AMEBIlUk
Trešdien,
i- ■!
14.N0YEMBRt
::Ņr.90.:TREŠDIEN,ļ962.
v 6:nB5a:5 84K);:Pa^;gado518^•//■"■" §I(2(žte2j^lmB maksa: sludļimjamu daļā $ 1.60; teks^ fZM- $ 8.#
Kiedakii^a patur tiesIlBM mņīiskripttis saīsinSt. Neizlietotos Esi4nļiskripiM neuzglabā, bet uz vēlējos sūta
Ar autoia vārdu vai iniciā^^^ paraksfitajos rakstos iafeBik* Ms dōnias var neatbilst ŗeda^
NAKTĪS STIPRAS SALNAS, BET KARTUPEĻI UN CUKURBIETES NAV NOVĀKTI
; Komunistu partijas : pasaulē pārorganizeja un ziņojumi liecināja par nelieliem: pa^ nākumiem. , Ar . ; rezultātiem Chruščevs vēl nebijā isti. apmierināts. Viņš -pavēlēja, ka pagrid-nieku skaits jāpalielina.; Iemesls tam bija vienkāršs, jo Chruščevs bija nostādīte nepatīkamas prob-, ļēmas priekšā. Rietumu derno-kratiskle speķi palika stingri un nelocījās Maskavas ^ pieaugošo prasību priekšā. Ŗieturtii ignorēja piedraudējumlis -un nedeva Chniščevarn. starptautiskā frontē sevišķus panākumus, kas tam bija tik nepieciešami sava prestiža nostiprināšanai. :
Sekas bija tādas, ka arviehu: lielāks skaits cilvēku Padomju Savienībā un satelītu valstīs sāka uzklausīt kremļa opoziciona-
i Daļēji I tā bija ;paša Ghruščeva vaina, jo; viņš pats bija prieM-īaicigi izlielījies,, ka viņa pagirīdes spēki ,,ra(Us stāvokli kapitālistu valstīs; kaš piespiedSs plutoķra-tiškos Rietumu vadoņus atmest naidīgo.pplītiku pret Padomju Savienību".
Ja sarkano piektā kolonna ģu-'tu sevišķus panākumus, ar kuriem Chruščevs varētu barot krievu un :Sateiitu ausis, tad viņa prestižs celtos. Bet šād^ ii?:sķa-tāmi 'fakti nenāca. Nekādi revolucionāri spēki nessitricināja de-miokratisko valstu pamatus.
^958^g.declmbrr .^saules ko-mifelstu vadohi" Kremļa saipul-bē nolēma vēlreiz aicināt komunistu partijas tirīvajā pasaulē pa* stiprināt aktivitāti katrā nozīmētā darba laulcā. Suslovs iero-. sināja, ka uz :katru valsti sūtāmi apmācīti instruktori, kas va-
; Jānis Andersonš
dītu uz .vietas ārzemju komīinis-tu darbību; šie; instruktori izpildītu visu. uz mata pēc paredzētā plāna. ■
, šo Suslova priekšlikumu pieņēma. :
' 68 izmeklēti boļševiki bija jau beiguši Ļeņina imiversitāti, bet viņiem bija vēl jābeidz' speciāls instruktoru kurss Maskavā.. Te šie „techniķi - instruktori" pārvērtās par spiegiem./:
Phruščevam nebija daudz laika gaidīt, tāpēc instruktoru kurss bija jāizņem nedaudz nedēļās. «Studentiem" bija jāmācās garas stundas dienā, bet. tā kā viņi jau bija beiguši politisko vadoņu skolu, tad viņiem tas nesagādāja daudz' grūtību.
Kursu nobeidzot 1959. g. janvāri nākošie instruktori kapitālistu valstis un„pasaules komunistu vadoņi" satikās Kremļa sapulcē. Chruščevs, Suslovs un citi Kremļa varenie . runāja gan par - šo atbildīgo un svarīgo uz-devumu, kas jāveic instrukto-rfem kapitālistu valstīs nosau-
PERSONISKIE RAŽOJUMI PLDST;-MELNAJĀ TIRGŪ
Vācu laikrakstos ao Maskavas ju pilsētās nepietiek airī maizes,
2iņo, ka daudzās krievu koloniā' pieha un gaļas. Melnais tirgus.
