4 — LA-rVīM AMERIKA .. Trešdien. 1962, gada 27. jfinija. Nr. 50
Nikoiajsžurkinsataulē BIJ.l/\R.iVffiU
■ Sogādpaiet lakādu, kopš ^^^^ rabenē sāka. sķanet; b čalas .latviešu-valodā: Pirms desmit ga-
■ diem Latviešu sporta apvierūba • KanaGlā;__' vieripjās ^ar; 1/ ey, lut, ' /draudzi, ka draudzēs lauku īpašu-ļņiā,: kuram, veļ .nebija^atrā^^ i saukums, darbosies bērnu un j jauriatnes vasarās nometne, Spor-; i ta apvienībā - nosauca savu no-Vmetrii. pār Šidrabeni un .šo nosau-; kurnu, vēlāk pārņēma a.ri. draudze, savam .lauku ..īpašuniam..
■ Pirmais.:. ..atbildīgais nometnes-vadItajS; bija nelaiķis: Roberts gūme,^ bet 'organizācijas darbā liesavtīgi iesaistījās gandrīz visi ^toreizējie; Sporta apvienības .lo-pekļi un daudzi citi sportisti. iPirmāis komandants bija Ej šteiņhards. ;Šākums bija grūts,
; ^et visi strādāja ār patiesu sa-jiismū; šo rindu; rakstītājs vēl la--bi; atminas .pirmās vakariņas,
: kas tika. gatavotas virtuvē zem klajas debess .Kad'saimniecības, vadītājas Skaidrītes šteinhardas ceptās aknas . smaržoja galdā, mirdzēla jau zvaigznes. ļArī Sid-rābenes pārvalde ar sirsnību lin materiāliem līdzekļiem:- ceritas
. ^ekmēt sporta saimes labo' pasā-
~ jkumu. .■■ Jāatzīmēi ka Latviešu Importa apvienība Kanādā ^ noor-iganizēja pirmo latviešu bērnu un ; jaunatnes nometni .brīvajā pasala ^lē, , Pēc 5'vasarām
Sporta- apvienība līid2a.; draudzi pārņemt nometnes Tadību. Dabīgi' ka: spOrta saimei, vēl: ir liela interese pār savu agŗālco nometni, un tāpēc sportisti un sporta darbinieki. vēl joprojām bieži piedalās nometnes dizīye; Apvienības iesāktb darbu JSidrābehes pārvalde turpinājusi ar neatslābstošu interesi ,uņ nekad nav,baidījusies no izdevumiem,; lai: izveidotu no--
■ ■■ŗnetņī. ;■:■'' - V-■ - ;■- - ■■
:3^rnu nometne pārvērtusies līdz nepazīšanai, un katru gadu rodas kaut kas jauņs: Protams, tas liebīitu bijis iespējams, ja
'J^'jawfi8ii<iiļM'»<'c<iiiļ^^
nebiitū/bijušas personas,,kas sa^ Sidrabenes nometnes vadība, yā brīvāja^ laikā gandrīz nepāri tāpat kā savā.Iaikā Sporta apvie-trauldi tur strādājušas,-neprasot nība, lepazīstma jaunatni arī a.v 'atalgojumu, Išet gluži otrādi, bīe-- dažādiem sporta veidiem specia-ži izdodot vēl -.savus līdzekļus, listu vadībā:. Jānis Zentmš mācīs :Vašarāš nometnes rīcībā tagad, ir peldēša^n^^ un iepazīstinās zēnus moderna virtuve,.ēdamzāle,.mazo. ar tā saukto „floor Hockey" spe-bērnu dzīvojama.M a.^ 1^ indiāņu izcelsmes sporta
kokā, grīdām, - Ueliski^ iekārtotijVeidu^—laķrosuun;,,softbair'.spē-spēļu laukumi ;un sacīkstēm pie-tli. Protams, tiks, spēlēts arī volej-niēroti laukumi / futbolam, teni-i; bols.un basketbols. Citos sporta sam, basketbolam, volejbolam U; veidos talkā nāks sportisti; kas
Kritušo karavīru piemiņas zī-; rādīto pretimnākšanu piemiņasJ mei izvēlētā vietā, Sv, Jāņa drāu-ļ zīmes idejas popularizēšanai; Sa-dzes lauku īpašum.ā, Saulainē; 17. jņāksmes dalībnieki izteica vien-jūnijā notika pirmā pieimiņaš zī-,; prātīgu vēlēšanos redzēt vairāk mes celšanas darba talka ar se-: infornjācijas par piemiņas ^inii, '-oiošu son.āksmi. Talkā piedali- īpaši bij. cīnītāju laikrakstā.„Lat^ jās ap 20; talcinieku, bet sanāks-; vija. Ahierikā." mē bija ieradušies 27. Līdzināja \ Piemiņas zinies izbūves darbu un sagatavoja piemiņas zīmes cel-; veikšanai izraudzīja Kritušo Bāšanas vietu. Jaukais laiks veici- ļ ŗavīru piemiņas. zīmes celšanas nāja; talkas sekmī^ izdošanos, komisiju; kas pieaļcinās arī pa-Talcinieku sanāksmi vadīja R. domdevējus! Komisijā; ievēlējai .Velmē, un par piemiņas zīmes, v. Krugeri, V. Kroni, A. Alderma-
ĢENERĀLKONSUtS
E.EBRYSO^
loronto, tel. HO 3-5861, 118 DAKFORTH
KONŠūLB
VILIS TOMSONS
Tel. RE 8-7798, Montreal, P. Q, 5210 VICTORIA AVE., APT. 16.
