:uMu
;]Ķanadlas. :parlameii^ . -tfēlēšāiMa «agādāja progresīvi - konservāti-irq partijai hepatīkamu pāršteigu-joiu. Vēlēšanu galīgie rezultāti vēl gan nav zināmi, bet valda pārr lificība, ka BSfenbēkera partija l)ez parlamentārā vairākuniā ,pa-
turēs valdības grožus savās rokās; Konservatīvie jaunajā parlamentā būs pārstāvēti ar IIT vietām, liberāli'— 94, labā spārna ■ (Social Credit) partijā 30 un sociāldemokrātu (NDP) — 19. Ļīelākp pārsteigumu vēlēšanās
sagādāja Soeial Gredit partija Kvebekā. Šī partija, kas federālās vēlēšanās līdz šim nebija atzīmējusi nekādus vērā ņemamus panākumus, tagad, pieslejoties vienai vai otrai no lidajām parti^ jām, paturēs savās rokās parla-
mentārā vairākuniia nodrosināša. jiU Kanādas valdībai. Partijas h. deris Tompšons; pU paspējis de^ ■ klarēt, ka atturēsies koaļļcjas veidošanā ar konservātīvieia. Viņa i partijas sadarbia^ ar U^jāļiem IT vēl mazāk iesējama, ; '
Politiskās aprindās valda pārliecība, ka vēl šogad, iespējams^ novembrī, būs jaunas parlamenta vēlēšanas. i
Konservatīvie pārsteidzoši sma-; gus zaudējumus piedzīvoja Onta* ļ rīo provincē. Uela daļa pēckara
immigrantu atbalstīja liberāļus. . jamiā demokrātiskā partija (NDP) ieguva gan 19 pārstāvju parlamentā,! bet partijas līderis Dagless savā vēlēšanu iecirkni zaudēja. | ^ Jāpiezīmē, ka 1921. gadā liberāļu
ļ partija, nebūdama absolūtā vairā-, kuma partija, sastādīja valdību, ļ kas palika pie varas līdz 1925. g. I šo faktu vēlēšanu noslēguma uzsvēra min. prez. j. Dīfenbēkers, Par vēlēšanu sīkāku norisi lasiet n\ūsu laikraksta nāk. n-rā.
PublMeā Mviče we^kly J)y the LātvianRe^^^ \šociēt/iļ of C:ināda yJ)<mga/Dūs'^m^^^
Wtonal and iBusiness oi^ice^.   . tiuto'u Ontario, Canada. Teit-pnime..' EM ^-0792.EM S-3239. United States Editorial Offices:^ New York: Editor — V. IRBE, p Ellioood St, New York 40,N.Y:.USA. Tālrunis LOrraine 7-6470. Chicago: Editot — K. ĶEZBĒRS, 2727 Miltoaukee. Avē., Chicaģo 47,111./ USA'^
WEI>NESDAY, JUNE 20, 1962.
Mis Zieriņš.
Nr. 48.
A    M   E  -R-. 1 . K
TREŠDIEN, 196/1. <iADA 20. JŪNU
12.
..AUtHOKiZED   AS   SECOND   CLASS   MAILBl? THE POST OFFICE  DEPARTMENT. OTTAWA,
■ • AND FOR PA^MENT OF POSTApĒ IN GASH^ ■/
BŪSM PATRIOTI
'-'iLabāk
-------->
iedegt vienu sveo,
tikai lādēt tumsu.
<3kā
Daudzkārt lepojamies ar latviskumu, patriotismu un žēlojamies, ka šīs zemes ļaudis mūs neuzklausa, kad stāstām par Latvijai nodarīto postu un netaisni-
Lai gan tiesa, ka pārticībā dzīvojot, vairumam amerikāņu nav nedz intereses, nedz gribas domāt par tālo Latviju> tomēr bieži paši esam vainīgi, ka mūs nedzird.
