'.1 '
(5 - I^TVIJA AMEEIKl , Trešdien, im. ga^ ^> mi%
TOWN & coum
EEAL ESTATE LTD.
Md
61 Hokarth Ave,, Toronto HO 1-3670
A. Skrodelis.
Pārbraucot lielajiem ūdeņiem,
savu Kungu Kristu visā -apkārtnē. Apkārtne izjuta im liecināja: tādi viņi ir tāpēc, ka tie Ir Kris-
ties iekļuvām jaunā un visai no- ļaudis. Un ja nu mēs esam
pietnā apdraudējumā, šī konti nenta luterāņu baznīcas bija ie* domājušās ar mums, iebraucējiem, stiprināt savas draudzes un 5)āznīcas. Un lai to panāktu^ nepieļaut nacionālo draudžu dibināšanu, latviešu svētdienas skolas 11. '•. i. rakstīja: jo jūs
ātrāk iekļausities šejienes draudzēs, to garā, valoda u. t. t., jo jo jūs labāk varēsit kalpot Bie-vam. Prasīja saraut saites ar pagātni, atmest mātes valodu, ie-kausēties angliski runājošā masā. Tiem šķita, ka td prasa liels, mērķis — luterāņu baznīcas nākotne šajā kontinentā, un nemaa nenojauta, ka, ejot šajā-^virzienā> tāaf nokļūst uz tā paša cāļa, pa Jmŗu soļo austrumu komunisms un soļoja vācu pārnacionālisms trešajā valstī. Austrumos komunistu ideoloģija, bet vācu trešajā valstī pašu tauta bija pān'ērsta par elkiem, kuriem upurēja cii vēkus un cita^' tautas. Bet šeit par tādu: pašu. elku pārvērta luterānismu, ^un tāpēc bija gatavi tam upurēt iebraucējus, to mātes valodu, tautību, nacionālo kodolu. Bet ari šejieniešiem mūsu -archibīskaps skaidri pateica: „īenaidnieki (austrumi) grib mūs iznīcināt, mūsu draugi grib • mūs asimilēt", bet kā austrumu, tā rietumu rīcības gala rezultātā viens un tas nats — latviešu tautas iznīnināšana; ļun tāpēc tas nav mums pieņemams, jo „mēs paši gribam r)alikt laV/ie5i". Un kad -viņam centās iegalvot, ka tā-l?i<-ā. nškotnē tas tik un tā notikšot, visi iebraucēji ar laiku
asimilēšoties^ tad viņa atbilde bii?: ,;Ja jūs esat pa: to tik pār-, lier-ināti, nu, tad ļaajiet laikam darīt savu, un, ja tā bū5 Dieva griba,ļaujiet mums dabīgi nomirt,
bet nesteidzaties ar spaidiem mūs priekšlaicīgi pieveikt, un neprasiet, lai mēs, latvieši, paši steidzīgi i?:^?rām pašslepkavību." šie abi izl-pifcieni kļuvuši zināmi pasaulē, un .daudzi tos ir jau dokumentējuši savās grāmatās, tie ■ ir iegājuši un paliks vēsturē. Tāds ir šis sīkstais vīrs, kas saka — visu tu vari, eji im interesējies par oļtu tautu un zemju
daivl UžtVēŗ tō, km if labs tikai vienai robežai nedrīkst pati iet un vienu nedrīkst zaudēt vai ļaut to iedragāt, proti, dziļāko nacionālo kodolu sevī, jo tas ir Dieva nolikums, ka tev bija jāpiedzimst par latvieti, kā latvietim jādzīvo un kā latvietim jānomirst. Ja gribam palikt uzticīgi Dievam un Viņa nolikumam.
