Sestdiena, 198S. gada 3. angusts, 31. nr. LATVIJA AMERIKĀ 3
Rīgasleviņa
Latviešu grāmatnīcās nesen parādījās rakstnieces ^Tonijas Krūkas grāmata Rīgas ieviipa
— romāns, domāts jaunatnei
— skaistā, greznā sējumā ar Rīgas ainavu uz vāka un Astrīdas Robežgruntnieces bagātīgajām illustrācijām/
Tonija Krūka labi pazīstama, sevišķi Kanādas latviešu saimei, ar saviem rakstiem, dzejoļiem periodikā, tāpat grāmatu Aiztecējusi ūdeņi dzirnas negriež. Šoreiz rakstniece aizved mūs atpakaļ Latvijā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, kad Latvija bija brīva. Toreiz pastāvēja tradīcija bērniem vasarās izbraukt no pilsētas uz laukiem pie vec- ^ vecākiem, tēva vai mātes brāļiem, māsām, onkuļiem, tan-tēni (kā toreiz sauca) o
Arī mazā Ieviņa nāk no ģimenes, kur radniecības saites ir ļoti tuvas, un tā viņa dzīvo daudz dažādas vietās. Šodien
MLG 40. izlaiduma audzekļļiL No labfis: Beāte Lazda, Gregors Spoģi», Ivars Strautmanis, Ingrida Eglīte, Vivita Roženberga, Andris Slokenbergs, Anita Bērziņa, Vija Zeidaka, Zinta Uskale, Gita Gēmute; otra rindā no kr.: Rota Zeidaka, DagsSteģis, Viktors Vārsbergs, Anita Za-
laiki ir mainījušies, |)&ni daļu vasaras pavada h&nu vasaras apmetnēs. Vecvecāki tagad reti dzīvo pie dēla vai meitas, brāļa, māsas — parasti ir šķirti no ģimeiies, dzīvo vieni paši savā mājā vai veco ļaužu mītnēs. Tļeši tādēļ mūsu jaunatnei būtu ieteicams izlasīt šo grāmatu, lai redzau, kur tā saucamajā „patriarchālā" laikmetā ģimene bija ciešās mīlestības saites, kur b^as un prieki bija kopēji visai ģimenei. Šo tuvību ir izārdījis 2. Pasaules karš un 20. gadsimta dažāda veida modernās metodes audzināšanā, kur pazudusi cieņa, mīlestība starp bērniem un vecākiem; kā vieni, tā otri klīst apkārt vientuļi.
Varētu teilct, kā šai grāmatai zināmā mērāļ ir vēsturiska v&tība — rakstniece Tonija Krūka tik gleznaini, labi ir aprakstījusi Rīgas universāī-veikahi ar sāls i^n cukura maisiem, petrolejas mucu, augļiem, delikatesēm un saldu-niiem, ka neņianot liekas — tā ir monogrāfija. Ieviņai tad nu ir dota iespēja dflvot dažādās vietās, braukt ar dažādiem satiksmes līdzekļiem: auto, laivu, kuģi, vilcienu un ar žirgu — gan ar ormani, gin ar pajūgu uz laukiem.
Ieviņa it ļoti apdāvināta jauka meitene, ļoti fetkla Un
ņu blāķiem zilajās debesīs. Uz laukiem dzīvodama, tā priecājas par mazajiem jēriņiem uņ kumeliņu, par zivīm un vēžiem, skaisto zaļo mežu. Visus darbus viņa gribēja iemācīties darīt, visur palīdzēt. Būdama savas dievticīgās mātes tuvumā, viņa vāējās un centās vienmēr visus iepriecināt, baznīcā un kapsētā izjuta svētumu un lielu, neizprotamu mistēriju. Juta līdz citu sāpēm un ciešanām, kā piem. savas draudzenes Hertās un Austriņas slimībām. liels pārdzīvojums Ieviņai bija mazā brālīša ierašanās pasaulē, tāpat draudzenes Hertas ielū-šana Daugavā, abām slidojot. Tur Ieviņa nokļuva īstas varones lomā, jo ar visu spēku tufēja draudzeni virs ūdens, tā izglābjot viņas dzīvību, kamēr piesteidzās palīgi.