Ne vienmēr galvenais ir, ka stāstām labā angļu valodā, bet galvenais ir, ka pastāstām klausī-laja prātam un sirdij saprotami. Nepifiitiek, ka izkliedzam savas tautas postu pasaulei. Mumf iā-kliedz tā, ka dzird.
Iegaumēsim, ka šejienietim pirmā vietā ir pašu zeme, tādēļ ru-mājot par Latviju, sasMstisim Mīisu dzimtenes notikumus ar šejieni tā, ka tas skar amerikāni, tad gūsim labu atsaucību. Lai runā pāris piemēru: Kāds tautietis 18. novembrim tuvojoties aizraksta vairākiem laikrakstiem vēstules, iesākot šā-di:„Kad vien es redzu mūsu zemes cēlāko simbolu —^ Brīvības statuju, atceros savu dzimtēm, Latviju, kur tās neatkarības laikā, ari uzcēla BrivībaS pieminekli, bet tagad ļaudis tikai slepeni atceras laimīgos laikus . . ."
šī tautieša vēstule ar tai pievienoto Brīvības pieminekļa attēlu «n plašu izklāstu parādījās daudzos laikrakstos un bija redakcijas, kas viņam pateicās par patņolisko vēstuli. Izmantojot amerikāņu patriotiskās jū^ un izrādot cienību šīs zemes simboliem, gūtais ne vien redakciju, bet ari lasītāju simpātijas^ jo parādīta, ka mums kaut kas ir kopīgs.;:^ {\ ;;.■•>.;.,;
Paijājušā vasarā daudzos ASV iaikrakstos parādījās mana vēstule, ko es sāku ar žēlošanos pai; amerikāņu patriotisma triikumu.
Stāstīju, ka jau Latvijā mācījos par dižajieņi amerikāņiem Vašingtonu un Linkolnu, ka amerikāņi lepni uz savu ķarpgu, bet t^;ad šeit rēt! to redzu svinamās dieilās, uii ka man dažu labu reizi paskaidro, ka nav par ķo pa-tiiiktics..:
Teicjli, ka viņi var būt pateicīgi par savu pmeni, mājāni, tļar-nīcti u. iV t., ļjo šos iestādījumus komunisms iznīdē. Teicu, ka šeit ASV ļ 14./jūnijs ir Karoga diena, kad jāgodina brivības simbols — zvaigžņotais karogs, bet ka es atceros šo datumu kā šausmīgu nakti ar masu deportācijām dzimtenē.
Tteicū, ka atcerois kādii citu gadījumu, kur kādā māte veltīgi gaidīja ņp skolas pārnākam savu 10 gaiu veco zēnu, jo politiskais audzinātājs bijā licis to apcietināt. Veļia^ bija mātes pūles dē-lu satikt. Tikai vēlāk, pēc komunistu padzīšanās, kādā ciietuma cellē atrada i šī zēna rokrakstu: ,ļMīļo māmiņ, kaut uz bridi tti atnāktu un uzliktu roku uz maņas galvasļ tad atkal es gūtu spēku iet cauri šīm briesmīgām mocībām." Vai esat padomājuši, ka tas varētii būt Jūsu Džonijs? Vai vēl sakiet, kā nav par ko pateik
■ Latvkšia laikraksts Amerikt;
.māk divas reizes nedēļā — tršMieniu mtdienās. Izdevējs — Latviešu aprūjm bit^ ^   rība Ķānada „Daugavas Vanagt" '
REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRATS
Redakcija uņ kantoris:    123 Huron Street^ Toronto, Ont.\ Ccinada.  Telefoni: redaicctm — EM. 8-3229, kantorim    ĒM 8-0792.
Ņujorkas redakcijas vadītājs red. V. IRBE, -87 Ellwood St,ŅeioYork40, N. Y.,USA.
Tāiruriis LOrraitie 7-6470. Čikāgas redakcijas vadītājs red. K. KEZBĒRS 2727 N.MilivaukeeAve., Chicago 47] III., USA. Tālruni: DI 2-2324, BR 8-8681.