1ās valsts pilsētās ir kartupeļu kur cenas ir daudz augstākas par
Cīna oktobra niMnurā ziņo/ka Jelģavā,^^^^^^ un Skrīveros - ha sabeigtajām mašīnām trūkstot ^^^^^^ Pravda kā(m rakstā valsts cenām, paplašinās. Tur
15 oktobra naktī temperatūra 1 cm. Stipras salnas esot sāgai rezerves daļu. Oīņa konstatē, ka 'toruden paredz slikta kartupeļu savus, ražojumus cenšas pārdot
nosHdējuSi līdz — 4 grādiem, damaš ari turpmākajās dienās, skābbaribas liepājas rajonā sar, vainu gan pierakstot kol- kolchoznieki no saviem piemāju
bet augsnes virspusē šais shie- raksta Ciņa. pavēl steidzami gatava (ihozu un padomju saimmecī^^ kā pagājušos
dzies līdz — 6 Celsija grādiem novākt kartupeļus un cukurbie- amas laukus jau ķērusi salna. <3arbu sliktai organizēšanai,, ka gados ari Ir sektora, produkci-
Vairākos Latvijas centrālajos un tes. Nokrišņi joprojām veicinot Vēlākās Uelās salnas to,protams, technika turpat Hdz 50 proc. esot ja ieplūda valsts normās, kop-
riekimu rajonos 45. oktobrī sni- augsnes iz^^ uii strādāt iznīcināja pavisam, tāpat kā vi- ^®lietoJania, ka trūkstot ari dar- summā dodot ap pusi no visa
dzis sniegs Talsu rajonā snie- 'kļūstot arvien ģriitāk, sōs citos Latvijas kolchozos un spēka, šis krievu galnia laUc- gaļag, ^ pro-
ga kārta bijusi 4 cm bieža, bet Par nenovākto kukuimzu Ciņa padomju saimniecībās.^^^^^^^^^ šogad šis pro-
neraksta, bet var pieņemt, ka tā f-' cents paredzams mazāks, jo S
ir nosalusi lielās platībās: Kol-gad neapsēšot un neaparšot pa. tobŗa vidum piegādāta tiķaitre- ^ aizplūdīs melnajā tirgū
choziem sabrūk ari pēdējās ce redzētās platības. Piemēram ļā daļa no pavēlētā^ kartupeļu ^ samazinās valsts pro^
rībascukurbiešii lapu ieskābēša Bauskas rajo^^ dūktu daudzumus, ko tā'va^ēs
nai, jo tā^stiprajās nakts salnā^^^M kas reizē ari
ir nosalušas Cīņa pat raksta, ka JU.^etlabr^j^ tādas temperatūras jau veicinot Tas pats citos rajonos. Padomju tupeļu.
Jaunatne 10. oktobra numurā. Visās Krievijas un tās koloni-piemēram, apraksta €ēsu rajona kolchozus, kur gan arot arī nak-
cot šos jaunos komisārus par ..pīlāriem pasaules komunis-
mam.
augsnes virskārtas sasalšanu.
Bet ka šajā laikā izskatās Lat • vijas kolchozos? 18. oktobrī Vi-
« ali ļiniu! iitiii i iiiit! ļļi.'.i iiiaU'i ļiSMiiiii;.? iiiiiHtfflPMdMI^Mili
valsts peļņas resp. netiešu np^ dokļu samazināšanos.
iMiHiiiīiBiiiiiOiiiDiniBUiiiiiiimiļm
w^noiM^nf 5r7^Triiii knmfmk- v-' • —' ,^ - rr, • tīs,; bet nieku vien padarot. Daž- to^^^^g^^^
oS^IJv^^^ zeme neesot un 16: ožobŗanumuŗ^^^^^^ ļā zem 50 proc.
