4 — liATVSM
Trešdien, 1962. gada 7. martā, Nr. 18.
TO::-ONTO DV PIEMIN PULKVEDI 0. KALPAKU,
lai spīd tautas gods
. KORPORĀCIJAI BEVERONIJA 40 GADI
TorontōBV plkv. O. Kal paka piemiņas sarīkojumā runāja plkv J/RuceMs. ^ no kreisās: nodaļas, pr-ks R. Puriņs, LNAK priekšsēdis J. Niedra, plkv. J. Rucelis, vanadžu pr-i ce A. Zamlovska un DV KV,priekšsēdis R. Epneris. Foto JAK
;qi iGQr4iB^iii'IB:i^dillļiSMlļl^
dzēš uzskatus ; par laikmetīgo problēOTļi**^
® Londonas latviešu baņķaš gada sapulcē vadība ziņoja p^r panākumiem bagātu pirmā darbībās gada noslēgumu, Banka sā-
ļas vadītājs — J. Treijs, Jaunat-nes un sporta daļas vadītājs —
No; tām korporācijām, kas dibinātas pie Latvijas universitātes, Beveronija bija pirn^ā,. kaš atsedza savas .vīolēt-zelt-zilās krāsas, jo 1923; gada 23. oktobrī, to atzina un kā pilntiesīgu locekli Uzņēma Prezidiju konventā. Sep^ ; tinām vecākām latviešu studentu korporācijām, kas darbojās jau pirms, Latvijas proklamēšanas, ■ pievienojās ■brīvajā Latvijā pie miisu pašu Almā Mater dibinātā studentu korporācija Beveronija ar mērķi — ,,Lai spīd tautas gods darbā, tikumā ūn patlesī- , bā'* un devīzi — „Zinātne zīmē\ pilnības augstumus, brālība vei-.
do tautas spēkus". '.^ j
Beveroņijas dibināšana cieši saistās ar vienreizējo nacionālo uzplaukumu latvju tautas dzīvē, kas sekoja Latvijas brīvības iz-' cīnīšanai. Jau 192L g. rudens se-.
mestri uņ 1922. g, sākumā notika tātēm. Tādēļ arī vēlākos gados vairākas apspriedes, bet pirmais pēc studiju beigšanas beveroņi oficiālais konvents ir datēts: deva akadēmiski izglītotus dar-1922. gada 9., martā, kad dibina- biiiiekus visās , galvenās dzīves tāji vienbalsīgi pieņēma trikolo; nozarēs. Beveroņijas saimē uz-rā krāsas un korporācijas nosau- ņemti 10 goda filistri, to skaitā kumu, kā arī ievēlēja pirmo Be- tagadējais Latvijas sūtnis Va-veŗonijas prezidiju. Beveroņijas šinigtonā prof. Dr. A. Spekke, nosaukums ņemts no teiksmai- prOf. J. Plāķis.prof. V. Maidons, nās latviešu pils Beverīnas. ■ prpf.;L. Ausējs ,u.;C.;
Raksturīgi, ka Beveroņijas di- i Četrdesmit pastāvēšanas gados binātāji bīja-Latvijasuniversitā-, Beveroņijas: karogam zvērējuši tes studenti no 8 dažādām' fakul- 450 studenti, no kuriem brīyībā;
Af SKATS. UZ
1922— 1962
apzināti tuvu pie 200. Aizgājušie četri gadu desmiti ir maluši un vētījuši tautu likteņus. Par savas tautas godu uii brīvību prāvs. skaits beveroņu ir atdevuši dārgāko upuri ^ savu dzīvību, vai arī aizdzīti mocekļu nāvei pretim izsūtījunios un soda nometnēs. Lai slava ūn mūžīga pīemi-: ņa viņiem — dulce ef decoruin est pro patria mori! ; i Latvju tautas gods ir samīts : un pazemots, latvju zinātne .dzimtenē degradēta apspiedēju ; kalpībā, brālības vietā okupanti kultivē nodevību un naidu. Tomēr ikviena beveroņa sirdī ir neizdzēšami ierakstīts dotais solt jums kalpot savai tautai un. tautas godam darbā, tikumā un patiesībā. Pāri jūrām un kontinentiem 9. martā beveroņu saime sasauksies - VIVAT, CRESCAT, FLOREAT BEVERONIA ĪN AETERNUM! V; Celņirauģs
ĢENERĀLKONSULS
Mr R. N. BRYSON
Torontō, tel. HO 3-5861, 118 DAKFORTH AVE. .
KONSULS
:;VILIS TOMSONS
'JPel RE 8-7798, Rļlontreal. P. Q., 5210 VICTORIA AVĒ., APT. 16.