Aizvesto piemiņas dienā Dievs vest pā to ceļu, ko no laika' uz
aizsaucis savā mierā Latvijas luterāņu baznī(ias archibīskapu Dr> Teodoru Grīnbergu. Tālu no sa^ vas dzimtenes, Eslingena, Vācijā, viņš 20. jūnijā guldīts kapsētas smiltainē.
Ar archibīskapa tēva aiziešanu^ zudis viens no stiprākiem balstiem svešumā, izklīduša latviešu relipskai un nacionālai kopībai.' Kad — bēgļu izceļošanai sākoties — starp dažādām iiiteraņu baznīcām iedegās sīva cīņa par latviešu dvēselēm, archibīskapa tēvs kādā sanāksmļē teica zīmīgos^ gandrīz jau par sairicsmi kļuvušus vārdus: „Miisu ienaidniek] mus grib iznīcināt, mūsu drau^ mūs grib asimilēt, bet mēs pali gribam palikt latvieši".
Lai kādus ceļus stMgāja latviešu mācītāji un latviešu draudzes, archibīskapa morā}M;ai autorita-■^tei'ipai^Svār'i^ baznīcas;>. discipVuoa ^trimdas kopība — ārkārtējoi apstākļos dzīvojot — stādāma'aagstāk kā atsevišķu cilvēku un nogrupējumu intereses, fā archibīskapa ietekmē n cieņā pret sim?o, neredzēti ilg 1 mūžu dzīvojošo patriar-chu svešumā veidojās latviešu luterāņu draudžu kopdarbības un kopības pasākumi, kas ir stiprākais ' kodols mūsu trimdinieku vienība Svešumā dzīvojot, archibīskapa tēvam nenācās viegli pU-dīt to amatu, kādu viņš bija uzņēmies, vēlēdamies savu tautu
mūžību iezīmējis Dieva Dēls. 3a gans nevalda ār garu un stipru rīksti, ganāmpulks bieži vien izklīst savvaļā un neklausa labām pamācībām un nūļieņi vārdiem. Tā tās dažreiz notika arī mūsu baznīcā. Bija, kas apvainojās, kad archibīskapa tēvs tos sauca pie kārtības; bija, kas atklāti pateica, ka viņiem nekāda latviešu baznīca naV vairs vajadzīga; bija, kas nekautrējās, pat asi uzbrukt vīram, kas — smāgū vecuma un svešniecības nastu nesdams — darīja, ko varēja, lai lielajā luterāņu baznīcu sarakstā nezustu Latvijais luterāņu baznīcas vārds, lai pasaule atcerētos, ka Latvija nav brivprātīgi iekļāvušies Padomju Savienībā, bet ir okupēta, varmācīgi nospiesta, verdzinātā, kamēr archibiskāps T. Grin^ bergs bija dzīvs, tikai nekautri-"gakie^ Isāimīcas
jās atklātā fonimā paiceit balsī pār Pad. Savienībās izraiidzīio delegātu   uzņemšanu Luterāņuļ
grēkus. Padomju Savienībā baz nīca to nevar, jo tā nav brīva."
Ja W ainā mainīsies. To jau slcaidri norāda kāda redzamā amerikāņu ļ baznīcas vadītāja jautājums: „Ķo pārstāv jūsu archi-bīskaps?" Tas u- nesaudzīgs jautājums. It i īpaši tad, ja tas atskan no Dievā kalpa mutes. Jātic, ka sirņaaiš archibīskaps to nezināja. Rūgtuina viņa naūža novakaram jau tāpat bija diezgan. Ko gan viiņš pārstāvēja? Maz, bet ari bezgala daudz. No svēšir nieku viedokļa raugoties, viņš juridiski pārstāvēja dažus tūkstošus izklīdušu bēgļu, bet morāliski un juridiski viņš runāja visu to izmisušo uņ važās iekalto cilvēku vārdā, kas viņa dzimtenē, mūsu Latvijā, Dievu lūdz un gaida, lai par viņiem Dievu lūgtu tie, kas pāri godkārības ambī-djānt un jiolītikaL stāda Kristus
isības; .     ' ■ ■
Nodomāto braucienu uz Luterāņu federācijas sanāksmi Somi
federācijā. Tagad, protams, ainai jā, nākošā gada vasarā, ■Dievs
mainīsies. Nebūs vairs vīra, kaš vispasaules luterāņu baznīcas forumā —,kā archibīskaps T. Grin-bergs to darijis — ar dažiem vārdiem mācēs apklusināt visus tos, kas runā par „brivu baznīcu Pad. Savienībā". Zīmīga šai ziņā ir archibīskapa atbilde, ko viņŠ teicis kādā L. V. F. sēdē: «Baznīcā ir brīva tikai tur,-kur tā var bez bailēm nosodīt ari valdības?