I.
C. L. U
sekmēšanai
celšanas pagaidu l:Dmisijasdar-\^^
t t šovasar būs āri moderni ie-Vnepiedēr pie nometnes: J..cakurs 11- jūaijā. pēc. g.-ītas, slimības bību ieskatu.sniedza komis. pr- , ,; ..^
Mrtot^s :mazgātavas un duš^apmacīs zēnusļūn meitenes teni-Tcronto, .cis iiz mūžu slēdza ŗ;;dis m. Lorbergs.;Tā kā Latviešr^^^^!^;^ DOM MILLS ONT - HI 74m
telpās ar siltu .un aukstu-ūdenirsā, bet vieglatlētikā P.. Plīsīs un kolajs zurkins, kura. ; mirstīgas nama celšana saskatāma vēl patā-,
i<iiy'ib,di. aniu uii auz^^^ • _. . cH'icVoc n i" • - ^iiriīio Tnrtaflz i- -i t - t • •• • -,- • • so karaviru pieminas zīmes cel- Auto, ugpiins, gaKUituu, publia*
Daudz pūlu nometnes izbūvi vieglatlēts; Pavasars. Laimonis atliekas 13. junija guldīja Jmrkas ļa nākotne, komisija izšķīrusies , ^ , piekritīs kās atlrildibas dnīvības n: c
ielikusi Simānovsku ģimene, tā-. Gpba.savukārt iekārtos noteiku-. kapu .latviešu nodalījuma. Nelai-^ celšanu, kur ^^""^^ padomi, kurai piekritis Kas aīDuaioas,. fliiviDss c.
pat Nikolajs Krūmiņš un Pauls miera atbilstošas mērķu vietās Ķi uz pēdējo dusu izvadīja mācī^ cīnītāji pulcētos; nozīmīgāko cīņu
Plīsis; aryienu redzami darbojav-šaušanai ar4ol^ cops, ^piedaloties piederi .^ienu atcerēs: Tam nolūkam_^iz- atbalstu. Padomē paredzēja
par pieminas zīmes celšanu, kur .. . _. , .
- ' ari rūpēties par piemiņas zīmes celšanas,idejisko un materi- ■
^vJCiCO. 2; aili lioiun-aiii m-
mies bērnu nometnes territori- metņotājus ; šajā Interesantajā giem un nelaiķa; tuviem drau-.^ raudzīta Saulaine, ■ kur jau līdz ^^^^^^ . talcinieku -
jā. :: Protams>; grūti uzskaitīt' vi- sporta veidā, bet šaušanā ar maz- giem un paziņām, ka ari orgam- pie pagaidām uzceltā Brāļu ..„ ^.r.tāviiem Pado-
šus, kas savu laiku un: darbu zie- kalibra šauteni instruktors /būs zāciju -pārstāvjiem. Ziedus lidz k^pu mātes attēla notikuši Ziem- ? M Lor-
dojuši nometries izbūvei darbos. Kopštāls; ; ž ļ ar; pēdējām ardievām DV Toron- svētku' kauju piemiņas salidoju- Freiinani (Sv Katart
Desmit gadu laikā nometnes ko- Desmit gadu darbības laika to nodaļas vārdā pie nelaiķa ka- mi ar svim-gāŗn:varoņu piemiņas _ļ U jp^mi, r TTatniit'nna^ un
E..; Sidrābene ir kļuvusi populāra ne; pa nolika A. KūlainiS: un LIAK ; .jundām. Komisija izšķīrusies šai "^^■ • ^namuiuiid
41 MUIRCREST DRĪVE.
dzīvības u. veida apdrošināšana.
mandaņtā posteņos bijuši:
■šteiņhards, t)r. Treilone, A. Brū- tikai, ^ Kanādā, bet arī Šav.. Va^ŗxvā^dā V. Adītājs,/
pašā vietā; celt. piemiņas zīmi.
