Sestdien, 1963. gada 23. februārī, IS. n-rs.
NEMĀKSĀllET VELTI IRI
Tr>^f^ŗŗ.ŗpytirTM£gnZDEVtGO KREDI^^ UN MAZĀS IEMAKSAS. lEPĒRCIET PASI SAVUS ĪPAŠUMUS!
J)ANFORH . BROABVIEW: M^^^ dubultķie^eļu māja, a vamms istaba^t virtuves,      dubuUl^egeļir maja, 2 wtuves,,2 vannas ista-«rf»«c   Pilna «nUiirp «rļirš+o ļ^i.«„,.__.    t!! nti bas, moderiia ua
¥ONGE - EGLINTpN: Atsev^ķa 6 istabu du^
bultķie^eļu māja, a vamias istabas, 2 virtuves, f '^'''^'^^.^^'tr^^^ bultķieģelu n^a, 2 virtuves, idens- eļļas apkure,
raža. ^jlmaksa ^ i^^^^ Atlikums uz vleimatkKta 10 g/<WcUBU
ūdens garāža obligācijām.
Atlikums uz vienu atklāta 10 g.
61 Ho^arth Ave,vT^^^
HO 1-3670
UZTirAMIEM MĀJU PTRrFīTFM pai *«^*iif iZTRiDKSTOSO VAI VISU NAUDU IEMAKSAI SAGĀDĀT BEZ GALVINIEKIEM UZ 3 GADIEM UZ Wz^^G^K^ ZVANIET MUMS NESAISTOŠAI INFORMĀCIJAI MĀJAS UELĀ IZVtLĒ VISĀ PILSĒTĀ.
dārgs papīra gabaliņš
(Pārnesums no 3.lpp,) ka vijņš kādā no Braunsbergas bijušās jezuītu bibliotēkas grāmatām atradis lapiņu ar iespiestu tekstu valodā, ko viņš nesaprotot. Pārbaudot izrādījās,, ika tas bija te iepriekš minētais Prie-rasa darbs un papīra lapiņā bija latviešu valodā iespiests teksts. V šī lapiņa ir augšējā trešdaļa, ''noplēsta no kādai grāmatai izplēstas lapiņas ar 27. Ip. niunu-ni. Latviešu, iespiestās grāmatas,- kf'.s vispār iznākušas 16.. g. s. beigās, koncentrējās ap 1585.-1587. g., un to skaits ir tikai četras: katoļu katechisms, Lu-; (tera katechisms,' „Nevācu psalmi." „EvaņģeUji" u. t. i ' Salīdzinot mūsu lapiņu ar tām, no-"^kaidrojās, Ica tā izplēsta no p,nevācu psalmiem."; šis daribs., cik esmu varējis \ pārbaudīt, ār-tpus Latvijas robežām nekur mav atrodams. Kā lielu -retumu jau A. Becenbergers 1886. g. to flzdeva par jaunu. Salīdzinot, mūsu lapiņu ar šo jaunizdevumu, izrādījās, •> ka jaunizdevuma ..teksts piliiīgi saskan ar pirmie-spieduma teltstu; izņemot viemu vienīgu vārdu, īstenībā burtu, tieši tai rindā, kas visvairāk saista mūsu uzmanību. Tā ir vienpadsmitā rinda no augšas, kurā ; iespiests .sekojošs teksts: „A. D. Mant. ll.". Becenbergera jaun-iespiedumā trūkst šai .tekstā pirmā burta: „A.". :
šis saīsinātais latīņu teksts ir atjaunojams šā: „A D(omino) MārtCino) L(utlier)" un tulkojumā: „No kimga Mārtiņa Lutera.- Ar/to. ir gribēts teikt, .ka ZiemsvētJcu dziesmu, kas" pēc tam seko ņākamaj ā rindā, ir sacerējis Mārtiņš Luters. '
iNav pats par sevi nekas neparasts, ia jezuītu pāters, kam ne-Ibija ie^nēias i^ietot savu pretir Eiieku ticības lietās,- grāmatu saolē3a un izlietoja to šādā veidā. Protams, mēs būtu gribējuši zināt, kā šī grāmata varēja nonākt Braunsbergas jezuītu kollēģijā. Par to, liekas, vēsture idusēs turpmākos laikos tāpat, kā tā ir klusējusi jau šos gadsimtus. Mēs ari nezinām tā cilvēka vārdu, kas lasījis teoloģijas traktātu un tanī atstājis šo laifc-viešu kultūras vēsturē tik interesanto zīmi. Kaut nezinām vi^ ņa vārdu, piezīmes iiz lapiņas atļauj. jo : dziļi    ieskatīties šī
svešnieka. garigajā sejā.