41MUIRCŖEST DŖIVE;1
D.pN..MIU.S,"ONT. -r HI 7-4383. Auto, ug^ns, garantiju, ptMs-kās atbildības, devības u. c veida apdrošināšana.
&EKSANDRA KANBERGA^ jļŖMSTĪJD/\RBlJ BIROJS i)5 Ferrier Ave, .Tōronto, (pie Danforth &- .C:arlaw) V ; Tei.:Hp 3 2667
LATVIEŠU KREDiTSABIEDEiBAS^^^^^/
- l;pASM /
Sakarā ar vairākkārtīgiem ņe- Latviešu kreditsabiedribassaim-bficiāliem ziņojumiem mūsu niecības gads saskaņā ar statu-laikrakstos par tautiešu noguldi-'tiem beidzas 31. martā.
<0 Toronto Latviešu tautas augst- iekšējās ; inforniacijas"^ vadītājs skolas sestdienas ģimnāzijas ab- un sevišķu uzdevumu valdes Ib-
.ir.^ >Ln,..^ „>^..M>^.v .....Moņtreālas Latviešu biedrības Latviešu skolai: īpaši gatavotu
r^tSil^ Mc^^ii^S^ kā^ pilnsapulcē 25. februārī par sa-naci6nālo kar
K Breikšs,.Ii^rmacijas daļa kav
darbības menesv gadu^nosledzot,^ par protokolisti Ozolu. Pār- jis ļoti vispusīgs mi izpaudies sa- uja solventu kopa šā gada 18. martā, ceklis - L. Goba, bet ārēļāiin- par - biedrības darbību rīkojumu .referātu vakaru un ci-
plkst. 6 vakarā, Sv. Aiidreja baz- formācijas, darbam pieaicināts vSdps nr-di
jumiem Toronto Latviešu kredītsabiedrībā ,kā ari sakarā ar dažām kļūdām, • kas ieviesušās šinīs rakstos, pagodinos ziņot sekojošus oficiālus skaitļus par -minētiem noguldījumiem.
•Pirmajā 1959./ 60; saimniecības gadā ņo 1959. g. 22. jūnija līdz 1960. g. 31. martam, ieskaitot, resp. 283 .kalendāra dienās noguldīts $119.856, kas caurmērā iztaisa $420,- katrā kalendāra die-
nīcas telpās režisores M. Bērzi-^J. Gailītis, biedrzinis P. Broks., . ņas ■ Muižarājas vadībā uzved j Revīzijas komisijā kā priekši' ļjL
Latviešu sestdienas skolai.
J. Gailītis. Goda tiesā: priekšsēdis —, P.
tēl..:par pensijām
LA š. g. 15. numurā kāds godāts veterāns raksta par kara veterānu pensijām, kas L pasaules . kaŗā>- no 1914.—1917. bijuši ka-
Moņtreālas Latviešu orga- - stā-' rešp. sS''l^en^lie^^^^ ^S"' Kanādas likuma ^ no
1952, gada var saņemt pensijas.
A. Svenne, Toronto Latv. kreditsabiedrīiljas valdes priekšsēdis.
u.^„^^^^ par -^biedrīb^ » nkojumu .referātu vākam un c^f otrā . 196(1. / 61. saimniecības
~pr^R:Bēr.iņš^^i^^^ ja, ka balā^I».si W
va. ■ .v....a.aja. vau.ua u.vcu, _--x..ja. .uuu..ja jnēncša UZ mēnesi. Bicdru skaits'nigōcliu PadomeV nrezidēlošā o^^ ŗar Diearmas nnanciaio sia- resp. ^oo Kaienaara aienas -
•R.Blaumaņa Trmes grēkus. Izra- sedis darbosies A. Akmens, sek-l^^īggi gada 31 decembri biia^^^«^^^^^ ^^^'^^ pārskatu sniedza< kasieris : $386.500.-, kas iztaisa $1.059.-kat-
des atlikums paredzēts Toronto iTetārs— K.Bencons un locekli&^g,^^^^., ^^^^
gamzācija praktiski vd^^ atzīstot, ka biedrības rā kalendāra dieiiā. "^"""'^ Bet tālāk aizrāda,, ka ne^viss,
padomei.^eknt;osas;_fun^^^^ kas agmk rakstīts^miis^^
1^ ...^..........4.^ atbilst īstenībai. Uz to man
o Latviešu preses b-bas Kana-' ™ 7^"----1" biedru.skaits ir 73, noguldīts ^ipieniinas atzmēS^^^^ grāmatnīcu, ziņoja J. g^dā. resp. no 1961.. gada 1. ap-; ^^^^^^^^
--------!._._:-,... Rudzitis, sekretārs.- P. Vasa- ioo 4»:^'Arf;^A^;V;e««Ai,f«- Xr-r^- f^^^f- Birze,:.- norādot, ka dotajos ap-: rīļa līdz 1961. gada 31. decēiii-' P^^H^'-Jf* -lepneks sacītas
