g LATVIJA AMERIKĀ
Trešdien, 1962. gada 11. aprlU, Nr. 28.
Vilis Hazmeirs
Nr. 28. TREŠDIEN, 1962. GADA 11. APRĪL!
O&onēianas maksa ASV un Kanādā: par mēn. ? 1.50; 3 rnēa $ iMi
6 mēn. § 850; par gadu $ 16.00. SItidināaunm maksa: sludinājumu daļā $ 1.60; tekstā S 3o20 - 5
IKwr viems collas sleji&s teliwi.
NeizUetotos manuskriptus neuzglabā, bet u» vUmm sfita
atminas
(Pēc atzīmēm 1944. gada dienas grāmatā).
15. MARTS: MĒS IESĀKĀM DZĪROT
Jau trīs dienas mans bataljons
daudz nešķendēiās ka »zakuska" ap 93,4 augstieni, jo vēl tikai mējies par to, kā im ķas fels? ao-palika pie mums ' ■ marta sākumā šis pakalns ietil- tiek, tad kaujas grupa* koman-
Tie bija jauki kaiit ari īsi brīži pa manā kaujas, iecirknī. Jau diera pavēle skanēja parisam «! draugu pulkā Nedz Itri. B., nedz vairāk neka stundu ap minēto ;,Draugs Ha2aier, dur nu pRri,
atradās rezervē, — pirmo reizi viņa diviziona ārstu Itn. A. pēc augstumu ..gāja vaļā". — strādāv ņem sakarus ar Stīpnieka vīriem, pēc vairākiem smagiem ziemas gjgV^-jjg^jj^^ ^^^^^^ neesmu sati-'ia krievi, un strādāji
ja krievi, un strādāja arī miisu pārņem tos savā rīcībā un tad,
(Semu var imtbflsft redakcijas vtedokUm.
KĀ IZMANTOT JŪSU BALSS
dījuši marta sajuma ^-dujčic /m.- pakāpeniski līdz Kurzemei, tušos biedrus, bet bijam an sa- ^^^j^^^ ^^^^^ beidzoties
kārtojuši ieročus nākamo dienu. , :
Un galvenais - pirmo 16. MARTS: SĀKĀS ATKAL
ciņam.
reizi bijām iepazinušies ar vācu jauno ieroci, ar tanku dūrēm.
jauno leroc^ ar • zvans. Runāja atkal divīzijas štā-
Jutāmies aņ labi paēduši, viem- ^^^^.^..J.^, . „^ .55 „. 03.4
(C. S.) Kanādā darbojās četras slēpjoties zem Stradmeku pro-iielākas politiskās partijas, kas gresīvās partijas nosaukuma, bet nākošās fed. vēlēšanās dos sa- to Kanādā vairs neuzskata par vus kandidātus federālā parla- politisku spēku, menta locekļu amatiem: Progre- Tomēr, kad kanādieši dosie_s sīvi konservatīvā partija, kas ir pie vēlēšanu urnām, tie neatradis valdības partija kopš 1957: gada; nevienas politiskās partijas no-Liberāļu partija, ko vada Leslers saukumu aiz kandidātu vārdiem Hrsons; Jaunā demokrātiskā ļ balsošanas zīmēs. Tāpēc visu ka-partija ar T. S.-Duglesu priekš-; nadiešu pienākums ir iepazīties galā, kaš reprezentē vecās soci.ā- ar savu vēlēšanu iecirkņu politis-listļskās CGF partijās apvienību kām partijām un to kandidātiem, ar išiiadas strādnieku arodbied- jo vēlot jāņem vērā kandidāta; rību centrālo organizāciju, un — | pieredzes bagātība, reputācija Sociālā kredīta partija, kas iegu-'un raksturs, vusi varu divās vistālākās rietu-ļ Kad vēlētājs apzīmē savu aiz. mu provincēs: Albertā un Britu'klātās balsošanas zīmi, tādā kār-Kolumbijā, bet kurai paifasti tā izraugoties atbalstāmo kandi-Tautak vietnieku namā ir ^sai datu, un iemet šo zīmi vēlēšanu mazs t)ārstāvju skaits. , ļurnā, viņš balso, lai ievSiētu
ES Jaunā demokrātiskā parti-, Tautas vietnieku nama locekli, ja, tā ari Sociālā kredīta partija Tas kandidāts, kas katrā vēlē-it īpaši pasvītro saimniecisko plā- šanu iecirknī saņem vislielāko iiošanu, valsts īpašuma tiesības balsu skaitu, skaitās ievēlēts. Tā dažāda veida mzņēmumos un politiskā partija, 1 kurai Tautas valsts saimniecībās kontroli, vietnieku namā biis visvairāk ie^ Viskreisākā no visām partijām ir vēlētu parlamenta locekļu, sastā-komūnistu partija, kas jlarbojas.'dīs jauno valdību.
