6
_ LATVIJA AM^IRIKA Ceturtdien, 1962. gada 19. &prilī, Nr. 30./3t
Ģeiieirālkonsuls N. Biraisoras aiHāj pirmo mometai
Esis ls&itēj2i man dmoti, — Piža meža maliņā
Nodarbības dznmteises mācībā.
Rakstniece Biruta SenkēviSa uzklausa pasaku stāstītājus.
Ja man būtu ātrvāģls (auto staigā eāuri telšu pilsētai, kas — A. S.es katru piektdienas gaisos izslējusi trīsdesmit vienu ; vakaru no Kanādas kaimiņu brūnu smaili, skaidri pasaka, ķa i zemes atvizinātos uz latviešu Saulainē 'nāv tikai pārbagāts ' Saulaini, lai tur brīnišķā atpūtā saules sožums un strauju ūde-' pavadītu . nedēļas /-nogalL^D ņu Teldze; bet kia tur. top,, aug simti jūdžu attālums nevar būt: un veidojas kaut kās ari latvie-par šķērsli pieglausties Dieva šu paaudžu ņiūža nerimtīgam svaidītam im cilvēku iž^^
jam stūrītim — stāstīja tautifr l Saulaines bērni vismaz uz di-tis, kas jau sesto vasaras atva- ļvi mēnešiem ir atrauti svešajai ļinājumū^ pavada Saulainē, Kē- videi, kaš karīga un dažkārt pa-dēļ šis stūrītis, tā vilina'un pie- vedinoša tautību zaudēšanas novelk — tās jāredz, un tad jāa^^ zīmē tieiņ uzglūn visu gāŗo ga-zīst katram pašam. Bet k^s to du. Kaut ari Šai mazo nometņo-reiziemnējis, to Saulaine notur tāju pulkā padzird vēl pa svešajai skaņai, : tomēr latviski •: draudzīgā sadzīvošana, nodarbi-
savā gūstā, Klusums,; pilns saules un ūde-
ņu glāstiem, iŗ. Saulaines; pievi^:busatu^^ba: un kartība pauž dgums. Vairāku jūdžu attālu-ļneapstrīdamu virsroku pār ^ mā np kustību nervā, kas ļo- zo nometņotāju saimi, šai bridi kās uz ziemeļiem, maigā, ieplakā- izraisās nopietns jautājums — pleties šis Sv. Jana draudzes -kā /saglabāt un atturēt, piesais-lauku īpašums, ar galvenpnplii- tīt un gandarīt audzinātājus un ku - jaut tur veldzēties latvie.1 vadītājus, kas ar teicanm šu jaunatnei ;un visiem, kuru al- imēmvaiMjuši^mazos cauri Saukas pēc skaistas un saulainas lāines vasarām? vasaras ir neremdināmas ar ka- 'Saulainē izaug latviski stipra, du citu prieku. Daudzi savā at- veselīga uņ:^m saulainajam stū-vaļinājurna laikā ceļo, mēroda* rītim vienmēr pateicīgs latviešu mi jūdžu tūkstošus, apciemojpt jaunatne,; bez jebkādām džungļu ilgi neredzētus: vai: ari bicži re-ļiemītnieku pazīmēm un' tieks-dzētus draugus. Tas ir atvaļina- ^ mēm. Vajag pašam biežāk ieska-jums :. kustībā un nervpzitātē. | tīties, ■. kā /visii skar rpgress ui? Tāds' tas neatspifdziha un nē- pārvērtības. Vajag vērPt un klau-atveseļp sasprindzinātps nervus; sities, cik skaļk un tāli sadziirda-Saulainenptur uz vietas —. tai|ma. ir kļuvusi Saulaines balss, ir pievilcīga seja, kas iedveš micr Bez pašreklāmas un uzbāzības., ru un skaistumu, — tādu, kāda mēs labprāi; alkām dzimtenē espt. Tā ir dzīvinoša un auglīg'^ sala satrakotajā ikdienā, kas pārbagāta rūpestiem un nākotnes zīlējumiem. Ūn vispirms — tā ir vieta mūsu latviešu jaunai nei. Ārpus Saulaines ūiieņiem, mežiem un kpši zaļā pļavu paklājā pa Kanādas ārēm izkaisītā visj aunāka audze Saulainē sasaucas vienkopus un dala vasaras jaukumus.