yetras_ audzēkņu koncerta san- ^^^j^j^g -^^^^^^^^ ;darbība -ap- brim ieskaitot .resp. 275 dienās P^^^^^^^^' J° esmu _ aizrādījis, košana, valsts :svetku^sarikoju „,ierina. Revīzijas komisijas pr^ noguldīts $342.024., kas iztaisaļ^^^^^-f^^^'^^^ .mu ņoorgaņizesaņa^un s.g. Drau- ^ j^^^ konstatēja; ka $1.244.- katrā kalendāra dienā ^^^^ dienējusi kada
dziga aicinājuma :akta pasniedza 'biedrības un grāmatnīcas norē- vsv ...oev..^.. w
das kopas rakstnieku cēliens devis TLB sestdienas skolai $150,- j • atlikumu. Skolas vadība un au
riņš un loceklis — P. Vītols. DV mēnešraksta līdzstrādnie-
$25.198.- un aizdevumos izsniegts Aizdevumu komisijas pr-dis
^• - t4. -i.. ka un informatora pienākumus „ļU«4« i,„ i;A.v,V«jf„
dzekni pateicas musu literātiem „„„kw,-. t n^u jB. Lusis ziņoja, ka komisija vi-
.' 5, . uzņemas L. Goba^ i . , .
kas no jauna apliecināja, ka lat- ,, nf,rPri7Pto darba kārtību' viešu Skola vienmēr var rēķinā- ^^^tL sar^ksmerDV devumi- Pieš«
ties ar mūsu sabiedrības patie- a^Lf Tn;aifrtT;a^I $2.000,-. B. Lūsis aicināja arī
šu novērtējumu un atsaucību. BēTzlTs apSimSinas^^^^
-.1 ^ Bērzaines apsaimmekosanas _iz-^^^^^^^^.^
® Dziesmu svētku biedrības kārtojums atstājams DV Rie.^.^g-;^.^-ļ;^^ valdes un~ rīcības komitejas bij.' tumvacijas zemes' valdes ziņa, sekmēšanai priekšsēdis E, Krūka šonedēļ ie- un īpašums nebūtu pāModam^:ļ -^^j. k^n^jas pr^" vietots Northwestern slimnīcā. Leģiona jestui^s izdošanas ^^^^-^g^^^^^^^^ Draugi stāsta, ka viņa kaiti - jautājums butu atliel^ms, b^t ^ ^ liitder^ un ^grāmatas!
dokumenti pārfotografējami un . ,... f .. . , ļ.-, -a izvietojami/vairāki vietās-N^
lēma lūgt DV GV propagandēt ^^.e abštinrināia darbī^ DV KV Ziemsvētku: kartīšu iz- :SaP"lc^ apstiprmaja darbības
kā jau dziesmu svētku rīkotājam ārstēšot „ar mūziku", resp. ul-tra skaņu viļņiem.
0 Daugavas vanagi uni to viesi pag. nedēļAs nogalē kuplā skaitā pulcējās Toronto vanagu namā, lai godbijībā atcerētos mūsu dižā brīvības cīnītāja Oskara Ķal-paka gaišo personu.
Plkv. J. Rucelis saistīgā stāstījumā atsauca atmiņā to mūsu brīvības cīņu periodu, kad Kal-paka' vadībā veidojās pirmās brīvības cīnītāju vienības.
došanu un to uzskatīt kā visas'?^^^^-^
DV organizācijas akciju. Valde uzdeva Aprūpes
uņ no atlikuma S30,-piešķīra LNAĶ (50 0 no katra, par 60 pīlritiēsigiem biedriem)
-r. i. f^Ķ'un $30.- Londonas latviešu skoii vadītajam sakt sagatavot 14. ju- Bantos vadība tekošajam
nija ziedojuma vākšanas akciju un kārtot Ziemsvētku kartīšu izgatavošanu. •
: Nolēma nosūtīt 25 : dolaŗuš; „Gare of Canada" organizācijai,! „Care" paku nosūtīšanai trūku| ma cietējiem. Apstiprināja §300,-
Programmas turpinājumā Ane- ^^^^^^^ ^^^^ ^^^^^^ ^.^^^^ tes Bencones daiļrunas un Silvi- - Londonas nodaļas biedra!
Ed. Lapsas apbedīšanai.
® Pagājušās nedēļas nogalē to-roiitiešiem bija dota iespēja pavadīt : dažas jautras; stundas^ klausoties Gikagas ,;piecīšū" viegla žanra ■priekšnesumu:virknē: „Mēs atkal jokojam".
jas Ancānes; tautas dziesmas: par karavīriem jauki iekļāvās vakara noskaņā.