Savam kalpam nu ir aiztaupījis. Droši vien, tas būtu bijis saistīts ar pazemojumu un rūgtumu, redzot, kā baznīca pirmā oficiāli atzīst Latvijas iekļaušanu Pad. Savieiūbā, aizstājot likumīgi vēlēto archibīskapu ar citu personu, ķiiras ievēlēšana notikusi mums tik labi zmāmā kārtībā. IViums navļ ne naida, h^ rūgtuma
dina dzimlenē. Mēs zinām, kādu9 apstākļos šiem cilvēkiem jādief' vo un jāstrādā. Mēs viņus pie-miiiam savās aizlūgšanās un gribētu tiem palīdzēt, ja vien vai'fv tu. 15 to domāja arī sirmais ar-cliibīskaps. Šo rindiņu autoram,, karam beidzoties, viņš atzinās, ka vēlētos atgriezties dzimtenē, ja zinātu, ka tiir tautai vārēs kalpot tā, kā Dievā cilvēkam pienākas. „Bet — es tam neticu" •— teica archibīskaps: «Padomju vara mani piespiedīs kalpot citiem mērķiem."
Tik liels bija mūsu archibīskaps, ka pat sīkie Berlīnes skribenti, kas nikni rej uz visiem redzamākiem trimdas darbiniekiem, viņu neaizkāra^ ne jau savas labsirdīgās dabas un vēl palikušo morālisko jūtu dēļ, bet gan tamdēļ, ka tie apzinājās, ka archibīskapu viņi nevar nomelnot.
Dievs neļāva Mozum ieiet apsolītā zemē. Ari archibīskapa tēvs tikūi notālēm' — no truņ-das kalna — varēja noraudzīties Uz savas ilgotās zemes apvāršr ņiem. ļj^ Dievs viņam ļauj mierīgi dusķ svešumā tik ilgi, kamēr viņa   pīšļus   pārvedīsim brīvā
«Labo cīņu es esmu izcīnijiSi ticību turējis, atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, Taisnais Tiesnesis, man piešķirs viņā dienā." (Pāvi-
pret tiem, kas Dieva vārdu slu- la 2. vēst. Timotejam 48.).
BRĪVAS PASAULES VALSTIJ VĒLĒŠANĀS KOMŪNISTBFAVOR!^^^^^ PARASII ZAUDĒ. >^ EIROPIEŠU SLEPENA ORGANIZĀCIJA ALŽIRIJa ATSĀK POSTĪŠANU   UN DEDZINĀŠANU. ALŽiRlJAS PAGAIDVALBIBA JAUNAS GARANTIJAS 'NESOLA. ■TERRORISTI   APDRAUD PREZIDENTA DE GOLLA DZĪVĪBU AUSTRUMPRANCIJa.-       , LAOSAS PRINCI BEIDZOTVVIENOJAS PĀR k6aLīCIMS VALDĪBU. — INDIJA. MEKLĒS IEROČUS PADOMJU ^SAVIENĪBĀ. - SAV.' VALSTIS TURPINA ATOMIEROČU;   MĒĢINĀJUMUS ž k L U S Sv.; ; \■OKEĀNĀ.:-.
