f t
[āziju
sarīkojumiem. Zāle būs pārdalāma, un tur iekārtos skolas zīmē-šanas un mūzikas telpas. Pārvaldes ēkai katrā pusē pieslēģsigs skolas internāta ēka, vjeriā piļsē meitenēm, otrā zēniem, Arli-'in-temata ēkas ar pārvaldes māju . būs savienotas ar gaiteņiem. Internāta ēkas būs triju stāvu, un tanī katrā būs vietas 45 skolēniem, ieskaitot vieninieku istabiņas. Internāts bīs iekārtots tā, ka skolēni tanī^- jutīsies kā inā' jās. • '
Pamatskolas klases .ceis Min-Steres pilsēta ar saviem līdzek-ļiem, pārējo daļu ar pavalsts valdības līdzekļiem, be.t internāta' ēkas cels Iekšējā misija.
Skolas ēkas cels pēc dipi. inš. H. Velmana meta, kas bjis atbil» dīgs par visiem būvdarbiein.
-Jaunajā skolā vietas,būs 90 latviešu jauniešiem, kas gribēs arī trimdā p?ilikl pie ■ latviskās izglītības.
radiofona
MIJĀ
1 chU ģimeni, kas ar traktoru pāf^ i- braukuši pāri robežām uz Rietumiem. .Stāstot :par zviedru laik-ffi rakstos gūtajiem iespaidiem, Vladiks Krasnovs atklāja -kādu s psicholoģisku kuriozitāti. Sāpro-3 tamā kārtā Maskavā viņam vis? is vairāk nācies lasīt zviedru k(>.
mūnistu oficiozu Ny Dag. Kras-ļi. novs nu-apgalvo, ka tas bijis tie-ši šis laikraksts, kās vispirms; fs- viņam ļāvis rietumvalstu apstāk-' . ļus labāk saprast nekā tiem, kam. Ls iespējams lasīt tikai padomju 'r. laikrakstus.
Kad pag. rudenī Krasnovs-ar ^g, padomju, studiju grupu ieradies Zviedrijā, viņām bijis iespējams - nobēgt nost jau pirmajās dienās, ;i. jo grupā atradušies privileģēti cilvēki ar mazāk stingru apsar-dzību. Bet vispirms viņš vēlējies ^.^ pārliecināties, vai īstenība at-bilst zviedru laikrakstos gūsta-j.- miem secinājumiem. Kad no-
tau Vladiks Krasnovs noteikti wķ\-u. ries par bēgšanu, un, grupai ie-.ļj^ pazlstoties. ar kādu preču namu ļ^^j Stokholmas centrā, viņš nošķī-ta- ^ost un iejucis ļaužu masā.
Padomju bēglis apmeties Gē-ļju- teborgā un nodomājis studēt tu-ļar rienes universitātē. Vēlāk viņam ļur nodoms ceļot īpa Vakareiropu. p- Foto attēli zviedru laikrakstos ha rāda ļoti inteliģentu jaunekli, ļst- žurnālistiem viņš deklarējis: lu „Visām tautām vajag mācīties nu pazīt mūsu zemeslodi,, nevis to samaitāt ar savstarpēju nezinā-ļas šanu. Es vēlu laimīgu izdošanos lā tiem, kam ir drosme šķērsot 10- robežas visos virzienos." Se- Latvija
ļneuisvārit kafiju? Tādā reizē stipra: pu ar tām bildēm darīsi?
<ur? Uz ilgu? Icīti.
ļietusies, — Ēcītis atmeta ar-roku uii.
negribēja, būt klāt, kur tādas ap-, ļs.; Vai nu viņš bija aizmirsis savus ērojumus/ vai ari viņam nenāca pra-ļūt kāds sakars ar Lidijas nei25prota-
ļsdesmit minūtēm.ieradās Maija. Vi-: |u dzīvojamā istabā jaunās Jasraaņa lijai ienākot, Lidija piecēlās un pie-Jt.
ļ]:ā Ecītim: kāpēc neesi šorīt darbā? ru bija ķilda. Mēs, laikam, šķirsimies, lejā nodzisa. Tieši tā viņai šorīt vēl! ļmdevēju meitai laulības lietās, dēļ?
