/l
^ LATVMA AMERra Mdien, 1963. gada g. lebmn, 11. n-m^ _
11. n:rs TREŠDIEN, 1963. GADA 6. FEBRUĀRĪ
.las maksa ASV im Eanada: par mēn. 5 1.50; 3 men. $ 4^, 6 mēn. S 850; par gadu $ 16.00. Sludinājumu maksa:, sludinājumu daļā $ 1.60; tekstā § 3.20 -16.40 par vienas collas slejas telpu.
Kedakcija patur tiesības imanuskriptussaīsiiiāt. Neizlietotos Biiaiiuskriptus oeuzglabā, bei uk vēlēšsoos sāts Ļ;: ja pievienota-:pastimarkfe. r.'
' Ar:.autora--^sku^^vai": ^ ;paraksfitajos.; rakstos izteiks, tās domas vaff neatbilst redakdjas wedoklim. -
■ Neivar /noliegt;! ka padomju ft liansištiiem tiliktu ■; izdonias, kā tikt pie trimdinieku dolāriem. ' Tļie. iesāka ar dāvanu sainīšu muitošaiiii, pieprasot muitas, sa-; maksu dolāros, un tad turpināja
- ■ savu; ,,šōGiālistiskai /.dzimtenei"
patīkamo darbu ar mirušo trim-
- dinieku mantas piēvākšarai. Fro-
■ ; , ' • ■ tams, vērtīgos dolāru;^ ;trim(iihie-: • :.. ku maiitinieķiem nav lemts re-dzēt Labākajā gadījumā viņie jāapmierinās: ar'kādu iznmksu ': > mazvērtīgākā OPādoniju.^ Savien^ i baš valūtā, pie kam tanīs gadīju-
i. ^. mos, kad triindinieķu piederi giem ir kādi „grēki: pret sociā-V; listiško: dzimtem>" viņi mantoju-mus vispār pat rubļos vai: n^^ . : ■ ņenīt, b?t visa siimniā ieplijst ne-; ^ ^ piepildātnaja: padoīrijū kabatā. Protams, neviens padolmju piĻ; sonis nevar apstrīdēt ne kursu, pēc kāda dolārus pārlēš rubļos, nedz arī «mantojuma iekasēšanas izdevumu apmērus." .
Kāds veikls Kanādas kreiso Ukraiņu aprindu advokāts pēdē-. jā laikā ir ieguvis padomju valdības iestāžu pilnvaru' rīkoties . kā ar trimdinieku mantojumiem ārpus'Padomju Savienības, robežām, tā arī trimdinieku piedeiī-go mantojumiem visā Padomju Savienībā, ieskaitot arī t. s, ,,autonomās republikas." Ja kāds šinīs jautājumos griežas pēc paskaidrojumiem pie Padomju Savienības siStniecības Otavā, to oficiāli noraida pie minētā advo^
Mta. atr -mortopoltSesītaām: visos
mantojumu jaņtājuiiios, jo tas esot -kāds Injurkollēģijas pārstāvis un-,esot: .-tiesīgs visas šīs: lietas' kārtot- šīs iestādes vārdā. Injurkollēģija gan ir līdz šimb^, jusi tikai kāda Maskavas apgabala advokātu disciplinārā kol: lēģija, bet acīmredzot padomju attiecīgās iestādes tagad to grib izmantot, arī visu trimdinieku mantojrnnu pievākšanai..
Techniski to lietu parasti Veic tā, ka minētās kollēģijas Kanādas pārstāvis uzzin no sKanādas oficiālā aizgādņa iestādēm par mirušiem trimdiniekiem, ka^ atstājuši mantojipņu, neatstājot testamentu, un' tad ar Injurkollēģijas starpniecību no eventu-
ālā, mantinieka, kais dzīvo Padomju Savienībā, iegiīst pilnvaras^ rīkoties viņa vārdā.
Pret šo kārtību iebildiimus tiesā pirms .kāda laika bija cēlis Oiitario provinces ©ficiālais aizgādnis, bet tiesa' viņa prasību ho • ŗaīdija, jo Kaiiadā nav tādu likumu, kas šādu rīcību noliegtu... Tāpēc stāvoklis pēdējā laika ir k}uvis vēl ļaunāks,' kamēr Kanādas parlaments ar īpašu likumu šīm nebūšanām jiedaris :ga-^iu.'-.:;\;.''V-^--'.