V, Gravu.
Aleķsandrav;kānberga-
-RAKSm D ' ;
65 Ferrier /\ve,,Toronto, (pie Danforth.&- Cariaw) • Tel.iHO 3 2667
meliX «J- Rūdžītis. P^ aizvien Tencinot Sv. Jāņa draudzes pādo-
dus komandanta amatā bijusi nometņptāji mēro tālu ceļu, la| darbīgs, kaut arī kā; Ļ pas. kara nies un Saulaines pārvaldes lie-ksenijā Rasā. Atbildīgā, vadītā- pavadītu vasaru latviskā vidē.^^ veterānam tam lidmašīnas avāri-ļļo atsaucību, piešķirot iniciatoru ja posteņos bijuši: R. Plūme, Ed;: Nometne arvien . uzņēmusi; mei- ja ļoti smagi iedragāja veselību, grupai piemiņas zīmes celšanai. . Skujiņš, : J. ■ Pālenš uri macījājs : tenēs un zēnus no 5 .līdz 17 ga- pielika šāvu. roku un prasmi Lat-.' īpašu zemes gabalu ūz 99 'gadiem, A,. qopš. Pašreizējā saimniecības diem, neatkarīgi ;notā-p^^^ kādas, vijas armijas.ūn aiz3argu aviāci- m. Lōrbergš ieteica padomāt par vadītāja V. Pālena nometnē jau draudzes vai kpnfesijas tie pie-1 jaš izveidošanā, vācot līdzekļus šādu piļemiņas zīmju celšariu arī strādājuši 4 gadus: ļTepārtrauktī der. Sidrabeņies v^ ivDlūksj gan lidinašīnu un citu materiālu citos lielākos latviešu oentros.;
Sidrabenē strādājis Jānis Pālens, arvien bijis^^^^ļ^ mb-^ iegādei, gan piedaloties jaUno li- veltot atzinības vārdus darba
kas pēdējos;gados ir, nometnes rāliskā,^^^^^ audzi-, dotāju audzināšanā. Arī trimdas veicējiem,' sabiedrības un talci-
padomnieks dzīves -uņ ' audzina-; nāšana: iŅometnes vadība sagādā- apstākļos viņam aviācijas jautā- nieku atsaucībai, runātājs; norādi-1 , ^ nepamato- apsveicama, taču ir jāizšķir kon-
.šaņasjautājumos; īsts nometnes jusi jaunatnei veselīgus apstāk- jumi: bija sirds lieta. ; ! ja, ka līdzekļi jau pārsniedz "^"^ "^Ij^^ug mūsu jau- struktīvā kritika no destruktīvās,
,.inventārs'V ir ārīnometnes; pa- Jus, draudzīgi latvisku un Lai^vieglas svešās zemes smi^ §1000,-, kas;norāda, ka puse no L.^. ^asau^ un jāunat- \ Ja cienījamais paidaģogs R
ligs^oŗganizācijas un kārtības li^^^^^^^ nodarbības, tis kādreiz labi.; pazīstamajam nepieciešamiem līdzekļiem zīmes tn^as vadītājiem. Vēstulē Dreimanisiztiraapa^^^^
VAIRĀK FAKTUS, ĪVIAZaĶ TENB'ENCIGZAS FRĀZES*
;L;A: .47 num. lasītāju vēstulēs
biedriskā darbā, piemēram, LiSi AK padomē un valdē jau no 1954. gada darbojas - jaunatnes pārstāvji.