Bet tas būtu tikai daļējs tās mērķu piepildījums. Te ir iespējas saglabāt mazps draudzīgā saimē, audzināt apziņā un pašlepnuniā, ka viņu saknes urbjas dziļi kādā zemē, kaS nav vairs fiziski taustāma, bet kiiŗai jānpturas jaunatnes sirdīs> kas aug āiļms ;;Latvijas^;t)a-
AIVARS DAUl
Jums palīdzēs labākajā pirkumā |
QlJEENSWAY
Queensway Un Kipling Ave.
DAŽĀDA
ĀTRA UN PIRMĶl
;.'piE ņ'em: ■
^ E Ā M A T N^^^^^
!?«irba laiks no pl. 9—S,
Jau agrā pavasarī ierodas pirmie makšķerniekL
šis Dievā radītais stūrītis runā skaistuma mēlē. Kā citādi TSe skaidrpt, ka mazp ncmetņotāju skaitā ir bērni npMisisipii In-diānas, Ohaijp un citām tālām AS valstīm, pat np Kirglendlei-kas un Mpntrieālas pašu zemē? , Mazp npinetņotāju pilsētai pie-
Talcinieki m jaunās virtuves jumta A.DO. belis, E..BuIsa> M. Bružis, K. Ozoliņš.
iNe tikai mazo nometņotāju 'iprieks Un mīlestība uz Saulaini ir neremdināmi: katru vasaru turp pasērst atvaļinājumu dodas arī citā vecuma vaisarniēki. Daudzi jau lepni valkā pastāvīgā Saulaines ciemiņa vārdu. Tā nomčtņotāji ņo Vašingtonas, D. G., un Ņujorkas pilsētas pa ceļam pabraiic garām citām vasaras nometnēm, lai sērstu Latvijas stŪFītī Kanādā.
Jātencina to rīcībā, uzņēmība un uzupurēšanās, kas strādājuši un gādājuši, lai šāda Saulaine rastos im pastāvētu. Un šls^^^^^r^^^ ! pēs ir redzamas katru vasaru: aizvien kas jauns un noderīgs iemirdzas Saulaines sejā, lai to padarītu vēl pievilcīgāku. Taču tie visi var būt ti-
ES ^UZAUGU MULMNĒ
Pirmo vasaru Saulaine pavadīju 1953. g., kad man bija desniit gadi. Tad man vēl nometnes dzīve bija ļoti sveša, un pat nezināju, vai man tā īsti patiks. Atceros, ka. īpaši naktīs, kad ārā bija liela tumsa Uri. kad vēji plivināja :telts_ malas, bieži domāju par mājām uņ par, savu silto istabiņu. Tomēr nepagāja tie pilna nedēļa, kad jau biju pieradusi pie nometnes dzīves. Kad iedzīvojos, tad vasara pagāja ļoti ātri ūn jautri. Dienas rikšiem skrēja uri katra nesa kaut ko j aunu un interesantu. Tā nemanot pienāca vasaras beigas, un nemaz nēgribēr jās šķirties no Saulaines. Ziemā nevarēju sagaidīt, kad nākošā vasara atnāks, lai atkal varētu doties uz nometni.