Vienīgais, kō ■ ,musu laikrakstā jau vairāki autori ir vairākkārt pasvītrojuši, ko trimdinieki'šinī lietā vārētu darīt, biitu.attiecīgo testamentu sastādīšana; lai neviens, vai tas jauns vai vecs, tu^-rīgs vai niazāķ turīgs, nenomirtu bez testamenta sastādīšanas, kas nav nekāda dārga, nedz neērta procedūra. AKL
Mā Eukumēniskās preses dienests ziņo, 21. februārī ar pret» vizīti 13 amerikāņu baznīcu va-ditāju apciemojumam Padomju Savienībā (no tā viņi atgriezās pag. gada 13. septembrī) Savienotajās Valstīs ieradīsies, ap 20 padomju krievu baznīcu vadītāji. Cik zināms, tad viesu grupā biis pārstāvji no Krievijas ortodok-sās, Armēnijas apustuliskās, Padomju Savienības evaņģēliski kristīgo, baptistu^ Ģrūzijas orto* doksās, Igaunijas uri Latvijas evaņģēliski • luteriskās un Aiz-kat'pātu reformētās baznīcas. Šo baznīcu pārstāvju vār# vēl nav publicēti. Kā viesi - novērotāji viņi piedalīsies National Council of Chļirches galvenās padomes sēdē Denveraš pilšēiā, Kblorado, mo 25. februāra Itdz 1. martam. Sarkanajiem ciemiņiem paredizē-tais viesošanās laiks' sadalīts tā, lai viņi pēc iespējas vairāk kaut ko uzzinātu virzienā, kāds tiem noteikts, īzoraucot no MasKa-vas. Lai šō novērošanu izvērstu jo plašāku, atbraucējus sadalīs mazākās grupās, lai tādā veida, viņi varētu izseties pa vairākām) 'vietārīri un Pil,sētām, nonākot kontaktā ar lietām un personām, kas viņus interesētu.
Triju nedēļu viesošanās laikā dala paredzēta apspriedēm un pārrunām ār Savienoto Valstu baznīcu darbiniekiem par draudžu dzīvi, eukv meniskām attiek-
Va'i €sat nokārtojuši abonementu ?
AĢENTU SKOLAS KRIEVIJĀ
Ap 2000 jauniešu nākamajos gados Vidus- un Dienvidamerikas valstīm kļūs par nopietnu problēmu, šos jaunos kubiešus, kuru vidū ir vairāk par 300 jaunietēm, speciālās nometnēs, trīs gadu ilgā apmācībā, sagatavo par labākajiem - krievu komunisma aģentiem, kas perfekti pārvalda spāņu valodu, bet krievu valodu kā saprašanās valodu. Viņu nāķaTnajā darbības jomā ietilps; Latpu AmeribvBs zemēs izraisīt kreiso intellektuāļu aprindu „sociālistisku" revolūciju. ' ■■ šajās speciālajās nometnēs Kubas jauniešiem, . ātrkursos vispirms iemāca krievu valodu, pēc tam tie iegūst pamatīgas slepenā dienesta zināšanas. Pēc tam tos nosūta uz t; s. Lumum-ba universitāti Maskavā, kur mācās tikai Āzijas, Āfrikas un Latiņu Amerikas jau komunistiski noskaņoti studenti. Tur, mācību plānā, priekšpusdienās Latīņu Amerikas valstu, arī Kubas, studentiem māca visas Latīņu Amerikas ģeogrāfiju un vēsturi, protams, pēc krievu piegrieztnes, bez tam ļoti plaši vēsturisko un dialektisko materiālismu
un marksismu - ļeņinismu.
Pēcpusdienās šos kubiešus apmāca Konspirācijā, kā organizē komunistiskās nemiernieku šūniņas,: kā organizē "sabōtāžas aktus, izraisa nemierus un sacelšanos. Ir paredzētsj ka. šie kubieši pēc trīs gadu apmācības atgriezīsies Kubā, kur tiem vispirms jāpārņem jaunatnes organizāciju vadība, lai tie izvēlētos kadrus jauniešu sūtījumiem uz aģentu sjiolām Krievijā, toet p^c tam tiem paredzēta došanās uz Latī-. ņu Amerikas valstīm.
Kubā pastāv divas komūnistis^ ko jauniešu organizācijas: t: s. Jauno revolucionāru savienība un Revolucionāro strādnieku jauniešu brigādes, 'kas organizētas jpēc tiem pašiem principiem, kā pārējās komunistiskās valstīs. Labākos un aktīvākos jauniešus, pēc darba un politisko apmācību ■nobeigšanas, no šīm organizācijām izrauga sevišķu vienību or-ļ ganizēšanai, kas tad skaitās Fi-dela Kastro režīma bruņoto spēku papildvienības .Krievi no tiem savukārt izrauga tos, kuriem jādodas uz speciālajām aģentu skolām Krievijā.