šīs vienas ķildas dēļ. Mums jau sep
sen? Vēl jau tikai labi gads, kopi
ianēja jau .pirms laulībām. Mēs--^
fanēja jau pirms laulībām un tomē? /
ka tas izUdzināsies. Mēs taču bijām pandrīz katru dienu kopā . . . un do-cilvēku staipa domstarpības ir da» tam tā jābūt, līdz pieskaņosim viens us pilm-gi. Jūs ar tēti taču arī dažu tad atkal saprotaties, un viss iet tā-
tu pasalu to, ko es tev būtu teikusi, parpā dažreiz nerastos domu atšķirī-ktrod izlīdzinājums, varaib viens otram pieskaņoties. Jūs ks nevaram. Mēs esam par daudz in-
Turpinājums sekos)
J
diskusija: par ī^ī^
jāzepa vītola "simtgade ņujorkā
Pēteris Ērmanis
26. janvārī Ņujorkas latvieši pulcējās ^azajā Kamegī zālē godināt Jāzepa Vītola piemiņu, šogad paiet 100 gadu kopš mūsu nozīnūgā komponista un audzinātāja' dzimšanas dienas, un silti apsveicama Ņujorkas "organizāciju, apvienības iecere jau gada sākumā rīkot Vītola piemiņas koncertu, tā dodot priekšzīmi visas brīvās pasaules latviešiem. .
Rīkotāji, netaupot līdzekļu un pūļu, bija rūpējušies par labām koncerta telpām un par svaigu un interesantu programmas iz: pildījumu, piesaistot māksliniekus no kaimiņu valsts Kanādas.
ļ Mazā- Kamegī zāle ierindojama starp vislabākām un promi-sientākām Ņujorkas koncertzālēm, un tur mēdz koncertēt mū-siķi ar pasaules vārdu, šī vakara izpildītāji mākslinieki bija Līna Karlsone, Vera Leinvebere wn Rita šēfere. Leinvebere mums labā atmiņā no pagājušā gada koncerta, turpretim Karl-soni un viņas pavadītāju šēferi Ņujorkā dzirdējām pirmo reizi. Koncertu ievadīja divas Prelū-
des klavierēm ,kam sekoja 15 solo dziesmas. Noslēgumā dzirdē-jātti Vītola jaunības darbu Variācijas par tautas dziesmu klavierēm.
Una Karlsone ir izteikts lirisks soprāns." Viņas pūrā ir labi skolota, balss, tīra intonācija, iz-; cili skaidra dikcija un nepārspīlēts dziesmu, tulkojums. - Taču balss ampluā viņai nav liels, un vienveidīgo dziesmu. izvēle koncertu zināmā mērā izvērta monotonu. Programmā izraudzītie skaņdarbi visumā atbilda Kari-sones balss iespējām, lai gan vietumis forte augšās balss skanēja nebrīvi. Maria un Zvejnieces dziesmiņa prasa dziļāku un drā^ "mātišķāku balsi, kas ^Karlsonei trūkst. — Koncerta ■ labākie snie* gumi bija, Aiju dziesmiņa, kur dziedone aizkustināja ar savu liriski klusināto interpretāciju, kā arī abas piedevas ^ Aizver actiņas un pirms 80 gadiem komponētā Mēness starus stīgo, kas ar savu zemāko un klusināto rakstību dziedones balsī izcēla samtaino nokrāsu. — Ritas šēferes pavadījums bija viscaur nevainojams un izcils.