Pēc cūciņām, ar ko slimoja bērni skolā, Ieviņai sākās gaišākas dienas. No Norvēģijas atbrauca tēva brālis (Jāņ-onkulis), un viņi abi brauca uz Liepāju pie bagātā Lānaņa kunga dzīvot. Tas bija krusttēva draugs, kam meitiņa Aus-triņ^i bija slima ar tuberkulozi. Kamēr viņš brauca ar Aus-triņu uz Šveici, feviņa dzīvoja viņu lepnajā dzīvoklī. Lē-
jūnijā dzīvē izvadīja 31 jaunieti: laimīgos jaunos latvieša sirds nesējus, kā viņus nodēvēja direktrise Uga Grava. : ■
Kā katru skolas dienu — M 40. abitūrija svinību dienu MLĢ vadībā ievadīja ar tautas dziesmu.
Svinību svētbrīdī māc. Fr. T. Kristbergs jauniešus aicināja neaizmirst, godināt savu tēvu un māti, kā arī dzīvē būt stipriem savā Kungā un Viņa varenajā spēkā, runājot apustuļa Pāvila vārdiem, „Dieva valstība pastāv ne vārdos, bet gan spēkā un darbā." '
Atvadu uzrunā direktrise Ilga Grava aicināja jauniešus glabāt, sargāt un neaizmest svešā ceļmalā savu jauno latvieša sirdi, jo zaudējuši šo velti, zudīsit jūs paši.
MLĢ pilno abitūriju ieguva 15 jaunieši: Maija Badūna (Vādja), Jānis Brockhauss^ (^^^^^ cija), Laine Cekula (Zviedrija), Ieva Celle (ASV), Dina Ginzburga (Vācija), Klaudija Hola (Hohl) (Vācija), Niklāvs Kadeģis (Vācija), Māra Klausa (ASV), Beāte Lazda (Vācija), maņa kungs ņēma līdz uz Švei- Dainis Mjartāns (Vāc.), Gre-ci arī slimo Hertu — pēdējai gdrs Spo^s (Vāc), Tabita Ur-vecāki bija nabadzīgi un to ,Vv ' ' ■ ■
jūru, klintīm un nevarēja vien sagaidīt jaunus pārsteigumus, piemērs arī Ieviņai, jotādrau- ko viņai deva svešo zemju ce-dzenlles cerēja atveseļoties0
ķe, Dace Dābola, Ieva Celle, Kārlis Kaugars, Laine Ce»
kule, Rita Pilandera, Klaudija Hula, Tabita Urdze^ Maija Badūna, Dina Ginzburga, Elita Dižgalve, Jānis Vddis, Ivars Embrekts,' Niklāvs Kadets, Māra Klausa, Dainis Mjartāns un Jānis Brokhaus. Nav klflt Inga Avotiņa.
Foto Sabīne Beca«
Jaunie latvieša sirds nesēji
40. ^LIELĀKAISMLĢ IZLAIDIS
Minsteres latviešu ģinmaztja dze (Vāc.), Jānis Veidis (ASV),
Rota un Vija Zeidakas no
domes balvu kā labākais MLĢ basketbolists ieguva Jānis Veidis.
Abiturientus sveica Latvijas (Kanādas). MLĢ 13. klasi bei- republikas pārstāvis Rietum» dza 16 jaunieši: Inga Avotiņa, vācijā mag. iur. A. Šikie, reizē Zinta Uskale un Anita Zaķe nodot sveicinājumam Latvijas no Anglijas; pārējie no ASV sūtniecības Vašingtonā vadī-— Anita Bērziņa, Dace Dā- tāja Dinberga vārdā. MLĢ bola, Elita Dižgalve, Ingrīda bijušo skolēnu un draugu bie-Eglīte,Gita Gemūte, Elita Diž- drības vārdā runāja P. Pur-gaļve, Ivars Embrekts, Kārlis malis un pasniedza Stipendiju Kaugars, Rita Pilandere, Vivita Fondam čeku par DM 3000,-c Roženberga, Andris Slokenbergs, Korp. Imantica sveicinājumu Dags Steķis, Ivars Strautmanis un aploksni skolas atbalstam
un Viktors Vārsbergs. Regulāro korp. Lataviensis
nodeva A. Balodis. Bija aiī daudzi rakstiski svei»
100 dol. balvu ieguva Vija cieni.