Kā LNAK Jaunatnes nozares vadītājam man jāsaka, ka rakstā izteiktie pārmetumi nekādā ziņā nevar attiekties uz Kanādas latviešu jaunatni. Kritika. ir ļoti
tās Jāhiš Zentiņš, kas ņO. nomet- rotaļās, sporta spēles, un radiņā- un darbīgajam ģāisa ērglim M- celšanai jau apzināti. Pieriiiņas _ Nenoliedzami ka starp
ņotājā, jaunatnes vadītāja uņvā-: jusi tosievērot J)ieklājīgas sa-i kolajam žurkinam! ' ■ ' vadītā-
dītāja ,,uzdienējis" tagadējā amā^d^^ '' - —kusi Latv^kara invalidu apviem- ļļ^ galēji kra-
tā^ ^ovasarriOmetnē darbosies j - Bērnu dievkalpojumi un latvis- nu ieātris^ un 19. augustā būsi bā. Sanāksmē bija aicinātas pie^ siem uzskatiem. Vaiŗāk'yai nia-
dalīties latyiešu "veterānu orgāni-
lēmaš, tad viņa iztirzājumos izvirzās sadarbību veicinoša; bet ne jaucoša tendence. Turpretim „la-sītājs > ks" atsaucoties ļiz;-P. Dreimaņa rakstu, lieto pavisam
®' Aŗcbibīskapa- T. Grīnberga piemiņas dievkalpojums, ko bija
; rīkojuši Jāņa draudz;e/n^ 2L jūnija vakarā. Dievķālpojūmu' ievadīja draudzes Svētdienas skolas audzēkņu — Maijas, Ritas un Imanta Bārušu dziedātā tautas dziesma ^,Saulīt tečēj, tecēdama'-. Skaisti izskanēja draudzes kora dziedātās dziesmas ,dir.J. Baru-
' savādībā. ■--.:■; /'■;!-.■■ -;',
Māc. Arn. Lūsis piemiņas ru-nā mūsu sirņio arcMbīskapa tēvu pielīdzināja '^tavietim Jerēmi-jam, kas, pēc Jeruzalemes izpostīšanās, aizgāja say ai tautai līdzi
; trinidā', mierinādams to ticībā jauna Dieva žēlastības laika atnākšanai, . Raksturojot archibīs-kāpa personībuļ māc, A, Lūsis norādīja, ka archibīskapa tēvs vienmēr centies )auno ar labo uz-. varēt .cīnoties labo ticībās cīriī-. sānos par kristus evaņģēliju un tā. garīgām vērtbām. ;; ^ A rchibīskapa' "pārstāvis Kanāda prāv. A. Skrodelis runāja par archibīskapa tēva nesatricināmo ticību mūžīgai dzīvošanai. Prāv. Skrodelis citēja vārdus, ko archibīskapa tēvs bija rakstījis kādā no saviem pēdējiem apcerēju-
, mļem: • „Mēs ,cilvēki, dzīvojam mūžībai."
i (Neskatoties uz ierobežoto izziņošanas laiku, dievkalpojumā bija ieradušies daudzi D^eva mierā aizsauktā arcļiibīskapa cienītāji, ■Ziedus altāra greznošanai bija sūtījuši: Venus un Lotus puķu veikali.
<D Līgo vakara sarīkojums Saulainē šogad bija pulcējis pāri par L500 lielu un mazu jāņabēmu.
Krēslai iestājoties, sākās Arnolda Lūša Saules gredzena uzve-
arī/Dagmāra Gribuste, ū^^^ rādinājušļ bērnus Sporta svē^^^^ dalīties latviešu veterānu orgāni- ^-^^ .j, raksturīgs: visiem jau-
ties programmās vadītājas pieriā>j^^ atkal zāčijas-PiekritīguatbiMidevusi^^;^^^ Bet ja totalitāri uzskati citu pieeju,
kūmus. ■ / tībā. nometņotāju grupu vingrojumus kara invalidu apvienības ^^a- ^^^^ kultivēti nacionālā mērogā ļ Jaunatnes vadītāji nav nekādi
Nometnes ārsti būs atkal-Dr. s! Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, komandantes;k.Ras das nodaļa un strēlnieku b-ba, • praktizēti publiski ārējās ma-; pseudovadītāji, bet nesavtīgi po-
Užāne un Dr. P; Bārdiņš, bet iņe- 'arī šogad noiņetnesr laikā .paŗe- Beidzot šo īso uzskaiti par, Šid- Pārrunās par komisijas darbī- nifestācijās, sevišķi šais zemēs, zitīvi sabiedriski darbinieki. Un
dicīniskā māsa — ii. Zustere. dzēti vairāki plaši sarīkojumi. — rabenes bērnu un jaunatnes no- bu O. Ieviņš aicināja ieinteresēt tik tradicionāli demokratis- vai būtu kāds brīnums, ja no ,.
