Tregdiea, 1962. g. U. novembri, m. m.
Pēc pimiā pasaules kara vācu 1942. gada ofensīvā vācu armi- mūnisma verdabā. Bet šis pats
ģenerālštābs organizēja sarkano ja ieguva territorlāU lielāku pla- ģenerālis Maršals ir atbildīgs
armiju un vadīja ļtās apmācību, tibu kā 1941. gatm, bet gūstek- par iedzi^tāju skaita ziņa pa-
Daudzi no otrā pasaules kara ņu skaits bija gaužām niecīgs, saules lielākās valsts—Ķīnas
redzamākiem sarkanannijas va- Dzeltenais fazāns ar savu ricibu nonākšanu komunisma vara.
doņiem savu militāro izģlītiibu ir bija. padarijis sarkananniju Ciem-jamais ģenerālis bija vajš
guvuši vācu kara akadēmijā. par Icaujas spējīgu, jo sarkanar- politiķis.
Reichsvēra organizētājs un tā mietira palika tikai divas izejas: Kas gan notiefe šodien?
pirmais vadītājs ģenerālpulkve- puslīdz droša bada nāve gūstek- Austrumi uzbfiak, netumi aiz-
dis foh sktts bija šīs lietas iero- ņu nometnē, jeb cīņa līdz bet stāvās.
sinātājs un realizētājs. Viņš do- dzamam ar izredzēm tomēr sar Karš — vai nu tas butu kar-
māja realizēt Bismarka ideju - glābt savu dzīvību. Viņš izvēlē- stais, vai aukstais - ir tikpat
nesaraujamu Vācijas un Krievi- jivs pēdējo. vecs kā cilvēce. Vācu kara zmat-
jas draudzību uh ieroču brālību^ ' Tie paši ci^edzīvotāji, kas nes vatHtājs ģenerāla Klauzevi-
Sekta domāšanā bija vibns ap- gadu iepriekš vācu karavīrus sa- ca doma - karš ir cilvēces ele-
lams punkts: Biimarka ideja āfe. gaidīja ar sālsmaizi, pārvērtās ments - Kdz šim nav nogāzta,
tiecās uz ķeizarisko Vāciju un par sarkano partizāniem vai to iJr
Krieviju Ar komunistisko Krie- aktīviem atbalstītājiem. Par vislielāko ačgārnību, kas
viju Bismarks, laikam, gan ne- Piepil(Hjās lieku reizi pašu vā- notikusi komunisma sirdī Krem-
būtu vēlējies ielaisties jebkādā ciešu vecais teiciens: ko vācu U, būtu uzskatāma tā saiMā.
darījumā, par ieroču brālību ne- kara^rs ar savām asiium iekar Staļina nokronēšana.
maz nerunājot ! ' īo, vācu politiķis ar savu muļķī- Tētiņu noloronēja par to, ka
šīB ačgārm-bas sekas vācieši bu pazaudē. tas bija atļāvies likt nošaut da-
sāpīgi izjuta otrā pasaules kaja 1944. gadāvuzsāktā, tā sauktā žus desmit tūkstošus .partijas
laika. " ■■■ Vlasova armijas organizēšana biedru, kas patiesā bija vienī-
Padomju Savienības smago^^n^ 3 gadus par vēlu. Ja tā bū. .gaiš vērMg^ darbs, ko. Josifs
rūpniecību uzbūvēja tjHiciiJUM/uj angļu, vācu un citu rietumu zemju; inženieri, pie ķam šīs rūpniecības izbūvē tika ieguldīti, arī ievērojami rietumu zemju kapitā-
būtu tikuši
af viņu zeme pasaules lielāko
Ka tieši MomjuSaviembas karu uzvarēja Patiesībā smagā iiipniecība šodi^ it lielā, retājs bija tikai viens -kais drauds
par to nevar šaubīties.