smem, ^ migiu, evaņgeuju un ."«Hume lesjjejauiiA icjugisitas. literātīiras, technoloģijds SiUdem-un macibas speua apmaiņu starp abām valstīm. Tātad viss tas, kas padomju «garidznie-kiem" vajadzīgs, lai stūrētu koeksistences kuģi tai virzienā, ķo noteicis kapteinis Ņikita. ,
^ū|u mald*gi ieikt, ka sarkano ^era baložu atlidōšanu un kristīgo uzņemšanu apsveiktu visa amerikāņu tauta. Protesti izma-presē, dažādās aptaujās im savMarpejās pārrunās. Taču ta^^^ "^sz nožJmes, jo nav pirmā reize, kad baznīcu valdošās aprindas nerēķinās ar draudžu noskaņojumu mi iebildumiem. Bim jp bieži viņii lozungos izskan do-(sadarbību un uzticēšanos par katru cenu! Nav vairs noslēpums, ka amerikāņu baznīca ir iesaistīta lielās politikas plus* ?wā? kas ar sarunu un kulturālās apmaiņas gājieniem lūko atturēt komōmsma ekspansiju, vājināt tā varaskāri un novērst ļ drāudus'brivajai pasaulei. Taču .w jau' Maskavas priesteri, ar .neīstām bārdām ieradīsies īunāt atklātu an patiesi kristīgu valodu, kurai varētu ticēt un pat ps-ļauties. Ne jau amats: tērps ir tas, kas nosaka vai izteic tā valkātāja sstps nolūkus.
Ir jāatceras, ko kornūrastu vara pastrādāja savā pastāvēšanās laikā; tūkstošiem baznīcās darbinieku nogalināti, miljoniem kristiļešu aizgājuši bojā, izciešot elles mocības zemes virsū, neskaitāmi dievnami apgānīti, pārvēršot tos par zirgu staļļiem Vai izpriecas vietām. Tagad šīs zvēriskās varas izraudzli un skubināti, noskaņoti un ŗiekodinātī, padomjiT ..garīdznieki" ierodas zemē un valstī, lai pie viena galda nosēstos ar tiem, kas misklē īstu mieru un brīvību tiem, kam tās nav. Miera un īstas kristietības vēstītāji baloži pa'as ti balti, šoreiz no moku un nāves sludinātājas citadeles šurp atlido putni ar sarkanām spalvām, lai pagozētos rietumu
kristiešu priekšā un pavēdinātu
ui. īLi^cA ļfamiias zaru, Muŗsi vi&> ta gan ikviens kristietis saskaus ap kaklii apnissias cilpas līkumu.
Br. C. MaMntairs, kura vadītā Eristīgo baznīcu starptautiskā pa» dome ir vai viemgais pretpols padomju «garīdznieku" līdzdalībai Pasaules baznīcu apviembā, savā izdevmnāi Christian Bea-cjon publicē zīmīgu ķarikatiira par to, kā Padomju Savienība sagatavo savu grīdznieku delegāciju ceļojiiiīiam uz Savienotajam Valstīm. Sem karikatūras paraksts „Bīsķapu fabrika," Tā ir NĶVD telpā. Pie sienas uza:āk|§ts „TeoIoģiskā sekcija/' 4iri Staļinā bilde ar parakstu ,,Baznīcas aizstāvis". Pie kādas sienas us tajā iedzītām naglām uzkarināti NKV-O vīJru formas tērpi ār cepurēm, bet turpat ierindā nostāk dīti jaunie bīskapi amata tērpos, ar labi sukātāin bārdlāim. Tiem pēdējos norādījumus dod .ar' pistoli bruņojies. NKVB'vīrs.,
Diemžēl, naīvitāte un īstenības izpratne vēl šodien Savienotajās Valstīs valda miljonos iedzīvotāju, kas domā, tic. un ir pārliecināti, ka Padomju Savienība valda īsts kristīga baznīca, ka tās priesteri ār spo^-jier> amata tērpiem un labi koptajām bārdām sludina Dieva vārdu un Viņa valstību padomju cli* vēkiem. Vēl vairali: viņi domā vai iedomājas, ka miera baloži, kas tagad (ne jau pirmo reizi!) lidO';uz. Amerikas pusi, patiešām ir baltā krāsā un—-meklē saprašanos, draudzību mi savstarpēju uzticību patiesā Kristus garā. Bet viņi arī šoreiz maldās. Padomr'u zenē ir iikai viena krāsa — uz karogiem, reklāmām, goda z'mrm, simbolizētajām 7vaig7rēm. Tā ir sarkanā asins krāsa, kasik uz soļa, ik dienu, ik brīdi atgādiaa upurus, nāvi un mocīhas. Ne iau nu Maskavas baloži šurp Mos balti. Nākotne vš..iīF.,. kāds būs bijis šo baložu nestais miera pahnas zars,
*P. Grods.