Mazo bērnu mājas vadītāja būs 29. jūlijā notiks tradicionāUeVmethes 10 darba gadiem, gribas DV organizāciju un pārējo lat- ķas, tad mūsu nacionālām orga-. šiem ,,pseudovadītājiem"kādre^^
H. Dāģe; • ' - ; \ Eēriiu svētki, 11. augustā--.Bērvlpiemin viešii sabiedrību. Viņš arī vēlē- nizācijām būtu vieta kaut ko da- izaugtu brīvās Latvijas nākošais-
^ ' . ■ ^ Plūmi.-Bērhu^^^^ . ' prezidents?
mmmmMmMmMm^ .«^ r. dibināšanas ideja pieder: viņām, zīmes vietas izvēli. Uz to M. Lor-,' Tālāk vēstules autors jaunat-;|. Kanādas latviešu ' sabiedrība
' © Māc. A. Lūsis kristījis Ralfu _ paldies par to, Šidrabeneš bergs paskaidroja, ka līdz nolik- nes vadītājus nosauc par arogan- un mūsu organizācijas, sākot ar
Zenonii Seili, Zigfrīda un Veltas jaunatnes sportā svētkos mēs tajam termiņam nav ienākuši ci- tiem pseudovadītājiem un kā pie-; centrālo organizāciju LNAK,
dēliņu. ; / . V / katru gādu pieminam dižā spor- ti v'etu pieteikumi, , mēni min: ,,Kāds jauns dokto- Daugavas Vanagiem, latviešu
' dums režisorā P. Lintiņa ■ iestu- ® Martas Tūteres klavieru stu- ķ^fr^^ vārdu, jo' iļ^cīņār Sidrabenē Pārrunās .izskanēja vienota do-rands visus dzimušos no 1905,- /biedrībām, draudzēm u. t. t., at-
dējumā. Šajā;īsliigā-autorsdijas pilnu kursu šogad beidza sekmīgākam jaunatnes vieglatlē- ma aiznest rudens ziedus.piev 1915, g. esot konstatējis;par ga-, zīst un dziļi novērtē mūsu jau-
šiinboliski ietvēris mūsu tautās Tālis Ozoliņš un Ilze Medne. Abi, tam dāvināta ceļojoša balva, ku- jaunčeltās kritušo karavīru pie- rīgi bankrotējušiem". .; i natnes organizācijas ļin to aktī-
pagātni, tagadni un nākotnes cje- J^n^^^ gatavosies ŗu kādreiz Roberts Plūme šanē-^^m^^ Vēstules autors būtu tiešām vos vadītājus,
rības. Izrādes teicamu izdošanos Sarāda iegūšanai karaliskajā kon- mis no pēdējā Latvijas valsts piemirias dienā - 11. novembri... pakajpojis latviešu sabiedrībai, Varam ar prieku konstatēt, ka
nodrošināja daudzu pazīstamu servātorijā. Ilze kursu beigusi ar prezidenta Kārļa Ulmaņa. Pārrunās izskanēja neapmierina- Ja vēstulē, blakus; nepamatotiem Kanāda sabiedriska lauka muma
aktiepi līdzdalība, lai minam tt-^^^ kai J, Jurševski, V. Pukatu, B. 1/ Staru, V. Vari, A. Vītolu, Jauki: līgoja draudzes koris, diriģenta J.!
I Bāruša sagatavots. Bāliņa kun-' Izsaku savu sirsmģāko pate^c^ :dzesya(?ibā jaunieši iepriecināja rīcības komitejai
BUŠS ,— 50 - GĀDNIEKS
ar labi iestudētām tautas dejām.
pr-kam Dr. E.
un tās Dārziņa kuņ-
Izrādes noslēgumā Saulaines gam par pūlēm, sarīkojot manu •pārvalks priekšnieks E.; Buka/sabied^
, Ž.Zentinš tība par latviešu "preses^ maz pa- apgalvoj
■ ■ arī kādu faktu. Tāpat sabiedrība mas nav bijušas, un ceram, ka
'<sas©as©SSOS<s2sco^ respektēt lasītāja viedok- arī nebūs. ■ 1"
: li, cik pareizs vai nepareizs tas Protams, kā visur citur p^ arī būtu, ja autors neslēptos aiz ļe, ir varbūt viena otra tā sauca-pseudoņim^a. Nezinot vēstules aU- mā ģimenes problēma, resp. tēva Kad otrā pasaules kara fron- fakultātē. Nokļuvis Zviedrijā, ju- tora identitāti, lasītājs var jaust un dēļa problēma, taču šīs prob-te 1944. g. atkal tuvojās Latvi- bilārs likumu zinību studijas turr/ tikai rakstā izmanāmos negatīvos lēmas risinās ģimenes lokā bez
lotīvus. i publicitātes. Arī mūsu literatūrā
. .:. _ ; , • V manā 65 2 dzimšanas dienā ■ '"—--""-^'i Personas jegūstsociā^^^ or- šādas problēmas bieži parādītas,
;. pasniedza;atziml3as balvās lugas . _ _ ....g^ "^^^^^ ganizācijas blakus latviešu sko- kā, piem., Blaumaņa Indrānos,
autorarņ un-režisoram. Jubilārs Latvijā strādājis Iekš-;, 1ām veic milzīgu latv^^^^^ No savas puses ieteiktu„lasītā-
:;;Pie. ugunskuriem, līgo .dzies-^ kuri bija gatavr kal-/Uetu ministrijā. Arodbiedrību'nātnes saglabāšanas darbu. Skau-jām-^k^^
,mām;Skanot,ā^i pagāja jaukā; pot tautaīun tēvzemei ari šādos i savienībā, slimokasēs un, kā jau, tu. g4du un; LNJAK vadītājiem braukt uz Jaunatnes svētkiem Ci-
nedēļas nogale Saulame., ; ņ^^iLSunui^V^ .apstākļos. Viens no tiem^bija [.iepriekš rninēte;-- iedzīvotāju iz-ļ sabiedrība varētu izteikt;tikai pa- kagā un apskatīties, kā īstļ „eks- .