RIETA
ALA's kultūras birojs gatavo- juuii statistiķu, tā mulsiriādams^v^ var arī sita; tāfad
jas izdot jaunu ābeci un, lai to tos, kam noteiktībļōs jāizšķiras nav^n
pieskaņotu kādai patlaban zinā- par vjeņu vai otru metodi, šo izriet viņa doma, ka „abas mēmai lasīt mācīšanas metodei divu. metožu izejas punkti dia- todes var būt sekmīgas vai ņe-(analītiskai vai skaņošanas), Bi- metrāli pretēji, tāpēc grūti iedo- sekmigas. gan skolēnu, gan sko- / etena 7. n-rā. atļāvis izteikties māties, pēc kadieni priiicipiem gan arī pašu valodu dažā-
kompetentām personām, kas šai varētu sastādīt tādu ābetci, kas dllDU dēļ." Dažādības gan^^^^n lietā w. teikt nozīmīgu vārdu, ar vienādiem panākumiem lieto- bēgamas kā skolēnos, tā skolot^- ' Tad nu .par šīm metodēm rak-jama katrai no šīnvmetodēm; īe-jos (valodas atkrīt, j<ļ) lieta gro-stā bērnu ; psīcholbģe E. Upat- lasoties Dr. E._ Kāpostiņa domu zās tikai ap latviešu valodu), niece un psīcholoģijas profesors gaitā, atklājas viņa savāda nostā- bet metožu izvēlē runa ir par la-Dr. phil. E. Kāpostiņš. . ja. Viņā argumenti nebalstās uz bākām, vie^^^ un ■ātrākām Bērnu psīchploge, balstoties vUz bērnā dabas psīcholoģiskām atzi- sekmēm, lih šinī ziņā pieņēma-psicholoģijas atzinumiem un ņām, bet uz angļu valodnieku mā viena no iztirzājamām, tā,
ja par ĪSU, lai varētu dot plaša- v*.» - 4" ^^-r mocības. Viņa arg^^^ to, da ir latViešu valodas rakstība, intelliģenci, Mums šādas statisti-
ku vērtējumu, ^a^^^f _ ™fKo acis p^^^^ sākot šo darbu, jāiziet šī iemeslā dēļ tad arī rodas tās kas nav. bet. to varētu iegūt no
meces dnzuma paredzēto kon- «^o acis . . ^^^^ bērnam pazīstamā un sapro- savādības, kurām nevaram vien- Vācijas vai Šveices skolām, kur,
cērtu Ņujorka. _ „_ ^iļi redzēts daba, pasaulp fik tamā, kāds ir vesels vārds jēg-aldzīgi paiet garām. . cik zināms, analītisko metodi ar
Ikvienam latvietim zināma Ja- - "^^^ ^ ,^ vai bērnu saistoša Jaupašā sākumā; uzskaitot la- jūtami labākām ^^s^^^^^
zepa Vītola nozīme «t^tam Dārmetumš'> Kā vi* stāstījuma fabula; tas atbilst vi-; sīt mācīšāftas metodes un pie- jau fto 20:to gadu beigām. Intel-
3ā_ vieta latviešu muziķa^ ^usu Kads prātam parm luī^^^^^^^ skaŗoties analītiskajai, lasām, ka liģentāks bē metode,
mūzikas Pasaule nav-iedomāja- .^^^ ^ ve- par to iestājušies arī,daži ievā- vienmēr b^^
ma bez viņa kora dziesmām, instrumentālās mūzikas skaņdar- ■.
^g^j čumā'' (ap 5 gadiem) viņam vēl TOjami latviešu izglītības darbi- .tams, daļa sekmju atkarājas 'ari , ' nav izveidojusies (abstraktā) do- nieki;^, Pēc šis metodes^
biem, dziesmām dažādam solo ,.,wv..,^.vw^^ - skaņošanās metodē Jāmācās pazīt dažādo vārdu. vis- aroda-prasmes, cik viņš šim dar-
balsīm un tautas dziesmu aranžējumiem. Vītolam raksturīga šī: daudzpusība, tā ir viņa seja. šis ^ lirisko dziesmu vakars nespējā reprezentēt Jāzepa Vītola monu
AR.
DZIEDĀTĀJU
StEFANīDAS JANSONES
Mēdz teikt, ka- latviešu publika prasa pārāk daudz no koncertu devēja. Varbūt šis apstāklis arī bijis par iemeslu, ka dziedone Stefanida Jansone nav koncertējusi citos lielākos latviešu centros, izņemot saulaino Kali-forniju, kur ir arī viņas dzīves vieta.
' Klīvlendas Latviešu ' biedrības kultūras dienu sarīkojuma: kon-
^Jeft'a' proģrammaf-viņa* to^a' izvēlējusies E. Dārziņa. J. Vītola un J. Norviļa dziesmas. Koncerta otrā daļā — tautas dziesmas. Liekas, ka latviešu publiku vairāk'saista latviešu dziesmas, kādēļ dziedonei bija labs kontakts ar klausītšljiem, kuri neskopojās ar aplausiem. Koncerta;abās daļās dziedone deva "bagātīgas piedevas. \
Dziedonei I StefanīdaiJanso-nei ir laba, izkopta un izlīdzināta balss. Tās mierīgā plūsma klausītājus valdzināja E. Dārziņa Jaunībai, J. Norviļa Latvietim, bet no ļtantas dziesmām visjau-kāk izskanēja Vizēj' mans vai-
Kārlis Upatnieks
nadziņš; Kam tu pūti, ziemelīti. un Lobs ar lobu sasatika.