ĢIMNĀZIJU
Minsteres ģimnāzijas - ēku, komplektu - pamatakmeni V:n-burga^ ielā vajadzēja . iemūrēt jau pirms .Ziemsvētkiem; bet pēkšņi uznākušais sals visus būvdarbus pārtrauca. Ģimnāzijas celšanu . uzsāks, tiWīdz ■ iestāsies siltāks laiks: Viss latviešu centrs Sastāvēs nb sešām ēklim.. Skolai būs atsevišķas trīs ēkas: pārvaldes daļa ar speciālklasēm un mājas pārvaldniekā īdzīvōkli, pati skolas ēka un vingrošanas zāle. Visas ēkas būs savienotas ar slēgtiem gaiteņieim un ar zālājiem un āpstādījumiem^ pieslēgsies pārvaldes ēkai--un divām internāta mājām. Skolā, kas paredzēta divstāvīģa, būs 5 normālas kla-; ses pamatskolai un pārējās septiņās bū$ sadalītas 14 mazākās latviešu ģimnāzijas vajadzīļ3ām.
Otrā ēku kopojumā būs pārvaldes un personāla tņāja, kur biis iekārtota arī atsevišķa. zālē latviešu kolonijas vajadzībām: dievkalpojumiem uh kulturāliem
sarīkojumiem. Zāle būs pārdalāma, un tur iekārtos skolas zīmēšanas un mūzikas telpas. Pārvaldes ēkai -katrā pusē pieslēgsies skolas internāta ēka, viehā pusē meitenēm, otrā zēniem. Arī internāta ēkas ar pārvaldes māju būs savienotas ar gaiteņiem. Internāta ēkas būs triju stāvu, un tanī ķatŗā būs vietas 45 skolēniem, ieskaitot vieninieku istabiņas. Internāts b'ls iekārtots tā, ka skolēni tanī*- jutīsies kā mājās. '
Pamatskolas klases celš Minsteres pilsēta ar saviem līdzek-ļieni, pārējo daļu ār pavalsts valdības līdzekļiem, bet internāta ēkas cels iekšējā, misija.
Skolas ēkas cels pēc dipi. ink, H. Velmana meta, kaš būs atbildīgs par visiem būvdarbiem.
Jaunajā skolā vietas būs 90 latviešu jauniešiem, kas gribēs arī trimda palikt pie" latviskās izglītības.
Aiz dzēlis aizkara: „Vai kāds no biedriem k pret? — lai
Tikai janvāra beigās zviedru laikraksti atklāja, ka jau paģāju-'šajā rudenī, no kādas padomju studiju grupas nošķīries nost 25 gadu vecais Maskavas radiofona darbinieks Vladiks KiasnōVs un lūdzis patvēruma tiesības Zviedrijā, ko zviedru valdības ārzemnieku komisija pēc'apstākļu noskaidrošanas arī piešķīrusi. Liekas, padomju studiju grupa, kurā varējis piedalīties Kras-novs, bijusi tā pati, ar ko pag. rudenī Zviedrijā ieradās Rīgas universitātes prorektors , Dr. phil. A.'Ozols. • >
Vladiks Krasnovs -Maskavas universitātē beidzis vēstures, et-noloģijas un antroipoloģijas studijas. Turpat viņš sācis mācīties zviedru valodu un pirms divi gadiern pēc izturētā pārbaudījuma ieguvis -redaktora amatu Maskavas radiofona zviedru raidījumu • nodaļā. , Tādā sakarā
ties ār ārzeniju presi, sevišķi jau zviedru laikrakstiem. Te atvērusies, pilnīgi jauna pasaule;, vuri radušās nenomācāņias ilgas," vai ; nevarētu paraudzīties, M izskatās ārpus padomju robežām. Kļūt bēglim visvairāk mudinājuši apraksti zviedru presē par cilvēkiem,' kas izlauzušies caur dzelzs aizkaru, piemēram, par kādu ķōiiešu drošības dietiesta darbinieku, kas izbēdzis no! vēstniecības Stokholmā; par kādu Jaunieti, kas auto piederumu kastē ticis no Tallinas uz Kopenhāgenu; par Austrumvācijas jauniešiem, kas kanu laiviņa šķērsojuši Baltijas jūru un no-* kļuvuši Dānijā, kā arī par če-
chū ģimeni, kās ar traktoru pārbraukuši piāri robežām uz Rietumiem. Stāstot par zviedru, laik-ra,kstoš gūtajiem .iespaidiem, Vladiks Krasnovs atklāja .Mdu pšīcholoģisku kuriozitāti. Saprotamā kārtā Maskavā viņam visvairāk nācies lāšīt zviedru komunistu oficiozu Ņy Dag; Krasnovs nu apgalvo, ka tas bijis tieši ; šis laikraksts, kas vispirms viņam ļāvis rietumvalstu apstākļus labāk saprast nekā tiem, kam iespējams lasīt tikai padomju laikrakstus; ; ; !