nS^vārS vai r^SS ^^'^^^"^^^'^^^^'^^^^^ «ākuma;.vietošanas štābā un pašvaldības; teicību par pašaizliedzīgo dar-periments Jaunatne vada pati s^; SSSwPāLmS^^S^^ departamentāKurzemes ielenku-i bu. Jaunatnes vadītājl^^n^ tilcai vi" risinās. .
apsveikumiem. Pārpalikušo lena- „,;;^,„^,„,.,.,„,_,„ „„^„,„, ^ , strādā savās organizācijās, bet, Tālivaldis Kronbergs .
^ Zviedrijā A. Bušs ir vairāk pie- \ ^ aktīvi piedalās vispārējā; sa- 'LŅAK Jaunatnes noz. vadītājs, vērsies sociālam apdrošināšanas^
© Sidrabenē ap 1.400 tautiešu Līgo vakarā noskatījās H. Miķel-soņa iestudēto" . rakstnieces B, Fenkēvičās brīvdabas uzvedumu I Viestura Jāņu nakts Tērvetē. Jā-
;/atzīmē^ solistu ž. Zentiņa, M, ^^^^^^'^^^ klubam Minesotas uni-
kurim:--$50,v kas bija domāts
man kā balva, nododu Latviešu V^^^i studenti klubam Minesotas um-:^fP:?"^^*°^ vietmeķ^ Ļļepaja. Bērziņasm R. Purva/sniegumi.:^ersitātē/ Piekrišanu guva Diždančajaunie--j^^^* no savas puses otrus, | 50,-ši. Noslēgumā skatītāji godināja stipendijas palielināšanai, autori un uzveduma dalībniekus.
VALTERA ZIEDIŅA SPIESTUVĒ GREENWOOD PRINTERS
toitda augstas .kvalitātes drukas darbus latvieJu valodā /Utterpress - Offset/. Ji/lOsu darbus atzinīgi vērtējumi daudz lat-vloJi un organizācijas A. S.V. un KanadS; .Jb JOsu problēma, kur iespiest druka» darbus, kS piem.: vizītkartes, iesvētību, IkSzu, jubileju, organizāciju sarīkojumu un cita veids sarīkojumu ielūgumus, programmas, aploksnes, vSstulu pap'ru, ka-feloaus, broSOras, kam kvalitāti.jāatbilst 6i koniinente prasībām, lūdMm rakstīt: 6reenwood Printers, 218 Greenvi/ood Av».i Toronto 8, Canada, Telefons: 465-8646. PasOtinSļumiem no A. S. V. raol Poat". '
V. Palma bija gādājis par iespaidīgu uguņošanu.
Līgojot pie ugunskuriem, ātri pagāja Jāņu nakts./ © Austrumu draudzes lauku īpašumā Tālavā līgotāju skaits bija mazāks, bet arī tur netrūka latviskas sirsnības, jāņugunis un līgo dziesmas.
@ Māc. A. Lūsis pagājušā trešdienā no Rosar bēru. nama pēdējā gaitā izvadīja klavieru lijpnie-ku un sabiedrisko darbinieku A. Kļaviņu. . Iepriekšējā vakarā prāvs draugu pulks piedalījās nelaiķim veltītajā svētbrī(U.
Aizgājēju guldīja Jorkas kapsētas latviešu nodalījumā. (D Mācītājs A. Liisis salaulājis pazīstamo jaunatnes darbinielol Valdemāru Gulēnu ar Brigitu Staško. Laulībām sekoja mielasts Igauņu namā.