Kristus un latviešu draudze, un esam nākuši no savas dzimtenes baznīcas, tad - kādi mēs būsim savās attielcsmēs, savā ticjbā un savu dievkalpojumu apmeklešar nā, par tik mēs pagodināsim "kā Dievu un Kungu. Kristu, tā 'lE^t-viešu tautu un I;atvijas baznīcu. Un tik stipri arī mēs būsim iekšēji. Kāds nopietns cilvēks teicis; „(Neatņemiet tautai svētdienu, jo tai Var būt un ir un būs tik re-liģijais un spēka, cik tai būs svētdienu un dievMpojumu. Zaudējot tā Kunga dienas dievkalpojumu brīžus, cilvēks kļūst vājš, vientuļš, nabags im nevarīgs un viegli stoaldās posta ceļos."
Atceros mācītāju konferenci Eslingenā 1947. g. februārī, kuras dievkalpojumā sprediķoja archibīskaps. Viņa jautājums bija: kas vajadzīgs mums un jaunatnei? Atbilde: Dieva vārdi, svētdienas rīti ,kuŗos vecāki ar. bērniem kopīgi dodas uz savu dievnamu. Te vajadzīgs vecāka dzīves paraugs. Un tad viņš konstatēja: bet vecāki neved savus bērnus uz baznīcu. Beigās skumji noteica: šajā ziņā man ir vislielākās rūpes :un bažas par mūsu tautas nākotni.. Lai Dievs ir mums žēlīgs.
Archibīskapa Grīnberga vairs nav šajā redzamajā pasaulē viņš ir aizgājis; Sirdī skumjas r-vajadzīgs mierinājums. Bet ir viens vienīgs patiess un īsts m.ie' rīnājūms, kā tad, kad mīļi cilvēki jāatdod nāvei, tā arī tad, kad pašu priekšā atvadīšanās ceļš, proti, ticība, ka nāve,nav beigas, bet -kādas citas īstenības sākums kādā citā vietā, plāksnē; stāvoklī. 1959. / 60. gados mūsu /baznīcas Vācijas mēnešrakstā Pie Svētavota astoņos turpinājumos iespieda archibīskapa dziļi nopietno rakstu „Mūžīgā dzīvošana", šo rakstu viņš nobeidza ar atziņu tcn. apliecinājumu: „Mēs,caviBM,'dzīvojam mūžībai." Tātad ne sev, savai ģimenei, sabiedrībai, savai tautai, cilvēcei un tās nākotnei, bet mūžībai, Taā ir augstākais un gala mērķis. Skaisti ir arī visi šie iepriekšējie mērķi un svētīgi tiem kalpot, bet ja mums būtu tikai tie, un. svešs palikS; visaugstākais, tad tas viss ir tikai sevis apmānīšana un beigās mēs nonākam baiga tukšuma un tumsas priet šā. Visu mūsu dzīvi un kalpošanu apstaro un dod tai jēgu un līdz ar to nes sirdī mieru; vienīgi Šis visaugstākais mērķis —
saglabāt iekšējo vērtību un citu ^^^^^ Archibīskaps jantā, kur cilvēku, tautu un vēstures cieņu, gj ^j^g nāves? Un at-vai ir kāds cits ceļš? , . j, g^j-a pasaulē, Die-
Kādā ziņā mūsu archibīskaps va pasaulē, īstenā pasaulē, kurā