Pēc TO^ just, k^ komū-
Kremli uz Belgradi nepārtrauk- nisms atzīst tikai spēku. ; ;
tu uzsākta savlaicīgi, paši krievi izdarīja savā valdīšanas laikā, jo
99,99 .proc. no šiem nošautiem taču neko' citni nebij a pelnījuši, būdami tādi paši slepkavas kā tētiņš;
30 miljoni citu noslepkavoto nokronēšanas runā netika, pieminēti.'
Pasaule vēl nav aizmirsusi, ka Staļina-nokronēšanu izdarija Jo-sifa labā roka Ņikita Ohniščevs.
ieperinājušos ļaumfinu. : ■
Pēc otrā pasaules kara amesi-kāņi i&čgāmi domāja, ka viņi ir
uzva-Pad.
brīvajai pasaulei, Savienība.
ti plūst līdz Šai dienai ASV dolāru miljoni un haŗamater^^ Domāju, ka nevajaga būt pra^ vietim, lai pateiktu, ķa nopietnai konflikta gadījuihā štaiļ) rie-tumiem un austruniiem ASV izbaudīs šis ačgārnās rīcības sekas; kad pret viņām: vērsīsies pašu dotie ieroči. f
Nostāša^^ rietuņiu puse, ari pēdējo U2!varas gadījumā, Tito sagādātu neizbēgamu boja eju... ■ O^^ ķaŗa sākumā
Staļiiia vērīgākais sabiedrotais ļjijal- cik ačgārni a^
Jā ņiēs atceramies Ļeņina
Kaŗiš Koreja deva iespēju pa- teicienu: pastāv divas patiesības,
radīt. pasaulei komunisma īsto — komīinistiskā un buržuāzislsā,
seju, bet šo izdevību neizmanto- — tad ir skaidrs, ka ačgārnība
ja. ' ^ ir koniūnišma nmcības pirni
: Ģ^erāļa^ Maršala plāns izglā- punkts.
ba brī-nbā palikušo Eliropu no Laiks brīvajai pasaulei atvērt galīga saimnieciska sat^^
un līdz ar to no nonākšanas ko* n. Ij.
ja jautājumu vakaru, ka arī dar žus kursus.
šinī laikā kā skolotājā darbo-
šogad p^et 100 gadu kopš iLazdorias draudzes mācītāja' Jā-
Maušītos---paši vācieši; Bez ___ ^
sabiedrotā Josifa impērija būtu du kopš viņa nāves. Daži Lazdo- ķesteris KSr^ētersonš sen: beigusi pastāvēt, un pasaule ņas^d^ kas todāja kori piedaloties
šo to nebūtu komūnīsma^p^^^^
lēmas. ^ ■ 1^^ un garīgos sarikojumos Lazdb-
Vēlākie notikumi; rādīja, ka Jānis Ermanis Lazdona bija skolotājs bija piebat
Berlīnes - Maskavas draudzībai pirmais mācītājs - latvietis. Viņš dzens Jānis Avens arī Tērbatā izirstot, vācu ofensīvas pirmajos dzimis 1B62; gada 22. oktobrī^ g^^^ ļ^^^ kā mācīl
mēnešosil941. gadā vācu anm^^^^
jai padevās vairāki miljoni sar- batas universitāti beidzis 1891, g., j^gj^ tas piebaldzēnu izlbk ķanārmiešu. Tā bija; labākā lie- bet no 1893; gada līdz: 1907.; ga- gnes' dēļ: Uz māc. Ermana ieros-cība, ka sarfeanarmija negribēja dam biļjis mācītājs l-^m^ m Avehs mč}^^ cīnīties par:Staļinu, šp miljonu draudzē, pēc tam Krmuildā. Jau j^^^- ;^ pirmajos gados an padošanos varētu nosaukt par ar pirmo darbības gadu mācītājs radīja; kluso revolūciju sarkaiiarmijā. Ermaņiš^^L ^nodibināja ^