Kad pag. rudenī Krasnovs af padomju studiju grupu ieradies Zviedrijā, viņam bijis iespējams nobēgt nost jau pirmajās dienās, jo grupā atradušies privileģēti cilvēki ar mazāk stingru apsardzību. Bet vispirms viņš vēlējies pārliecināties, vai īstenība at-bilstr'TšvīeHru laikrakstos gūsta--miem secinājumiem. .Kad no-
Vladiks KrasnoVs noteikti izšķī-' ries par bēgšanu, un, grupai iepazīstoties ar kādu preču namu Stokholmas centrā, viņš nošķīries nost un iejucis ļaužu masā.
Padomju bēglis apmeties Gē-teborgā un nodomājis studēt tū-rienešmiiversitatē. Vēlāk" viņam nodoins ceļot- pa Vakareiropu. Foto attēli zviedru laikrakstos rāda. ļbti . Inteliģentu jaunekli. Žumālistiem viņš deklarējis: ;>yisāņi tautām vajag mocīties jpāzīt mūsu zemeslodi, nevis to samaitāt ar savstarpēju nezināšanu. Es vēlu laimīgu izdošanos tiem, kam ir drosme šķērsot robežas visos virzienos."
Arturs Voitta
Aiz galvenās ieejas durvīm bija ^oii.im nākošajā!imrklīt^^ strauji atvērās. Istabas maigās; mierīgās gļāišm^ loķā'parād^ās Ārijos satrauktā šej^ Meitenē bija piesarlm^i,; 4m spīduņm acīs. Negaidot jautājuma^. saraustītiem teikumiem, pusvārdos un aizgūtnēm tā steigšus stāstīja, ka pāris šķērsielas nobraucis, Lelde apturējis auto, jo motorā kaut kas bijis nekārtībā. Kamēr gājis nedaudzos soļus līdz spēkratu priekšgalam, vitoi aizķēris kāds /gaŗ^ šais auto uri notriecis zemē.' l-^Un W viņšiagad? T\irpat^^ Paugurs jau-
;tāja;Ārijai. //■■^v
— Nē, slimnīcā. Tūlīt jau ieradās^
veda." Māte aizbrauca līdzi. Uņ viņa domāja --ja jūs atnāktu tēvs; vienniēr teica; ka J chi-rurgs pasaulē . .. Ūn tāpēc es arī domāju — ja vajadzētu ...tiii ja jūs operētu, tad viss būtu labi . . . Jus aāk^
sit? Ja? r^;.'- ■^■■■.■■> v^;-^-^^^
Sagatavojis dzērienu ar vairāk kā puses tīra alkohola piejaukuma, Dr Paugurs to sniedza Ārijai, ; ; — Tfe. Izdzer to. Tas nomierinās. - Īrija paklausīja, b kāš. Tā^ trīcēja'tā,!:ka gl^^
Vblem. Kamēr meitene dzēra, Aldis pievērsās Lidijai.
: —Tu redzi I— nian tomēr tiek dota vēl trešā iespēja. Tā, uz kuŗii nemaz necerēju. Un tas būs legāli un šaska-. ņā ar 20. gadu simta trādicijam. Kas var vainot āfstii, ja auto sabrauktā slimnieka •:S^ "^ai
:2Jē?-\;/ ■y:■''-^'■■^ ■.''
■Viņš pagriezās un izgāja^M istabā pēc aūto^ atslē^
Pirnīajā mirkli Lidija vīra Vārdu patieso nozimi ne-:
saprata, bet tad, kad to jēga visā baigumā sasniedza apziņu ,viņai pēkšņi likās, ļta lielais viliiis, kura tuvošanos tā visu laiku nojauta, beidzot viņu apracis. Bet tad viņa noskurinājās: tas nevarēja būt. Aldis— slepkava?! Ne-
Ārijā glāzi,bija izdzērusi uņ novietojusi atpakāļiuz galda. Lidija piegāja un aplika meitenei roku āp pleciem. Viņa juta, ka Ārijas augums raustījās kranipjainās konvulsijās. Gribējās! teikt kaut ko mierinošu, "bet;; vārdi ie^ spiedās krūtīs, un viņa nekā cita nespēja 1^ vienīgi ņo-; glāstīt Ārijās plecus. Bet likās, ka ar! tā pietika, lai iie-laimīgajai atdottt drosmi — meitenēs satrauktais ķermenis nomierinājās im sasprindzinātie muskuļi atslāba. .