Viešņa, dzejniece Biruta Sen-kēviča ar savām patriotiskajām vārsmām radīja dzīvu atbalsi klausītājos. ;
šajā vakarā vanagu jlulkā pakavējās arīLNAK pr-dis J. Niedra, sirsnīgos vārdos uzrunājot dalībniekus.
Td 3: martā Toronto DVnaniā uz savu pirmo darba sēdi sanāca jaunā DV Kanādas valde. Sēdē -piedalījās jaunās un vecās valdes locekļi, revīzijas un goda tiesas locekļi.
Atklājot valdes sēdi, priekšsēdis R. Epneris ļ apsvpica jaunie-vēlēfo organizācijas vadību un
PIE-MINEKLA
ķini atrasti priekšzīmīgā kārtībā. I Ievēlot valdi, sapulces dalibni&
Vēl jāpaskaidro, ka Toronto ^^^^^^ļ^^J^^^J^^^^^
/.....- - . .....ļņemt šeit, Kanāda, pensiju. Laik+cv..\K
PATOTrūiRA ■ ' stos ir arī aizrādīts, ka katrs,
>inn«wnc ^ T a^rfm,, M Vomin ^cja patclcas dubultkvartctam His Daudzi to jau. ir darījuši., ^locekļus K. Lazdiņu, M. Kamin- r r.,. - : Sen jau mēs zinām „ftuskij in-
Latviešu strēlnieki, kas 1. pa-"k. ; Ozolu, d TOdedzi un ^^^^^ ^^^^ ^^^^^
saules karā iezvanīja v Latvijas no jauna Aimi: Kalniņu un G.^ vijolniekam Tmantam T^^^.^^^^ ^^^^^
brīvības ausmu, un Latvijas at- valdmani Revīziias komisiiā ie- ^^"^^'^^"^ ērģelniecei E. Ti- ka mmetais 1952. gada veterānu brīvošanas cīnu karavīri ir mak-J^^^^^^^ mermanei - Ozolai par skaisto, likums pie Kanādas^ va^^ības .ir
sājuši:smagus asins upu,uskau.J^S^,^ izcilo^arigo koncerU^ 1962. mj^"^^-^"^
jās, kuras notika uz Latvijas-ze- n un J Stepranu 18. ,februāri, Sv. Jāņa baznīca pec kura:an darbojas,
mes. , . , .'. Toronto. Koncerts deva prāvu
gadam paliek līdzšinējā.
Sapulces, beigās ,Ouna Mutual^ Insurance ;Society" pārstāvis S. Longs deva vērtīgus paskaidrojumus par aizdevumu un noguldījumu apdrošināšanu un „Ļon-don & District Credit Union Chapter" prezidents R. McMur-; rayš sirsnīgos vārdos sveicail Latviešu; banku par lieliskiem panākumiem.^
.;. ..^ viKiPEGA,^ mm.. ,„ ^
®'.DV Manitobas nodaļas med nieki un makšķernieki sasauca
Latviešu, tautapateicībā šiem
kritušiem varoņiem ir daudzās nas asinis", pie biedrības no«°^_, izsakām pateicību Lo-kauju vietās uzcēluši pieminek- noties iaunatnes nulcinam kura' ■^fPa^^zsaKam^pateiciDU ,l.o iiK hPt di7ākh im^kai Jākn Brā: ??"f^,-i^"^"^^^^^^ *Z tus' puķu veikala īpašniekiem,
ļus, bet dizako un skaistāko Bra- 16 dalībnieki visi iestājušies par pōtprshna kuneam ar kundzi ]u kapos mgā, kur atdusas Lat ^idrības biedriem, un pāris da^ i^^J^j^^^i^ i,^^ vijas brīvības varoņi. Visu ŠO bosies ari biedrības, valdē. Jau-S^'^^ pieminekļu uzdevums bija atgā-natnespulc^^^^^^^ darbosies l«r latv draudzes
dināt tautai varoņu garu, bez ku^ šgdā sastā^^
ŗa brīvība nav ļegūstama,> Imanis, pr-ka vietn. Aija Pūliņā, Toronto dāmu komiteja.
2. pasaules karā latviešu kara sekretāre Aina Kalniņa, kasieris; viri cīnījās un ziedoja savas dzi- ļP. Zilkalns, biedrzine Velta) vībaš, iai nosargātu Latvijas brī- Dreijere: - Tautas deju nozares| vību. Tiem pieminekļi kauju vie-; vadītājas Vija Baltiņa, un Inta^ tās netiek ūn nitiks celti, kamēr Lucis. Jaunajam, svētīgajam pa-Latvija nebūs brīva. ļ sākumam vēlamas; vislabākās
sekmes.
