingrāks nekā K^ nedijam vai Mekmilleham, tiek apiets arī vēl kāda citā jautājumā — kopīga atomieroču izmē-
ģināšanā. '■/''/'.':■/': . . Angļi uņ- amerikāņi vienojušies par šādu mēģinājumu atsākšanu Ziemsvētku salā, Klusā okean^, un,.pirmo reizi, paredzētie atmos-■fairas mēģinājumi- notiks; tiešā aiigļU un amerikāņu zināttiieku sadarbībā, atstājot frančus ārpus pārējo divu sabiedroto Uzticības
loka.^ ^".:- . .■;'^::ļ^-;:;-;:-Atomieroču mēģinājumu atsākšanas jautājums pašreiz ir visnopietnākais, ko ministra prezidentam Mekmillenam nākas izcīnīt parlamentā. Spēcīgā strādnieku partijas opozīcija ir kategoriski īiret to. Kategoriski pret to principā uri ari tādēļ, kā šādiem mēģinājumiem sākoties piriiis ženēvas atbWņošanās sarunām, šīs sarunas vārētu pavisam droši norakstīt zaudējumos jau
ni
čekas cietumiem un noslēdza rēķinus ar dzīvi a:pstākļos, ko Kremlis tik ilgus;, gadus bija no-khisējis.
Teorētiski ^mēs vaŗētupiē-ņemt, kā Alksnim, vēl šodien dzīvam esot; nenoliedzami būtu bijusi nozīmīgā loma vēl šodien, kad Chruščevs ar lidojumiem pasaules telpā izmisīgi mēģina;ie-baidīt zemes visā pasaulē, kas riekād nepadosies Kremļa iebaidīšanas taktikai. Varbūt, ka tais-Alkshis būtu _ bijis tas, kas ņemot, Maskavas spiegu sagādāto informāciju šodien plānotu kāda. suņa jeb „s?irkanā ērgļa" ceļojumu uz mēnesi.
Nesen,: destaļinizācijas akcijas ietvaros. Sarkanās armijas lapa Sarkanā zvaigzne ziņoja, ka Alkšņa izņemšana no apgrozījuma 1937. g. ir bijis viens no lielākiem Staļina noiziegumiem.
Okupētās Latvijas komīpāirtijas avīzē Cīņā, ne jau bez Maskavas ziņas, tā saucamais Pad. Sav. varonis atvaļināts aviācijas ģeņerļāl-leitnants ;. Beļakovs rakstā Pa-
cietināt ģen.. leitņ. Jēkabu Alksni, vīrs, kasi patiesi bija iedevis spārnus Sarkanai gaisa flotei, vēl laikus zināja, ko čeka tam paredzējusi. Viņš neatvēra sava dzīvokļa durvis, bet gan logu. Dažus mirkļus īvēlāk viņa nedzīvais ķermenis gulēja krastmalās ielas asfaltētāju strādnieku priekšā. Tikai gaišpelēkais formas tērps liecināja, ka pašnāvnieks ir visaugstākais ;: Sarkanās gaisa flotes virsnieks. Ilgi nebija jāgaida, kad līķim piesteidzās"": dusmu un baiļu pārņemtie čekisti.
čekistu komandieris izšķīrās ātri: j.Jūs, biedri." viņš uzsauca pie- smagā .. asfalta veltņa stūres sēdošam strādniekam, „pārlaižiet savu mašīnu vienu jeb divas reizes. pāri: šī ■.. nelgas līķim — ietaupīsim bēres." :*
Tāds bija Sarkanās armijas gaisa flotes komandiera patiesais gals. Mēs varam iedomāties arī veltņa vadītāja un pārējo strādnieku — aculiecinieku likteni.
Granovskis, kās toreiz vēl bija pusa,udzis, pazuda kāpņu telpā un, ļoti iespējams, ka kādreiz Kanādā vai Sav.; Valstīs, kādā ukraiņu tautās godādienā,. jums
tējiem ķolchoziem, bet atgādāti tikai 5. Un pat ar šādu samazinātu slodzi darbmcās netiek galā.
JĀATLEJ ČUGUNA .BUKSES- ■
Ņe jau pirmo gadu remontu traucē rezerves daļu trūkums.Bet metodes, ar,kādām mēģina šo robu aizlāpīt, ir brīžiem ļoti savādās. - ■ ■;'
— Pasūtījām Liepājas metālizstrādājumu kombinātā 200 čuguna bukses, — stāsta Skrandas iecirkņa vadītājs E. Strautiņš.