ir bijis modrs un mūsu paraun:':?'' Lai; cilvēks varētu būt stabils dzīvē, viņam jāzina, kas ir cilvēks •m kāds uzdevums viņa dzīvei, da Archibīskaps bieži teica: dzīvojiet Dievam par godu un civē-kiem par svētību. Svētie raksti saka: «Pagodiniet Dievu". Cilvēks nav tikai miesa. Miesa ir tikai mājoklis. īstais, būtiskais cilvēks, kas ņo Dieva nācis un mīt šinī mājokh, ir nemirstīgā, vienreizējā un mūžīgā dvēsele, ■šinī dvēseles mājoklī jādarbojas rni jāvalda ^dievišķajam. Tātad tu nepiederi, vienīgi sev un nevari dzīvot kā iepatīkas, bet tev. Jādzīvo tā, lai tava izturēšanās nestu svētību dvēselei, saskanētu , ar dievišķīgo garu un lai par vi-;su tu varētu atbildēt Dievam un Viņa priekšā norēķināties. Par .pirmā gadu simteņa kristiešiem apkārtne mēdza teikt; „Redziet, kā viņi viens otru mīļo un cik uzticīgi ir savām ticības sanāksmēm." Tā šie kristieši ar savu mīlestības un kalpošanas garu un dzīvi im ar savu ticības un lūgšanu uzticību pagodināja Dievu un
caur nāvi nonākani." Archibīskaps vēl jautā:' vai tur arī mēs viens otru redzēsim, vai būs tā atkalpazīšana, un tūlīt pasaka: ;„Es atbildu ar noteiktu: Jā! un, proti, aiz šādiem iemesliem: Mēs pārejam viņsaulē kā tie paši domātāji, jutēji un gribētāji cilvēki. Jaunās esam]^as formas nevar pie mūsu individualitātes nekā grozīt, tāpat varēs pilnīgi parādīties, mūsu apskaidrotā miesa būs mūsu gara atbilstošais orgāns -r- vai tadļlai mēs viens otru nepaāstn? Viņsaules pasaulē mēs paliekam tie paši savās spējās, savā temperamentā, savā būtībā ..." Nāve nevar saplosīt arī personīgās attiecības, kas šeit radušās. Tā bija aizgār jušā Virsgana dziļākā pārliecība, atziņa un sirds ticība. Un ja'mēs vēl runāsim jo hieži par viņu kā ceļa rādītāju, tad neaizmirsīsim nekad arī viņa visaugstāko aicinājumu — neaizmirstiet ne uz brīdi visaugstāko, mūžību, un dzīvojiet tā, lai kļūstiet visaugstākās esamības cienīgi, jo „mēs, cilvēki^ dsdvojam mūžībai".
IVEMAKSĀJIET VELTI IRk Tyivi/ixrj^fTtT^SU IZDEVĪGO KREDITĒSANOS UN MAZĀS lEM^ SAVUS īPAsUMUS!
BANFORIH - BROADVIEW: Atsevišķā 8 ^ DANFORTH LOGAN: Atsevišķa 6 istabu ma- BLŌOR - i)OVEERC0URT: 8 istabu m^^ 2
Ibu dubultķieģeļu māja, 2 virtuves, 2 vannas istabas, .^^ ^ ^^^^ ^^^^^^ ^ virtuves/moderna apkure, ko- virtuves, moderna apkure, garāža. Kopīgā
ūdeim ■ eļļas apkujre, garāža..Kopīgā cena S I5i00'" « „«„.v - . * ■■..^/..■■■■■.■n ,n.^^^^
i-s* cena $ i»-» ^ pigā cena S 13.900,-, iemaksa $ 500,-. . s 16.500,-, iemaksa $ 300,-.
cena —
iemaksa $ 2.000,-.
UZTICAMIEM MĀJU PIRCĒJIEM PALin7aM iZTrCKSTO VAI VISU NAUDU IEMAKSAI SAIGaDĀT BEZ GALVIN lEKlĒM UZ 3 GADIEM UZ VISIZDEVIGĀKIEM NOTEIKUMIEM ZVANIET MUMS NĒSAIST0$AI INFORMĀCIJAI MĀJAS LIELĀ IZVĒLĒ VISĀ PILSĒT.\
1%, Zeltkalis
A. ŖIVLENIEK?
^ I FH IDf* Gatavo un' labo visu, kam sakars ar rr.iHnn
19 Pretoria Ave., ToTonto 0 HO 3-1008.
PIEPRASDET KATALOGU.
ŠIS IR KONIB, KAS IR ĻOTI
Šim kontam, ko sauc „CuiTent Account", varētu būt nosaukums „Komerciālais konts". Nosaukums tam ir tāds tāpēc, ka to var lietot visi uzņēmumi, neatkarīgi no uzņēmuma veida vai apmēriem.