šo stāvokli līdz 15. oktobrim,
tu pairtiju vadoņiem, krievu dip- nejūtot nekādas darba rosmes, lomātu štatiem un sūtnieciTiāni pastāsta Ciņa 16. datuma numu-sarkanos instruktorus nogādāja rā. Vēl jānopļaujot 100 ha graud-
inmšfii £fafi*>m Tin mfnfprvhāTn V «V'^"". sagatavota. Kolchozā Komunists dot, ka Bauskas, Ogres un Bal'
^S'Si^^n^ ritot se^kad nakts salna sadedza
f^tfippTPS^ vftl«;fT<; «^ākt CT^iošo Janopļaujot luu na grauu. vasaras kviešus, bet sēklas višķi gausi: Krāslavas rajonā Celsija grādus uh uzsniga sniegs,
SfSalS^šSLā^ tikko sākta, piezīmē Cīņa. ja. Katastrofāls stāvoklis ir tie-
y^ n^^ot :Pubnčēt.^4 rāda šādu ainu .M»^ un kartupeļu ziņā. i
miinkto vadoņiem nedz ari sar- fli tikar četrus heKarus g^^j^ j^^^^^ ^^^^ oktobri): graudaugi pa Daudziem kolchoziem nav pat
S^^dS^'^ ]o dazreizj^m Jastavot Rudzīšos pļau-ra)joniem nopļauti no 63-90 puses no vajadzīgās lopbaribas. ;
SSciSLS proc, pēdējā vietā Balvu: ra^ Tas nozīmē, ka gaļas un piena
dibinātus šakanis, viņi nodod in-^^^ ^ _ ^ / Q0 41^ p^^^^
ct^tv/iioc vv,oin- iin viTctomō ^."^^^^^^ centra 4 na nesa . gjg attēlojums parāda, kāds na daļā iem 50 proc, bet skāb- Rigaš laikraksti asi uzbrūk kol-
tī^ZoBiS^ stāvot jau gandriz chaoss valda koldhožos, kur lie^ barības no 11-^9. proc. un tikai'choziem. jo tie kavējoties saknes
aaroa veicējiem. ^ ^ mēnesi. Traktoriem tvīkstot re- platības visu kultūru neno- Ludzas rajonā esot 40 proc.; No Un kartupeļus pārdot valstij, bet
Brīvo valstu pretizlūkošanas ze daļu, bet neviens nepa^ vāktas.: kur labība negatava un cukuri)ietēm novākts no 0-9 daudzi gan pārdodot tirgos, kur
aģentamir^gruts.uzdevumsat līdzot t^^ sameklēt, npzi^ā- ļaudis, apziņoti ka ražu neno^ proc, bet tris ŗrajonos no 14-^2 cenas esot augstākas,/kā Ciņa klāt SOS liehski maskētos ķomū- jiem iesēta^ t^^^^^ Tas
nīstu organizatonis. Tomēr daži chozamechanizātori 38 proc Un tikai divos rajo^norāda> ka šo ražojumu plaši
ļO-emļa pasaules revoliicy^^ strādāt, ari naktis, ; p^r kartupeļu novākšanas slit nos 58 proc Ziemāji iesēti no triJkst.
- strukton, ir vai nu atklāti, vai jo samaksa nar darbu neesot sa- : '^^^^^^ : -..^ ' ■ ■ /.,
vienkārši :dezertējusi. To Kreņir ņemta jau no maija, lis nebija paredzējis, tād^ ar\; Uz lielā sala nakti 15. oktobri 1959. g.ma'ja rīkojumu paziņoja, kolcliozos bija novākts visai maz ka uz priel^šu instriktorus pār- vien kartupeļu, bet arī cukur-
baudīs „kohtrolinspektori".
: UTVIEgI TREJDEVIŅAS ZEM
biešu. Ciņa 14. oktobrī raksta, ka Liepājas rajonā 12 kolchozos uz 10. oktobri nemaz neesot cukurbietēm ķērušies - klāt. Līdz sala dienām,.. protams, nekas liels nebija paspēts. Arī šī rajo-
Latviešu tēlnieces Režijas Liel-manes 2 darbi bija izstādīti Velsas nacionālajā eistedfp^, Tla-netlijā, kur guva izcilu ievērību. Portretu Ķrisilīne, vienīgo no tēlriieku daŗbieni, reproducēja sarīkojuma programmā. Velsas lietii^ mi^stra sēra .Džo^efa Kīsa dzīvesbiedre vēlējās šo skulptīiru nopirkt, bet tā nebija don^ta pārdošanai.
z^^/-Ar':-;■■/■•,.