Tik talu būtu labi —- skrundi-niekiem pietiks. Bet ko darīs Saldū? . Citos republikas rajonos? Vai patiešām katram jāgādā tikai par sevi? :
Nav šaubu, ka detaļu sagādāšanā daudz kustīgāka varētu būt Lauktechnikas republikas apvienības vadība. Tās pašas čuguna bukses taču varēja pasūtīt visiem rajoniem uzreiz. Atlietas lielākā skaitā, tās maksātu daudz lētāk.
Pašlaik Uz traktoru rūpnīcām no mūsu republikas izsūtīti īpaši, kā saka, bikstītāji. Harkovā atrodas kāds Saldus starprajonu bāzes atbildīgs darbinieks. Vai tomēr nebūtu pareizāk domāt par šiem jaiutājūmiem laikus' un nebarot suņus, kad vilks aitās? :
AINA NAV PIEVILCĪGA. ■■
Kolchoza ,.Ziedoņis" kūlēji jau sen ilgojas, lai I. Preikšs:beigtu labot savu „DT - 28." 1
Traktorists to apzinās un ir ļoti sarūgtināts, ķa darbi ieilguši:
. — Nav mana vaina. Teicu me-chaniķim, lai pārved no Saldus ātrumkārbas dakšiņu. Viņš pa-; sūtījumu izpildīja. Tikai detaļa izrādījās nederīga. Kamēr apmaina, vairākas dienas pagāja. Tagad tāda pat bēda ar sajūga vārpstu. Veselu sprīdi garāka nekā vajadzīgs. ^
Dodamies noskaidrot starpgadījumu uz Lauktebhnikas starp-rajpha bāzes noliktavu. \-
— Šādi gadījumi: :ir iespējami. — skaidro šejienieši. — Paskatāties, kādos apstākļos strādājam.
Patiešām, aina nepievilcīga. Daudzas daļas samestas kaudzē
— „DT - 28" sajūga Tūlīt paskatīsimies. Izrādās, ka noliktavā ir
vārpstu? vai īsts puika!"
Kādu sestdienu strādnieks Lie-abas pa jau rīta pusē ieteicās: „šo-
strādās pirmdien!" šim priekšlikumam labprāt atsaucās ari otrs strādnieks Vilnis Teīlonis.
detaļas — gan vecā   izlaiduma, dien lāgā negribas strādāt, pa-traktoram,   gan modernizētam. Bet kā izvairīties no kļūdām, ja plauktos grūti ievest kārtību? :
šādas lietas nenotiktu, ja celt-] Parādījās kārtēja degvīna pude-nieki būtu turējuši savu solīju-^le.
' ,,Un tu. knēveli, domā, ka mums vienmēr tev jāmaksā," nicinoši uzrunāja Jāni viņa vecā-kai biedrs, pasniegdams degvīna glāzi. .;',
„Ķaut kas jādara! Kur ņemt naudu?" reibumā saka domāt ja'u-nietis, „Tikai dažus rubļus" ... — un tad ienāca prātā kāda doma. Daži soļi . . . un Jānis Kļa-viņš nostājās uz nozieguma ceļa. Turpat netālu Ķemeru 3. sanatorijas telpās atpūtnieks šuvalovs pat nepamanīja, ka no viņa uzvalka kabatas pazuda pāris rubļu. ;■■,/;■;;■■■:;■■
Protams, šai sestdienā neviens jaunceltnē nestrādāja. Bet pirmdien? Arī nē.
..švaka dūša. Mazais, gādā naudu", jau no paša rīta kāds rū-: ea. ,'\
Ceļš uz dušas telpām iemīts,
mu un uzbūvējuši noliktavas. Bet starpkolchozu celtniecības organizācijas vadītāji tik nosaka ar^ vien jaunus termiņus, un nav neviena, kas viņus sauktu pie kārtības., :■ , Koinsntāri lieki.
-   Sākās:AR PUSSTOPU
Jūrmalas pilsētas tautas tiesnesis R. Krauže turpat ,.Cīņā" pastāsta:
,,Jāņa Kļaviņa dzīvē tā nebija parasta diena. Tā .bija viņa pirmā darba diena.
Strauji pukstošu sirdi Sešpadsmit gadus, vecais jaunietis devās uz celtni Ķemeros. Mičūri-na ielā 2. kur viņu darbā bija norīkojis Jūrmalas pilsētas celtniecības un remonta pārvaldes darbu vadītājs Pāvels Bondarenko.