I gadskārtējo sanāksmi š. g. 24. Pilnā Jarvis ģimnāzijas sarīko- februārī Armanda Ķēlera namā. jumu zāle liecināja, ka Čikāgas gija ieradušies 24 biedri. Sariāk-piecīši arī Kanādas latviešu met- ^jj^i atklāja sekcijas vadītājs Ar-ropolē ir mīļi gaidīti ciemiņi, ; mailds Kēleris un uzaicināja ģo-
Tālie viesi, no jauna pierādīja, ka tie patiesi prot labsirdīgi pa-graizīt aktuālus notiķunius mūsu sabiedriskajā dzīvē. Asprātīgais uzvedums izpelnījās .aplausu ūn skaļu smieklu šaltis:;.
Dažas uzveduma daļās vienam otram vārēja patikt vai nepatikt, bet neviens nevar noliegt aicināja ikvienu pielikt.visas Pū- piecīšu drošo un oriģinālo pieies DV darba sekmēšanai, eju ikvienam programmas numu-Sadalot pienākumus, valde tos ram.
Vērā ņemams piecīšu cildenais solis' ^ višu sarīkojuma at likumu novēlēt Jaunatnes svētku rīkošanai Čikāgā. ;:
Pēc pajoķpšanās publikas priekšā Čikāgas jaunieši ja vēl ^ vairākas jaukas stundas Toronto jaunās paaudzes vidū.\
: :...ŗ V-,-;\-.;.'■■V;: --P*
.81 .13.' mārtā,^ pīkst. 8.00 vakarā N; AmbersSv. Andreja baznīcās zālē lasīs referātu par tematu kristietības un demokrātijas krīze. .Pēc referāta paredzētas diskusijas.), Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem. : Referentā :N. Aiņbers rūpīgās studijās pamatīgi iepazinies ar demokrātijas pašreizējo stāvokli šinī kontinentā, tādēļ gaidāms interesants priekšlasījums. Pārrunās pēc referāta -būtu vēlams
sadalīja šādi: priekšsēža vietnieks un apgāda vadītājs — I. Jankovskis, sekretārs - Ŗ. Alksnis, kasieris - J. Ronis, Aprūpes daļas' vaditāj^ un apgāda vad/'pal. A.Kvēps, Kultūras da-
vAltera ziediņa spiestuvi greēnwood printeri
tepilda augstas kvalitātes drukas •darbu» latvleEu valodā /Ufterpress - Offset/. flAOsu darbus atzinīgi vērtējuSi daudz lat-vioK uo organizācija» A. S. V. un KanadS. Ja Jūsu problēma, kur iespiest drukai darbus, kā piem.: vizītkartes, iesvētību, kSzu, jubileju, organizāciju sarīkojumo un cito veida sarīkojumu ielūgumus, programmas, oiitoksnes, vistuļu papTru,^ka-talogus, broSūras, kam kvalitatS |āa»bils« 91 konftnsnta prasibSm, lōdMm raksfit; Greenwood Printers, 218 Greenvvood Ave./ Toronto 8, Canada. Teleforis: 465-8646. PasOtInājumlem no A. S. v.
uzaicināja godināt ar klusuma brīdi bij. vadītāja palīgu, nelaiķi Valteru Ko-riošonoku, ; ;
šim; gadam par sekcijas vad; tāju arī turpmāk ievēlēja Armaņ. du Kēleri, tālr: ED 4-3200, tāpa par .^sekretāru Teodoru Minkēvi| čUi pār vad; palīgu -r Ansi Trei? gūtu.:
Sekcijas vadītājs ziņoja : par ieļiriekšējā gada darbību, ko sanāksme atzina par aktīvii. Rīkotas šaušanas un makšķerēšanas sacensības, kur labākiem ; šāvējiem un makšķerniekiem; izsnieg-' tas godalgas ūn atzinības raksti. Vakarēšanās; vākti līdzekļi, ar ķo iegūta šautene sacensībām un iegādāti medikamenti. Sekcijās vadītājs izteica.pātei-
Laikrakstā;ir ipacelta doma, ķa 2. pasaules karā kritušiem latviešu karavīriem ibūtu ceļams; piemineklis Kanādā, Vai te būtu īstā vieta? Karavīri cīnījās, un: krita par savu; zemi — Latviju, Uīi tur, arī būtu īstā vieta piemineklim, ko visa tauta kopīgi celtu un koptu, kad Latvija būs brīva. Mūsu uzdevums šeit Kanādā ir saglabāt savu tautību/lai neiznīkstam, lai mūsu jaunieši un^ berili turpinātu savas ; tautas kultūru, tradīcijas, cienītu kritušos varoņus, kuru. ziedotās dzīvības deva iespēju mums dzīvot ■brīvībā. ':,■,•-.;'.':.