John D. Akerman
LAIKRAKSTU SAŅEMAT
KĀRTIGn
Vei esat nokārto iuš! abonementu?
laukam. Ir strādājis slimo kasēs ■ pēc kapitulācijas un dodoties uz par grāmatvedi, nodaļas vadītāju Zviedriju mazā laiviņā: Aleksān-' dram Bušam, kas dzīvo Zviedrijā, bet pašlaik dienesta komandē-
Sarīko)urnu kalendāro
un kopš 1955. g. ir juriskonsults Vastmanlandes centrālā slimo ka- • sē. Blakus tam jubilārs ir^ ā;rī ■ re-1
TOBtONlO
jumā uzturas Kanādā,; 20, jūnijā vidents 20 citās slimo kasēs, kon-
piepildījās 50 mūža gadi.
Jubilārs dzimis 1912. g. Balvu pag. Pēc Balvu valsts ģimnāzijas beigšanas iestājās L.U. lauksaimniecības fakultātē. Beidzis šīs fakultātes; teorētisko kursu, viņš studijas turpina juridiskā
VĒSTULĒ NO MĀTES VOLDEMĀRAM BĒRZIŅAM
saņemama LA redakcijā darbam laika no 9r-6 vab.
Keišs baleta skolas 11; audzēkņu vakars, East York Gpllegiate New. Auditorium, Cp3cwell ■ , Cosbum Ave.
No 30. jūnija lidž 8. jūlijam -
gaidu ■ skautu 11. lielā nomet ne. -
14. jūlijā — draudzes iesvētīto jauniešu salidojums Saulainē.
15. jūlijā — Saulaines 10 gadu atceres svētki Saulainē. , .
5. augustā — bērnu svētki Sau- 1^63. gada 7. februāri — pianista
Columbus Hall.
Klīvlendas lat/ viešu teātra viesizrāde B. šp-lugā Šokolādes zaldātiņš. 24. novembri — jauktā kora Dziesmu Vairogs koncerts, Koncertapvienibas sarikojums. i. decembrī — TLB dāmu komitejas balle, Ungāru zālē, 245 College St. 8. decembrī — TLB Dramatiskā ansambļa izrādē R. Blaumaņa Ugunī.
trolējot valsts līdzekļu izlietāša-nu. Ar 1959. g. A. Bušs ir Zviedrijas slimo kasu savienības sekretārs un kodifikāčijas daļas rvādī-tājs. Viņš ir nodibinājis uņ vada savu privāto apdrošināšanas biroju. Jubilāra zināšanas uņ spējas ir ļoti augstu, novērtējusi zviedru sabiedrība.Zviedru presē ir parādījušies vairāki jubilāru cildinoši raksti.
A. Bušs ir aktīvs ari latviešu sabiedriskā laukā. Viņš ir pirmāJš
latviešu skolas Vesterosā dibina- 22. septembri Itonaauditorijā - HAMILTONĀ
tais-TMCA'snriekšnieks Kultu-' f tajs, YMUA s pneĶsnieKs, Kuitu , desiņa ,.Vājuma Spēks" un; 13. oktobri - DV gada svētki Ro^
ras centra pr-za vietn.. Latviešu j. šāberta 50 skatuves darba i al Connaught viesnīcā ar svi-
lāinē.
11. augustā . brivdabas, teātra
Artūra Ozoliņa koncerts. Koncertapvienibas sarīkojums.
viesizrāde (Londonas grupa)i 19B3. gada 7. martā — dziedones Saulainē. Ritas Dzilnas-Zaprauskas kpn-
1.—3. sept. — Tautas deju svētki; certs. Kpncertapvienības sari-Sidrabenē.
org. savienības pr-ks, LNP Skan-
jubileja.
dināvijā padomes pr-ža vietn.. un j 27. septembri — Normas Auziņas
I. nīgu jundu. Priekšnesumu daļā Diždancis ho Toronto.
Zviedrijas latv. katoļu b-bas pr-ks. Pašlaik jubilārs pilda Zviedrijas latviešu centrālās padomes
(čello) koncerts. Koiicertapvi» nības sarīkojums.
valdes inppkla uh sociālās daļai? 6. oktobri - DV Torontp gada valdes locekļa un sociālas daļas-. ^^^^^ - Leaside Memorial
vadītajā pienākumus. A. Bušs ir . Gardens.
korporācijas Ļacuamas filistrs 19. oktobrī — TLB Inženieru un
(vijple) un Ronalda Leonarda: I"?- novembri — 18. novembra svi-
nīb.as Royal Cormaught viesnīcā. Svētku runu teiks Komitejas Latvijas brīvībai pr-dis V. Hāzners no Ķujorkaš.