Tā esmu pavadījusi jau deviv
ņas vasaras Saulainē — pirnms kā nometņotāja, tad kā grupu vecākā, un beidzamās kā meiteņu vadītājas palīdze: :
Uz jautājumu, ko man šī nometne ir devusi, varu atbildēt — ļoti daudz. Nevien esmu" katrii vasaru kārtīgi atpūtusies un iz-, priecājušies, bet esmu ieguvusi .arī kp citu. jau ņo pašas pirmās vasarasj sadzīvojot im sastrādājoties ar Giiiem bērniem, mācījos izpalīdzības un sadarbības nozīmi. Dzīvojot latviskā gara nometnē, iepazinos tuvāk ai" latviešu dziesmām un tradicijām un guvu iespēju vingrināties latviešu valodā. No liela svara ir arī patstāvībā, ko, pēc manām do-inām, iegūt var tikai tad, kad ir uzdevumi un pienākumi.
■ Inese .Akmene;
slienas pieaugušo vasarnielm ra-jpns, turpat Nptavasagas upes krastā. Dažādas krāsas teltis, kā raibi plankumi, iespiedušies starp krastmalās gpbām, dzīvības kokiem un apvīteņptiem vī-toikrūmii puduriem. Saulainei ir riPdPms ižvērsitiCs, un ar saviem 78. akriem tā nejūtas a.pmierina-ta. Ja tas realizēsies, tad rajpna platība pieaugs par 180 akrie Un arī tādā gadījumā Saulaine sauks un aicinās pēc miera uri citām atpūtas ērtībām, kas vēl bagātīgi uzkrātas apkārt šalcp-šajps bērzu, apšu uri. dzīvības kpku mežps. Jau par tradīciju iegājies, ka tikai pāris reizes vasarā Saulaini patraucē drūzmī-ga čala un miers kaut ;kur no-bēdzis fŅotavasagas krastos. Tie ir līksmie Jāņi un audzināšanas prieka un svētības apdvestie bērnu svētki. Citu sarīkojumu nav. Varbūt vēl kāds sarīkojums Saulainei atnestu noderīgu artavu.-
kai techniskas dabas. Notavaša-gas ūdeņi gan paceļas, gan no-slīd krastos, daudz nemainīda^ mi tecējumu Un gultni. Kādreiz brāzmīgs vējš Saulaines riiežā izgāž kādu bērzu vai nolauž ap^ si. Mežs savā skaistumā ūn ma-sīvumā tomēr turpina aUgt, šalkt un greznot nometnes apkārtni. Un saule, tā allaž izšķēr. dīgi dāvā savu gaismu un siltumu. Šīs trīs īpašības ir konstantas, veidodamas Saulaines brnišķo seju katrīi vasaru, ūn saukdamas pie sevis aizvien vairāk to, kuri alkst miera, atpūtas un skaistuma latviskajā gaK sotnē, kas plētusies pāri šim saulainajam stūrītim svešajā, bet tomēr draudzīgajā zemē.
A. Sedasdēls.
ŖĒŽIJ Ā INGRIDAS VĪKSNAS ron
• TELTĪS ;;UN: VASARNĪCĀS ■
StEfigājot pa straujās Not-vasagas krastmalu ļSaulainē, jūs varbūt būsit ievērojuši, ka pie dažiem kokiem piesisti uzraksti: „Rīgas iela", \„Raiņa bulvāris" un Citi. nosaukumi un apzīmēju- ļ mi. šādā kārtība, laikam, ir vajadzīga tādēļ, ka dažu. labu vasaru upmala Saulaines territorijā ir pārvērtusies par mazu telšu pil-Bētiņu, Lai cieiniņi varētu atrast „telšotājus" un, lai tiem būtu sava adrese, asprātīgi ļaudis izdomājuši latviskos ielu nosaukumus.:-
Jāsaka, ķa dzīve teltī ir romantiska uā, tāda, ko īsti nometņo-tāji nemaz negrib apmainīt pret dzīvi kādā. istabā vai vasarnīcā. Tādu telterii var uzcelt pašā upes malā, un, ja tās īpašnieks,gadās kaislīgs makšķernieks, tām dota iespēja savu amata rīku turēt rokā, pat gultā apgulstoties. Giir šādā lieta ir parocīga, to, piemēram, bija atzinis jāu pazīstamais makšķernieks A. Pelēkais, kas., savā teltī sēdēdams, klabināja savu rakstāmmašīnu un uzmanīja straumē palaisto makšķeres aūķlu, kuras galā dažreiz gadījās
arī kāda neapdomīgāka forelīte.