Darba vietā viņš ieradās mazliet samulsis, sasveicināšanās iz-' otrais gājiens vieglāks, šoreiz nāca tāda kautrīga, jo Jānis liels, Jānis nozaga pulksteni un 50 runātājs nekad nav bijis. 'rubļus. Nepaspēja vēl Jānis Lie-
..Ko, jaunais! Nu tad liec tik pa un Vilnis Treilonis atvērt no-pusstopu galdā! Bez tā pa kājām pirkto degvīna pudeU, kad viņu nemaisies! Tāda mums-tā pāra- jaunais biedrs nokļuva milicijas ša!" — bravurīgi ierunājās kāds rokās.
no vecajiem. : • ļ Protams, Jāni Kļaviņu Jūrma-'
Pusstopu? Tas Jānim līdzi ne-'1as pilsētas tautas tiesa par izbija ... Kas viņam sešpadsmit ga- darītām zādzībām notiesāja. Bet, dīgajam puikam pusstopu deva! ļvai tikai.tas vainīgs, kaš zaga? Taču roka kabatā sataustīja mā-,Katram taču skaidrs: nebūtu Jānis Kļaviņš pavedināts uz iedzeršanu, nebūtu viņam vajadzīga nauda pusstopiem, — viņš nļBzag-tu. Māte tad nesēdētu tiesas zālē ar drēbju sainīti, ko dot līdzi dēlam, ja viņu apcietinās . . . Dēls būtu mātei pasniedzis savu godīgi nopelnīto algu un iemācījies tīkoto celtnieka amatu.
Tagad Jāņa Kļaviņa darba biedri nepasniedza vis roku. lai iemācītu amatu, bet gan, lai iespiestu jaunieša  saujā degvīna
NOPIETNI PĒTĪJUMI
.-.lOEKSISTENCEB :
tēs doto trīsrubļu naudas zīmi... Bravurīgais strādnieks izsmējīgi raudzījās un ar zīmīgu skatienu it kā teica: ,.Nu, velc. velc laukā!"
..Varens puisis šis tukumnieks!" pēc tam, kad Jānis atdeva savu ceļanaudu pusstopam, kāds draudzīgi uzsita viņam uz pleca. Un brīdi Jānim pat šķita, ka uz viņu raugās kā uz pieaugušu, ļt kā pašapziņa pacēlās . . . Ūn tomēr -r- pirmās darba dienas skaistums Jānim bija aptumšots.
ledzer^nas "^notika žirī nākošā- glāzi.
iiiBii!iiB[iiiiBiiiaiiliewaiiiiiiBiu;'Bii!iiBiniiBiin
JAUNI PĀRMETUMI
Britiem ir liela antipātija ŗus", tad viņam esot jāatdod sa-pret ģenerāli deGollu jau kopš 'va vieta koalīcijas valdībai.
ķaŗa laika (kad pie bēdīgi slaveno konferenču galdiem tika ,.iz-
Asais raksts radās kā atbalss uz notikumiem Parīzē, kad poli-
mo sarkanās gaisa flotes lidojumu . pāri ziemeļpolam uz Sav. Valstīm.
Vai tā ir iroņija.Vja Beļakovs mēģina apgalvot, kā 1937. gadā Alkšņa plānotais un ari realizētais lidojums uz Ameriku esot bijis domāts Sav. Valstu un Padomju Savienībās draudzīgu attiecību stiprināšahai.:
. Zīniīgi ir, ka šī raksta autors tomēr nē.ar pušplēstu vārdu nepiemin Alkšņa krišanu nežēlastībā. Protams, ka Beļakovs izslavējis Alkšņa nopelnus .Sarkanās aviācijas izveidošanā, nepiemin arī to, ka tieši 1937. gadā šis latviešu komunists dzīvoja vienā namā ar Ņikitu. Chraščevu. .
Pāri Maskavas upei; lielajā debesskrāpi tajā laikā dzīvoja visi. ievērojamākie Padomju varas viri.: :.:\'
Pēc A-Beļakova .raksta izriet, ka ģenr. leitn. Alksnis minētajā gadā varētu būt šķīries no šīs pasaulēs vējabaku; smagu iesnu vai kādas citas nelāgas sliimbas dēļ.
Kaš gan potika patiesībā?