gi - nezm' kadeļ? - nebija veļ ^^^^ ^i^^^ ba-
saņemta kantīnes deva. Un reize
Brokastis bija paēstas, darbs varēja .sākties. Bataljonu uz Novij Putj uzdevu vest. kapt. a., savam smagās rotas komandierim, bet pats devos
dies. Tāpat labi pārzināju apvidu
Aicina Idarbā tālos ziemeļos
Pēc ziņām, kas saņemtas Stok- ku ar kurpes dauzīšanu^ holmā, padomju iestādes aicina angļu žurnālisti zobojas par Elfr balvojuiņu strādniekus no Baltijas valstīm bas diktatoru Kastro, . kas kādā doties už Kamčatku un citiem ^ restorānā iekarsis, debatējot par aiemeļu apgabaliem. Krievi mē-ļkomūnistu partijas izturēšanos
spices. - Nekavējoties; ar visu ba
j- vs «i«,{ov.c i taljonu dodaties- uz Novij Putj ar to prātus urdīja ta ka neners.^f
MkaMau runāja^ P^gr^^
kā teikt, paliekot garlaicīgi .. ^ silgailim kas ir jau ceļā Cik ligliailā^bez darba un pr^^
"SSkāl^^^ ba nevaldīja. Nu bija laiks un jer spēja apciemot citu vienību komandierus, pārrunāt kavošaņas lietas, atjaimot vecas un slēgt
jBAinas derības. ;. _ , ,
Viens no maniem apmeklēja- Pie Stīpmeka vieglajās kamanas majiem-vecajiem draugiem bija!af^savie^ kāda mūsu artilērijas diviziona f^^j apstākļus zināju .ļoti la-saimniecības: lietu pārzinis Itņ. Jo biju tur pāris reizu lera-B., draugs jau kopš kopējā apmācību laika dzimtenē, kad abi dienējām vienā pulkā. Tagacl viņš savu „koiriandpunktu" laimīgā kārtā izrā(Hjās iekārtojis tajā pašā sādžā, kurā atrados atpūtā ar saviem vīriem. Jau pirmajā rītā, kad ierados šai novietojumā,;, nejauši saskrējos ar viņam pa- ',_ \- . ■
kļautajiem vīriem (iznāca :pat^^^^^^ bUa bāršanās ar tiem, bet tas,f.^^:^^^^^^ būtu cits stāsts), kādēļ nākošajā ^ stūrakmeņiem,, uz kuru tie dienā, :kad jau biju daudzmaz' ^visa. lepm. Varētu ^0-
«rmilēju draugu satikt;« Mani,māca ļoti svarīgs iemesls, TO^^ pat steidzīgai satikšanai, jo tifci^^^^^^s ^^^^^^^^^"^^^^ meaz out ko biju saņēmis pirmo kaujas ap- Pašu krievu vidē. Tomēr autors, ' kādēļ puiši nelika pats ir piecus gadus bijis at-miera un nemitīgi atkārtoja ne^ bildigs un vadošs darbinieks
šu. „Ziepes ir," viņš noteica, „bet kas tur īsti notiek, nezinu. He-ģenbarts vēl nav beidzis savas
Pīkst. 7.25 atskanēja telefona: bēdas izsūdzēt bet tur priekšā
ir Butkus ar Drubašu. Gan tie Ivanus parūnīs." Pēc šādas īsas apsveicināšanās sākām abi aprunāties ai: itn. Hegenbartu, Dzima
cds draugs maj.Trēziņš. Tikos ar Tinu lōdā bedrē, kurā mūs iedzina kaujas laukā uzbrūkošie
9. rotas komandieri, kas pirms pāris stundām bija. jau nodzīts no kalna, bet viņa rota izklīdināta. Večus vairs ķppā sadzīt nevarot, kādēļ esot hu nācis uz bataljona komandpunktu ,. Kā īsti izskatās kaujas laukā, viņš lāga nezināja, bet tikai noteica; :,iBardaks tur ir liels/'
Mūsu sarunas laikā ieradās virspulkvedis Silgailis, kuram bija uzdots formēt kaujas grupu no abu divīziju salaidnes vienībām un nekavējoties augstieni atgūt. Tā kā visumā jau biju infoŗ-
ģina pierunāt doties uz zieme-: ļiem tos strādniekus, kuru izpeļņa ir maza, vilinot ar labām materiālām izredzēm ziemeļos.