Aldis Paugurs atgriezās. Viņš bija Uzlicis platmali, kreisajā rokā šlģndēja auto atslēgu: saišķis. Viņa kustības bija apvaldītas im-mērķtiecīgas, gaita izUdzir^t^ un droša. Tikai lūpu kaktiņos sēdēja agrāk neredzēts, nepatīkams smīns, un acīs dega ļauna,; spītīga uguns.
kad Lidija ieraudzīja vīru, viņa saprata, ka Alža draudi nemja tikai vārdi; šis cilvēks gāja atriebties; Viņa gribēja to aizturēt, lūgt, saukt, brīdināt, bet pēkšņi viņai vairs nebija balss, uh iroka; nespēkā noslīdēja ņo Ārijas pleca.. Viņa mērhi skatījās, kā Aldis satvēra Ārijas elkoni un saudzīgi " virzīja meiteni uz diirvju pusi,
Viena vienīga skaņa piepildīja telpu:
; Bet tā vairs nebija Lidijas b^^ ^ : Pie durvīm Aldis vēlreiz atskatījās.: ~ Nēkave mūs, sieviņ. Būtu iibžaojami. Ja viņš mi^ tUipirmsēstur.ierodos, r •! ; ; ; ' . .
^^■'.V ^'^^^ ' ;-;y'v---^
..Bija vēls. rits.-, :. , ;Ecītis posa istabu, pukodamies im šķendēdāmi^ par izlaidīgo dzīvi,: kādu dzīvojot Aldis ar Lidiju, gan par nekārtību, kādā pašreiz atradās Paugiu^ māja un dārzs, ;gaņ ari par paša māgas brūci. , V , Tad viņš iedzēra glāzi dzina, un viņam kļuva: lafek. I Viņš zināja, ka vēlāk atkal spiedīs un dedzinās, bet tā bijā nākotnes problēma! : s , Zvanīja tālrurdš. Kāds meklēja āfst^^^
Nav, — Eeftiš errīgā balsī nepareizā angļu vaidā -• Kad būs? Kad jau.^pārnākš, tad būs! Deni^^^
jat—viņš te tiz naglas pakārts?!
Nikiu iekāris klausuli, Ecitiš a;tsāka kārtot istabu.
Pēc neilga laika tālrunis zvanīja vēlreiz. Šoreiz zvanīja Maija. Viņa vēlējās runāt ar ihāti. EGītiS pavēra durvis im saMiedza lāpnēs: :
— Lidija! Mc! Maija gl-ibn ; >
Tad viņš iztipināja dārzā un apsēdās uz soliņa saulītē; labāki bija Lidiju neredzēt un nedzirdēt.
Tā, protams," bija neizdevusies pašapnmnišai^, jo pa atvērto logu Lidijās balss ari dārzā bija tikpat skaidri saklausāma kā istabā. Bez tam viņas saruna ar Maiju bi-^ ja īsa: jā, ne— nāc; nāc tūlīt.
Ecītis cēlās un atgriezās istabā. Lidija vēl stāvēja pie
Maija darbā šorīt neies? tā var staigāt apkārt? Lidija nepatikā sarāvās.
— Vai jums jaunībā arī vajadzēja kaimiņos tēvs hra-hm dot atstoiti par to, ko kuru dienu dari^
: Tik asi'viņa ar Eeīti nekad nebija ruimjusi. ' Ecītis pārsteigun^ sasita rokas. ^
— Tā nu tev, meļt, gan bijavaļodina! Tad jau nu man, liekas, tagad paldies būs jāsaka par laipniem vārdiem?.;;'"-
; īgnums Lidijā atplaka — galu galā Ecītis nebija vainīgs, ka viņā pati savu.dzīvi.sabojājusi. Vainīgs? Neviens cits nebija vainīgs'.Tikai viņa. ■
'Piedodiet, Ečīt, Bet paģājiišajā naktī te tik daudz noticis, ka nespēju pa sakarīgi domāt. ; : ■ — Ja saskaita - ikšās pudeles, tad par to nav jābrīnās: '.-.;' ; : V — Ak nu — pudeles! Kas runā par pudelēm! Tās izsviež ārā atkritumos — un. tas ir tas. Bet ziniet, Ecīt, ■— māh tagad liekas, ka es pati esmu tāds iztukšots trauks... Ka vecais jūdu ķēmņš Dāvids teica: kā izliets ūdens ;— bez vērtības, bez nozīmes— lieks.