Komunisms un krievu tauta bezmaksas bibliotēkas biedrību ^^9^- S^^" Lazdonā kā
nav viens un tas pats. ; lin draudzes iesvētanio ēkā
draudzes ārsts darbojās Jēkabs Alksnis, vēlākais profesors, kuru iesauca japāņu karā.: četrus' gadus tomēr Alksnis darbojās Laz-
■'.tionā.-■
: inirpu Vai atceļā^^^^n^ darbiem, ko ar li^u J-azdonas;pagasta tiešas priekš^
jaunie māksUnieki mēdz le- patiku un interesi aplūko Brise-^?^^^^^ gadus bija Mārtiņš Kļa-griezties Briselē, lai rāditu sar Ies lielie un mazie gleznotāji un an konr
vus dariJiis zemes ļaudīm, gleznu cienītāji. r venta loceklis. Mac. Ermanis bie-
kur atradušies dau^ lielo glež- Par savu darbu veidu un glez- apmeklēja Kļaviņu Pagalmiņu notājii šūpuļi. ':: nānl māksliniece izsakās, ka vi.^ mājas, jpKļaviņš jaunības die-
lankā ņo:i2. iidz Ž4;^^^o^^ procesos ar
Briselē savas gleznas izstādīja ba un droši Uzticas savam rad^^ donas muižas īpašmekiemmicie-latviešu > māksliniece ļidija ^ajam garam. Viņai nefesotvi# ^ā tiesas priekšsē-
Dombrovska. Vina dzimusi Biga, rējās programmas, nedz ari n kur pavadījusi savu bērnību un teikta temata, kādu aisev%u
beigusi vidusskolu..Kā daudzi ci- darbu sākot: Liekot kompozīcijā bebros, lai noskatītos un bnd^ ti lai^ši. ari Lid|a Db vfeijas .abstraktos ele-^^P^:^^* %sasta locekļus. Ko.
ka, kopā ar saviem vecākiem, mentus — nonāk pie formas/kas citiem Cēsu al)riņķa
1944: g. rudeni atstājusi Latviju ska^ dari)a rezultātā - ^glez- priekšsēžiem viņš iz(^ieta 6 mē-un devusies bē^: gaitās uz Vāci- nā. Mākslas kritiķi; savās recenr^^^"^^^?^^^'^^^"^^^^^^^^ :jū; Tālākais ceļš svešumā viņu idjās to apzīniējuši
noveda ,I5ānijā,^^<K^ 7 19; gadsimta beigās Lazdonas
kur viņa iepazīsi daudz jaunatnes,
dejo dzives biedru im kļūsi dā- Le Sbir, jstarp citņ; a*zī^^ ^a^as mācījās Krievijā. Kad vasa^ ņu iiiženieŗaLafsena kundze: māksliniece lidijaīJombrovs^
'jaunajā ^īves vietā lilijai savus darbus: veidojusi ar lielu ni un studenti pārradās Dbmbrovškai rodas :i kas tiem piešķir spilgtu Eriiianiš prata, tOs'izmantot jaU^
not iecerētās ilgas pjēc gležniebī- vitalitāti. Kādam darbam pievie- *āij^^
m IZNĀCIS
DAUGAVAS VANAGU
Daugavas
/-■r:;-:, :■: .;v^V-:;:.-.;.3.(9.) GADS,
valdes uzdevumā iMcKi D. V. apvienība M Atlikums d! V. paUdalbas darbam.
Saturā — uzņēmimii nd Daugavas Vā^^ KALENDĀRS mBCJAMS VISĀS ^W APVIENĪBĀS UN KOPĀS. ,
V. Dārziņa -- a)0 latviešu tautas dziesmas I-IV a ~ 200 latviešu tautas dziesmas H d ..
it
— Sonafca No 2
— Treludes
— Sonatina G
Klavierēm.....