Lai saglabātu savu; vienību, mums, latviešiem, ir vajadzīgs vienotājs objekts Vienības nams, kurā mēs varēsim kopt savu nacionālo kultūru, dot latviešu skolu mūsu bērniem, dot iespēju' jaunatnei veidot, savus, centienus latviskā vidē un garā. Tāpēc vispirms visi .vienoti piedalīsimies latviešu Vienības nama iegādē! Tur tad arī varēsim iekārtot cienīgu piemiņas vietu mūsu kritušajiem varoņiem, kas
Ar kopīgiem spēkiem reģistrēsim pie valdības veterānu statūtus, un,, ja būs vajadzīgs, arī kopīgiem spēkiem sameklēsim Rus-kij invalid dokumentus attiecīgās bibliotēkās, kādas ir vairākas, dažas pat Eiropā.
P. Riidātis, Ontario Latviešu strēlnielni veterānu sekretārs, i
TORONTO
9. martā — Kalpaka bataljona balles sarīkojums Glūb Kihgs-
Jāčer, . ķa biedrības darbība' ļo^ma^- DV teātra Kariadā tās pastāvēšanas 15. gadā būs, i2rāde Gatavības apliecība Sv. tikpat aktīva latvisko mērķu Andreja baznīcas zālē.
13, martā—- Sv. Andreja b-cas
sekmēšanas laukā kā līdz šim.
'.'■':;'.■ M. oz>^
: AICINĀJUMS V ; DZEJNIEKIEM
JĀPIESAKA DARBI UZ ZINAĪDAS LAZDAS BALVU
Zinaīdas Lazdas piemiņas;fonda valde, latviešu dzejās attīstības un jaunrades veicināšanai un dzejnieces piemiņas godināša-
5. maijā — Ziedu balle, Palace Pier, DV toronto nodaļas sur'-, kojumā.
.6. maijā — Ģimenes diena. TLB sestdienas skolā, Sv. Andreja baznīcas sarīkojumu zālē. 11. maija Diždaņča priekšne-.sumu vakars.
Kurzemes cietokšņa
;l'l?is^SkrSr^'''"^i- i'*^^^
16. martā pīkst. 8.00 vak., Sv. Andreja baznīcas zālē Veras Lein-
vēberes klavieru koncerts. , . vakar* Sv
17. martā, pīkst. 7.30 vakarā TLB J 1 % i,,t* .-^c+ī^, C3„^^„^x„^s„» Andreja baznīca 1. latv. ev.-lut.
Toronto, Igauņu namā, 958 Broadview Avē., pl. 5 p.p. Atklāts vakars.
izostīmu vakars „Sadzīvošanās Ungāru kluba telpās, 245 Col-lege ielā, Toronto. 18; martā — R. Blaumaņa Trīnes grēki izrāde. TLTA ģimnāzijas _ ^ lifprārc vakars
absolventu kopas dāvinājmns ^^-JS^^J^J^^"^ skolai, 24. martā pīkst. 6.1
Andreja
draudzes kora 10. gadskārtējais koncerts. 27. maijā — Pavasara svētki Sid-rabenē.
Leaside Me-morial Garden telpās Jaunās Gaitas literārais kokteilis.
nai, 1960. gadā nodibināja Ziņaī- ^^s. martāoperdzied. Astras
čību visiem; kas atbalstījuši sek^'"^^^
'1os upurus. Tā būs vieta, kas
das Lazdas balvu lirikā un liro-epikā. Balva piešķirama, reizi pa 2 gadiem. Pirmo reizi balvu — $500,- — saņēma dzejnieks Olafs 'Stumbrs par dzejoļkrājumu„Ēti-des^,;..
šogad godalgojamā darba izvēlei fonda valde; izraudzījusi lietpratēju komisiju ar J. Andrupu^ Valeriju Baltiņu, J. Grīnu, K. Rabācu un Rasmu Sināti. Godalgošanai var. iesniegt ka 1960./61.
cijas darbību. ^ Lilijas' Kēleres dāvātā/glezna izlozei; īstenojusi šautenes iegādi. Lietišķi izstrādātās turpmākās darbības vadlīnijas, kā arī makšķerēšanas sacensības noteilnimus sanāksme pieņēma. Pēdējos izsūtīs visiem sek: cijas biedriem. Sekcijā par biedriem var būt arī tie, kas nepieder pie DV organizācijas. :
Pēc sanāksmes dalībnieki cie-nājās pie līdzpaņemtiem grozi-ņiera un omulīgi pavadīja laiku
dzirdēt jaunās studējošo paau- dziesmās, dejās un pārrunās.