Izcilais aļģu pētnieks Dr. ŗer. nat.. Pil. Dr. h.c Heinrichs Sku-
ja kļuvis 70 g. vecs. ī^igā viņš bi- 35 jūdzes no Bermudas, • kur
ja ārkārtas profesors Latvijas Mens ir 200 pēdu dziļš.. šī sala
universitātē, bet tagad ir ārkār- stāv uz 4 kājām ar alumīnija
tas profesors un jauno zinatnie- balstiem. Kājas okeāna dibenā
ķu apmācītājs-Upsalasuhive^^^ novietotas li? veca krātera. M.
tātē, Zviedrijā Avotiņš ir inženieris uii pārzina
.. X / /v dažādus apa^ļsussālsūdfens pār-
„Es strādāju Atlantijas okeānā vēršanai par saldūdeni, laika ap-
: uz; mākslīgias salas, kas ierīkota stāķļu noteikšanai u.. c pētīju-
par baži; dažādiem okeāna pētī- miem. Salā ir 6 darbinieki, kam
jumiem," ,—. tā Amerikas Balss katrain 4 nedēļas pēc kārtas izo-
raidījumā no Vašingtonas y uz lētiem jāpavada Atlantijas okea-
okupēto Latviju šajās dienās tei- nā, pēc kam dod 1 nedēļu brīvV
ca Modris Avotiņš. Sala atrodas dienas Bermudā.
Jums derētu vairāk zināt par daudzajām veselības iestādēm, kas jums vai jūsu ģimenei sniedz palīdzību. Ieteicam jums izgriezt šo'. sludinājumu un to uzglabāt, jo vajad^as ga-: dījumā tas noderēs.
ZOBĀRSTNIECĪBAS ©IENESTS Departamenta zobārstniecības nofeļai pakļautas šādas nozares/ /
ffi Zobārstniecības pakalpojumi Ontarip psi- . chiatriškās slimnīcās un Centrālajā zobārstniecības laboratorijā. Iekārtoti zobārstniecības kabineti dzelzce-ļu vagonos> kas apkalpo skolas apgabalos ārpus centriem. '
Zobu ārstēšana bērniem pie vietējām veselības pārvaldēm.
liABORATORIJAS : / -
Te darbs tiek veltīts bakterioloģiskai pārbau-' dei, lai pasargātu no lipīgām slimībām. Ļoti svarīga ir bakterioloģiskā pārbaude pienam un piena produktiem, kā arī uzturam lietpja-mam iidenim. / / .
MEBICĪNĪSKĀ STATISTIKA ^ ^^/ ^' Šī nodaļa kārto statistiku par visu Ve^elīļ?as depaltamenta darbību .kā ari 'veip plānpšanās darbus speciālos gadījumos- -
MĀSU DIENESTS ^. ļ
šīs nodaļas galvenais uzdevums ir palīdzēt veselības pārvaldēm uz vietām iekārtot un vadīt māsu dienestu.
ĢRUTNIECIIBJA & BĒRNfJ^EŠELlBA Šīs nodaļas uzdevums ir raudzīties par grūti-
iLatvieiu nepiekāpība.civilā,im , militāra lauks.
ACULIECINIEKA ATMIŅAS. PAR STĀVOKLI PIRMS ■ ■ EURZEMES CIETOKŠŅA KEIŠANAS. ;,
zāciju, kuras uzdevums ir, pārņemt Latvijas tautas interešu pārstāvniecību un latviešu lietas kārtošanu, un tas jādara ātri, lai aizsteigtos priekšā tiem jatviešu nogrupējumiem, kuri bija pārāk pakalpīgi vāciešiem, kas steidzās nodibināt savu pārstāvniecību, mobilizējot pat bēgļus tādai lietai, ko vācieši jau bij^ zaudēju-
:ši;.v ;■■■■■;,:/■:■■/
: 20. fšībruārī Potsdama nodibināja Latvijas (Nacionālo Padomi, un il^acionālo Komiteju, \viehbalsīgi ievēlot ģen. R. Bangerski par Komitejas prezidentu. Latvieši prasīja, tai tiesības un pienāku/ mus ,kādi pirms 1940. ģ. 17. jūnija Latvijā bija'noteikti augstākajam pārvaldes orgānam. Vācieši ĻNK atļāva nodibināt, bet negribēja atzīt tās pilnvaTas, kādas tai bija piešķirtas no latviešu pārstāvjiem..