itvijāsSpSR Republikāniskās sanitāri eļidemioloģiskās staci-; jās darbinieku piecu gadu pētījumi (no 1955. līdz 1959 .g.) vainagojušies ar 26 jaunu parazītu sugu atklājumiem Latvijas peļu kažokos. Lielākais procentuālais pieaugums esot utīm — pieckār-tīgs! Jaunās utu sugas atrastas Rīgas, Liepājas. Ventspils. Balvu un Dobeles rajonos.
Vai labāk dauzīt kurpi vai šķīvjus?
Komunistu vadoņi, acīm r"e-dzot, nav- pieraduši pie vispār pieņemtām,.. civilizētām manierēm un nespēj apvaldīt savu pārplūstošo temperamentu, ja tiem; jāsaduras ar pretējiem ieskatiem. Tā AN sesijas laikā Chruščevs izrādīja savu. nepati-
(ar tās vadoņiem viņam pēdējā laikā esot bijušas vairākas domstarpības), ka sācis svaidīt apkārt . . . šķīvjus un mēbeles!:. . .
"I........ . • ,. jķ
PaidoitmiiM ■ ^umfoir© (
'chruščevs. apmeklējot kādu olchozu, ; jautā zemniekam: ,',Nu. kā tad labi iet?"
Zemnieks; „Lieliski, lieliski! Mēs dzīvojam labi. Raža būs bagāta."
pieciešamību notikumu' „iešpri- Austrumvācijā, ar daudziem in-
cēt".° Tomēr Itii.B. izrādījās iz- teresantiem faktiem un piemē-
braucis uz aizmuguri. . |."em tēlo, ka patiesībā plānsaimr
Vakara krēslai metoties; manā niecībā tur pārvē
komandpunktā ieradās vesela tu chaosu . . . Komunistu: saim-
delēgācija ^ Ith. B., viņā-divizio-ļ niecības plān^^^^ prakse
na ārsts Itn. A.::Airi vēl barinš vl- darbojās, nem^ežot nekādu ie-ru, nesot līdTT 3 pilnus spaiņus veritiu reņt^^^Vtei un /tirgua
šņabjai un vairākus katliņus ar prasībām. Tā ir tās ņeīiSliedza-,
cejitām pīlēm un zosīm. Pēc īsa mā vājība un visai apšaubāms
Itn. B. atvainošanās paskaidro-: spēks; Tas arī parāda, cik liela
jurnā, ka bijis gandrīz; 3 dienas mērā Auštņimvācijas saimnieci-
ārpus; garnizona dažādu apgādes bas plānošana ir saistīta ar Pad.
jautājumu; kārtošanai, viņš^ lika Savienības polītiku Austrumvāci-
PABOMJUDAUDZINĀTĀ
Fritz Sclienķ: ,,Magie der Plawirtscliaft", Kiep^nheiier & Witsch izdevums, 287 Ipp. cena---DM 16.80^
NO::Al]STRlJMEIROPAS
: ■ ;
„EASTERN EUROPE IN THE' POST . WAR W6RLD» by Hubert Ripka, Methuen & Cc. (Kanādā — The Ryerson Press) izdevums. 26S Ipp. cena — $ 5.50.
Autors bija Cechoslovakijas pēckara laika valdības ministrs, kad pair prezidentu bija Benešs. Pēc 1948. gada komunistu valsts
Chruščevs- Es esmu Chruš- '^^^W^'P^^y^>^^
atnests sāls maizei. Saprotams, Ueriāls dod iesp^^
tams, vēl norādīja upes pārejas vietu un uzbrukuma sākuinu (pīkst. 12,10); tāpat arī pateica, kur meklēt sakarus ar artileris-tiem uii prettankistiem. Uz manu jautājumu, ķā būs ar artilērijas uguns pabalstu, resp. uguns plānu, virspulkvedis atbildēja, ka nekā nevar izplānot, jo nav nedz sakaru ar artilēriju, nedz ari vajadzīgo divizionu, lai vispār pretuzbrukumu plānotu. Jāuzbrūk, kā ir uh — cauri! . . .