Stefanīda Jansone jaunībā dziedājusi Salaka Dziesmotā senatnē — kā dziesmu teicēja. No 1938.-1944. gadam studējusi Latvijas konservatorijā, kur mācījusies pie E. žebranskas, V. Stotta un prof. Vittinga. Tautas teātrim nodibinoties, angažēta galveno lomu dziedājumiem operešu ; acnsainto.,VāĢļijā;, mācījusJes pie Magdaš^^SāžfCTtīTaue'rēš' Md W(ōrishofenē un pie Nicas konservatorijas prof. Lukašeka - Le-vala. Losandželosas konservāto-torijā saņēmusi $1200.- stipendiju, lai papildinātos, tur arī beigusi dziedāšanas klasi ar uzslavu.
i S. Jansone vairākkārt koncertējusi Losandželosā. Santiego, Sanfrancisko uh Sakramento un saņēmusi atzinīgas kritikas.
Klīvlendiešiem Stefamdas .Jan-sones koncerts bija kā liela pārmaiņa sarīkojumu programmās, un klausītāji bija ļoti sajūsmināti par'dziedones priekšnesumu.
A. Piterāns.
galveim psīcholoģijās ievirze, un pārējo formu. _un. ŠO metodi bam piemērots; bet labam skolo-tāpēc atsevišķa skaņa, viņam ir sauc gan par ,,redzēt un sacit" tājam jāsajūt ari metodes jnepil- ļ abstrakts, nesaprotams jēdziens (lbbķ-arid-say), gan redzes (sight) nībās vai trūkumi, ja tādi saska-un nesaistās ar skaņas attēlu — ^e^^^^ vien retlzām tāmi, tin praktiskā darbā jāprot
... „ _ . . burtu; 3.) tāpat kā, mācoties autora kļūmīgo orientēšanos uz izpalīdzēties ar savu ierosmi,
mentalitāti, bet parādīja tikai Saņēmis lelu^umu^^^^i^^^^^^^^^ runāt, bērns cenšas atdarināt th- angļu valodu; bet tas rāda ari Bet tas nenozīmē, ka metode,ne-: šauru izgriezumu viņa mu^a vertes^ un .Alfred^^^ vārdu, tā arī lasīt mā-ānalitiskās metodes principu ne- maz nebūtu svarīga uh juku ju-
darbā. Varam šo vakaru uzskatīt muzik^alo_ pēcpusdienu^^^s^^^^^^^ ^ jāiziet no veselā, viņam izpratni fdnētišikajā rakstībā. Ti- kām varētu lietot abas,, pilnīgi vienīgi par Līnas Karlsones de- 10. februāri, pikst.4^p. p, Hart saprotamā vārda. Visi šie ārgu- kal angļu valodā bērnam, jāmā- pretējas, biju Ņujorkā. House mūzikas istaba, apjautā- ^^enti bāzējas uz. paidagoģījas cās pazīt „dažādo vārdu vispā- Liekas, Dr.E. Kāpoštiņš: ar šā-
Koncerts bija domāts arī ame- jos E. Ziverei,kapecymuzikālā'p^^^^^^^^^^^ vieglākā uz rējās formas", jo vinu valodā ci- dū nenoteiktību nav lietderīgi rīkāņu publikai? bet sai lauka pēcpusdiena un ne loncerts? grūtāko, no pazīstamā už nepa- tādi nemaz n^^ pakalpojis Kultūras biroja nolū-
maz kas darits, jo amerikāņu ^-^ Nu, gluzi vi^^^^^^ " sišanas tikt. Ja dažādām skaņām M^^^ panākts,/
klausītāju neredzējām. Rīkotāju ka tas nebūs koncerts, kā to pa- jj^^^^ Kāpostinš laipo dažādās vārdu formas,
pienākums bija godināt klateso- rasti saprotam -. liela zālē, ar g^^^^ abām metodēm, nedodams'pazīstamā analitiskā metode (^^^ metodeir va-
šo komponista dzīvesbiedri - skatuvi, sniagu_ programmu, bet nevienai noteiktas priekšrocības, amerikāņu looķ - and say vai rētu parādīt skaņošanas metodes Āmju Vītolu. • ir paņēmiens, kā visvieg-priekšrocības, vai visrnaz^^š
Gaidīsim plašākus un vispusi- pretenzijām, bez frakas un gara (33 autori) arigļu valodas pētītā- lāk un ātrāk bērnam tikt pie sa- todes skaidrus principus un psī- . gākus Jāzepa Vītola skaņdarbu tērpa. Mēs: sniegsim muzikālas / : fes. ka noteiktai skanāivā^ ekoloģiskos pamatoj^^