'Kanādas vēlēšanu kampaņas noslēgumā asiis- vārdus Padonlju Savienībai veltīja 'ņiinistru prezidents Dīfenl3ēkērsi Pēdējais deklarēja, ka Chrusčevām kritizējot Kanādas atpmpblltiku vēlēšanu priekšvakarā, pēdējais nekaunīgi iejaucies Kanādas iekšējās darīšanās. Chruščevs •uztraucās, ka Kanāda gatavojas pieņemt Sav. Valstu atomieročus.
Brīvās pasaules. politiķi bieži vien uztraucas ,ka tādas lielvalstis kā Sav. Valstis, Anglija un Francija tik bezgala gausi mācās no savām kļūdām attieksmē pret Pad, Savienību. Tiesa, krievi bieži vien reaģē daudz ātrāk. Bet no savām kļūdām arī viņi neprot mācīties. Lai tas būtu iekšpolīti-
tu valstu vēlēšanās. Bet vienmēr tas beidzies ar vienu un to paša rezultātu — padomju favorīti ti. ķuši sakauti.
Ir ļoti labi zināms, ka Pad. Savienība nekad nav īsti bijusi apmierināta ar Kaņadias; politiķu, lai šīs politikas taisītāji būtu ļi-.berāļi vai konservatīvie, Gluži vienkārš.i tādēļ, ka tie ideāli, par kādiem cīnās Kanāda, ir taisnīgi un godīgi, bez kādām viltībām, aizkulišu intrigām uņ piedurknēs paslēptiem nažiem. Bez iekaroša-nas tieksmēm un citu tautu verdzināšanas. Un tā kā šādai Kanādas politikai visā pasaulē ir daudz piekritēju un sekotāju, tā Maskavai iŗ bīstama.; ; šoreiz Maskava gribētu, lai
kā vai ārpolitikā. Tā,; piemēram, | Kanādas vēlētāji izbalsotu: minis-kopš laika gala Pad., Savienība tru prezidentu Dīfenbēkeru; Jau vienmēr mēģinājusi jaukties ci- tas apstāklis vien,  ka Maskava
mu Vēstules no visām Amerikas tājumu: „Kāpēc?" seko paskai
malām. Zinu no pieredze?,:.
drojums, ka šodien viņa varēju-minot si brīvi balsot; kās okupētajā
upuru skaitu tūkstošos vai pat; dzimtenē, Latvijā, ir liegts, un ka miljonos, klausītāju aušij^unprā- viņai žēl, ka daudzi amerikāni tam tas bieži paslīd garam, īsti neizmanto šo lielo privilēģiju un
neapzinās tās nozīmi. Seko spī ķēra aicinājums īsi pastāstīt par Latviju   Un sevi, ko viņa dažās
neaptverot tā nozīmi, bet notikumi ar kādu atsevišķu personu klausītāju ietekmē daudz vairāk.
Patriotisko temu var izmantot i minūtēs veic. Vai līdāgi nevārē-arī  radiofonā, ko līdz šim reti tu rīkoties ilāudzi dažādos citos esam lietojuši.  Daudziem raīdī- gadījumos? tājiem ir raidījumi, kuru laikā ļ   Iesim kā šīs zemēs patrioti; tie^ uņ ka^nav vērts^izUkt 14. jū- variet nmāt un ķo jautāt vai pa- tad mūs daudz vairāk dzirdēs un 1 ^ teikt.        . - I būsim vairāk pakalpojusi cīņai
Tā nesen vēlēšanu dienā taU- pret sarkano   varu, jo radīsies tiete Biruta piezvana raidītājam i daudzi, kas gatavi iestāties par
nijā un citās svinamās dienās ka-rogu?