Veļikajai tikām pāri bez lieliem traucējumiem. Upes gravas un apvidus ieplakas mūs sedza no krievu uguns. Lielākā ķēpa sākās, kad tuvojāmies paredzētajam pretuzbrukuma izejas stāvoklim, jo kaujas laukā pēkšņi parādījās vairāki i desmiti tanku. Ar, tiem cīņu Uzsāka pāris prettanku lielgabalu (cik" atceros', tieši mūsu joslas virzienā šāva tikai divi), bet krievu tanki nekaunīgi mācās virsū pie zemes piespiestajiem kājniekiem, lai tos vienkārši samaltu'.' īstajā brid: kaujās laukā parādījās maj. Trē-ziņš ar jaunajiem sava diviziona prettanku lielgabaliem. Un nu gāja vaļā pa īstam. Bez tam pavisam pārsteidzošus rezultātus deva mani tanku dūru vīri. Krievu tankisti ar šo kājnieku ieroci, laikam, sastapās pirrno reizi, jp
krievu tanki, kas drazās mums virsū un taču laikam tīkoja samalt vienu no Trēziņa prettanku lielgabaliem, kas, atrazdamies pozicijš ti^ virs bedres malas, leganii šāva uz tuvāko tanku. Nelaimīgā kārtā jau trešā granāi ta pasvilpa mērķim garām. „Tas puika uztraucas," iekliedzās frē-zlņš. „Ej, zelli, lien bedrē! Pa-
laid mani pie stŗoķa!" Tūlīt bedre ievēlās lielgabala pirmais nu-nurs, tā vietā pie stobra piesēdās pats diviziona komandieris. Jau otrs šāviņš krievu tanku apvēla. Tam sekoja citi. Bet tad nāca kāds krievu trāpījums lielgabala pozīcijā, un diviziona komandieris atgriezās bedrē ar asiņainu roku un aci. ^
No lielgabala noceltais' virs nu atkal stājās savā iepriekšēja vietā. Atpūties un komandiera priekšzīmes iedrošināts, viņš hu' šāva teicamāk. Tā mūsu paslēptuve bija samērā droša elpas atvilkšanai. Man blakus tai brīdī sēdēja kāds volchovietis — seržants ar stīvu kāju. Kad tanku kaujas troksnis mums tuvojās arvien vairāk, jutu, ka kaimiņam trīc kāja. Abi tomēr mierīgi vilkām'pa dūmam; Uz manu jautājumu „Ķādēļ tev. vecam vilkam, trīc bikses?" viņš mierīgi atbildēja: j,yeclt, — nervi . . . "
Kad lielais krievu tanku brāziens bija aprimis, līdu no bedres laukā, lai nu uzmeklētu But-kusu. Viņu es pazinu vismaz nd bildēm avīzēs, biju jaunības
dienās kādreiz redzējis arī Jelga-citādi nebūtu tik pārdroši brauT^vā. Tā pastāvēja lielākas cerības
kuši virsū maniem kājniekiem, šl bija manā bataljona vīru pirmā tanku kauja, un kopa ar maj. trēziņa puišiem mēs īsā laikā, kaujas laukā atstājām ap 40 de-POŠU krievu, tanku. Reizē ar to
viņu kaut kur ieraudzīt nekā man pavisam svešo Drubušu. Novietojis savu adjutantu aiz kādas kāpas paredzamā .izejstavoķ-ļa vietā un noteicis, kas viņam darāms, pats, līzdams un rāpo-
nobremzējām krieyu 1. trieciena' ^ams, devos augstienes ,93.4 vīr-armijas Uā vēlāk noskaidrojās) .'gienā,;^ k^^^^^^ apvērsuma viņš devās trimdā. Vi- ^ uzbrukuma sparu. rTomēr ieiet ļ-^g yji.ļ ^ikni apšaudījās ar. ņa grāmatā.attēloti apstākļi Pad. Savienības satelītu valstīs pirms un pēc Z pasaules kara.. To darījis raKstmeKs,:; kas pats p?.vāņi acīm skatījis, ka. viņa valsts uti tās kaimiņvalstis kļūst par lieL
paredzētajā izejas stāvoklī mums .knevu snaiperiem. Pavisam ne-neizdevās, jo uz katru cilvēku, jausi uzlīdu virsū Butkusam, kas kas mēģināja piecelties, šāva ne'jgŗādījās tā aizrāvies ar noteikto vien JkrievtL kājmekkļin gnaipeŗi • ļ apņemšanos vienu krievu .^aiz-
bet; f āt prettantaTT^lgāMit;- Tās bija smagas stundās. Vakara
cijas pie-
čevs. Stāsti man patiesību. . Zemnieks: „Oh! Piedošanu, biedri Ghruščev! Es domāju, ka jūs esat amerikāņu tūrists un es vienīgi izpildīju- jūsu pavēli, kas tiem jāstāsta