koncertus citos lielākos latviešu miniatūras - Hart.Housemūzi- •^-•v-. . ' ^ atbilst noteikta zīme - sīt mācīšaīiās,kā tas pāt nekom-centros. . kas telpa šāda veida mūzicēša-: modināt pašpaļāvību. Ar viņu ^^^^ 'noteiktām skaņām petentam vērotājam saprotams, ,
Mdds Treimams nai ir pilnīgi piemērota. Man kopā mūzicējot,.,^d ik- noteiktas vārda formas. ^ taču saistās ar kādu psīcholoģis-
.patīk.sacelties pret vispārpie- dienas^^^n^^ izvēlēpa-ku norisi. Skaidrs ari. ka abas
.ņemto uzskatu, ka tikai tas. kas stums. doms jāmeklē pie svešām valb- šīs metodes nav apvienojamas
smags un : dramatisks, ir ari , Svētdien dzi^^^ gan pie tām; kuru rak- un nav sastādāma tāda univer-
^māksliņieciski.,vērtigs. Tā patie- lodās, jo" te, Toronto, dzīvojot, ^ latviešu valodai, sāla ābece, kas noderīga katrai
® Zviedrijas filmu režisors Iņg-šām nav! Mūzikai, tāpat kā vi- dziedu arī zviedru un vācu san- pieni.; vācu. Dr. E. Kāpostinam metodei. Acīmredzot autoram mars Bergmans iecelts par Stoķsām citām mākslām, ir sava kojumos. Tāpat mācu arī zvied. ^.g. ^..^ nav pieredzes praktiskā darbā,
holmas dramatiskā teātra intēņ- saulainā puse, un to man patīk ru .un vācu meitenes dziedāt... j^^.^ ^ autors, un tas pats Tas redzams arī no tā, kā viņš dantu Kārļa Ragnara Gierova parādīt.; No latviešu autoriem dziedāšu ^ggg ^ (ļ); kad mēs velc!- cenšas iestāstīt, ka abas populā-
vietā. Manu ; biogrāfiju, šķiet, nav Jāņa Mediņa skaisto ciklu Pa- ^^^^^^ Valodina un Viegla
šī gada Parīzes teātra festivā- vērts klāstīt. Kā dziedātāja es- sakas par mīlu. a Ķezbe- ganās nietodi Bet ja ievērojam gaita atšķiroties tikai ar to. ka
lā, kas sāksies 27. martā, pieda- mu izveidojusies pēckara gados; res tekstu; Zviedrijā to^^^^^^^ vins piemin šo au-,,vienā no tām katrā lappusē vis-
lisies seši vācu teātri ~ ------- ' ' .^^^ .... —^^^^ ■^r.^.^^^ ^r^A ri«„«c , x- ^ „ - . r^,
jas piedalīsies jšēkspfra
ar Karali Lirli/bet Ļeņinģrādas
komēdijas teatris.uzvedīsJevģe- tiem gadiem atsāku ^to^^^^^ saskatījis šo ābeču būtiskās
mja švar^ Ēnas Pieda^isies^ri dat ^un^^ < ^^^^ pavisam ko: citu. : atšķirības. Viegla .gaita sastādīta
tahjas, Rumānijas Ungārijas. Zvied^ija^^ un ^Afreds str(»nbergs,^pe^ domājam par lasīt mācīša-pēb noteikta pri^^^^^^^^ kat-
Luksemburgas un citu zemju te- Amerika. Nu jau labs laiks pa^ Kalmņa, Volfganga^D tad gan par tiem rā lappusē pa^'jaunam, vēl nepa-
, - . . : f ^^f. kcipš: manas jutnejas^ šajā Pr^^^ principiem, uz kuriem tai jābals- .ītauTburt^ m tekstos sasto-
® Sto_kholma nodībmajusiesjau- kontinenta, un. :pec apmešanas^^t^^^^^^^^
no makshmeku grupa kas sāu- etorpntiesiem neesmu dziedā^kopš^strĢmberg^ pēc kādiem principiem
cas Spirāle (Spiralen). Taja ir jusi; lielāku programmu, tāpēc, nmziķa gaitas,_ķuŗas Kāpostinš nav: pieturējies pie š!s sastādīta Valodina. <
ari talanigais latviešu jaunāspa- man liekas, ka ir laiks ,;pacelt^ ^^mas. Vispārīgi vina princips -r- ; (i^obelgums 8. Ipp.)