Tagad brīvajā pasaulē nokļuvušais padomju slepenā dienesta
„THE ECONOMICS OF COM-PETITIVE COEXISTENGE",.;, National Planning Associatiom izdevums, 8 sējumi.
Par sadzīvošanu un saimniecisko sacensību starp brīvo pasauli un komunistu sarkano satrāpīju ir jau parādījušās ļoti daudzas grāmatas, bet šis kapitālais darbs ir, liekas, lielākais šāda veida pētījums, kas paveikts brīvajā .pasaulē. Tas ir kolleķtīvs vairāku pētnieku darbs, kas apskata Vācijas stāvokli starp austrumiem un rietumiem, -komunistu saimniecisko stratēģiju, Japānas, Ķīnas un rietumu attiecības, Indijas attīstību, cietzenies Ķīnas saimniecisko; stratēģiju; Padomju augšanas iespējas .Afganistānu un noslēgumā plaši iztirzā koeksistences  saimniecisko izaicinājumu.
pārdotas" Eiropas tautas . . . ),i cija izklīdināja pret terroristu jo de Golls vienmēr ir dedzīgi' organizāciju vērstās demonstrā-aizstāvējis savu pārliecību un cijas. Pēc saņemtajām ziņām savas tēvijas intereses un prestī-; demonstrāciju sarīkošanā lielu žu. De Golls ir principu cilvēks. ^ lomu spēlējuši komunisti, Rak-un ; viņa   nelokāmā   sekošana sta autors domā. ka demondtrā-
principiem neiederas britu elas-
cijās izpaudies pamatots tautas
tīgaja diplomātijā. Kopš dei sašutums pret terroristiem, Golls ir nostājies pie Francijas! kaut arī tanīs plaši piedalījušies "stūres, britu: prese vienmēr ir Ikomūnisti. Viņš pārmet de Gol-
blakus atsēžas vīrs iesirmiem pakavējoties arī pie jautājuma, hiatiēm, kās šodien ir vienīgais, kā uz to reaģēt, šis darbs ir par ģen. leitn. bojāejas liecinieks. Es ijlašu, lai to varētu kaut aptuve-nedomāju, ka iepazīstoties viņš ņi atstāstīt īsas recenzijas rpbe-
jums teiks: mans vārds ir Vasī-lijS Granovskis.
Aleksandrs.
žās ,bet to var ieteikt visiem,
meklējusi dažādus ..grēkus" viņa rīcībā. Viņa lielākais grēks britu acīs ir — nevēlēšanās pašreizējā brīdī meklēt izlīgumu ar krieviem. Pēdējā laikā ir atrasts jauns grēks: viņam pārmet nopietnas gribas un enerģijas trūv kumu, lai nodibinātu miera un kārtību Francijā un Alžīrijā.
Skotijas lielākā (un pie tam konservatīvi noskaņotā) avīze ir pat veltījusi veselu ievadrakstu Francijai, kas ir ieturēts ļoti asos toņos: ,.Franču Alžīrijas" (O.A.S.) piekritēji tur ir nosaukti par Francijas , ,.naci-ķiem"; viņa terrora akti Eiropas sirdī apdraudot Francijas kaimiņus un aptraipot Francijas godui kuru de Golls vienmēr esot centies aizstāvēt (acīm re-
kas grib nopietni pētīt šo mūsu dzama ironija). Ja ģenerālis nedienu kardinālo jautājumu. Aks I varot   savaldīt   .,7000 gangste-
FĀRŅEMTBEĪTO KOPVALSIS VAmSU IETEIC KANĀDAI
domju debesu sardzē pastāsta, aģents Granovskis, varbūt ir vie^ cik gudrs, labs, uzticīgs uņ ģeni- nīgais aculiecinieks Alhžņa' nā-āls ir bijis;   kādreizējais poļi- vē. ^Brīdī, kad čeka iera^ ap-
:,(A. P.) Kam būs bijusi izdevība sekot Anglijas laikrakstiem^ būs ievērojis, ka kopš valdības nodoma piesaistīt arī Angliju Eiropas 6 valstu kppīgā tirgus ūni-jai, plaši izplatītais svētdienas laikraksts 3undāyExpress bez pārtraukuma nepiekusis un bieži vien visai asos rakstos uzbriik valdībai par šī soļa speršanu., Laikraksts uzsver, ķa šāda saistīšanās valsts saimnieciskai dzīvei nekādu labumu nedos. Un tās re» zultātā sagaidāma ari dzīves dārdzības celšanās. Vai tas ir vienkāršs biedS; vai šai opozīcijai vēl kādi citi dziļāki motīvi, to neņemos spriest, bet ilgstošie un savā saturā aizvien ..stiprāki" i4ūštošie raksti viz šādām domām pavedina.