Nacionālā komiteja, lai gan nepilnā sastāvā, tomēr 10. martā ieradās Liepāj ā, lai Kurzemē uz latviešu zemes iesāktu savu darbu lin^ pārņemtu VācU civilo pārvaldi. Vācieši stingri pretojās latviešu nodomam un Komitejas prezidentam un Komitejas atse-, Višķiem locekļiem iznāca nepārtrauktas asas/sarunas ar' vācu pilnvaroto ģenerāli Berendu.-ka arī ar vācu civilo un kara iestāžu darbiniekiem. Tomēr panāca arī dažus atvieglojumus latviešu karavīru uņ bēgļu labā. Tā organizēja lauku . apsēšanu. Ģen. Ŗ. Bangers^ kopā ar vispārējo lietu ģenerālsekretāru J. Mieži 5. aprīlī aizbrauca atpakaļ uz Vāciju^ lai protestētu Vācijas vaļībai par to, ka vācu pilnv. ģen. Berends ar saviem aeLšdņiem
1944, g., boļševikiem otrreiz okupējot Latvijas apgabalus, sā-kās liels, posts latviešu tautai. Latviešu Pašpārvalde un daudzie pašaizliedzīgie dai^binieki darīja visu iespējamo šī .posta mazināšanai, bet vācieši arvien vairāk ierobežoja viņu darbību. 27. septembrī pašpārvaldes darbību apturēja pilnīgi un 11. bktdbrī tai lika ierasties \. Berlīnē; Zemes pašpāi'valde tomēr atzina, ka nav atbrīvojusies no pienākuma aizstāvēt latviešu tautas intereses, tāpēc, tās atsevišķi locekļi darbojās- bēgļu im Kurzemē palikušo labā. Kurzemē palika arī daļa pašpārvaldes un Tautas Palīdzības darbinieku, Imri ar lielu, uzupurēšanos palīdzēja mazināt tautas postu. Kurzemē tanī laikā ieplūda apm. 250.000 bēgļu npch tām Latvijas daļām,
Zemes pašpārvalde vēl pēc ^1944. g 27. sept. apgaismoja vairākos iesniegumos. Austrumu apgabala rdchsministram, - kā ari Lielvācijas: pārlieta to tatvijas valsts tiesiskā Stāvokļa jautājumu, kāds radies pēc 1940. g. 17. jūnija. Tā aizstāvēja latviešu viedokli .šinī lietā.: Ari latviešu leģiona ģenerālinsp. R. Bangerskis vairākos iesniegumos savai priekšniecībai bija aizrādījis, ka Latvijas atbrīvošana un iLatVijas valsts atjaunošana ir viem'ģais: mērķis, par ko latviešu karavīri: cīnās. Garākās apsprie-: dēs, kurās- ailī es piedalījos, karavīru, saimniecisko un politisko organizāciju pašpārvaldes pārstāvji nolēma, ka pienācis laiks dibimt latviešu
valdībām novērst un atklāt saslimšanas gadīl- nječu, kā a.ri: zīdaiņu im skolas vecuma bērņui jumus ar lipīgām slimībām. veselību '
■ veselības punkti
Veselības punkti ir pilsētu un laulm pašvaldību iestādījums, kaš pašvaldībām dod iespēju efektīvāk izveidot veselības dienestu, šie punkti darbojas vietējās veselības pārvaldēs uzraudzībā, kas savukārt izrauga vajadzīgo! personālu, kā: ārstus, māsas, veterinārārstus, sanitāros inspektorus un biroja darbiniekus^
ijPGABALŪ- SANITĀRĀ pārziņa . Šī nodaļa pārzina sanitāro kontroli, iraugoties.
GARĀ VĀJO APKALPE // v •
Šī nodaļa pārzina garā vājo slimmcas un attiecīgās skolas, kas iekārtotas pie slimnīcām garā vājo un atpalikušo bērnu apmācībām.
TUBERSUIiOZES APKAROŠANA Tuberkulozes nodaļai laimīgā kārtā ir izdevies izkārtot tuberkulozes apkarošanu. Tā kā ir uzņēmīgi cilvēki, kas tīri no briva prāta ar valdības atbalstu ir snieguši liPlu palīdzību.
lai pārtika, piens un piena produkti, atpūtfasi reizē ir nodrošināta TB slimnīcu uzturēšana,
kā ari jaunu slimnīcu celšana. Līdz ar to rentgens ir viens no galvenajiem palīgiem tuberkulozes atklāšanai valdība ir iekārtojusi autobusus, kas piebrauc uz vietām izdarīt rentgena pārbaudes.
REHABILITĀCIJA . .