Biju pārsteigts par milzīgo at-
aucību, jo daži laikraksti p^^^ to ļ saka, ka šī diena ir ļoti nozī: mUms tuvānT problēmām Un ^rī rakstīja   ievadrakstus un saņē-1 Uiīga viņas dzīvē. Uz spīkera ip sv' par musu dzimteni — Latviju.
pagriezusi savu gaismu uz Pīrso-na un liberāļu pusi, automātiski maziņa pēdējo izredzes, .palīdz konservatīviem. Nevienā brīvā valstī kādai pplītiskai partijai nav lielākas nelaimes kā komū-. nistu draudzībā. Kanādas liberāļi dodas nevienlīdzīgā cīņā — vispirms, jācīnās av parlamentā daudz pārāko opozicijii un, otr kārt, Kanādas vēlētājos uzdīdzi-nāts iespaids, ka Maskava gribētu redzēt liberāļu uzvaru.
UGUNS NOMAINA ZOBENU ■  ; ALŽĪRIJAS • TEŖRORĀ
Ģenerālim Salānani atkal draiid nāves sods. Franču policija meklē agrāko ministru prezidentu Bido. Kādreizējais degol-lists un Aiarijas ģenerālgubernators Sustels uzbrūk ģen. de CJol-la diktatūrai. Prezidents atrodas mūžīgās dzīvības briesmās. Sle^ penā armijas organizācija atsāk terroru .
Alžīrijas kara laikā dzīve kā Al-žīrijā, tā Francijā bija daudz klusāka un drošāka nekā pēc pamiera ,kad dažu mēnešu laikā dzīvības zaudējuši vairāki tūkstoši cilvēku. ■ )
Pamiers pēc pamiera, kas iestājās, slepenās armijas ^ organizācijās pārstāvjiem uzsākot sarunas ar Alžīrijas paģaidvaldību Tunt sā,: tagad beidzies. Eiropieši gribēja plašākas ^tiesības neatkarīgā. Alžīrijāi- to starpā amnestiju. visiem . slepenās armijas organizācijas pārstāvjiem, un tiesības dibināt eiropiešu PoUtisko partiju Alžīrijā pēc. tam, kad. tā kā'brīva:
^--Nacionālistu pagaidvāldība nepiekrita ipaskaidrojot,.ka tā turēsies vienīgi pie solījumiem, kas doti sarunās ar Parīzi, Rezultātā slepenā armijas organizācija at-
mijas darbību, ar to, starp citu, cerēdanis ģlāļDt savu dzīvību, bet Salāns, acīmredzot, nav klausījis. • Ģen. Salānu tiesāja par noziegumiem pret valsti, viņarri atro-
sākusi; savus postīšanas darbus, doties slepenās armijas koman-Aŗ zobenu labā spārnā ēkstrē-1 diera amatā. Prezidentam de Gol-misti nekā nepanāca. Tagad tie lam par, lielu sašutumu Salānš iz-solījušies Alžīriju nodedzināt un bēga nāves sodam un tika notie-katru dienu un nakti kā pilsētās, -^^'^ Par tip,>,
tā laukos blāzmo ugunsgrēki. Ložu tefrora laikā slepenā organizācija neskatījās, vai šauj uz vīriešiem^ sievietēm vai bērniem. Tagad tie' neskatās, vai uguns mēlēm par upuri krīt slimniekiem pieblīvētas slimnīcas, bērnu pilnas skolas, valdības iestādes, vai sīktirgotāju veikaliņi un kioski. Tiek dedzināts, kas tikai vispār deg ^ un degt deg absolūti viss. . Slepenās armijas organizācijas vadībā ir solījusies, ka tā ar uguni sagrļaus Alžīrijas saimnie-cību; Lai gan. katru dienu tiek apcietināti arvien jauni terroristi, lai gan katru dienu,, kas velkas
sāts uz mūžu cietumā. Par tiem noziegumiem, par. kuriem ģen. Salāns jau tiesāts, viņu otrreiz tiesāt vairs nevar. Bet, tā kā viņš, arī apcietitiājumā būdams, turpinājis vadīt slepeno organizāciju, kā to pierāda dažādi nesen atrasti dokumenti* viņam nāksies stāties tiesas;priekšā vēlreiz, un šoreiz liekas, ka viņš cilpai neizbēgs.- Par ļ pretvalstisku ,darbību franču policija gribētu dabūt tiesas priekšā arī kādreizējo ministru: prezidentu Bi'do, kas pašreiz atrodas ārzemēs. Tāpat liels ķē-' riens' būtu agrākais Alžīrijas ģe-nerālgutjērhātors un; viens no pir^
lu, cenšoties izjaukt ne tikai to, ko.Viņš dara, bet likvidēt viņu pašu; ■   ■ ■ ■.  '       '    ■ \ , "
•Nav pārspīlēti sacīts, ka Pran-cijas prezidents dzīvības bries' mās atrodas katru dienu.. Katru reizi, kad viņš brauc runāt u?t provinces pilsētām, viņu pavadā tūkstošiem policistu, karavīru un-slepeņpolicistu, drošības ierēdņu un miesas sargu. Līdz šim atentātu rīkotājiem nav izdevies. Bet pēdējie nav paguruši mēģināt.