Bet — jau pirms vairākiem gadiem sāka pacelties. balsis, kas ieteica Saulainē piešķirt apbūvea gabaliņus arī tādiem Saulaines draugiem ,kas telts, vieta seV gribētu uzcelt kādu drošāku mājokli. Ierosinājums atra^ dzirdīgas ausis. Un! nu — kalna fipg^gdfiT. lu, kokos paslēpušās, jaS vairākas krāšņas vasai žas rio tām jau pabeigtai — tikai pa daļai izbūvētas. Bet katrai rio tām ir savs skaistums uri sava īpatnība. Tā pamazām Saulaine izvēršas par latviešu centru, un ņenoliedzanii saglabās savu latvisko seju ari nākotnē. . ■ i' ■ . _ .
Līdz šim jau arī . iespēja apmeklēt Saulaini pastāvēja tikai vasarā. Bet — Saulaine ir skaista; visos gada laikos. Nekur citur pavasarī neesmu redzējis tik., daudz skaisto, tfīslapaino trilliju kā Saulaines kalnos.. Rudeni koki tur iepriecina ar savu krāsu bagātību . . . un ziemā Saulaines kalni dod labas iespējas; slēpotājiem. ; K. 0.
Tēlotāji: VALIJAUMA, EDGAKS ĀBELE, HEINR
Dekorators: KĀRLIS LA]
^ ■ IZRĀDESi
TORONTO — sesixiien, 28. aprī KOMERGSKOLAS auditorijā,
Biļetes: $ 2.50, $ 2;06, $ 1.50; Sl
lepriekSpār^ošanā Lotus puķu hurst St. Izrādes dienā, 28, aprļ no pi.;7M vaV
Ieejas cenas: $ 2;50^ $ 2.00.
Kur pēkšņi Izgaisa tavļ Kās tevi iepriecināja? Es ziedu uziakojit . .
S V E I C 1 F r
802 Bathurst ieli tel.:LE3-3{
KANĀDAS DAltAMAI SAI
Zeltkalis A.
Gatavo un labo visi
19 pretoria Ai
" HO
PIEPRASlEl
Notavasagas upē es personīgi neesmu vilcis nekādus šuperlo^ mus, tas pats gan attiecināms uz pārējiem iideņiem, kur makšķerēšanas rokas grāmatās iegūtās zināšanas esmu Centies pārvērst praktiskos darbos. Līdz šim man vienmēr sanācis tā> ka mans troņmantnieks, miesīgā tēva reputāciju ignorējot, vienmēr un visur tiek pie lielākām zivīrnv^
Toreiz vēl neiznāca nē Mazputniņš, ne Mēs, lie arī; Jaunā gaita, bet Uldis ar savu makšķernieka talantu jķu tad, kad Saulaines upē izvilka 36 mārciņas smago karpu, pierādīja, ka ar pavisam jauno paaudzi mums, vecākiem jauniešiem) ir pavisam noipietni jārēķinās.
Ulža lielās karpas dzīvsvars bija tikai divi mārciņas zem pasaules rekorda .kārpu klasē. Bus dienu es lielo karpu nēsāju pa Saulaines terrītōriju un rādīju visiem teltiniekiēra, nometnes bērniem in arī pavisam jauniem tautiešiem, kas peldētavas smiltīs cepa kiiciņas un vairāk par ma-mū vai papū vēl nebija iemācījušies runāt. Ari es neko daudz nerunāju,, jo kādiļ gan man būtu katram ziņkārīgam jāstāsta, ka lielo zivi izvilcis mans dēlēns, bet ne es personīgi? BiJvāzemS lai katrs'domā kā grib. Vēlāk karpu aizvedām uz pilsētu. Ja pārējie ģimenes locekļi nebūtu protestējuši, lielā zivs varbūt
peldētu mūsu vannas istabas balti emaljētā baseinā vēl šodien. Varbūt. ka vēl šodien mīisu lomu nāktu apbrinot tuvi un tāli kanādiešu kaimiņi un līdz ar mums priecātos: „0 boy, ķing size trout!'"