Te iepriekš minēto latiņai ^» Inmiu, .ko mēs papildinājām līdz pilnām vārdu formām ar burtiem, kas saīsinājumā trūkst, nezināmais lasītājs ir papildinājis pēc sava prāta, pierakstīdams rokrakstā te turpnāk iekavās ieliktos burtus: „Ķ B (amnato) Mart. L (asciuo' Lasciuorum)" vienreiz, un turpat apakšā vjēl otra papildinājuma versiju: ,,A D(amnato) Mart. L (atrona lat-ronum)." Tulkojumā šīs abas versijas skan: . «,No nolādētā Mart. netikļu netikļa" un „Nq nolādētā' Mart. batidltu bandīta." Mēs teiktu -r 'spēcigļ vārdi! O^īārtiņa Lutera uzvārds ir devis iemeslu jezuītu ļpātera pāirdo-mām, un, rot-aļājoties ar pirmo burtu L, viņš-to ir saistījis ar diviem, te minētajiem latīņu vārdiem, kas arī sākas ar L .burtu, šī vārdu rotaļa tomēr jo spilgti rāda ievirzi un garīgo noskaņu, kāda rakstītājam k bijusi minēto .teikumu tādā veidā papildinot, un dodot tam oir tu saturu. Luters viņa acīs nav nekāds vīrs, kas uzrunājams ar cieņas pilno kunga vārdu,, bet tai vietā viņš ir kļuvis par nolār dēto. Un ikā nolādētam viņam ari var piemist tikai turpmāk pie uzvārda L pierakstītās īpašības — viņš nav tikai netikls vai bandīts, ko varētu salīdzināt ar citiem tādas pašas morāliskas kvalitātes ļaudīm, nē, viņš savās nemorāliskajās īpašībās šai ziņā pārspēj ;visus, kas tad izteibtis ar pastiprinājuma. -formu. ■■
Mēs dzīvojam citā laikā, un mūsu uzdevums nav. spriest tiesu ne par dziļi sašutušo jezuītu pāteru, kas savu dvēseles satraukumu izteicis tik spēcīgiem vārdiem, ne arī par^ protestantu ticības tēvu Luteru, pār kura galvu ir noliji^aši šie vārdi. Taču' ar šo mazo lapiņu, kas aizmirsta gulējusi gadu simtus, mīīsu gara acu priekšā uzliesmo aina no Eiropas kultūras cīņas, kurā arī mēs esam bijuši ierauti,: kaut šīs nožēlojamās kroplainā latviešu valodā iespiestās lapiņas veidā. Grāmatas cīņas karstumā ir plēstas un dedzinātas toreiz gluži tāpat' kā tagad. Bet kāda ironija! Idejas, kas izteiktas tanīs, nav ne saplēšamas, ne sadedzināmas.
KAS NOTIEK AR BRĪVĀ PASAULĒ ļllBUv^'^^^^^^^^^^
Tā-kā pagājušā kara i^zultātā bildumus tā  ^ķa pilnvarotājas j
daudzi tautieši gan paši nokļu Lietuvā ir lasīt nepratējas;- tās viens , no^^^^^ ir
va ārzemēs, bet viņu ģimene» • lo- neprot ne krievu,     arī angļu skaidrs, proti, ka aiz kulisēm
cekļi un tuvi radinieki palika valodu; tās nesaprata dokumen Lietuvā . esošo mantimecu par-
dzimtenē,. tad, laikam ejot uz ta satum un bija izrautas no sa-stāvis ir
priekšu, nozīmi sāk iegūt jautā- vām mājām' už Maskavu pēq3U Savienības, tieslietu mimstn-
jums: Eas notiek ar šeit mirušā Pad. Saviem-bas ierēdņu rīkoju- jas   aģents.   Atzīt .atbildētāju
mantu, ja piederīgie ir dzimte- ma. Prasītājs tālāk lūdz tiesu ie- pilnvara un paziņojumu par uz-
nē? vērot apitāļdus zemēs aiz dzelzs stāšanos šai lietā,, pamatojoties
Lasītāju var interesei kāds ne- aizkara.   Viņš ari uzsver Sav. uz dokumentu virspusējo derigu-
sens lēmums ASV Ņujorkas štā- Valstu ārpolītisko nostāju, kas mu,' nozīmētu ne vien atzīt pa-
ta tiesā, kas kārtoja Sav. Valstīs neatzīst Baltijas valstu inkorpo domju valdiT)u, bet ari sankcw^
mirušā mantojumu, uz ko tiesī- rāciju Pad. Savienībā im padom- nēt, ka Lietuvas pilsoņus netieši
bas bija mirušā divām māsām ju režīmu, kas uzspiests šim ze- pārstāv Pad. SaviemĶas aģents.