13.dO
$2.50 12.00 $2.50 $2.50 12.50 $1.50 Ķ2M
nM
$2 JO
— Spēlējiet pirkstiņi I-n klavierSm .......-..: $2.50
- .25 latviešu tautas da. apstrfidftjumi $ 150
— Mazās Slitas
— Divas Prelūdōs Q
— Tiade de Preludes Trittico Barbaro
$2.50 $0.78 $159 $5.0^
Pamēģiniet Paarl Misscateļ — vienreizējs aromāts un delikāts ^aldenums pārliecina, ķa tas piederas katram gadījumam. Nogaršojiet glāzi/maiga uh labi riostāvējūsos Paarl Tlawny Port — vienalga, ar vai bez uzkožamiem: Izmēģiniet arī lielisko veco vīnu Paari
V. Dārziņa Spnāta I
E. Dārziņa - Melanchollskaiš valsis kSavlergm ........
Jēkabs Poruks - Es dziesmu meklēju I ................:.......„.
Valdemārs Oaoliņg -^Sarmotai dvēselei — solo da.....:...
A. JurjSna --Kantāte v,....:,.....,„...............,..;:..'..;
" — Lūgšana un K Dārziņa Rezā^aclja
" — Jel neval(ž E. Melngailis -- Latviešu tautas dziesmas — solo balsij
ar klavieru pavadījumu..
DAUGAVAS VANAGU
123 HURON STREET, TORONTO, 2 • b, Ontario.' idzam neSu pasutinājumiem pa pastu pielikt 10 0 pasta
izdevnmiem.
$1.20 ^2.00
m s a
Neskatoties uz augstvērtīgo kvalitāti, šie importētie Paarl vīni maksā daudz lētāk nekā jums liekas. Nogaršojiet visus trid un izvēlaties Paarl vīnu,; kas garšo vis-
aizvien labākās kvalitātes.
■ 'vīni-:
; ^. VĒSllJLE ĻA;N0 angmjas^^^^.^^^^^.^^^'-^^.^^
Britu. ārlietu ministrs lords tlamerikāniskā garā, mācītāji u.
Hjūmš runāja Lordu palātā par c, kas rakstīja līdzīgā garā vēs^
Kubas krizi Un briesmām, kas tules redakcijām ,studenti, kas
draudētu visai rietumu pasaulei rikoja gājienus ar antiamerikā-
no Kubā ierīkotās krievu bāzes, niskiem un komunistiem drau-
Kā vienmēr, viņa runa bija pār- dzīgiem saukļiem. Bet kronis vi^
domāta, loģiska un liecināja par sām bija Mozofija. Rassela ap-
pareizu, tālredzīgu politisko ap- mainīšanās telegrammām 'ar
stakļu vērtējumu. Tā rādīja, ka; Chruščevu un pēc itam izteiktais
britu ārlietu politika ir drošās, apgalvojums, ka cilvēce esot pa-
saprātīgās rokās: žēl tikai, kā rādā „dziļu pateicību Chņīšče.