audzes gleznotājs Laris; Strunke. balsi", :iai tie, kas mani pazīst/ ban, kā zināms, AlfredS" štrom- ; , ^ ^ ^ •' -.^^ ^ _ " ■ ■ , . :
Grupas-pirmā izstāde Zviedrija pavisam neaizmirst,;Un tie, kas liergs strādā SttatfordāS Festi- ^"'"-/^i^^^^.^^^?^-:^^^^^^^^^ tika atklāta Gēteborgā 12. jan-:.nepāzīst, ja vēlas, lai iepazīstas, vālā,.toronto universitātes mūži- LATVIEŠU MĀKSLINiĒKU PAl^ĀKUMI vārī un turpinājās līdz 27. jan-. Ēsmu ļoti priecīga, ka rnān ir kas fakultātē m >s, vārim turienes Mākslas hallē. La- izdevībā strādāt ar Alfrēdu kompānijā par palīgdiriģentu un Grāmatu Surgery,^-^ Richard rojama vieta zinātnes laukā. Dr. 'a-. ris Strunke šai izstādē piedalās štroiribergu,jauktrmiiziķi ūn repetitoru. : Warren, VV.: B. Sounders Cp. med..Vorrens šai grāmatā izteid
ar: 11 eļļas gleznām un 1 akva- brīnišķīgu pavadītāju. Viņš ap-reli,- brīnojami, prot uzmundrināt un
Uz redzēšanos svētdien! —
1963., 138T Ipp. jaimākās atziņas un ļprincipus
anšlava • eglīša atmiņu romāns pansija pilī. grāmatu draugs, 1962. .g. illustrējīs autors.
Trimdas laikā mums ir; iznākušas vairākas atmiņu grāmatas, taču neviena no tām nav nosaukta par romānu;, arī Irma Grebzde savu Sveicināta, maņa z6me, kas pilnīgi ietilpst mākslas novadā, sauc tikai par atmiņām. Ar kādu aplēsi Anšlavš Sglītis savas atmiņas varēja no-, saukt par romānu? Parastais pieņēmums — romāns ))ez varoņa, nav nekāds romāns. Tad nu par "tādu būtu jāuzskata pats autors. Jo visi grāmatā aprakstītie notikumi cieši savijas ap viņa personu. Taču autora pozīcija tajos neatbilst atmiņu būtiskajaņi garam. Lai arī to virknējuma daudzas vietās pavīd viņa pārdzīvp-jumi, tomēr viscaur viņš ir vairāk vērotājs, nekā savu pārdzīvojumu izteicējs. Bez visa tā, to-māna varonim jācīnās ar visādiem konfliktiem un sarežģījumiem, beigās nonākot pie atrisi^ nājuma. To nu ^an var saskatīt arī šinī romānā, bet samezgloju-mbs nav iepīts vienīgi autors.
bet blakus viņam par to pašu, ne pretēji, cīnās arī citi ģimenes locekļi; ar to atkrlt^aroņa loma.
Bet. ko tad lai paf tādu ieskata? Atbildot uz šo jautājumu, atklājas Anšlava Eglīša minētā romāna būtiskā im mākslinieciskā vērtība: tas ir pats- Inciems, pusmuižas centrs ar vismaz 150 gadu veco .„pili" un lielu parku, ko Viktoram Ēglītim, autora tēvam, piešķīrusi jaunā Latvijas valsts. Visi notikumi saistās ar šo centrālo objektu. Personas, kam ar to sakars, kļūst it kā sekundāras, epizodiskas, bez paša Inciema it kā nenozīmīgas, tikpat daudz.. kā kupš katrs romāna lasītājs; kas ievilkts autora- radītā pārdzīvojumā. Ar to Inciems, kā simboliska zīme, top dzīvs, ar miesu un garu. Lasītājs vairs neredz nedzīvās zīmes, bet jūt to silto spēku, kas no tās plūst, kas var ieņemt visnožīmī gāko-vietu skaisto runu vidū par dzimtenes mīlestību. Inciems, savas zemes gars, ir tas, kas cīnās
J. U. iJlustrējis latviešu: māksUnieks-chirurģijā,:t^ veltīta universitā-Jānis Cīrulis; grāmatā 983 zīmē- tes autoritātei Dr. Hūmanimi .Jumi tušas technikā.^