Pēdējās svētdienas, 11. fiBbruā' ja, izdevumā šai lietā vārdu ņē^
mis pats šī laikraksta dibinātājs lords Bīverbruks (kura dzīves vieta, ja nemaldos, ir Kariadā), ūn pirmajā lapas pusē izcilus vietā uņ izciliem burtiem iespiestā rakstā ziņo, ka jau kopš pus gadu simteņa viņš kopā ar dažām vēl iespaidīgākām personām esot mēģinājis pārliecināt angļu konservatīvo partiju par
jo muitoti tiktu tikai citu zemju ražojumi. Angļu konservatīvo partija šim ierosinājumam tomēr neesot piekritusi, norādot, ka šis plāns saturot sevī zināmu patēriņa nodokU (..stomach tax"). Un tagad šī pati konservatīvo partija meklējot kopīgu tirgu ar Eiropu, neraugoties uz to, ka tas nozīmēšot 10 proc. nodokli uz
britu impērijas kopīgā tirgus ne- pārtikas vielām, kas ievestas no pieciešamību.resp.brivu tirdi-^"'''Stv, x-
lam, ka pēdējais, savās lielajās , simpātijās pret armiju vēršoties asāk pret šādām it kā komunistu inspi3«štārn demonstrācijām nekā pret terroristu organizāciju, kuras priekšgalā esot daži franču armijas ģenerāļi. Rakstā ir pat izteikts apgalvojums, ka armija im civīiā pārvalde esot tāpat saindētas ar terroristu aģentu iefiitrēšanos un propagandu . . .kā tas bijis 1940. gadā! . . . Izteikti ari pārmetumi franču tiesai par pārāk, maigu izturēšanos pret apvainotajiem ģenerāļiem.
Neviens no šiem de Gblla kritiķiem neņeni vērā faktu, ka ģenerāļa de GoUa stāvoklis patlaban ir ļoti delikāts un ka armija ir spēks, ar kura domām de Golls ir spiests rēķināties.
Ironisku smaidu izsauc raksta autora sašutums, ka terroristi gribot par katra cenu paturēt zemi, „kas tiem nepiederot" (t. i. Alžīriju), kas runājot pretim elementāriem cilvēcības principiem. Ka, terroristu kustība ir tuvredzīga, šovinistiska un apdraud Franciju (un pat Eiropu), par to nav divu domu. Bet vai Eiropā nav valstis, kas arī tura savās rokās plašas zemes, kas tam nepieder, bet raksta autors Un viņa koUēgas britu presē ne* būt neuztraucas pār to! . . .
'■■■■■■:■■.':■■■'•:■
niecību kopvalstī apvienoto valstu starpā, šīs domas īstenošana gan prasītu no dažām dominijām zināmus upurus,   bet tie būtu
visam zemēm .tātad arī no tām. kas pieder pie britu kopvalsts.
Lorda B. raksts noslēdzas ar ,šādu visai zīmīgu brīdinājumu: mazāki par tiem, ko prasīs Ei- ,.Mēs turpināsim cīnu, bet, "
lSW®^g>.g)€)g)glg)CiC
ropas valstu kopiīgā tirgus tini ja.
Lords B. ziņo, ka pēc viņa plāna visas tirgū nākošās impērijās zemju ražotās pārtikas vielās Mtu brīvas w muitām,
mes so ciņu pret neprātību zaudējam, tad mums paliek pēdējā cerība, ka, varbūt, Kanāda būs ar miera pārņemt britu kopvalsts vadību, ko britu valdība taisās' uzdot."
VAI LAIKRAKSTU
SAIJREMAT^^
Vai esat nokārtojuši ab 0 n e m e n tu?
mi
ĒRIKAM
Mūža brieduma cēlienu sasniedzis jurists, mākslinieks un DV darbinieks Ēriks Žilinskis.l kas. šā mēneša sākumā Londonā, Anglijā, nosvinēja 50. dzimšanas dienu. Jubilārs piedzimis Jēkabpili, 1912. gada 6. februārī kā advokāta dēls. Otrā pasauli/, kara ; beigās Itn. Zihnskim L.ļevies" nokļūt Zviedrijā un izbēgj tani drūmajam liktenim, kas plomek-lēja citus 130 latviešu leģionārus 1945. gada janvārī.
mūsuļ
sarīk(^
Meklēdams drošāku apmetni, Ž, kopā ar grupu citu bēgļu 1946. gada vasarā vecā zvejas laivā 8 dienās šķērsoja Ziemeļjūru un ieradās Anglijā,. kur radis mājvietu Londonā.