lords Hjūms ne vienniēr var ie- vam par miera saglabāšanu —
turēt patstāvīgu, saviem prinči- pretēji amerikāņu ' militā^^
piem atbilstošu politiku, liet vi- mam". Sava pēdējā telegrammā
ņam ir jārēķinās ar citu kabi- Rassels pat nogāja tik tālu, ka
neta locekļu, savas partijas — un apgalvoja: viņš nezinot neviens
britu sabiedribas domām. Savā cita valstsvīra ,kurš būtu rīko-
runā viņš drusku uzbruka britu jies ar tādu cēlumu' uņ augstsir-
inteliģencei: pēdējai (un vispār dību ķā Chruščevs Kubas jautār britu sabiedrībai) vajagot sa^.jumā. Tautas reakcija nebija tik
prast, kas esot britu draugi uh labvēlīga pacifistiem: kāda vieri-
baš. 1952. ģ:v^ā iestājas ^Ķ^ , - v s 4 • h - t-? •
Uskā mākslas akadēmijā Kbpen- tre^' (Vēl nav nosaukuma). Kri- šu biedrība rīkoja vasarā teātra mani izveda no baznīcas un ie^ Lazdorois baznīcas 100 gadu ■ JJ®;. -}^^^ ^^Y^,^f?" karsa sieviete man teica ar sakur mācās pie šīs ze- tiķis piebUšt, ka tā ir visgodīgākā izrādi ar balli, kas bija vāji ap- spieda rol^ sarkanu: karogu, pastāvēšanas svētkos ©rmanis P^f;'^"'^^ sabiedrība _iz- sutumu, ka viņa ieteiktu polici^
nies ievērdjamīeni profesoriem atašanās; Kristeim īversēņa,:;^^;^ Jer- : Lielāko^^ d gensetia un Olava Rudes. Tai dija Dombrovska radījusi Ko-pašā laikā mācās ari tēlniecības' penhāgenā, savā darbnīcā, kur ■skolā pie prof. Ūtzpn-Prarifaiun: skaits caur logu ņesķaŗ namus,
apmeklē grafikas skolU; ne koku galotnes, tikai plašo de- palīgam, kas šīs ballēs dalībnie-
; šīs vispusīgās studijas un uz-'ibess 'telpu.: Dānijas, tāpat; M kiem mēģināja piesieties. Ņepi^ «ītība drīz vien dod panākunius, Lat\rajās, debess nav vienmēr piē- nu gadu pēc šīs Ķirsonu
kas izpaužas,jau pirinajpsdar-lie^^^^^ nepār- Jānis, Kļaviņu, Kārlis ar māsu muižas Svārpstu silā bet ceļā
seko traukto spīduinur bet šaiā debess Xiīeņi un citiem saņēnia Miīsu/u7-,q„i^^^^^
meklēta. Tanī pat laikā Vizuļu Kad Ermanis karoga nešanai jauniešiem pie altāra izdalīja mājās rikoja saimnieka balli, pretojās, to iespaidoja ar sitie- Jauno Derību ar pašrocīgu iear bezmaksas atspirdzinājumiem: ņiem. Pa Praulienas lielceļu Br- rakstu. \; Tā bija labi apmeklēta, bet tas mani veda garām baznīcai, bet: Ermanis dzīvoja neprecējies, nepatika vietējam apriņķa pr-ka ar draudzes locekļu protestu Sr- saimniecību vadīja viņa abas mā-
mani
Vasaras beigās kāda kazaku nodaļa bija novietota Praulienas
teikto priekšlikumu „apmainltv jāi vērst ugunsdzēsēju Šļūtenes
Kubas: bazi pret Turcijas bazi pret sēdētāju" demonstrācijām
(t, i. lai 'krievi atteiktos no sā- ielās! . . .Nav. slikts priekšli-
vas bāzes Kubā un amerikāņi no kums! .:. :
bāzes turcijā). Lords Hjūms Ai|gšnama loceklis lords
jautāja: ,,Vai mēs esam aizmir- Straņgs aizrādīja, ka ar nedaudz
_______^ _ «.«u«^po ^^^'^ ^ādēļ tika lerikota bāze izņēmumiem brit^
ce^u vērtējums bijis, ka viņš ir''^^t^j^^^^^^
sas. Viņš nav saticies ar kaimiņiem un tā laika draudzes lo-
bos vēl studiju laikā. Tam seko traukto spīdumu, bet šajā debess Lieni un citiem saņēma iuusu, ^ Saikavu sašauta kur kritis akadēmija^ stipendija^^^^-^^^^m visas iespējamās bet. i^^^^^ atstāt sotņiķš un divi kazaki Trešā