Pirmdien pasauli pārsteidza zi-
ņa, ka slepenās
armijas organi-
zācijas vadība pēc 14 terrora m& nešiem vienojusies par pamieru ar nacionālistu vadītājiem.
Informētās aprindās valda pārliecība, ka Chruščevs nekavēsies izmantot izdevību, lai visiem .spēkiem iededzinātu aukstā kara liesmas kādā citā Āfrikas stūrī.
ILAOSAS PRINCI PANĀK. DAĻĒJU VIENOŠANOS
Pēc ■ garām sarunu un nesapra-šanās nedēļām, Sav. Valstu mudi-
miem un karstākiem de Golla at-jau vairāk kā mēnesi, Alžīriju at- balstītājieņi žaks Sustels, kas ta^ stāj 8000 eiropiešu, kas nolēmuši gad savu kādreizējo ideālu sauc \ nātl un komunistu Ķīnas kūdīti; dzīvi turpināt.; Francijā, šlepfenā par Francijas Kerenski,- kas at-1 trīs Laosas prinči vismaz priņcp armijās organizācija turpina dar- devis Alžīriju komunistiem..     vŗ pā   vienojušies  par koalīcijas
/Prezidents deGolls starplaikā i valdības nepieciešaniību^^ cīnās ne tikai par savas Alžīrijas [.stādīšanu un sarunu turpināšanu.
boties, nodarot kolosālus zaudē-
jumus.
. Galvenie slepenās organizācijas poiītikās īstenošanu, bet afi par ļ Lai gan nekas galīgs vēl navno-
vādītāji atrodas apcietinājumā, bet, kā tagad noskaidrojies, pat
savas rīcības attaisnošanu. Fran- ļ lemts, kā Londona, tā Vašingto-cijas tautas vairākums franču; na par veselīgu zīmi uzskata nO" cietuma turpina; izdot" pavēles, politikā neredzēti liels vairākums 1 faktu, ka prinči paši - uz savu ro-saviem fanātiķiem Alžīrijā. .Sle- \— stāv aiz prezidenta. Bet, cik' ku vienojušies par tālākām sa-pēnās armijas, organizācijas vadi:; cieši šis vairākums de -Goļļā; sa- .runām. Līdzšinējos gadījumos ie-bu turpina uz mūžu cietumā no- ' skata, gadiem ilgo FranGiJas lik-linteresētām pusēm bija jāpieliek tiesātais'ģen. Salāns. Viņa apcie- ; stu un kaišu likvidēšanu, tikpat visas iespējamās pūles,' lai trīs tinātais un; uz nāvi notiesātais I fanātiski ap^Alžīrijas slepeno arļprinčus dabūtu kopā vienā vietā vietnieks ģeņ.: žuho gan mudina-ļmijas organizāciju saistīts;;maza-;un.vienā laikā.
valsts atdalījusies no Francijas.  ' ja Salahu pārtraukt slepenās ar- I kums apkaro prezidentu de Gol-[       (Nobei^ms 8. Ipp.)