palīdzēs mūsu skolotājiem ; un jaunatnes audzinātājiem uzskatāmi parādīt audzēkņiem, ka domas, darbi un dzīvība jāziedo, lai gūtu brīvību. Saglabājot latvietību, mes saglabāsim kritušo karavīru piemiņu. ^-
Torpnto latviešu sabiedrība ir ķērušies pie Vienības nama iegādes, uh pēc šīs lietas nokārtošanas tā varēs izkārtot arī pieminekļa jautājumu. '
Kalniņas; koncerts. DV sarīkojums, v
31. riiartā Sv. Bamaba baznīcā, pīkst. 7.00 vakarā, Tērvetes 19. skautu vienības gada svētku sarīkojums. 1. aprīli, pīkst. 5.00 p.p. Sv. Andreja b-cas zālē Irmas Kaja-kās - Ķeniņas Ritmikas • un . plastikas skolas audzēkņu pēcpusdiena. 7. aprīlī — DV futbolistu balle ar' „Miss Football" vēlēšanām Ungāru kluba telpās, 245 Col-
g. grāmatā iznākušus, tā arī vēlL ^^§eļelā. mus vai liroepiskus darbus, vē-
lams vismaz 3 eksemplāros. Dar-
šingtonas. teātra viesizrāde. 28. aprīli — teātra izrāde «Pilnsapulce čučičingā" ar M. Vēfc-
-K. Bemcoras autoriem
bus var iesniegt kā apgādi vai ru.
profesionālas organizācijas, tā(14. aprīlī — Viestura kora.kon-
arī autori paši ne vēlāk par š. g. '^^^^u^^!!!^,^ ,n •■ rni -4.- • 1 ^ ■ ■ Sv. AndrBja baznīcas sar. zale. 10; maiju. Tie. sutami uz komisb ļgS. aprīn pianistes Ilzes štrāls jas priekšsēža Ķ.Rabāca adresi: - Didrichsones klavieru kon-' c/o„Laiks", 232 - 76th St. Brook- certs.
lyn 9, N.Y., U.S.A. . i 3. maijā — dziedones Līnas Kari-
„„Trofs»v,- sones koncerts. Koncertapvie-šis ^paziņojums uzskatams nības sankojunis. Oficiālu. Atsevišķus aicinājumus 4. maijā — Dainas kora koncerts
Parkdale ģimnāzijas telpās.
par J. Medeņa dzeju ār Dr. P. Vasariņa referātu.
1. aprīlī — „Nāc paklausies, draudziņ" — Daugavas vanadžu bazārs ar priekšnesumiem. Sākums pīkst. 4,00. .
3. jūnijā — izlaiduma akts TLB sestdienas skolā, Sv. Andreja baznīcas sarīkojumu zālē.
23. jūnijā — Līgo svētku uzvedums ar deju. Sidrabenē.
1—3. sept. — Tautas deju svētki Sidrabenē. '
.LONDONA, ONT-. ,
U. martā — Kalpaka atceres vakars Shute institūta zālē. Londonas organizāciju kopīgs sarīkojums.
18. martā — bērnu un jauniešu muzikāla pēcpusdiena,' LLK sarīkojums.
2. jūnijā — DV tradicionālā Maija balle Cmmlin sporta klubā.^ ! \
23. jūnijā — lago svētki Dorčes» trā, Londonas organizāciju kopīgs sarīkojums.
SV. KATARĪNĒS . : '
l^Tmartā — Latviešu mednieku un makšķernieku kluba ballis Atlanta kluba telpās.
, . . NIAGARĀ :
28./29. jūlijā — DraudsibBs m : jaunatnes dienas.
darbu sākot, lai atļauts izteikt pati literātu saimei, sabiedriskām orga\ giem tautiešiem un it sevišķi DV\ vaMei, kas deva iespēju jau pirms m iecerēto ideju īstenot.