Lidija Dombrovska vār: doties: krāsu variācijās. Tldēļ ari māk> Vizuļus un vispār šo guberņu, dienā apkārtējo māju vīriešus studiju ceļojumos uz Grieķiju slinieces darbos vispirms uzkrīt Brīdinātājs bija Lazdonas māčī- salasīja, sasēja Die kopīgas vir-un Turciju. Pēc studiju beigšfi^krā^^ skaistā kompozīcija un t^tājsJāIlisBrma^
nas jaunā māksliniece ilgāku lai- kai tad formas, ko varam skatīt gadā Kirsons atgriezās Vizuļos, :ļēju Pīteri ElksMti Viņš bija kulEdku uzturas ItaUjā un-Pālī- v^^ bet 1919: gadā sarkanie viņu no-; labās attiecībās ar Snnam kas
zē, lai sīki; iepazīļtos un studētu Varbūt, ka gadiem paejot un šāva. Kļaviņu Liene saņēma gjujs^^^^^^ noveda uz Cesvaines vecmeistaru slavenos darbus. Tār savu māksliniecisko radīšanu ar- jāunsainmiecību Ķļaviņus. Kļa- dokteitu kur sasisto saglabā pat studiju nolūkos apceļo Spā- vien padziļinot, māksliniece pie- viņu Kārlis vēlāk nopirka Maz-; Citam tas nebūtu izdevies bet niju Un MarokU.; ^ vērsīsies arf citiem! gleznojumu kļaviņus,. bet viņu 1941. ;gada iz- Ermanis to šp§ja šī dartā dēļ
sevī noslēdzies. Ermanis rikojās kā bagāts muiMeks, varbūt an ķā latviešu bajārs. Brauca ar di' vām ābolainām ķēvēm, vasarā blakus jīiģtas, ziemā vienu otrai priekšā liktas. Sirdi viņš tomēr bija latvietis, kas griitā stundā
valstis
aprija, Austrumeiropas vienu pēc otras, un' tās špējfgas aizsargāties . . . Vai mēs -esam tik ātri:aizmirsuši tJn-gāriju un Austrumberiīnes valni?" ■ : '
Jāsaka, ka lorda Hjūma pār-ņeātteičās palīdzēt saviem tautas metumi britīi „intellektuāļiem" ir brāļiem. tiešām pamatoti. Tie bija profe-
O. k. sori, kas pieņēma rezolūciju an. ^ cilvēki Britanijā esot kļuvuši .AīisterisM" un staigājuši ap-
mā visai nožēlojamu stāvokli: nebija Ari šis pārmetums ir pamatots^ jo pat konservāttvi noskaņotās avīzēs izpaudās diezgan anti-amērikāriisks noskaņojums, un tika i^zteikti priekšlikumi par Kubas un Turcijas bažu „apmai-
Lords Morrisons teica, ka dau-
'[■ Māksliniece : savus dJarbūsiz-^ v^ '
stādījusi jau Dānijā, Zviedrijā^ gand 1905. ga^ā Ermanis 12 sāininie^
Vācijā, Parīzē un tagad viņu sa^ Vēlēsiiņ jaunajai: māksliniecei ķiem paaugstināja rentes par 10
'stoporn Briselē, Contempoi'ains tālāk ar panākuriii^ staigāt rubļieīn gadā. Tas izsauca mazu galerijā, 18 rue deimpital. : krā šai i^tādē m^lisnece iera-
Ermanim bija jāatstāj Lazdonas n^iācītāja vieta ^ 1907. gada Jur ģos viņš pārgāja uz Krimuldu; Gadu vēlāk Ermanis viesojās
izbrīnu un nepatiku. Itonajā La^^^ vina dierS
maija svētdienā sveši jaunieši Er- pojums bija ļaužu pārpndīts. "
F. E. GpMPtON of €ANADA L^^^ azīgi divi pārstāvji — kungi vai āsr! dāmas.
Oti^ valodas zanāsanaš nepied^amas. Intervijai lūdzu snranīt personāla vadītājam — 447-6801, Toronto.
kārt at. karogiem. Tas neesot Īstais ceļš, kā saglabāt mieru, bet gan drīzāk, kā izsaukt karu. Ari tas ir pareizs ieskats. Lords Morrisons kritizēja preses nostāju, aprakstot demonstrācijas, aiz kurām esot slēpušies komunistu, partija, . -gg.
notiks SESTDIEN, 1962. G. 17. |
ROYAL GONNAireHT ļ. Svinīgs aķfcs. Svētku runu teļ Vilis Hāzners lio Ņujorkas.