LONDONĀ, ONT
Kalniņa kundze: „Mana Austra negrib saprast, ka Līgo svēt»
.MJaubolgiašies."
un tās Zviedrij as kopas s.eniorš; Nenogurstošam darbiniekam, lira veiksme ceļ i tālu ārpus savas tautas loka, vēlam ilgus, panākumiem bagātus gadus. m E.
techniķu kopas slēgta balle. 23. jūnijā — "Līgo svētki Dorčes-20. oktobri — DVTK teātra pirm- i trā. Londonas organizāciju i kura veiksme ceļ latviešu slavu' RoyaL^ant mū^Ja^^i kopīgs sarikojums.
l.^u, 3. novembn - Dāmas kora kon-.
certs — Parkdale Collegiate auditorijā. _ _ 28./29. iljlijā ~ Dmudžiba 10. novembn ■- Mārtiņu bale - jaunatnes dienas. -
NUGARĀ
NOORKAS Pirf
JAUNIEŠU KVIN
Red. V. Irbe.
Dziedāšana Uuviošiom vioii-mēr: bijusi sirds liota, dziedāts .ir prieka un bēdu brīžos, «jodibās un pie darba, mēdza arī teikt, ka latvietis boz dziesmas nekur neejot. Svešumā varbūt li\tvit?šu dziesrņas' mazāk dzird, d/ivos straujais ritums prasa vairāk laika citām nodarbībām, jaunākai paaudzei arī nmzāk lirika uiāo'i-tios latviešu dziesmas. Tomor ikvienā koncertā latvietis labprātāk klausās savas tautas dziesmas kā citu tautii komponistu slavenus; darbus. Pēdējā laikā dziedoņi vairāk pievērsušies latviskām programmām koncertos, \m patīkami atzimēt, ka arī jaunatne godā latvisko dziesmu.
Jau • pusotra gada darbojas Bronksas latviešu zēnu kvintets Ņujorkā, kura vārdu pazīst , ari Ņujorkas apkārtnē. Zēni piedalījušies vairākos koncertos, no tiem ievērojamākie • Ņujorkas jaunatnes kongresa sarikojums gadu maiņā un 24. februārī Filadelfijā. Piedalījušies arī vairākos sarīkojumos Ņujorkā. Jaunieti nekad visas sagatavotas dziesmas hevarot likt programmā, jo jātu-rot kādas rezervei — piedevām. Līdz šim neesot bijis koncerta, kur īiebūtu bijis jādod vairākas piedevas. Tas liecina tikai par klausītāju sajūsmu.
Kvintets gaitas sācis oag. gada februārī skautu un gaidu sarīkojumā Ņujorkā ,kad tas pirmo rel zi kuplinājis sarikojumu. Bijusi
^>lauii| rilons Goba kur stļ
ris Kiļ Bronkļ l^MorsI banv savās rna ptļ studo bet
vidus.'-i ieta .nesunļ slinio(| dibā m\i ni i/.vōlāl laikā .vi.ss I rastoj 'tona
Kvi l.Vdz viešu] ra hitļ Pašrcļ uz sa| itnkiii labprļ
Visļ
}];aiduļ dziedi iin ir locel visi
VRCāl
vēl iepa! kaut I oona'l
i|ļļ|ļl|l; 11^:11
Krunķsas jaunicšļ
JAU I2STKĀI>ĀTA PKOGRAJ
Lai atcerētos tautas, kuŗāni laupīta augstākā manta — brīvība, ASV prezidents ik gadus izsludina Apspiesto tautu nedēļu. Sagaidāms, ka īidžīgf iepriekšējiem gadiem, tā notiks no 15. līdz 21. jūlijam. Apspiesto tautu nedēļas ' sarikojuņil visur, kur. tie notiek, atkarīgi 00 Organizāciju iniciatīvas. . ; '
; Kalamazū pilsētā Apspiesto , tautu nedēļas noorganizēšanu uzņēmusies ALA's informācijas kopa sadarbībā ar visām latviešu organizācijām un draudzēm,; pie-, aicinot arī pārstāvjus no citu ap-| spiesto tautu nacionālajiem nogrupējumiem,
„Vajadzība darboties nav. mazinājusies un. tā; kāpinātā tempā' turpināma," ■ ievadot 12. jūnija sanāksmi Kalamazū Latviešu b-bas namā, teica ALA's.informā^ cijas kopas vadītājs P. Austriņš, pirmām kārtām sniedzot pārskatu par pagājušā gada darbību, uzsverot -filmas „Mana Latvija" labos panākumus, kas ijr kopas
un si
t"ūr|
jāij ictļ noļ tu I
m
ini
mi
aic
toļ
noļ
buļ
prļ
vai