Pēc lielās karpas izvilkšanas Saulaines upi es sāku UiKkatīt par labāko makšķerēšanas vietu Kanādā, Gadu tecējuma es vēl šodien neesmu savus uzskatus mainījis. Karpas, kuru mammas katru pavasari, pasaulē laiž turpat 200.000 mazu karpulēnu, Saulaines upē sāk palikt mazāk tm mazāk. Vai mūsu makšķernieki būtu visas karpās izmakšķerējuši, jāšaubās. Vainīgi te gan būs Ontario provinces mežu departamenta vlfi, kas ar ipa šām: ķimikālijām karpu dzīvi Ņo-tavasagā padarījuši nepievilcīgu, jo upei paredzēta cita, loma — būt par labāko varavīkšņu foreļu straumi visā Kanādā.
Foreļu lietpratēji pagājušos gados gandrīz ik dienas Saulaines upē vilkuši pilnu atļauto dienas normu. Protams, ka te jāizskaita tās dienas, kad foreles ir paēdušas vai sanākušas kādā pilnsapulcē nevienam makšķerniekam
nezināmā vieta. Ari es personīgi esmu izvilcis diezgan cienījama lieluma karaliskās >foreles, bet mazā lielās upes pietekā, kur pēc manas sievas domām pat var-
dēm nepatiktos dzīvot, mans Uldis izvilka 5 mārciņu smagu foreli, šīs zivs izvilkšanā tomēr arī manlieli nopelni, jo gudrā skaistule sapiņķerēja auklu mazā atvara zemūdens koku zaros. Turpat getras stundas, mācoties ūdens nirēja amatā, beidzot auklu atbrīvoju» dabūju pamatīgas iesnas, bet vakariņās bija tik garšīga, a la Pelēkā sagatavota zivs, kādu nekad neviens vēl nav baumojis.
Saulaines upē kopā ar draugiem niēs esam vilkuši smukas pikleres, badainas līdakas un, bez šaubām, vecos labos sakerīšus. Un kur tad vēl ekspedīcijas uz vēžiem! . j šodien esmu uzcēlis savu pa-j stāvīgō vigvamu pāris desmit jūdžu ziemeļos nō Saulaines, bet Saulaines upe ir man palikusi Īsā labs draugs. Es viņu pazīstu. Man patīk lauku klusums, civilizācijas tikpat M neskartie līči, smārāgās pļavas. Divas reizes gadā es aizbraucu, nevienam nezinot, uz vietu, kur Uldis izcēla lielo karpu, un ari uz mazo at-variņu, kur cīnījāmies ar lielo foreii, jo es ticu, ka vēsture var atkārtoties.
ī^otams, ka pagaidām manas cerības nav piepildījušās, bet vai tādēļ es savu Saulaines upi ml: lētu mazāk? Nenāk ne prātā!
Piedāvā: desas un citus gaļas iž^ darbnīcas. © Svaiga gaļa. • JĒiropiešu mal
WINPSOR MEAT&&
3111 0UNbAS ST. W., T (Starp Clendenan un
PAVASARA
361 RONCESVALLES AVE.. TORONļ HIGH PARK RA.r(
'p I--E..D A;V' • Lieldienu paschas un šokolādi e Ogu maizes, speķa un buljonaļ 0 Tortes, kūkas un cepumus, © Delikateses, ārzemju konser 0, šokolādes izstrādājumus.
Svētku pasutinājumuslūdzuļ
p noķerta 12 mārciņu smaga varavīksnao
VļCiGiam visādus transportus ar (mSieļu, būvmateriālii u. c). Lū^
LE 5-6619. 941Dover(
v ■