Būtībā šim konta nosaukumam ir sena vēsture. Tas ir palicis no tiem laikiem, kad šis bija vienīgais veids, kad klienti drīkstēja izral^tīt čekus, tāpēc arī šis veids ir-palicis aizvien kā ejošais.
Starpība starp šo kontu un citiem ir tā, ka par noguldījumiem šai kontā banka nemaksā procentus, bet gan klients ik mēnešus saņem atpakalečekus līdz ar pārskatu par mēneša apgrozījumu, šis konts ir līdzīgs personīgajam krāj-kontam, tikai tas apkalpo fiziskas personas, bet tekošais rē-Idns apkalpo uzņēmumus.
šis konts ir uzskatāms kā īsts „darba zirgs", jo te pieņem noguldījumus, Icā arī izdara čeku operācijas, pie tam ik dienas var noguldīt čekus, naudas zīmes vai citas naudas dokumentus neierobežotā skaitā. Tāpat tā firma, uz kuras vārda ir atvērts tekošā rēķina konts, var izrakstīt neskaitāmus čekus dienā. Bez tam aizņēmumus var izkārtot ar šī konta staipniecību. Būtībā varētu teikt, ka banka veic starpniekā lomu klientu starpā, iekasējot>samaksu par izrakstītajiem čekiem u. c.
Lai šos pakalpojumus varētu veikt, bankai ir vajadzīga ap-kaJne. Tāpēc arī par noguldījumiem ^i kontā banka ne-maksā procentus. Protams, no klienta ņem nelielu atlīdzību par izdaritajiem pakalpojumiem, šī maksa atkarājas no darījumu skaita.
atvērti konti vairākās nodalās, visā zemē. Tas atvieglo uzņēmumu darbību, jo ir iespējams izkārtot, ka katrai uzņēmuma nodaļai ir savs konts." Ne tikvien lieli uzņēmumi at-ver tekošu rēķinu, bet to dara an ms-^m uznemeu vai fabrikanti. Arī mazie uzņēmumi bieži atver divus ši veida kontus, kurš vienu izUeto'algn maksājumiem un otru citiem maksājumiem.
Tekošais rēķins uzņēmumam ir tiknat kā neatvietojama sastāvdaļa: un pie tam tas ir parocīe:s. Tāpēc nav labriņas. kamdēļ tik izplatītas čeku operācijas. Mūsu dienas viss lielais vairums kārto savus maksājumus ar čekiem un mazāk izdara maksājumus skaidrā naudā. Tekošu rēķinu iekārta ir viena no ērtībām, ko Toronta_-Dominion-'banka piedāvā. Vietējās bankas nodaļas vadītājs ar prieku jums pakalpos un sniegs paskaidrojumus mr bankas operācijām. Iegriežaties pie viņa pec iespējas tuvākā laikā, un tad ari jūs atklāsiet, cik ļoti ...
redz
BANKA, KAS LŪKOJAS NĀKOTOĒ.
P. Dreimanis
Atstājuši dzimteni, mes iig^ Tad saimniekiem bija pienā, laiku nevarējām atrast sev cik jkums rūpēties par muižas prHsī* necik piemērotu daāves stiiriti, bu ievērošanu un sakarā ar to Ļoti nepatīkama dzāve bija no-1 radās grūtības, kas viņus iedzina metņu barakās Vācijā, kur viena ļ parādos un līdz ar to dzimtbūša>
telpā vajadzēja mitināties vairākām personām, arī ģimenēm. Laimīga bija tā ģimene, kuŗaa iz-
devās apmesties atsevišķā bara
kas istabā. Ne labāks stāvoklis ļ nebrivībai bija ari sava pbzitīvā
nā jeb saistībā pie zemes un attiecīgās muižas. Tāpēc saimnieki! ari agrāk kļuva par dzimtļaudīm nekā kalpi, Bet šīm grūtībām un
bija pirmajiem iecjeļotājiem Anglijā. Kāda tautiete rakstīja saviem paziņām Vācijā, ka viņai
puse — sainmieki pierada paļauties saviem spēkiem, ko mazākā mērā iespējams konstatēt ciema
ņe tikai jādāvo vienā istabā ar iekārtā. TS uzglabājās galveno^
svešu sievieti, bet ari jāguļ ar to vienā gultā.