— Gikos tad dzeršanu pabeidzāt? — Ecītis lietpratīgi* jautāja.- ■•; ■•■...:*'.■.■:;. ..— Ai, nē, Ecīt! Bet tā ir, kā saku — es esmu kā tā apgāztā krūze, pār ka .Fricis Bārda: uzrakstīja dzeju — lin. nav neviena, kas māni gribētu un Varētu pacelti ■—. Runādama viņa bija sākusi no plauktiem im galdiņiem vāktvienuvietdažādus: sīkumus iādu fotogrāfiju, grā-;
matu, pelnu trauku.
,' — Vai man tev neuzvārīt kafiju? Tādā reizē kafija palīdz. — Ko tu ajVtām bildēm darīsi? , ■;■ —Ņemšu ■līdzi' V;'"'' ■;.;.■. :" ,; V .■;,■.;;;•■■■.'■ ;--Brauksi kaut kur? Uz ilgu?
— Uz vienmēr) Ecīti. . ^
— Nu gan ir sanietusies, — Ecītis atmeta ar roku un izsteidzās virtuvē. Viņš negribēja būt klāt, kur tāda's aplamības tika runātas. Vai hu viņš bija aizmirsis savus pagājušās nakts novērojumus, vai arī viņam nenāca prātā, ka tiem varētu būt kāds sakars ar Lidijas neizprotamo ricibu. •
Pēc nepilnām trīsdesmit minūtēm ieradās Maija. Viņa atrada māti vienu dzīvojamā istabā jaunās Jasmaņa gleznas priekšā. Maijai ienākot,; Lidija piecēlās un piespieda sevi pasmaidīt."
— Man jāprasa kā Ecītim: kāpēc neesi šorīt darbā? ; — Man ar Edgaru bija ķilda. Mēs, laikam, šķirsimies.
Smaids Lidijas sejā nodzisa. Tieši tā viņai šorit vēl trūka: kļūt paŗ padomdevēju meitai laulībās lietās.
— Vienas ķildas dēj? • - ■
— Taš nav tikai šīs vienas ķildas dēļ. Mum'š jau sen ■nesasl^n.-■'■':/■';; ■ ■: '■'■|''" — Ķo nozīmē — sen? Vēl jau tikai labi gads, kopš
apprecējpies;
— Mums nesaskanēja jau pirms laulībām. Mēs —
— Jums nesaskanēja jau pirms; laulībām un tomēr laulājāties?!
Mēs cerējām, ka tas. izlīdzināsies. Mēs taču bijām tik ilgi pazīstami. Gandiiz katru dienu kopā . . . im domājām, ka tik tuvu cilvēku starpā domstarpībās ir da» biskā parādība. Ka tani tā jābūt, līdz pieskaņosim viens otram savus uzskatus pilnīgi. Jus ar tēti taču arī dažu reizi strīdaties, bet tad atkal saprotaties, un viss iet tālāk kā agrāk.
: ---Nu, lūk. Nu; tu pasaki'to, ko es tev būtu teikusi. Nav laulāto, kuru starpā dažreiz nerastos domu atšķirības. Jāmeklē un jāatrod izlīdzinājiuns. ■. ■ ■ :-r Bet mēs nevaram viens otram pieskaņoties. Jūš ar tēti varat, bet mēs nevaram. Mēs esam par daudz .individuālisti,: ;■:;•■:,.■."'■
(Turpinājuiņs sekos) '. -
ii:-
iii
l
:
JĀZEPA WrOLASI]
26. janvāri Ņujorkas latvieši pulGējās Mazajā Karnegī zālē godināt Jāzepa Vītola piemiņu, šogad paiet 100 gadu kopš mūsu nozīmīgā komponista un au-dzinātāja- dzimšanas dienas,; un silti apsveicama Ņujorkas brga-liizāciju apvienības iecere jau gadā sākumā rīkot Vītola piemiņas koncertu, tā dodot priekšzīmi visas brīvās pasaules latvie-
šiem. ■;;■,■;
; Rīkotāji, netaupot līdzekļu un pūļu,-bija rūpējušies par labām koncerta telpām uņ par svaigu un interesaiitu programmas iz-pildījunlu,-piesaistot māksliniekus no kaimiņu valsts kana-■;das.'
