U. S. A.
Publisked twiceweekly. hy the Latvim Relief
Sodetņ of Canada „Daugūvas Vanagi". Eāitor-in-Chief: ALEKSANDRS KUNDRATS. Editorial and Business Office: 123 Huron St Toronto, Ontario, Canada. Telephones: EM 8-0792, EM 8-3239. United States Editorial ōffices: ■ New York: Editor — V. IRBE, §7 EUmood St, New York 40, N. 7.. USA. Telephone LOnaine 7-6470. Chicago: Editor — K. KEZBERS, 1127 M\lwauke,e. Ave., Chicago 47, Īli. USA
rEDNESDAY, GGTOBER 31, 1962.
TREŠDIEN, Ig^^ADļ^oĶ
..AUTHORĪZED AS ^ifc:C<JN!> CLASS MAĪL Bl THE POST OFHCE DEPARTMENT.. OTTa VVA.
AND FOR PATMENT OF POSTAGE IN CASH \
Nr. 86.
īgTiafc divas reizes nedēļā ^trešdienās sestdienās. Izdevējs ~ Latviešu aprūpes Ueā-rība Kanādā ,>Daugāvas Vanagf\
REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDŖATĶ Redakcija un kantoris: 123 Huron 'Street Toronto, OntanOyCmada. Telefoni: i^dakcij&i ~-EM8'323Ū^ kantofim •-^SM 8-0792 vakaros tālrunis -^766-2001.
Ņujorkas redakcijas vadītājs red. Vļ. IRBE, 87 Ellmōā St.,MeioYork4ō,N. Y..VSĀ. Tālfunīs LOTtūine 7-6470. Čikāgas redakcijas vadītājs red. K. ĶE/.BĒM 2727 N:MihoaMee Ave:, Chicago 47, īn.,īISA. Tālruņi: DI 2-2324, BR 8-8681.
SAV. VALSTIS PĀRTRAUKS KUBAS BLOKĀDI. INVĀZIJA NE^^^^^ APVIENOTp NĀCIJU
. ĢENERĀLSEKRETĀRS IZBRAUC UZ HAVANU. ■ - ^^ ;l
Kanādas ministru prezidents J. Dlfenbēkers pateicas LNAK pr-dim J. Niedram par latviešu : pasniegto velti. Pieņemšanā piedalījās arī gleznas autors mākslinieks O. Grebže;
KANĀDAS * MINISTRU. PREZIDENTS j. .DĪFENBĒKERS PIEŅEM LNAK VALDES priekš-sēdi. ■ IEROSINA JUMĪ BRĪVĀS PASAULES LATVIEŠU ORGANIZĀCIJU UN ■PĀRSTĀVĪSU ^- CIE::.AKAI sadarbībai, koordinē LATVIMS BRĪVĪBAI ZIEDOTOS LĪDZEKĻUS.
I LNAK valdes sēdē priekšsēža |J. Nie(Fār?adibā'piedalījās: T. I Kronbergs, V. Uiska, A. Rāviņš, ļ A.. Ko'pmane, J. Grodnis, K. Tan-I nis un J. Grīslis. . \ Priekšsēdis zjngjās par Kanādas ministru prezidenta apmeklējumu Otavā š. g. ?5.^o3d;g,ļ!4^ Neskatoties i!z saspīlēio starptautisko politisko stāvokli un ar to saistīto nevaļu, ministru prezidents latviešu pārstāvim veltījis 45 miņiišu ilgu'audienci. Tās laikā ministru prezideiitam pasniegta O.Grebžes glezna, kas domāta kā Kanādas latviešu pateicības apliecinājums par viņa. stingro stāju apspiesto tautu at-Ibrīvošanas jautājumā; Pārrunāti vairāki aktuālākie politiskie jautājumi, kas skar latviešu intere-■>ses. Ministru prezidents pakave-1 jies pie Baltijas valstu konsulu / tiesību atjaunošanas akta, tuvāk ' iepazīstinot ar ši ļoti nozīmīgā 4 politiskā soļa realizēšanas ap-i: stākļlem. Plašāk pārrunāta apspiesto tautu atbrīvošanas jautājuma ierosināšana AN, ko ministru prezidents solīja savā 14, jūnija runā TorontO; Tāpat kā, konsulu tiesību atjaunošanas lie-
tu, tā arī šo ministru prezidents'^ uzskata kā solījumus, kas nevarļ un nedrīkst palikt nepildīti. Pē-i dējais jautājums tomēr prasa lie-Lis priekšdarbus- un ļoti rūpīgu^ sagatavošanos.