Vass & Rendek
ADV0K5TS — NOTĀRS
455 Spadina Ave.^ Apt. 403, jCollege un Spadina ielas stūrī). Tel. birojā - WA 2-6111, VVA 2-fiIJ'J. a^ORONTO.
tālākās .sarunās pieminējām arī^gāki novērtēt..komunistu saim-lielākas kaušanās ar krieviem, niecībās polītiķas vājās un stip-Kad pirmais braridava spainis bi-' ja pustukšots un pīļu kaulu kau-
dzītes klāja pagaldes, atskanēja telefona zvans; 3?ie; aparāta bija divīzijas štāba priekšnieks: j,Jū-su bataljonam, sākot ar; šo brīdi, atrasties trauksmes stāvoklī! Pa-; vēl^ Sekos." šis īsais un lakoniskais paziņojums pārtrauca mūsu tikko .Sāktās dzīres. Ltn, neapmierināts- stiepa atpakaļ liž savu sādžas, galu neiztukšotos dzēriena spaiņus,- bet sevišķi
rās puses ; nekā oficiālā statistika un deklarācijas,.
AKL
valstu sacensības upuriem. Tas; tumsa vēl bija tālu, mun ir pavfiikts tāda veidā, kādā lie- gāde apgrūtināta, ierakšfeinās rīku viens anģlo - sakšu; vēsturnieks tirūkā. Arī zaudējumi bijā jūia-•to nebūtu spējīgs izdarīt. Ārkār- mi. Visus manus rotu komandicr tīgi interesanta ir viņa padomju Tus izsita no ierindas (izņemot intervencijās ietekmes analīze, smagās, rotas komandieri, kas kas attiecās ne tikai uz satelītu dzīvoja pa Novij Putj un iņūs valstīm, bet āri uz visu krievu lieliski apgādāja ar visu kaujai impēriju. Tāpat viņa poļu un vajadzīgp, cik tas vispār bija ungāru sacelšanās iztirzājums vi- iespējams), viņu vietās stājās in-
sai īpatnējs,
AKL
SGHAS
LĪDZ 14. APRĪLIM.
mmm\
PA SLEPENO AĢENTU BĪSTAMAJĀM ..GAITĀM.
Kā Jānis ■ Špriņģis .pēc Kuka-, klausītos; manā; filoz»:>fēšanā.
(1. turpinājums) , Kādi pieci .vai seši to nakti stītās lapas nevērīgi salocīja un
; kortelī klausījāmies Poruku Jāņa stāstos par Vāczemi. Konven-' tos Poruks bija. mazrunīgs. Tikai retumis ņēma vārdu. Mdzā draugu pulkā Jāms bija pavisam cits. Tad runātājs bija viņš: Veci vai jauni. semestri varēja stundām ilgi klausīties viņa stāstīšanā. Pie bairīša nosēdējām kortelī ,līdz pusnaktij. .Tad kādam, lenār , ca prātā pārcelties 'uz Šuvorova viesnīcu. Tur dzīres turinājām līdz gaiļiem. No rītļa pamodār mies ar lielām galvas sāpēm un bez kapeikas kabatā. Tas tomēr
, mūs nekavēja pasūtīt lieliskas
• brokastis un sākt lāpīties.: Bijām pāriīecināti, ka agri vai vēlu, kāda turīga filistra vait mecenāta
: personā rēķins atradis njokārto-jumu. Pusdiena bija jau pagājusi, bet labvēlis nerādījās. Ar rēķinu mums-bija jātiek pašiem galā.
• Poruku Jāms. pasauca ķelneri. Lika tam atnest tinti un vēstuļ-■ papīru. Atsēdas pie blakus galdiņa un kādu stundu vai drusku rakstīja.
iedeva kādam jaunākam kom-militonim, piekodinādams: ..Aiz-nes šito uz redakciju. Prasi piecus rubļus. Ja ned^, vari drusku nolaist, bet bez trīs rubļiem un piecdesmit kapeikām atpakaļ nenāc. (Tik liels bija mūsu rēķins.) Sūtītais kurjers no „Bāl-tijas Vēstneša" atgriezās pavisam drīz. Rokā viņam bija zelta piecnieks. Tā bija liela nauda. Mēs jautājāmv Jānim, ko gan viņš tik interesantu uzrakstījis, ka. redakcija nemaz nebija tielējusies?