2. Koncerts. Dziedās apvi^nol diriģenti: L.AIb^tiņa un
3. Saviesīgs vakars pīkst. 8.30|
ieeja uz aktu un koncerta pret
'B Až;ĀP
itti s i'! š A-ņI
v-g R: A M,A
Darba laiks no pl »-B, sest
Izmantojiet
uz latviju saviem piederīgiem un DĪ
AR GAISA PASTU
Kungiem:
A-1 ..ļ Šveices cēltērauda; rokas pulksteiiis ļ mērotu ādas saiti, Lnailona trilco vTrJ 1 zīda kakla saite, 2 pari nailoņa krep]
A-3 1 vilnas kaklauts, 1 labas, kvalitātei virskrekls, 1 zīda kakla saite, 1 pār^ ciiņdu ar vilnas oderi, 6 glīti balti lakati, 2 pāri smalku vilnas zeķu .J.,.!.J
A-5.1 Šveices zelta dublē rokas pulksteļ piemērotu ādas : saiti, 1 nailona triP kreklsļ 2 p. nailona krepa zeķes, 251 skujainie asmenīši
A-2_ 1 ^veices zel^. dublē.pulkstenis iv dojumā ar glītu kordeļsaitl, 1 skaists vas lakats, 1 nailona apakšklelta ar ļ iiēm, 2 pāŗl smalku nailona zeķu ,....,..ļ
1 vilnas plecu lakats, 1 skaists zīda g| kats, 2 m nailonaj blūzes drānas, i apakšklelta ar mežģīnēm-, 2 pāri ■krepa zeķes-.........;....;.;..,.,....:............:.........ļ
A-^ 12 m nailona drānas, 2 nailona apafc^l zīda galvas lakatiņi, 2 pāri smalku I zeķu..........;........!.........v..„
Uzdodiet saņēmēja pilnu vārdu un adr attiecīgu naudas pārvedumu US doļ
. ; DAUGAVAS VANACU SAlNlSul 123 HURON ST, TORONT<
Sainīšus nosūtām nekavējoši un par saņc
Dr. ROMAN PNEW{
Uggadlga praļue slimnīcās Vādjft, ^ Speciālista lekiķigfis, dcvtetii un vei 353? PARK AVE., MONTREAL, P.O., teĻ Ranfi vadiBd un krieviskL Pieņēmi
TRANSPORTA F]
■mm
fi KT
Veflcaiņ visādus transportos ar (maĶ^u, bavmateriāla n. c). Lūdzam
LE 5-^19. 941 Dovercoi
SŪTIET UZ LATVļ
.■NAILON
Pilna gafuma, loti silts. Vaļēja stila ar ļ un lielām pieliekamām aprocēm. Satina | brūnas strīpas „SQUIRREL
Mazs ................... ŪS $ 71.40 svarļ
Vidējs UŠ$ 77.00 svari
Liels US $ 82.75 svars
„BEAVER' LAMB EFFECT ■.
Mazs ■.................. ua^'J 65,60 svarļ
Vidējs :.....US $ 71.40 svai
' Uels U& 1 77,00 svat
Līdz 9 mārb jāpieskaita sūtīšanas : 19 mārc. jāpieskaita! 8.15,
Naudas pārvedumu adresējiet ,/DAl un lidz ar saņēmēja pilnu vārdu un
DV SAINĪŠU W^ 123 Hurt)n Stree t, Toronto 2-
Piegāde 4 līdz 6 nedēļa