Tālākā sarunā ministru prezidents veltīja atzinīgus vārdus latv;eiiem Kņtl^ā' Pi)C,i,Hm, kad bija sirsnīgi :ļ>^te!cfēšvparx dāvanu, kas viņam ļoti patika un par apmeklējumu vispār, -ministru prezidents savā kabinetā aicināja arī preses. pārstāvjus^ .^kurus ^ ie-pazīslinaTa'"af. viņam pasniegto gleznu un gleznai piestiprinātās: plāksm'tes tekstu. Tanī bija uzV svērta prezidenta iniciatīva ui| stingrā stāja apspiesto nāciju atļ brīvošanas jautājumā, ko Kana/ das latvieši ir ļoti augstu novēr-i tējuši. Tāpat prezidents preses vīrus iepazīstināja ar LNAK valdes priekšsēža teiktās uzru-' nas saturu. Audiences' beigās LN AiK valdes priekšsēdis ministru prezidentam izteicis pateicību par latviešiem parādīto uzmanīs bu un draudzību, nodevis kā Kanādas, tā brīvās pasaule;3 latviešu labāko ; panākumu vēlējumus. Nodoto ielūgumu > piedalītiem 18.
iļovembŗa Torontoi ministra prezidents uzņēmis ar prieku un solījies iekārtoties, li tam varētu sekot. . Valdes uzskats ir, ka šis apmeklējums Otavā uzskatāms par pareizu im īstā laikā izdarītu soli. Valde; priekšsēdim izteica pateicību,. _ -,
Tālākā 'sēdēs ■ gaitā i^Mšāirpar-runāja jautājumus, kam sakars ar pēc divām nedēļām Vašingtonā notiekošo Brīvās pasaules latviešu apvienības pirmo valdes sēdi. Tanī Kanādu pārstāvēs LNAK valdes priekšsēdis. Valde nolēma ierosināt ciešākas sadarbības un savstarpējās ^^sazināšanās apmaiņu brīvās pasaules latviešu organizāciju un Latvijas valsts pārstāvību starpā. Tāpat nolēma ierosināt BPL,A orgānu darbības lielāku aktivizēšanu. Priekšsēdis lūdza valdes locekļus nedēļas laikā iesniegt- viņam ari vēl citus priekšlikumus un ierosinājumus, ja tādi rastos, šāds lūgums izteikts arī visām nozarēm un tas attiecināms uz katru latvieti.
t. Kronbergs LNAjC pārstāvējis latviešu, jaunatnes kongresā
Kara briesmas acumirkli ir beigušās. Sav. Vall5t.is ar vislielā- _ kām aizdomām mēģina, atrast iz-' skaidrojumu pēkšņai uņ negaidītai Chrušč,eva piekāpībai. Vis--pirms Ohruščevs. deklarēja,: ka. padomju, raķešbažes -Kubā tiks likvidētas tikai tad, ja Sav. Valstis to pašu darīs Turcijā. Runājot par bāzēm, staip citu, bija pirmais gadījums, kad Chruščevs atzina padomju raķešbažu eksistenci Kubā. Bet arī . tad vēl ; Chruščevs mēģināja pārliecināt Vašingtonu, ka .1000-2200 jūdžu raķetes domātas vienīgi Kubas aizsardz^jai un nekad netiktu izmantotas, ofensīvam karam. ■
Līdz pat pagājušās nedēļas nogalei Kubas situācija liecināja gandrīz neizbēgamu.' kaŗu;. Sav'. Valstis strauji koncentrēja kā zemes, tā gaisa un jūras spēkus Floridā -r- iepretim, Kubai, un par tādu pat aktivitāti ziņoja arī no vairākām Dienvidamerikas republikām. Tas nozīmē, ka eventuāla uzbrukuma ga(Kjumā karš pret Kastro oficiāli nebūtu sākts Sav. Valstu, bet Amerikas Valstu organizācijas vārdā. -;' Ķ^mēr amerikāņi tik nepārpro-ļtami gatavojās uzbrukumam Km-ļbai, Chruščevs pājdojnāja im, ti--'kai viņam pašam-iziiil^ii- iemeslu dēļ, izšķīrās par kaŗs bungu ap^ klusināšanu. Chruščevs amerikāņiem pagaidām vēl mv atspēlējies nedz ar gaidīto Austrumvāci-