1943. gadā Latvijas universitātē Ž. ieguvis tieslietu maģistra grādu. No 1947. gada strādā Lat-vijas sūtniecībā Londonā, šeit referēdams par mūsu problēmām, piedalījies cittautu un ari
2iliļ dū Rļ K. vj
pie meti sākot I patstī gadSiļ stādeļ mingiļ ļas sr
Lidsāl
Kopīi
Stokl
citās
portrcj
šajos
nius :
atrodf
E. Vann{ gada inidātl pārtri
Skatuves mākslinieces AliJ
Montreālū
"Montreālas. Latviešu teātris 10, febraārī bija ■ rīkojis teātra bij. dalībnieces Almas vMačas vakaru. Iecienītā skatuves; māksliniece, kā pati izteicās. ..sava prieka pēc" bija apbrīnojama veidā pilnīgi no galvas iemācījusies garu programmu, izvēlēdamās mūsu lielā rakstu meistara Kārļa Skalbes darbus. Viņa tos skandēja tik izteiksmīgi, ka brīžiem līdz asarām aizrāva klausītājus, r .
Sarīkojums notika brāļu Gem-stu jaunajā mākslas galerijā, kur daiļu gleznu' ielokā Mača sniedza Skalbes izjūtām bagātos stāstus: Saimniece. Aukle, Ormanis, Māte un Sāpju ceļš un skaistās pasakas Nabaga bramins, Garā pupa, Dvēseļu mežs un Pasaku par pelīti, kā ari dzejas — Skal bes Neteiktie vārdi un piedevām Fr. Bārdas Maldugur^s . Māksliniece prata tik aizrautīgi tēlot ormani un maizes-smaržu Rīgas ielās agrā rīta stundā, ka kūda
jauna neko noteicil ga lieli Tas vil ra piu
Priell jauno divi stl rcŖp. iļ GemstI Ziedoji ganizflid pas āri rikojuiļ kārtot
Lai sevišķi I labi aj tājlem šāda vd tā, katli mas nļ diom r| pilna
Arnolds Lūsis
I
. ATMIŅAS. . ž: 9. turpinājums .
Kādu citu gaidīt? — Mums nevajaiļ ; gaidīt. Mums vajaga tikai, dzīvot pēc tierļ
ŗus Kristus mums ir devis un atstājis.
saka, ka šiem likumiem cilvēce esot seķļ
gadu tūkstošus. Pat divi dienas cilvēce. n;| ' vusies Kristus bauslībai! Ja cilvēki bulu
su dzīve būtu daudz gaišāka. Un daudz ļaļ
Tikko esmu beidzis uzmetumu svētruiļ tājs Alberts Ozols. Atnes sliktas, satrauc] ņēmis aicinājumu nekavējoties ierasties jis, viņam paziņojuši, ka visu konfesiju tautībniekiem neesot atļauts noturēt die\ strādāt par dvēseļu kopējiem Vācijā. Ar Iļ Ozolam beidzot izdevies S.S. vīru pierunāl turēt vismaz jau izsludinātos dievkalpojf laikā un Ziemsvētkos.
Vienojāmies,   ka Alberts Ozols nekal uz Berlīni un uz Ļaušu, kur apmeties ar( nedrīkstam padoties. Kas mums paliks pāļ .ņems arī Dieva vārdu? '
Pagājušā naktī ir uzsnidzis sniegs, tas tagad izskatās egles aiz mūsu loga.
Vai arī dzimtenē snieg? 15. decembrī 1944.
Katru dienu tagad kauc trauksmes tālumā bija dzirdama apmēram stundu ilļ ta dunēšana. Rind kundze pārnāk no dārbļ noraizējusies. Esot smagi bombardēta mums jau tagad nonest čemodānus pagraļ
Ar māmuļu noranājam.  ka pagrabā | grābs tik viegli celtā ēkā, kāda iŗ tā, kūŗš var dot nekādu glābiņu vai patveramu.
Nosmakt zem drapām nav vieglāk kā | gāžoties.
Dievs, kādi zvēri gan ir kļuvuši cilvēl'