Lietuvā. Lēmums līdz ar motī mēm. Prasītājs apgalvo tādēl.ka   'šinī sakarā tiesa ievēro šādu
viem ievietots New York Law atbildētāju   pilnvaras   atzīšana paskaidrojumu, kas ietverts ār-
Jfoumal un tā izdevējs laipni at- būtu pretrunā ar mūsu valsts lietu ministrijas 1959. gada 1. ck-
ļāvis lēmumu tulkot arī latviski, ārpolitiku: . tobŗā vēstulē, adresēta prasītāļa
Te nu sniedzam ši motivētā lē-   Atbildētāji balstās galvenokārt a^^okātaņj. >.       . "
muma nozīmīgākās daļas; uz dokumenta..virspusējo derīgu- ; Sakarā ar jūsu paskaidroju-
šim- gadījumā prasītājs, Lie- mu un jo sevišķi uz to, svaru, ^'^^^ ^^j. Pad. Savienības aģen-
tuvas ģenerālkonsuls Ņujorkā, lū- kas piešķirams konsulārā aplieci-     izraudzīšanu lai viņš pārstā-
dzis.rikojumu sairot atbildētāja nājumā   izteiktiem konstatēju- ^^^^^ mantiniekus'
pilnvaru, ko izdevušas mirušā «liem. Tomēr tiesai; nav ņemta^^^.^^^^
divas māsās Lietuvā kā manti- iespēja iedziļināties īstos faktos ^^^-^^^^^
nieces. un apstākļos, par cik tie ietekmē .^^^^^3-^ pievienotais 1948. gā-
• Sākumā Lietuvas konsuls pār- dokumenta derīgumu. To darot, ^^26 marta vēstules noraksts
stāvēja šīs mantinieces kā Lie- tiesa konstatē, .ka atbildētājus Vļ^^^^j^j^igt^jj^iŗ',^^
tuvas republikas pilsones. par šo mantojumu ir informēju- ^sv štatu gubernatoriem, vJnus
Drīzi P8C tara tiesā iesniedza si viņu Maskavas pavēmieki,kas .^^^^^ģj^^ par to ka ASV vai-
pilnvaru,-ko Sav. Valstu konsu- identificējami kā Starptautisk^^
la Maskavā priekšā bija pārak- J^^ristu konēģija, juristu kollek-j^^^„^^-g^
stījušas un apliecinājušas minē- tivs vai ģilde, vairāirpazīstama p^^^^.^.^^^
tās mantinieces, nozīmējot atbil- f. saīsinājumu ..Iniurcollegia-. ^^.^^^^^^:
dētajus, Ņujorkas advokātu fir- Ar so iestādi tad. arī atbildētāji ^.^g^^:^;^^^^^^^^^
mu, par saviem pilnvarniekiem izdarījuši savu saraksti, ieņemot ^..^^
smī mantojumā. Ja šis pilnvaro- to kas viŗdem      lieta bija ar ^^^-^^ j^.^— pilsoņu vieta at-
jums ir derīgs, atbildētāju iestā- P^^^^^i^ sūtniecību.: tām . mantojuma da-
šanas sai lietā an ir' derīga un   Uz sis lestad^^^^
atņem Lietuvas konsulam tiesi- detaji atrada, tiesu, kura ^arto ^^^^'^^^^^
bu pārstāvēt sos savus pilsoņus, so mantojumu u^^ Nozīmi, kāda piešķijamā
No otras puses, ja ši pilnvara v em konst^^^^^^^     dodot an Lietuvas pil-
cies neveiksmi, atbildētajā uzsta- sai iestādei padomu, lai tu leve-   ^ iļatavojuši-Pad. Savienībā,
sanas ir bez pamata un prasīta- ojo^mtība^^ uii
ja,.Lietuvas konsula, tiesības pa- sastopas, iegūstot atzīšanu tiem .^^^^^^^