Hamiltonāy bet V. Uish — katoļu kongresā Toronto.Bij. valdes priekšsēža vietnieks māc. A. Lūsis LNAK pārstāvējis archibīs-kapa Dr. K. Kundziņa amatā ievešanas svinībās Vašingtonā. Jauno archibīskapu LNAK vai-' des priekšsēdis sveicis arī ar telegrammu.:
Par LNAK padomes Vēlēšanām ziņojumu sniedza J. Grīslis. Izsūtīti pāri par 7800 vēlēšanu materiālu' komplekti.. Ja tomēr. vēl kāds tautietis tos nebūtu saņēmis, tie pieprasāmi ar rakstu vēlēšanu komisijai (P. O. Box 285, Terminal j,A", Toronto,Ont.), vai. arī saņemami personīgi LN AK un Lat'dešu kredītsabiedrības birojos.
J. Grodnis ziņoja, ka palīdzības nozare ^gatavo 18. novembra ziedojumu vākšanas akciju. Ziedojumu listes tiks izslitītas tuvākās dienās,
K. Tannis sniedza pārskatu par budžeta īzpildīšanos un LN AK līdzekļu apgrozību. Budžets visumā izpildījies labi. Cerams, ka zināmas summas ienāks tieši vēlēšanu laikā, jo daudzi tautieši; kārto dalības maksu, piesūtot kopā ar vēlēšanu materiāliem. Dažos izdevumu posteņos radušies (Nobeigums 8. Ipp.)
SuTŅA K. ZARIŅA APSVEIKUMS
jas miera līgumu, nedz ār saspī-lējurna palielināšanu Berlīnē. Kā viens, tā otrs, Pad.Saviehībaibūtu daudz vieglāk nekā mēģināt rādīt zobus Sav. Valstu piekrastē.
Nedēias nogalē,- kad Kubas invāzija .likās vairs tikai, stundu, jautājums^ Chruščevs paziņoja, ka raķešbāzes Kubā tiks likvidētas un kā pašas raķetes, tā bažu uzturēšanai .nepieciešamā mašinērija tiks. sūtītas atpakaļ ūz Padomju Savienību. No prezidenta Kpnedija Chruščevs pras'ja tikai vienu lietu — tūlītēju Kubas blokādes atcelšanu, to Kenedijs jau ir izdarījis.
KASTRO NEAPMIERINĀTS:
;■ ■:. ■'■ ■■.■•■: o "
Sav. Valstu un Pa iomju Savie-,
nlbas vienošanās pļriekšā visne-
apmierinātākais -palicis KUbas Kastro,. jo viņa domas neviens nav prasījis un ar viņa vēlēšanos^ neviens nav rēķinājies. Diktatora iedomībai tas. iŗ. ļoti nepatīkams' pliķis., . , \ ' \■
Kastro domā, ka Pad. Savienība' .raķešbāzes atdevusi daudz pir lētu, .ka Chruščevs no Kerie-di jā būtu vārējis izspiest daudz vairāk nekā; tikai blokādes atcelšanu. Tā l^ā Chruščevs to. nav pat mēģinājis, Kastro tagad mēģinās' pats uz savu roku.
Bez blokādes atcelšanas, kas jau . stājusies spēkā, ■. Kastiro, pirmkārt, grib panākt amerikāņu izvākšanos rio kara flotes bāzes Gvantanamb līcī. Bet tā nu ir viena Kastro vēlēšanās, kas ne-
Ķritiskajās dienās Kubas izolācijas akcijas operatīvais vadītājs kapt. Ed. R. Hants Infor-mēja admirāU AHenu Smitu par amerikāņu flotes stratēģiju.