Kā viena no jaunākajām nodaļām ir RehabV litācijas nodaļa, kas saziņā ar pārējām departamenta nodaļām rūpējas par tiem. kas atbri» veselīgi apstākļi, lai būtu iespējama medic^^ voti no garā vājo vai TB slimnīcām, ja tiem niskā apkalpe un palīdzība. ; ' būtu vajadzīgs kāds atbalsts.
vietās. Uzturam lietojamais ūdens, kā arī ap^ stakli skolās un publiskās ēdnīcās atbilstu sa< 'nitāriem noteikumiem. ' /
INFmMĀCIJA & PUBLĪCITĀTE . Tiek gādāts par to, lai, cik vien iespējams, visi Ontario iedrivotāji tiktu sīki informēti par veselības dienestu.
INDUSTRIĀLĀ HIGIĒNA Šī nodaļa gādā par to, lai darba vietās būtu»
LIPĪGO .SLIMĪBU KONTROLE Departamenta epidēmiskā nodaļa palīdz paš'
nepareizi \ tulko Komitejai pie^^ Latvieši Kurzemē, ilgojās pēc šķirtās pilnvaras latviešu lietu latviešu nacionālās valdības jeb kārtošanai. Par saviem vietnie- vadības, ši bija visas tautas/vē-kiem Kurzemē ģen. Ŗ.- Banger- Iešanās 14. un 15. martā, apmek-skis atstāja jNacionālajā kOmite- lejot kopā ar ģen.. Bangerski lat-jā mani un leģiona ģenerālin- viešu karavīrus frontē, sarunās špektora štābā — plkv. ^smani. ar ^v^^^^ atsevišķiem Tūliņ pēc tam uz Vāciju aizbraU- karavīriem izskanēja tikai viena ca arī ģen. Berends, savā vietā doma, ka karavīri stingri stāv atstājot SS galvenās pārvaldes par savu zemi, par tautu, par sakara, virsnieku ģenerāli MuUe- mīļo Latviju. Vienkāršos vārdOs ru. : : : viņi. izteica airī ticību uzvarai pār
LNK savu darbību faktiski ar boļševismu un ticēja, ka pašauto bija izbeiguši, bet atsevišķie le uh rietumu sabiedrotie izpra-Komitejas locekļi vienojās to- tīs jlņu izmisuma pilno . cīņu : mēr nepārtraukt darboties lat> par: latviešu tautas godu un bri-viešu labā un turpināt izveidot vību, sagādājot viņiem iespējas savu resoru organizatorisko uz- kara noslēgumā palikt rietumu būvi un personālo sastāvU. pēc valsts aizsardzībā uz Latvijas ze-"Latvijas brīvvalsts parauga, un mes. Uz ik ^oļa dzirdējām Sā-šs ciešā sadarbībā ar ģenerāl- kām, — viņus nebaida nāve. viņi prokuroru T. Zvejnieku uh pārē- tic. ka viņu asinis un ciešanas jiem Komitejas locekļiem uzma- pavērs ceļu iļz tautas laimi — hīģi iesākām priekšdarbus Kur- /Latvijas brīv^^^^ zemes Tautas Padomes orgaiii-. 17. martā Iņepājā. sapulcējās zēšahai. / • lauku un pilsētu pašv^dību uh
.suverenitātes atjamknai: g!drS" ■ ^^1^.^™^°^^.=
Diedribu un saimmecisko orgāni-
Par Latvijas suverenitātes at- zāciju pārstāvji, — vienu vārdu jaunošanu jau diskutēja vairā- sakot, pārstāvji no visas Ķurze-kās šaurākās apspriedēs gan po- mes. Piedalījās ari vācu pilnva-lītisko, saimniecisko, karavīru, rotais ģen.Berends ar saviem pa-Tautas Palīdzības un sabiedris- vadoņiem. Lauku delegātu tēlo-ko darbinieku aprindās. Jau tā aina mūs, latviešus, satrieca, 1944. ģ. Latvijas Centrālās pado- jb daudzi nenoslēpa patiesību .meš vadītāji bīskaps J. Rancāns, par vācu patvarībām un latvie-
Dr. P. Kahiiņš un ģenerālis V. šu interešu neievērošanu. Nāko-- .