Zeidaka; skolotāju sadarbības Klases audzinātājs Juris Sils
balvas ieguva Klaudija Hola īsā uzrunā atcerējās kopējos
un Ivars Embrekts: Valtera skolas gadus meklējumos, dis-
Zirnīša balvas (Mičigenā) ie- kusijās un pārrunās; Vecāku
guva Maija Badūna un Anita vārdā izteica pateicību audzinā-
Zaķeun Pakuļu ģimenes (Siet- tājiem un atvac^ās Uldis Hauss;
lā) balvu piešķfta Jānim Brok- klases vārdā atvadījās Dainis
hausam. Latviešu sporta pa- Mjartāns. -xy.
nespēja Tas bija liels prieks, cels
la priecājās lepaaties tuvāk ar zēniem Juku un Jan-ci, kuri zēna gados nesa viņai tikai tā saucamo „lubu
Vidusskolu beidzot, Ieviņa bija jau apceļojusi turpat vai visas Eiropas valstis. Vērtējot šo jaunatnei do-
Uterātūru'' -~ Old Waverly māto romānu, man nav izpro-ux. Tagad Jukus bija beidzis tama tikai viena situācija, pro-
Rīgā technikumū un bija patīkams, pieklājīgs jauneklis.
ti, kādēļ rakstniece Tonija Krūka, būdama nacionāla, ir
Vēlāk Ieviņa pret viņu pārdsfl- apmēram vairāk nekā trešo voja it kā pirmās mīlestības daļu no grāmatas veltījusi
priecājas pār dabas skaistu-nļii, zilājiUii^^ V^^^^ diņiem), baltajiem pūpoliņiena pavasarī un baltajiem
jūtas. Visu labo Ieviņa pieša- svešajām zemēm — mums
vinājās un paturēja, kur vien draudzīgajām Skandināvijas
viņagāja, kā darbā, tā atpū- valstīm, ieskaitot pat Hitlera
tā. Nevainīgā—skaistā.... Vāciju. Lasot šo skaisto grā-
Kopā ar Jāņpnkuli un Juku matu, domās šai jautājumā va-
viņa ceļo uz Zviedriju. Sāku- retu dalīties, ieteicams jaunie-
mā brauc ar vilcienu uz Ko- šiem vasarās brīvajās dienās penhāgenu, tad no^^^^^^^M^
ostas ar kuģi už Zviedriju. Ie- tu jālasa angļu valodā izdotās
viņa ļoti jūsnioja par Zvied-d ģrāma-
rijas skaisto dabu, ūdeņieim tas, kurās parasti nav nekādu
uri jauko skuju koku mežu, literāru vertlbUc E. Gaigala»
Uzmanību!
\ " ■ ■ ■ ■ • -. ■ ■ ■
Luksa izdevums!
Izd9¥umi 1985. gada rudenī Izniks
Pmo grāmata
n
Autora pirmā grāmata Holmas cietoksnis, kuru divos izdevumos īsā laikā izpirka, atveda viņu Rīgā. VĒSTURES VEIDOTĀJI izseko autora gaitām Rīgā un hazarda spēlēm, ko frontē izcīna dzīvība un nāve. Krīt plkv. Vdss un Aperāts. ōenerālfeldmaršals Manšteins norāj Hitleru. VI korpusa štābā vācieši dzied latviešu dziesmas. 15. div. dezertieri „kaulu zāģu'V stobru galā. Ķeizara Vilhelma 11 krustdēla sabiedrībā. Pavēle reiz pa 100 gadiem. Paavo Nurmi mazdēls. Kara noziedznieki iznīcina 12 ievainotus latviešus. SS-vīri spodrina latvieša zābakus. Koiicerts baz-nīckalnā... Valoda viscaur raita un jautra — tāpat kā Holmas cietoksni...
Grfimatfi tuvu pie 300 Ip. un ap 60 uzņēmumu no autora archlva. Grāmatas cena: ASV $15.00, Kanādā $20.00, pārējās zemēs pēc kursa. PasU-tinot grāmatu un iemalcsfijot naudu līdz 1985.g. 1. olctobrim — 20% atlaide. Grāmatnīcām un atkalpārdevējiem, pasOtinot vismaz 3 grāmatas un iemaksājot naudu^ 20^0 atlaide.
Oskars Perro,
491 College St Toronto, Ontario, Canada, M6G 1A&