„Mazu stāstiņu par māmuļu -Kuķažiņu." ,
Kāds ieminējās, ka Jānis gan varot būt laimīg§> ka viņam tik laba galva un. veikla roka.
,,Es, laimīgs?" Poruks jautāja, „Nemāz! Cik; laimīgi gan var būt tie cilvēki, kas ir veseli!" — šo pēdējo teicienu man nācās no Poruka mutes, vēl. vairākkārt dzirdēt vēlākos gados. Vai viņš jau nojauta savu likteni?"
zu?as iespiešanas bija ticis Vpie oriģin'ālmaņuskripta, nebija piezīmēts. Bet ūz Sūvorovā viesnīcas vēstuļpapīra rakstītais Poruka oriģinā-lmanuskripts bija mān. priekšā. Tajā ■; nebija neviena svītipjuma, liedz autora, nedz redaktora. Tikai burtliči spiestuvē I bija atstājuši dažu drukas krār su notriepto pirkstu pēdas.;
Pēc Kuķažiņas manuskripta atklāšanās -archivā papīrus šķirstot, pavadīju vēl daudzus vakarus. Nevaru atcerēties tieši kad, bet kādā vakarā, kad ledomājioš esārii pavisam viens, bibliotēkas istabiņas durvīs parādlj ās vīrs, kam bija lemts noteikt, kā ritēt daudziem manas turpmākās dzīves gadiem.
,.Vai esi ko atradis?" pulkvedis Sēlis atsēdās man blakus cietajā, 03>la krēslā, un es nedabūju nemaz atbildēt, jo viņš savā rār majā balsī turpināja:
,,Droši vien ir diezgan interesanti dienas gaismā pacelt sen aizgājušus: notikumus. Ieskaities kādreizējo draugu, dzīves pa-nākumios;;- un neveiksmēs.;.. Kas gan paliek pāri, kad izskanējusi mūsu bēru dziesma — Ja kādu brāli . .;, labpaticis nāves eņģelim? .Tikai atmiņas. Labas vai ļaunas, šīs atmiņas ir sīkas lauskas,; kas, kādreiz kopā saliktas, var būt ceļa rādītā.js tiem, kas stāsies reiz mūsu vietā, vai arī •spogulis, kurā redzēt: aplamības, ko savā vientiesībā esam pielai-
duši/';::;f^.;v;;.: -
Pulkvedis pievirzija savu krēslu man tuvāk: „Neiegrle20§ te šovakar, M fcia
Man .ar tevi .jārunā nopietna Īle" tā. Esmu vērojis tevi jau vairāk kus gadus. Es zinu par; tevi vairāk kā neviens cits .mūsii sabiedrībā. .Nebrīnies: Varbūt vairāk nekā tii zini pats par sevi.; Varbūt, ka; ir labi iztrakoties jaunībā, Ar visām tavām kļūdām es tomērizšķīros tevi pārtooman-dēt uz štābu " ;
,,Tu?"; es- biju bezgalsi pā^ steigts.:; ;;'.
„Jā, es. Tas nevienam nav jār ziņa. Es iedomājos, ka tev ir diezgan labas acis. Dažreiz tu var ri saskatīt to, kas citiem paslīd garām. Ari īpašību ātri iegūt draugus es uzskatu par lieta lie-
struktori. Kauja turainājās,
..iepazīšanās;ar.vīriem; .
Kamēr manu bataljonu veda pāri upei uz paredzēto izejas;
laist pie Pētera" (bijaV viņam arī pamats, jo tikko minētais krlera snaiperis bija nošāvis viemi no viņa labākajiem kaprāļiem), ka nemaz lāga nevēlējās ielaisties Sarunā ar mani. Lika dnisku pagaidīt, pēc tam nolīda aizsegā, ķur iepazināmies un sākām taisīt savus trieciena plānus. Maii kļuva skaidrs, ka krievu iebrukuma norobežojumu savā ziņā tur Butkur; Pēc viņa^stāsta n3palika šaubu, ka;dūšīgs^sava uzdevuma pildīšanā arī Drubašs (to satiku tikai nākošajā nakti).! Bažas mums radīja vienīgi jautājums.