Ieceļojuši Kanādā, vīdrāki tautieši nevarēja atrast sev apmešanās vietu, īpaši ģimenes ar bērniem;. Kādai ģimenei ar diviem bērniem vajadzēja mitināties vienā istabā. Ari tā tika uzteikta. Tad šī ģimene dāvoja pagraba
kārt tur, kur muižai bija nepār^ redzamas zemes platības, kāpēc atbildība par klaušām un nodevām bija jāuzliek ciemam. Pro» tams, pārejai no ciema uz vien» sētām varēja būt ari citi cēloni vai aprēķini.
Kur bija viensētas, tur bija daudz kalpu jeb bezzemnieku,
telpās, kur pavasari sienas kļuva kas strādāja muižās un zemnie»
mitras un parādījās pat ūdens. Atraduši dzīvokli, š! ģimene bija
ku mājās. ^ Darbs bija grūts. Bet vēl nepatīkamāks bija vi. spiesta tā rīkoties un staigāt, lai ņu dzīves veids,.mitinoties kādā netraucētu saimniekus, kas ijaāvo- istabas kaktiņā, kur labi ja bija ja zem viņas telpām. Ari bērniem vieta gultai. Un šai telpā katrā vajadzēja pierast pie tāda klusu- kaktā bija pa guļas vietai vai ma. piat biežāk — gar visām brīvā-
Šie fakti liecina, kas cilvēkam jām istabas sienām. Tāpēc sa. jāpiedzīvo, ja viņam nav sava; protamas kalpu ilgas pēc sava kaktiņa, kur var justies ķā mā- kaktiņa, saVa stūriša. To viņi
jās un rīkoties pec patikas. Tāpēc nopelnījuši līdzekļus pirmajai ieņiaksai un iepirkuši ģimenes mājiņas, jaiuiieceļotāji var justies gandrīz vai laimīgi, ja vien viņiem izdodas nopelnīt līdzekļus mēnešu maksājumam.
Līdzīgs stāvoklis ir bijis ne tikai trimdiniekiem, bet ari gandrīz pat
īpaši sajuta 19. g.s. otrā pusē, kad dzimtbūšanas važas bija ņo< kratītas un saimnieki sāka jau ērti iekārtoties savā atsevišķā ista« bas galā.
Tātad lātriešu zemnieki, izņemot latgaliešus, ir saimniekojuši galvenokārt viensētās. Tās ir at-
stājušas dziļu iespaidu uz tautas vai risiem tautiešiem un kulturālo attīstību, īpaši lauk-visiem cilvēkiem senatnē, saimniecības uzplaukumu un in-
kad valsts vara bija vēl tik vāja, divida paļāvību saviem spēkiem; ka nespēja aizsargāt savus iedzi- bet līdz ar to, pieraduši pie sav-vdtājus, un atserišķi cilvēki vēl rūpības ,riņi ir atturīgi plašākā nebija pietiekami attīstīti pat-ļ kopdarbībā; īpaši sabiedriski stārigai rīcībai un dsavei. Tad va- valstiskā darbā. Kalpu ilgas pēc jadzēja turēties kopā un kopīgi sava kaktiņa, sava stūriša piepil-rtkoties.. Tāpēc^ uz lauMe pie- dfjās Latvijas brīvvalsts laikā, mēram, zemnieku vairākums dzī-, Tad pļauka jaunšaimniecīlras, uij
to īpašnieki sekoja I mcidernā-kiem saimniekošanas paņēmie-. niem, vietām pārspējot pat vec-saimniekus.Viņu pūles un sasnie^ gumi jāapbrīno! Diemžēl, dažreiz
voja ciemos un kopīgiem spēkiem rūpējās par savu drošību un iztiku. Tāda dzīve prasīja saskaņošanos darbā. Tāpēc ikvienai ģimenei vajadzēja pielāgoties citu
darba kārtībai un visai dzīves ie- ļ jaunsaimnieku centieni pārsnie-kārtai. Ciemos zemnieki cits ci- dza cilvēka spēkus, tu ierobežo un traucē.