Tepfers apmeklēja mani lauk- šajā dienā ģen. Berends pārme-' Zvejnieku un majoru Stīpnieku vot otrreizējo boļševiku okupā-
saimn. direkcijā, izteikdamies ta LNK prezidentam un tās at- izbraucām cauri Kurzemei uz ciju. Aprīļa mēneša beigās un, 1. darbinieki atzina, kapieiScis
par latviešu brivības un Latvijas sevišķiern locekļiem sacelšanās Talsiem un Ventgr>^li,imr satika- maijā "apmeklēju atkal Ventspi- laiks aktīvi un atklāti Uzstāties
suvērēmtātes atjaunošanu.Tāpat organizēšanu pret vāciešiemrinies iepriekš izziņotās sanāk- li. Tur bija sapulcējušies Augs- par Latvijas suverenitātes atiau-
aķtīvāku rīcību šinī' jautājumā, kas viņam ļ)utu jāapspiež ar va- smēs ar vietējiem: la.uku un bēg- kurzemes pašvaldību, lauksa^ nošahu. Kalpakieši Kurzemē iau
kaut ari uzmanīgi, ieteica: ari ni, bet pagaidām to nedarīšot, ļu^^p^^^ ari ar polī'- biedrību, un citu organizāciju agrāk bija pilnvarojuši kaut
citas latviešu brīvības cīnītāju /vienīgi izsakot brīdinājumu da- tisko partiju darbiniekiem. Sa* pārstāvji; Pārrunājām slēgtā Bulli, kapt. A. Skreberu un re^
grupaS; un atsevišķo politisko žiem^^K^ locekļiem —/bi- runās a,r atsevišķiem darbiniē- grupā Kurzemes Tautas pado- daktoru A. KrOdeni aktīvi dar
partiju darbinieM, ka froņ- ja domāts man. Pēc tam ģen. kiem pamazām veidojās priekš- mes sasaukšanas praktiskās ie- boties . un sastādīt iniciatoru
tes cīnītāju pārstāvji. Boļševji^ Bahgerskim un man izcēlās ļoti darbi Latvijas suverenitātes at- spējas, un atpakaļ ceļā Kuldīgā: grupu. Liepājā 3. maijā sapulcē-
kiem par jaunu okupējot Latvi- asa. vārdu maina ar ģ^^^^ jaunošanai, 29. martā, apmeklē- un Aizputē ar atsevišķiem apriņ- jās ari latviešu korporāciju P!K»
jūi latviešu poUtiskiodarlpiniekirendU, kurā ie^^ visu komi- jpt drāšu/fabriku Liepājā, kurā ķupasvalcH^ pārstāvji, vienbalsīgi nobalsojot
izklīda, vienu daļu vācieši apcie- teju,/bet kas stiprināja mūsu darbi, tanī laikā noritēj pilnā p^u. Satikos ar višu latviešu aktīvi piedalīties Tautas Pado-
tināja un daži neparādīja aktī- gribu tālākai cīņai, jo ari lauku gaitā, sarunās ar strādnieku pār- politisko partiju pārstāvjiem, mes dibināšanā uņ darbā sūtot
vāku interesi, un pagaidu valdi- delegāti bija pateikuši savu lat- stāvjiem un ar strādniekiem gu- ari ar kādu soc. dem. bijušu sa- tanl:3 pārstāvjus, kas turpmākā
bas organizēšanas darbs bija visko «viedokli ^turpmākajam yu pārliecību, ka fabrikas strād- eimas deputātu, ķuŗi apsolīja sanmu rezultātā tika pieņemts jāuzņemas tiem, kas atra(^ uz darbam; No 23-^^ '
Latvijas zemes Kurzemē. kopā ar ģenerālprbtoom T. yas Latvijas mi nevēlās piedzī- darbā un pagaidu valdībā. ^Turpinājums sekos)
Parliament Buildings, Toronto, Ontario. Honourable Matthew B. I>ymond, M.D., Minister
2. maijā latviešu sabiedriskie
I:'
sūtīt arī tieši
Latviešu preses biedrības cen- pelnus ar trjmļ trālā valde, sekojot literātu ie- Tai ziedot sa\ rosmēm par trimdas tautas bal- laipni lūgti tai vas sagādāšanu rakstniekam Pē- pasaulē. LPfi terimĒrmanim viņa 70 mūža ga- tīs ziedojuniu du mijā, griežas pie sabiedrības viem biedriem ļ ar šādu aicinājumu: ^ viešu centros
Pienācis atkal bridis, kad bū- taM nākt tu jāparāda pienācīgs godinār dā, Austrālijā •jums mūsu r^stniecības druvas kluba valdi Z) kopējam, kā darbs vairāk neka PBN kluba lat^ 50 gados kupli sazarojis un atr Savas ārt balsojies visplašākās rakstnieci»- ■ 'bas cienītāju un tautas aprindās. Katram, kam tuvi mūsu rakstniecības likteņi, tuvs ari Pētera Ērmaņa vārds un viņa darbs, kas ieguldīts rakstnieku un viņu darbu popularizēšanā un pētīšanā uņ tāpat viņa paša sniegumi, do- Jaunā Gj kumentēti esejās, apcerēs, krlU- daudzi pārruiii • kās, prozā un dzejā..