stāvokli, pats devos personīgā, vai pietiks spēka augstienes atgū-izlūkošanā. Bija jāredz, kā klājas, šanai? šīs; bažas piepildījās jau Stīpnieka vīriem; jāizpilda Stīp- Pēc nepilnas stundas, kad megiŗ niekā līdzdotais norādījums, vina nājām piecelties un kaut cik tikt komandpunktu atstājot. Bija ari ^ Priekšu: mūs atkal piespieda jāredz, ko dara; Butkus un Dru- zemei., Tā palikām .;klaja lauka bass, ar kuriem nu kopā jāpilda. - kūstošā marta sniegā lidz kaujas pavēle. Stīpnieka norādi- tumsai, kad radās iespēja mums
Droši vien biju nosarcis, kā ^mnaziste, kaņi jādzird pirmā pielūdzēja kiMnplimeņti.;
„Tayas vācu un krievu valodas zināšanas tev nāksies papildināt. Gramatika laikam tev nav nekad bijuši stiprā puse, bet "tev nav. akcenta. Zināmos apstākļos krievs noturētu tevi par krievu ūn vācietis —; pa,r vācieti.
Tāt^di pie lietas. Tev nāksies šad un, tad uzrakstīt pa stāstiņam. Tie neparādīsies nevienā av^zē.- Arī .tematus tunevarēsi izvēlēties. Tos tev; lieuzdos ne pulkvedis Krdņiš, ne kapteinis .Rud^tis. Tematu izvēle tev būs. jāatstāj manā ziņā.. Mēs Izmēģināsim ar īriazu stāstiņu par Rīgas ' spedicījas firmu: justus špecfat." :
„Bet.. . ." eš nesaprašanā. Iebildu.
. „Nekādu ;,bet" I Tā: ir pavēle. TēY būs; jāieihācās
nejautāt un par visām lietām, klusēt. Tādi ir priiekšniOteikumi armijas štāba Trešās daļās darbiniekiem., ;
«Pretizlūkošanas daļas? . . ." nespēju noslēpt pārsteigumu.
„Es teicu nejautāt!" pulkvedis Sēlis bija piecēlies. „Varbūt, ka tuvākās dienās mēs atkal satiksimies." ^.
Pulkveža asais skats lika man nodrebēt. Tad viņa seja atkal pieņēma parasto laipnību:
«Sniedz roku, un atkārto, ko es m tevis prasu: Ar goda vārdos apsolos, nekad, nekādos apstākļos nevienam ..."
Paklausīgi atkārtoju puljcveža vārdus. Man likās, ka tā nebija mana balss, kas pildīja telpu.
,,Man tagad jāiet", pulkvedis' vēl bridi kavējās atvērtajās durvīs. „Vaŗbūt, ka kādā dienā, kād manis vairs nebūs, tu būsi atbrīvots no stiījuma. Varbūt, ka tad tu saņemsi vēl vairāk vecu papīru kā tev te uz galdā tagad gul priekšā. Iespējams, ka nekro. loga vietā ti^, kādreiz varēsi uzrakstīt; kaut ko par mani un miisu- darbu.. Tad tās būs tikai at-■miņas." :.■■•■'.'
Bijā; jāpaiet divdesmit gadiem, kad saņēmu pulkveža Sēļa kundzes vēstuli, ierasties Čikāgā: At ceļā mana; soma bija tik smaga, ka tikai ar pūiēm tveicīgajā vasaras dienā nastu dabūju n^o taksometra līdz Ņujorkas ātrvilcienam. Es neiedrošinājos pulkveža Sēļa atstātos papīrus uzticēt smaidibšajam tumšādainajam nesējam, kas bija pakalpīgi piesteidzies atvērt mašīnas durvis.