Arī pilsētās viena darba dari-tājiem vajadzēja turēties kopā un citam ār citu rēķināties;
Komunisti atņēma zemi kā vecsaimniekiem, tā ari jaunsaimniekiem. LIdz ar to sākās lauk' saimniecības pagrimšana Latvi-piem., Rīgas iemītnieki bija ap-'jā, un vispār kultūras attīstība vienojušies cunftēs, ģUdēs un mūsii dzimtenē apstājās, lai ne-brālībās. Neviens pHsētnieks ne.' teiktu, ka tā sKd uz leju. Tas varēja tad drivot, neiestājies kā-; norāda uz sava kaktiņa, sava stū-dā no minētām organizācijām, jo riša nozīmi tautas kulturālā at' tikai to locekļiem bija drošn)atīstil)ā.^ Tāpēc trimdin^^ un darbs. lidz ar to ari viņiem jās zemēs cenšas tikt pie sava nebija vajadzīgās brivības un. kaktiņa^ sava stūrīša — neUela labsajūtas. ISs radās tikai tad,: īpašuma. To viņi iekopj, izdaiļo kad pašvaldībā un valsts vara garantēja drošību un tiesības, kā ari paši pilsētnieki jau bija pietiekami attīstīti patstārigākai dzīvei. Tad viņi varēja jau strādāt, neiestājoties minētās organizācijās, un tā iekārtoties, ka nevajadzēja rēķināties citam ar cita norādījumiem.
uh vietām pat izgrezno, ko gan nevar atzīt par vēlamu parādību; īpaši tos gadījumos, kad šad! centieni prasa pārāk lielu piepūli uri tādus izdevumus, kas dažu tabu iedzinuši parādos līdz mūža beigām, kā ari skāruši dažu tautiešu veselību. Jāvēlas, kaut jaunieceļotāji pie-
tatttieši^ ciemiem [ turētos pie tautas sakāmvārda—
ir pārgājuši rieņsētās, tas nav vēl izpētīts. Nav arī zināms, kad šī pāreja ir notiķīisi. Drošas ziņas ir tikai par to, ka Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, dzimtbūšanai attīstoties 15. un 16. g. s., zemnieki savā vairumā ir dzīvo juši jau rieņsētās. Šķiet, ka šo pārmaiņu riņu dzīvē ir veicinājuši muižu turētāji, kuriem bija ērtāk izmantot viensētu saimniekus, prasot no tiem klaušas un nodevas ,neka ciema iemītniekus. ■
s
OSKAES PERRO pieņem klientus katrā laikā, iepriekš pieteicoties pa tālr, LĒ 5-5555, Toronto»
Vass & Rendek
-ADVOKĀTS - NOTĀRS
455 Spadtha Ave.. Apt. 403, College un Spadina ielas stiirī).
Tel. birojā — WA 2-6111.
KRĀŠOTIJI
Sema cena — augsta kvalitāte.
a 5 -64 5i
Nestrādā bez apdoma —, laJ savs kaktiņš, savs stūrītis nestu riņiem tikai svētību pēc sakāmvārda — Dodiet Dievanļi godu, Viņš dos juins pilnu bļodu.
^^^^^^^
: ABONEMENTO
jūs variet pieteikt ari pa •tSlnmll. Toronto apgāda numurs Ir
EM 8-0792.