Mazā Karnegī zāle ierindojama starp vislabākām lin prominentākām Ņujorkas- koncertzālēm, un tur mēdz koncertēt mūziķi ar pasaules vārdu, šī vakara izpildītāji mākslinieki bija Līna Karlsone, Vera Lēinvebere uh NRita šēferē.; Lelnvcbere mums labā atmiņā no pagājušā . gada koncerta, turpretim Karl-soni un viņas pavadītāju šēferi Ņujorkā dzirdējām pirmo reiri. koncertu ievadīja divas Prelū-
des klavierēm-,kam| lo dziesmas. Noslē jām Vītola jaunibE ācijas par > tautas vierēm. ;
Līna karlsone risks. soprāns.-Viņc skolota balss, tīi'aļ cili skāidi'ā dikcijj lēts dziesmu tulki balss ampluā viņaļ Vienveidīgo dziesnļ certii zināniS mēri tonu.ŗ Progfamr Skaņdarbi višumāj sones balss iespējļ tumis forte augšā^ nebrīvi. Maria dziesmiņa prasa mātišķāku balsi;; trūkst. — Koncerl guml bija;Aiju dziedone aizkustiiļ riski klusināto inļ arī abas piēdevasj ņas un pirms 80 nētā Mēness stai savu zemāko uni stibu dziedonēs taino nokrāsu, pavadījums bijuļ nojams un izclls.ļ
^ ;STEEANīMS JANSONEŠ; KONJ
Mēdz teikt, ka latviešu publika prasa pārāk daudz no koncertu devēja. Varbūt šis/apstāklis arī bijis par iemeslu, ka dziedone Stefanīda Jansone nav koncertējusi citos lielākos latviešu centros,; izņemot saulaino Kali-forniju, kur ir arī viņas dzīves .vieta.^-,;
Klīvlendas Latvieša biedrības kultūras dienu sarīkojuma kon.
lējusieš E. bārzb?a; J. Vītola un ■ J. Norviļa;dziesmas. Koncerta otrā daļā — tautas dziesmas. Liekas, ka latviešu publiku vairāk; saista latviešu dziesmas, kādēļ dziedonei bija labs kontakts ar klausītājiemv ķviŗi neskopojās ar aplausiem. Koncerta abās daļās dziedone devā .bagātīgas pie-'devas."; ;■
Dziedonei ŠtefanīdarJanso-hei ir laba, izkopta un izlīdzināta balss; Tāš mierigā ^ plūsma klausītājus^ valdzināja , E. Dārziņa Jaunībai, J. Norvila Latvietim, bet no tautas dziesmām visjau-kāk izskanēja Vizē]' māns vai-
nadziņš. Kam tļ un Lobs ar lobi Stefanīda Jl dziedājusi Salai natnē — kā dziļ 1938.-1944. ; gadaļ vijas konservātļ jusies plē Ej Stotta un prof.ļ teātrim nodibll galveno lomu
pie Magfdas VViarishbfene V servātoŗijas pī vaļa.. Losandžeļ torijā sai^enluļ ju, lai papildii gusi dziedāžaņj vu,. •
I S. Jansone I certējusl LosE Sanfrancisko saņēmusi atzir Klīvleņdlešieļ sones koncerl maiņa sarikojļ un klausītāji'b ti par dziedor
Kārlis ļJpatnieks
MŠLAVA EGLĪŠA ATMIŅU ROMĀNS GRĀMATU DRAUGS, 1962: G. ILLUST^
: Trimdas laikā mums »" šas vairākas atmiņu grāmatas, ne pre eji cu^ taču neviena no tām nav: no- locekli; ar^to Sta par romāmir: ari^^^U^^^^ Gfebzde savu Sveicināta, mana t^? Atbildot ^e,^ kas pilnīgi ietilpst māk- klajas^Ang slas novadā, sauc tikai par at- romāna buti SņānHr kādu aplēsi Anšlavs kā vērUba: Sis savas atmiņas varēja no- pusmul^ c saukt par romānu? Parastais pie- gadu veco „] ^^''Z;^ romāns bez varoņa ko VikU)m r^e4ds romāns. Tad^mi par vam^^P^^^^ tādu būtu jāuzskata P^ts .autors, valsts 0 visi grāmatā aprakstītie noti- o centra^ knii cieši savijas ap viņa per- kam ar-to S Taču autora pozīcija tajos sekundāras, Silst atmiņu būtlskajam^ga- š^^^^ ram.Lai.aritovlrknējuma^dau-^tt^^ dzās vietās pavtdviņa pārdzīvo- mana lasīta S tmēr^iscaur viņš ir vai- ra radite pa S Vērotājs, nekā savu pārdzi^dems,_ka4 vojumu izteicējs. Bez ylsa,ta,ro-dziv, arM māna varonim jācīnās ar. visa- vairs nei^oļ
•miem beigās nonākot pie atrisi- ph^st, kas ^
^ nu gan var saskatīt fko vidu a^^ romānā, bet samezgloju- dzimtenes
I sēj ZVĒRU UN PUTNUPASAKļ : ■ 2' sēj. ĪSTĀS PASAKAS,!: daļā, 51
;; 3' sēj. īstās pasakas, ii daļa,'
Aplūkojiet šo izdevumu,^as ir viļ