Latvijas sūtnis Lielbritānijā K. Zariņš caur prelātu J.; čamani nosūtījis apsveikumu pāvestam Jānim 23.;, sakarā ar otrā koncila atklāšanu Vatikānā, novēlot viņam sekmes pasaules mieram veltītajā darbā.
Sūtnis 16. oktobrī apmeklēja Brazīlijas vēstnieku Londonā žo-zē Cochran d'Alenkaru un pārrunāja dažus politiskus jautājumus.
kad nepiepildīsies. Pat. Chruščevs beigās to vairs nemēģināja ]^ mantot kā apmaiņas, līdzekli pa»
■ domju bažu likvidēšanai Kubā. Tālāk Kastro prasa, lai. Sav. Valstis nekavējoties pārtrauc bruņoto, spēku koncentrēšanu- iepretim. Kubai. Lai gan prezidents Kenedijs, ir solījis, ka invāzija nenotiks — un tādas garantijas sa^ gaida arī no pārējām Amerikas Valstu Organizācijas republikām — Sav. Valstu spēku pievilkšanu Ploridā vēl 'vienmēr turpina. Vašingtona Kubas situāciju vēl nebūt neuzskata par atrisinātu. Pazīstot. Chruščevu, vienmēr var rēķināties ar dažādieļm negaidītiem pārsteigumiem.; Kubā viņš acumirkli varbūt neko* nemēģinās, bet pasaule ir plaša im OhrušČeva roka. ļoti gara — tā var sākt jukas vistālākos nostūros. Treškārt, Kastro grib nekavējošu Sav. Valstu saimnieciskā:: spiediena pārtrauķšanu.o Savienoto Valstu tirdzniecības pārtraukšana ar Kubu Kastrp saimniecību, novedusi pilnīga bankrota ' priekšā. Lai Kiibas saimniecība varētu kaut cik noturēties už kājām, tai nepieciešams Sav. 'O'al-stu tirgus — kā importam, tā. ekspūrtami. Bet uz to:K?istro būs
¥ēl spiests pagaidi*;' :
-v: ^■■.:,.■■-,■:-••--;^•.-:-:r:■'■::
U TANTS lZLHiq)0 UZ v
■■ , ■:,KUBU:
.Otrdien, šā gada 30, oktobri, Apvienoto Nāciju : ģenerālsekretārs tJTants, trīs ārvalstu diplomātu pavadīts, izlidoja už Kubu, • lai uzsāktu sarunas ar Kastro par militārās gatavošanās apstā-dinpanu Kubā. U Tantu viņa misijā pavadā Apvienotās.: arābu republikas sūtnis Loutfi, ģen. Rikje no Indijais .ūn Brazīlijas sūtnis Tāvares de Sa.
Pēc sarunām ar Kastro ģenerālsekretārs atgriezīsies Ņujorkā, kamēr viņa palīgi paliks Havar nā kā novērotāji. Ohruščevs gan ir solījies, ka raķešbāzes Kubā tiks likvidētas im raķetes sūtītas atpakaļ uz Pad. Savienību. Apvienoto Nāciju novērotāji tagad personīgi .pārliecināsies, lai tas tiktu arī izdarīts. Padomju raķešbažu novākšanai rūpīgi sekos
■ ari amerikāņu centrālā izlūkoša-;naš aģentūra, par kuras darbību Kastro izsakās ļoti asos vārdos un prasa ainerikāņiem spiegoša« nas lidojumus heltavējpties pārtraukt. Mstro uzsver, ka amerikāņu lidmašīnas tagad jau mēnešiem ilgi pārkāpj Kubas gaiss robežas. īsts miers abu ^^^^v^^^ starpā būtu panākams tikai tad, ja amerikāņi savus spiegošanas lido jumus .pārtrauktu.
Daugavas Vanagu Eanadas saime aicina visus tautiešms
šīs raķetes ceļos atpakaļ uz Maskavu.
vēlēšanās. Izvēlaties mūm centrālā
Nepalieci^ mala!
Vēlēšanas 27.:;OKTOBŖA ODZ 5.
laikā no