ar apstākļiem, lai plauktu, augtu dols — gars, kaš to vadīja. Tā 4 kilometrus kaimiņos dzīvojošā Jānis Cīrulis pagaidām ir vie- pavada slimnīcās ārstu — chir-un veidotos uz augšu. Cilvēki,; leģendāri notikumi glabājas tau- Voļa (Vdifganga. Dārziņa) rezi- ņīgais latviešu mākslinieks, kam sabiedrībā un vēro izdari-kas romānā ar savām domām un tas atņiiņā, tā vārda mākslinieks dencē, pansijas turēšana un mē- izdevies ielauzties Harvardasuni-^ ļ.ģg operācijas, kurās pēc atmi-rokām pieskaras nedzīvajai zī-' pieiet pie tēlojamām parādībām, ģinājums no ' dārzsaimniečībasversitātesTediģētā izdevuma il- ņas zīmē, īpaši atsevišķo orgānu mei, ir šī:gara izpausmes nesēji. Nav svarīgi, vai atmiņu stāsts iegūt ienākumus. Bet arī perio- lustrēšanā, kur-guvis izcilus pa- detaļas un to funkcijas Arī lat-Materiālistiskās eksistencesno-.ti®šāni saskan ar kādreiz notiku- du secībā atsevišķi notikumi nav nākumus. Jau pirms dažiem gā- ^-gg^ lasītājām būtu drīz redza-zīmē, Inciems ir bijis galīgi ne- šo, ja; tikai-: to dziļākā jēga iz- cieš^^ ar tiem saistīti. Pēc pār- diem viņš illustrēja prof.. VHo.jj^a, yto^ Dr med Bai'
praktisks objekts, un cilvēki, skan stāstījumā, ja autora for-mērīgaš sportošanas, kad autors veļa grāmatu „Mankind in the dina grāmata ia tā^'fn v' ias bija norūpējušies par tā uz- muvalodā spēj uzburt notilmma galīgi sabeidzis veselību, nāk.ga-makin^g^^^^^ zīmējumiem antro- ...^tik riPV^m ^i^lvfc of.S' plaukšami, nav citādi. Tā savi garu. : '. ŗāks pārtraukums, ; kad autors poipģijā,;« agrākos izdevumos ļ^Sc^^
jas „varoņa" konflikts ar ap- Viss romāna veidojuma pave- nedzīvo Inciemā, bet veseļojas Zviedrijā deva ardmioloģisko iz-
stākļiem; tie ir stiprāki par vi- diens savērpts no atsevišķiem, Šveices kalnu gaisā. rakteņu zīmējumus. Tagad J. Cī- siezniecioa un ar saviem jaima-
ņa gara tieksmēm, materiālajam pilnīgi patstāvīgiem epizodlem, atgriešanās, kad nomirst nilis pllm-gi pievērsies medicīnai
skeletam jāpiekāpjas, jāpadodas ķo tikai Inciems satin vienā ve- auto^^^^^
pat līdz- traģiskam pazemoju, selā spolē; Inciems nav tikai pj^nio smagāko krizi. Palikušie lifet, jo tur atveras plašs 62^"^^"^
mam beigu cēlienā (pēc atmiņu fons ,gar .kuru nodefilē vesela vīrieši pa plašo M^^^ staigāiauks. cīrulis ir saistīts darbā pie ^^^f
stāsta), bet gars, dzīvā dvēsele rinda dažādu personu, ķā: īrnieki, ^^^^ Dievā nepieņemti"; nekas Hārvārdas universitātes kā medi- ^W Centrālajā" valdē,
nekādiem līdzekļiem nav nomā-pansijas un autora ģimenes viesi, vai.g ^eH^^^^^ '
cama. Tā dzīvo vēl. trimdinieku starp kuriem sastopam pazīstā-'.
Pamatzinā.šarias anatomijā ci-
. - un viņi sāk cilāt domas par par- Jaunā grāmata ,,Chirurģija" . .
miņā un apzinīga var kļūt, ka mus makslimekus - ubānu. To- došanu Krīze tiek pārvarēta arV (surgerv) ir 24 autoru darbs : ko ^^f^^^^ Latvijas mākslas
šo atmiņu autoram, sastopoties ni. Sutu, Virzu->un citi,, kam Ed^ļrzasčiemošanos. Virza, ar;: r^^^^ kur šo priekšmetu
tieši ar svešiem, lai arī krāšņiem saskare ar Inciemu, bet visi viņi ^ vulkānisko temperamentu, .^^1^(^^.11135 . fakultātes chirurgs """^ P^^- ^- Prīmanis. Par
un vareniem iespaidiem. Inciems ļoti -nozi^^^^ sajūsmināts par Inciema plašu- Ričards Vorrēns kurš strādā par Pēdējā stingrību, savā priekšme-
autoram „joprojām liekas ka is- vaibstu, veidošana, JO katra' nes j^^^ dzejiskā iztēlē tā pārvērš chirureu arī Brtohama slimtā "lākslinieks a™^^
tenās.mājas". Mājas - burvīgi sev līdz savu gango seju, kaut ya laikā nobružātās un liodzīvo- S^^tSIS Irbij: L.U. profesoram. ^
latviešu tautas teikas un pasakas
1. sēj. ZVĒRU ŪŅ PUTNU PASAKAS, 480 lapp. ,$.7.80 .