Pēteris Ērmariis trimdā ir mū- jautājums Jai su rakstniecības sirdsapziņa, un jiem, kas nend uz viņu allaž gājušas mūsu do- nuši daudz vi mas, kad kaut kas jāatceras, jā- skaitot pavii novērtē vai jārod pareizais vie- Usma propaģc doklis. Viņš mums palīdzējis un žurnāla noij tikt pie daudzu rakstnieku kopo- daktora piezīi tiem rakstiem, sniedzis atmiņas ša atbilde, kg par vairākām rakstnieku paau- citu jautāji dzēm, cēlis gaismā aizmirstas turpināsies, pc dzīves un literātus un palīdzējis pēc?" Piem.: radošajiem autoriem dziļāk ieiet n-rā redaktorļ tautā. Izredzēts savam darbam, raksta par viņš to veicis ar nesavtīgu aiz- Jaunatnes s\ rautību, kas pelnī apbrīnu. (to jau pirr
Tāpēc, tuvojoties rakstnieka 70 Dr. E. Uper gadu mijai nāk. gada 2. februāri, lidz kā' bēr LPB centrālā valde aicina sabi&- muižas brūžij drību godināt Pētera Ērmaņa no- zāciju ziedu
Dr. P. Vasai
24. novembri' Toronto konccrt apvienības
11
Iepriekš nesagatavotam un nebrīdinātam apmeklētājam pirmo reizi ienākot stikla gleznotāja darbnīcā, patiešām var likties, ka tas atrodas mistiskajā viduslaiku alķīmiķa laboratorijā, kur meklē brīnumaino laimes aicme-rii, bet neradā mākslas darbus. Tikai pēc brīža, acīm aprodot un ielīikpjoties. tuvāk, atklājas, Icā tad stikla gleznotāji strādā, kādēļ darba telpā valda tāda neparasta, mistiska noskaņa un tik daudz ķīmijas! Stikla. gleznotājs glezno logu gleznas kā ar otu un lipašām krāsām, tā ari ļoti uzmanīgi un rūpīgi saliek un sa-komponē lielākus un mazākus koši krāsaina stikla gsibalus harmoniskā mozaikā.
Nevienai citai mākslas.nozarei nav iespējams operēt ar tik briljantu un elementāru krāsu, kā vien stikla glezniecībai. Līdz ar to, ja mēs pielietojam krāsainu stiklu, tā, krāsas ir. primārā un galvenā apsveramā vērtība.
Košai krāsai piemīt spēja skatītāju sajūsmināt. Ar to tomēr nepietiek: logam jābūt ari ierosinošam. Krāsa spēj iejūsmināt un iedvesmot gluži tāpat, kā skar ņa mūzikā. Mirdzošais, harmoniskais logu kolorits ar, savi^ īpatnējo atmosfairu atraisa un modina emocijas gaismas piesta-rotā telpā. Tāpēc ari krāsainos logus visvairāk 'sastopam bazm-cās,. kur tādā kārtā iespējams panākt lielāku svētsvinīgumu un
iejūsmu.
Krāsainam logam nepiecieša-nna gaisma. Tikai gaismā tas
dzīvo un til varavīkšņu vizējums jaļ viena IļelisP vllcibu. Ķrļ ar to piemi! jas un ror
Paraugotiļ demajā pU jas, ka sti uzskatāms vēka izgaU nav kristallļ tik tuvs ūc Tādēļ ari raksturā zaigojošiemļ sienas pelēļ šī savc mēs saucat pazīstama pleci tūkst kultūras
Neskatotiļ ; jumu, logle ka daudz, 4. gadsimti sākuši p^ Dienvideirc vecākais pj nām saglaļ (šeri-les gabali). AI glezniecīl sākuši pieļ dažus nelļ iecemehtējļ
tija ģipsi, meņu imit •Ķdi patļ pirmie lo^ tino arabļ to, ka/loi
/.ļ