: Pēc apspiiedēm ar Čikāgas vi darbiniekiem, iiācām pie vienprātīgi . mūsu redakcijas vadību Čikāgā raī biedriskam darbiniekam Kārlim Ķcl Esam pārliecināti, ka jaunais r\ sic Čikāgas latviešu uzticību un at\ šoreiz lasītājus iepazīstināi ar Kārli
Rakstnieks Kārlis Ķezbers nupat uzņēmies mūsu laikraksta Čikāgas redakcijas vadītāja pienākumus. Ķ. ir ar presi un rakstīto vārdu rados jau kopš 1930. gada. Viņa pirmais raksts uz toreizējā skautu vadītāja, tagad profesora E. Dunsdorfa ierosmi parādījās Ugunskurā. Pēc tam. Ķ darbojies par līdzstrādnieku daudzos brīvās Latvijas laikrakstos un žurnālos. Bijis Latgales laikraksta Daugavas vēstnesis redaktors, kur arī sācies viņa literārais darbs. Trimdā strādā •par ārlietu redaktoru laikrakstā Tēvzemē, kur starp citu referē par Nirnbergas prāvu. Kopā ar citiem nodibina apgādu Gaismas pils, kas izdevis Z. Lazdas, J. Miesniekā, V. Tomas un citu auV toru grāmatas izskatīgā ietērpā. Kopā ar mag. phil. L, Pužl rediģējis rakstu krājumu Kalve. Pēc izceļošanas uz Sav. Valstīm iznāk Ķ. grāmata jaunatnei „US' mas zēnu dēkas? 1954. gadā, kurai seko romāns „Mainas hercogiste" un stāstu krājums .Rīgas mozaīkas". Jaunākā Ķ. grāmata
domāta bcļ mazos lāsiļ „Rūķu pas| Kārlis'Ķ( skautu orj tīvs; sporti! nāls filateļ viņš nodilļ KoUekcion jis citu en stādījis urļ marku kaļ kais un n| nozarē.
Ķ. ir aļ viešu bledļ Valdemārif kagas un ptjļek'liniek Brīvais \ļ ģijas locoļ
Literātūl pie romiii vairākiemļ nas Kārliļ ■ laikraksta! galvenais
VAI LAliiKAKSTlj
KĀRTĪGI^
Vai esat nokārto jušV a b 0 n e m n * u .'
Ir dzirc visvieglālfļ paveidsl jautrijo.^1 jamā puļ raksti uļ virkne sļ stot kā j
Ar AUļļ Vanagu priekšnUļ pr-ža viļ Viņš gail ļoti saisf vil Pat ! jumu, Iļ kad kļi gu?" „Nu, pa| bija jai un Sai
PAMATVEI
Par šo tematu referēja profesors Teodors Celms Čikāgā š. g. : 24. februārī.
Skaidrāk vai mazāk skaidri izveidots pasaules uzskats ir katram. Tas var būt pašdarināts vai salikts no aizņemtām daļām. Ari pašdarināts uzskats var būt labs (Im pat cilvēkiem bez kādas skolas izglītības), bet var būt ari
•■vājš.-.-:
Pasaules uzskatā darinot, mēdz: iet pie zinātnes. Bet atsevišķas zinātnes (botānika, zooloģijā u. c.) no pasaules Vienības ņeni tikai atsevišķas joslas, neapskatot, veselo.. Tāpēc; zinātne noapaļotu pasaules uzskatu nevar dot. Ir gan mēģinājumi, bet — neizdevu-, šies.'
. vPasāules uzskati izpaužas jau, tā sakot, cilvēces: rīta blāzmas periodā — mītos. Tur saskatāma jau dziļā pasaules izpratne. Ii* interesanti, piemēram, kā ļaunums vai pat vcinišķiba izpaužas latviešu mītos, Mūsu velns nav sevišķi ļauns, tās- ir vientiesis, ko pat ganu zēns piemuļķo. Pāri ļaunumam te. stāv tieī-ba labajam. Mīti — pasaules uzskatu pirmsākum.s. Vēlāk pasaules uzskati specializējas un sazUr TO 3 pamatveidos.
Vispirms reliģiskais. Katra reliģija dod vairāk vai mazāk izveidotu pasaules skatījumu. Tas nav zinātniskas pētLšanas-" bet ticības ceļš. Un ticība - „palau-šanās uz lielām, kas neredzji-mas".(apust. Pāvils). Vai to „ne-redzamo" nevar iedomāties pēc savas patikas? Tomēr nē!, Tā cilvēks ,ar prātu gan var noraidīt spokus, taču naktī vienam kapsētā — viņam bail. Te ii: josla, kas nepakļaujas prāta apsvērumiem. Ticību nevar izdomāt, . nevar paņemt vai nolikt kā kādu lietu. Tā verd no cilvēka irracio-nāliem dziļumiem.
Nākošais pasaules izpratnes pamatveids — mākslas. Māksla balstās uz jutekļiem: skaņām (mūzika), krāsām, gaismu un ēnu (glezniecība), formām
(skulptļ deja), bpeira, elementi slas da| uzskats pret i)fļ Dostoj(| nieks Arī tas ņa dziļi
■ Treš!] operč balstāsl miem, •si, ņen; ?o, koij nērtodf nedaraļ pūrnozļ kas par tiem. vierikāļ lozofij;! karti.
Ir dļ
māk.shļ lozofij j laikos viens pretēji allaž cļ ālišrrisļ
' ■ Jauj dalīdaļ li, ,M skata ņas uļ su uzļ lisms.l dze LI mies, gals
rui ūdens ūdenīļ mūsuļ Tā rij ma tikai sā rācij