(Tuipinājumš sekos)
jums bija īss: „Vecīt, uzmeklē abus: šos večus, sveicini no manis un nepiemirsti arī pats viņus ap-; sveikt, sakarā ar paaugstināšanu par leitnantiem. Pavēle pienāca tikai šorīt. Tici man,;--- tie kavi-; ties māk, esi bez bēdām!" Un beigās parastais vēlējums: «Laužat visi savus sprandus ■ un kā-jās!'^■■: ■■;:■;;■
pievest ierakšanās rīkus, lai naktī cik necik sevi aizsargātu no Ienaidnieka uguns. No krievu nakts uzbrukumā nebaidījāmies. To, kas pieder mums, nosolījāmies noturēt, sagai^t ritu un" tad redzēt ,fcas tālāk darāms. Tā bija vīru apņemšanās. Uņ tāS; pamātā bija divi ..vecie" — leitnanti Butkus un Drubašs. Un mēs ,ijaunie" -; piecpadsmitās
Bet iekām man Izdevās abus ^ atrāšt,sastāpos ar citu varonības pulkas turējām līd;^
iemiesojumu. Tās bija mans ve- (Turpinājums sekos)
Voldemāram Kad
JUBILĀRU HANOVE
Ja paskatās uz dziedoni Voldemāru Kadiķi - Ančārovu, tad ive-kas, ka dveš- pretī tas pats senais šarms un pievilkšanas spēks, kā toreiz uz Latvijas Nacionālās Operas skatuves, kad bira ziedu kalni un cienītāju su-minājuml nebeidzās vēl uz ielas — operas priekšā. Tagad trimdā; pats dziedonis bieži mēdz kavēties, gan ar skumīgu pieskaņu, dažreiz; patīkamu atmiņu pacilāts piē tiem brīnišķīgajiem un slavas pilnajiem laikiem uz Latvijas operas skatuves, kur viņš uzstājies visbiežāk kopā ar Brechmani ~ ^tcngeli un vairā--kus gadus kopā ar savu galveno partneri -; Lidiju Blūmentali. '
Grūti ticēt, ka dziedonim š. g. 26. martā piepildījās 60- dzīves gadi. Tāpat neviens, kas Kadiķi • Ančārovu pazīst kā dziedoni, nezin, ka viņš studējis Latvijas Universitātē mechanikas fakultātē un bijis prof. Klarka asistents. ■ \ [ ;
Bijušais Nacionālās operas solists un operešu premjers Voldemārs Kadiķis - Ančarovs dzimis 1902. gadā Odesā. Savas māks< llnieciskās gaitas "viņš sācis 1931. gadā Krievu drāniā, kur arī le guva savu otro skatuves vārdu
— Ančaļ Nacionaļ reti — iļ Ančarovļ ris pirnļ Tautas tiņii, Mļ Vasiljevļ
Kādu nis deviļ niēm uiiļ operetē I der Wi( dzicdājaļ Velna jif un iecieļ primadol
Podēj( stājās jau Latvi un vnidīl
1941. Vāciju, raļaučosi Berlīnē, gadā vii galvenās! VeiiScijāļ stūvīgajt
iagadj bu atra( starpāml Viņš bi(
Mākslas driuļtŗi par viņu jūsim
Aniolds Lūsis
: ; ; ATMIŅAS. : ■ ^23. turpinājums^
, Pinnū .pafjaules karu; hiikiā i^ur miisa beni dziiiu lii'lākii KūsUikņu kolo.rinii. Ti(!
.■'.'.Māmuļa tikko ;bija imrpusi karašas., .,^Deļ sniegdama inan siltu,Ijrūnu ' kvic^iu ,. luH .„aizteci lidz c«ļarn;; novēro,, kurš no i^'ūstckļ kai.b-, un iodod tam .šo'karašiņu, Jaunam I bas-est'-,...:■.■";■■■■'; ■ ■■■■'_, ; ■; ^ '.
Izdarīju,, ķāiriāmuļti likusi, Tūdaļ, gi izjulta. Daudzi gūstekņi motās nost. no Ceļ mūsu pagalmā, lūgdami, lai dod gabaliņu rļ ļa āri deva. Uu dažās minūtēs bija izdal pienu. «Varbūt, ka ari maniem dēli«m kļ lūdz "maize no svešiem cilvēkiem," viņa te tiek- Dievs lai viņiem palīdz klaudzināt piļ atveŗ.as līdzciotibā." lL aprīlīl945.. ; Mengersgereuthā. •
^:'kAJĀNIS p.t3LKSTENIS KĻU-Vi JOHN O'CLOCK'U? . šodien, divpadsmitā aprili, mūsu Kun{ viņi simti un četrdesmit piektā gadā, pulksļ pusdienas, Mengersgereuthā iebrauca pirr
■.tanks./; ■
Mēs kapitulējām bez cīņas.
Nedzirdēja neviena šāviena.
Visi VolkŠturmisti, kas vēl vakar bija I ties līdz nāvei, šodien, acīmredzot, izklīduši [ Un tikko tālumā bija sadzirdama tanka dzēšana, pie visiem namiem parādījās baltļ
Latviešu
s Ņojoikā: ;Voldiņ, tikai nemēģmi sākt hmM
-pa ieliL"; ■
-.1.