liek spēkā. dokumentiem,   kuri   izgatavoti ^^^^^^^^^
Savā atbalstītajā svinīgā aplte- Lietuvas PSR, visus dokumentus tiesām neKadassam^^^^
cinājumā prasītājs apgalvo, ka izgatavotu vai nu Maskavā vai \
šinī gadījumā Pad.  Savienības arī Baltkriejjjjas PSR ierritori-'   Liktenīgais trūkums atbildetā-
diplomātiskiē ' ierēdņi  ieguvuši jā, ta ka nevarētu būt jautājuma     attiecībās pret mantiniekiem
Lietuvas pilsoņu pilnvaru advo- par   dokumentu autentiskumu. LieW'J^as bāzētas uz viņ-em
kātiem, kuri reprezentē pādom- Mirušā māsas tad saskaņā ar to f^o^^tas   pilnvaras,  rodas no
ju valdību.' Vina apliecinājums ir aizvestas; uz Maskavu, apmē- maskētās intervencijas un tiešās
tālāk uzsver: ,-To, ko Pad. Sa- rām .550 jūdžu:no .viņu mājā:^ kontroles, ko izdarījusi padomju
vienība (Krievija) nav varējusi Lietuvā, lai parakstītu ūn aplīe- o^ciālā iestāde, mēģinot paiīākt
panākt tieši, tO tā tagad cenšas cinatu pilnvaru pie Sav. valstu netieši to, ko nevar panākt tieši,
panākt netieši." Prasītājs vsl tā konsula, Atbildētāji jiēc tam sa-P^^^       Baltijas valstu pilsoņus
lāk apgalvo, ka pilnvarojuma do- ņēma šo dokumentu nO „Iniur- Pārstāvētu Pad. Saviembas iesta-
kuments kā pilnvarotāju žltraša- coUegia" kopā ar .citiem doku- <Ješ. ■
nās valsti min Pad. Savienību, raentiem, kas nepieciešami rad-   Lietuvā esošo mantinieku piliv
lai gan tā ir Lietuvas republiko. niecības noskaidrošanas procesā^ vara atbildētājiem ir nederīga. Viņš vēl tālāk attīsta savus ie-   Lai arī kādus plašākus jaiitā-; ■ M,
gaļas produktu izvē^
un iedzimtiem un neasimilētiem^ tautas brāļiem uri māsāni.. „Tas ir skaisti un patiesi! Bet mēs strīdamies par Diždanča už-. stāšanos iedzimto dancošanas džamborejā. Diždancis negrib ar zobeniem mutē lekt 6 pēdas un 8 collas gaisā. Palika bez medaļas."   ;//. : \
„Tādēļ mūnis jārada jaunas dejas, kas izceļas pāri citu tautu dejāni!" iebrēcās PēteriS;
»Bet etnogrāfija!" brēca 'p:e-tim. Jānis. ' ■
to, ar: kuru švāņebachs parasti ievada mūsu Preses balles. Esmu redzējis arābu,; skotu un . citu tautu dancot gribētājus. Danco
AR SLIBAS- ISMAILI RAKSTU RINIDAS L E ■ D' Ū lEŠŅĀPIS IPSEUDOPSitHOLOGS JORIKS UN AR HOKEJA KOKU BIL^^ B'ES TURPAT BLAKUS D-ARINĀJIS
Katru no mums pavada savs melnais — Nesaredzams līdzinieks, kas nekavējas, lai labsajūtā iepilinātu dažas rūgtas lāses, jeb skumju brīžos sāktu čīgāt izmisuma čellu.
Jau Aristotelis savā laikā teicis, ka cilvēks esot tāds kā - "sabiedr risks dzīvnieks. Tādēļ tas arī kaujas ar melno un meklē kādu līdzcilvēku, kam uzdāvināt daļu mo sava posta un bēdām.