■ .. JAUNIZNĀKUŠĀS GRĀMATAS • ■ •
Ķ. Kurbads - SILU SALKA, dzejoļi ..v.:...............::.^.;..;.. $2.80
Kn. Lesiņš - SMILGAS SAULRIETĀ dzejoļi (sagatavošai^) Dr.; Bīskaps — DZtVES VĒJOS, atmiņas Ed; Preimanis — b noveles žurnāls ZINTIS (angļu valodā) Nr. 5
Sagatavošana Nr. 6 ...........;...„..;............
JAUmZNĀKUŠĀŠ NOTIS
V. Dārziņa 200 latviešu tautas dziesmas I/il,ā V, Dārziņa 200 latviešu tautas dziesmas 4. biirtn. ā V. Dārziņa 25 latv. tautas dz, klavierēm (vieglā apstr.)
V. Dārziņa I SONATA .......;;...;:,....„...:..„..,....;.....
Pārlabots ūn papildināts n iespiedums. Arvida Žilinska SOLO DZIESMU KRĀJUMS
.Jēkaba MediņaLatriešii tautas dziesmu izlase I............
; V. Dārziņa PŖELUDES & SUITE BREVE: (apvien) .I. Pasūtinot apgādā 25% atlaide.
ALFR. K A L N Ā J A APGĀDS, 719 W, Willow St, Ghicago 14, III, USA;
$5.50 $3.20 10.75
$6.00 $3.50 $1.20 $2.50
$4.00 $2.50 $2.50
Iesvētībām kri
dāvai
LOTUS PUļ
802 Bathurst ieļ tel.:LE3-3ļ
kanad.is IIAIĻAMJ
■■'■■■.':Si
3 Westmoreland Ave. (Blļ Tel. LP 6-9544,
i4iiuni(iituii!tiiiiliiuHiiiiiimuiiiiiiui:uuiniiniiiiniitu
{AUSTRA
I DĀMU FRIZIEI
I 737 Blbor SUW., pie Grace,^
f((»ai<niiiiiiniīiiiiHUiiiiii(iiHHiiiiiHiiiii»iiiiHiiiiPiuii<>umuu
>v 9 Lati • AdE
WEST TORONTO
lārē televīzijas aparātus
0 LIELĀ I35VEĻĒ UET01 T/V. un RADIO]
934 CoUeģe St., Toronto. LE
TRANSPORT
fiKT
Veicam vIsāduB transportuŗ (mēbeļu, būvmateriālu u. c.).'
^ LE 5-6619. 941 Dol
BRIVMEN
. ; ■ ■ '.JAUNĀKĀS,
E. Dunsdorfs — LATV.IJAS.VĒf A. Voltkus — SPOGULIS - hļ A. Johansons - VĒJU MEZGLiļ .A. Daugule - SADEDZINĀTIE A. Cika un
A. šmits - ^ SPORTA SMAl) T. Zeltiņa redakcijā - DZEJAS J. S. Turģenevs — DOMI — roi Guntis Zariņš VARONĪBAS
— stāsti ...i............-"—".......J
Ilze Šķipsna— VĒJA STABUU Dr. D. Bīskaps - DZĪVES VĒJļ darba atmiņas ......... ••••
TILTS Nr. 42./43 — žurnāls .....J
TILTS Nr. 44./45. - žurnāls .[ LATVJU ZELTENE - rokdarbi LATVJU ZELTENE — rokdarb^ J. Klīdzējs - JAUNIEŠI - r( Irma Grebzdc - KALNI KĀI\ Marg. Kovaļevska - POSTA ?] F. E, Tamsāre - VELNS AR Viļ V. Kārkliņš - VAKARA ZVAK Francis Molnā'/6 - PAVILIEL
romāns .....
' V. Krāslavietis — AR LAIKA ■ A. Eglitis - DIVI KĀPIENI-S. Lazdiņa - SADEGUŠIE SPĀ
E, Dārziņš - PAVASARA STBļ Andr. Eglitis - LĀSTS - cizļ • LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS H K. KurbadsSILU ŠALKASļ
DAUGAVAS 123 Huron Street, Torc