2 sēj. ĪSTĀS PASAKAS. I daļa, 540 lapp......... . 7.80 :
3! sēj. ĪSTĀS PASAKAS, II daļa, 520 lapp. .... ■7.80;;
Aplūkojiet šo izdevumu, tas ir visās grāmatnīcās.
LATVJU GRĀMATA:-
mistiskais vārds! Domājot par ko vienreizīgu jm īpatnēju. ^ .^^^ ka grāmatai būs ievē-
mājām, autoram „atmiņas sāk nav tipi, bet Jndividi ar savu. ļgfijg ^iek domāts: tad seko' ^ ■ ^^^^^^^ uzmākties ar joni., Senā, gaišā, personisko stāju, kas tēloju-v pansijas' periods. -Pēc nēveik-pasaule atveras . . . tagadne iz- niam piešķir spilgtumu un fasci--^g^ ar pansiju un dārzsaimnie-bālē un liekas nenozīmīga — kā nējošu. aizrautību. Tādi; nav ti- čību Inciemam pienāk otrā vis-sapnis, salīdzinot ar pagājību", kai -.prominentie apmeklētāji gj^^^g^^^ j^-rigeV Tiek nē tikai ci-(Atmiņu ievadā). — No tāda nīākslinieki, bet visi- pansijas ^^j^^^^
viedokļa ari. jāvērtē šī grāmata, viesi un citas personas. Var JaU ^.atrasts piemērotāks ob- g^' Pēc Inciemā un to iemītnieku būt, ka autors nav pieminējis j^jj^g Mellužos, plaša vasarnīca fcS reljefa ņotēlojuma, pirmā lielāMl-visus pansijas viesus, bet tikai ^j. ^errienu dārzu. Bet izšķirīgajā notikuma aprakstu '(epizods ar dažus savdabīgākos un raksturi- bndī kād jābrauc tiz Jūrmalu : govs pārvešanu no Rīgas) autors gākos, kas iezimīgāki.raksturo pateikt galīgo vārdu, . autoram nobeidz ar vārdiem: „bet pēc ne- visu Inciema situāciju. Romāna kopā ar brāli, kā vilcinoties un dēļas viss bija kārtībā,, ceļa grū- faktiskais laiks velkas 17' gadu^^ 'uz staciju, „kājas ^
tības aizmirstas, palikusi tikai un nav teikts,: ka. pansija butu/p^g^gn vļņus aizhēs uz autobusu, varonība, kas pamazām izvērtās tikai vienu vasaru, "bet pieminē; j^gg^^d u^ juciemu. Visu rītu, leģendā" (29. Ipp.). -Ja kādam tie viesi ierodas viens pēc:otra,^^^ ; „^ Tiirmalu' vini ir bī-
nav skaidrs, kas ir leģenda, der; nekad. vairāki, vai vairākās ģi-:?°5.-^^^^ izlasīt šo Anšlava Eglīša grama- mēnešreizē. Vispārīgi laika sprī-^^J^^^^^ lu. Katras leģendas pamatā.: žl nav atzīmēti, un nejūt arī tā ļ!^^^^^
kāds -notikums īstenībā, no ku- vajadzīļju. rezimējas tikai garāki BeT^'iau raibā riotikuinu un" ra nobiruši visi liekie sīkumi un periodi, kā autora skolnieka ga-^^^^ ^J^da.:-gruži, sakarību saites ar" tā laika di, ar aizrautīgu sporto^^^^ ' ' apstālcļiem, palicis tikai kā ko- istadionu iekārtošanu Inciemā un. iHoslēgtsms 8. lpp.5
Oskars Akmentiņš.
Mākslinieks Jānis Cīrulis ar dmesbiedri Martu āpIuko Har-^rdas universitātes prof; R; 1 orr^ gramatu „Surgery". Sai
grāmata! I.OOO' Mšas' zīmējumus devis'Jānis Cīnilis. . ■• •