Viens no sabiedriskās pieklājības likumiem ieteic uzklausīt citu bēdu stāstus, jo tādējādi stāstītājs atbrivojas no šķidras jeb vismaz netīkamas jijtoņas, bet klausītājs var uzzināt vienu, otru pekstiņu, ko, apkaisītu ar sāli un pipariem, varētu; pavēstīt tālāk.
Tomēr, reizēm šāda zibeņnove-dēja loma var vienkārši kaitināt. Kā šodien. Aptrūkās dūmkoki. Bija jāaiziet līdz tuvākai drag-storei. Bet jau pāris soļus no mājas saskrējos krūtīs ar dzīves filozofu— Ādamu Adamaiti.
„Galīgs vakars!" viņš mani noķēra pie.piedurknes: „Ziemeļame-rikas kontinents pārdzīvo labklājības ziedu laikus."
„T&s ir labi. Arī mēs baudām daļu no ŠIS labMājības "
Ja Ādams ir noņēmies kaut ko stāstīt, tad tikai tā elpas atņem^ šanas brīžos var iemest atsevišķas .frāzes: ,.Senās Romas pirmie patricieši bija blondi, zilacaini, dzīves spara pilni ļaudis. Bet tad no visām impērijas malām Apenīnu pussalā saplūda daždažādu etnisku grupu pārstāvji, kam Romas likumi garantēja vienlīdzīgas tiesības. Patricieši ar plebejiem tā samistrojās, ka par labākiem sāka uzskatīt tos, kas
bagātāki. Etniskais kokteilis tā iz-virta, ka pārvērtās par pasīviem skatītājiem, kas amfiteātros, brēkdami. im derēdami, vēroja sporta spēles jeb gladiatoru. cīņas, bet paši vairījās no briesmām un atbildības. Kad slavenajiem Romas leģioniem karotājus vajadzēja vervēt svešumā, kad to sastāva kodolu sāka veidot melnie kanaki, tad impērijas saule norietēja."
„Par šiem līdzīgu uzskatu kultivēšanu . Ezru Poundu ievietoja pavieglo mājā," man izdevās iebilst.
. „Vai tu zini, kāds procents no šī kontinenta apdzīvotājienļ slimo ar vaļīgām skrūvītēm ķermeņa daļā, ko sauc par galvu?"
šajā bridi man izdevās atbrīvot, piedurkni^ un es metos ap stūri. Trakot gribējās pīpēt.
Aiz stūra stāvēja Jānis un Pēteris* Abi vecīši diskusijās bez mēlēm lietoja arī ķerineņa augšējos pedāļus.
„Tu, Jorik!" Jānis nogrāba nupat atbrivoto piedurkni. „Ko tu saki par Diždanci?"
„Diždancis ir viens no Toron-to latvietības vērtīgākiem iestādījumiem, kas velti nedzesē mutes, bet danco par prieku pašiem
,.Kāda   etnogrāfija? ļ^^^
man'vienu kino^il^^»^"?^;^^ dzams, kā latvieši dejoja pirms 300 gadiem, jeb pirms 600 gadiem, jeb pirms 900 gadiem? Pēc simts gadiem arī tagadējo tvistu uzskatīs par tautas deju!" ,Bet Stumbrs!". Jānis nepade-
Man uznāca pīpienš.
Samelojos ar citu vajadzību un steidzos uz nu jau netālo drag-stori, lai iegādātos 20 plaušu vēža veicinātājus, '
Ķad ievilku pirmo dūmu, dienas gaisma izlikās gaišāka, sniegs bija baltāks,- debesis zilā-■kas.',;.--
„Syeiks, Jorik!" pēkšņi blakus ierunājās dobjā balsī.
E. W. Plamberrijs — latvietis ar pārveidoto uzvārdu. Viņš šoreiz .pavisam sādrūmis. „Mani sauc par apdauzītu." ekstautietis gandrīz vai raudāja.
Cigaretes dūmi bija izgaisinājuši manu steigu uri neiecietību. i.Nevar būt," es rādījos izbrīnēts. ; ,,Jā^" K W. Plamberrijs kratīja galvu. .,Un tikai tādēļ, ka man patīk ledus hokejs. Tādēļ, ka es pārzinu visu dižhokejistu ģimenes apstākļus. Tādēļ, ka es naktīs sapņoju, ka pats spēlēju hokeju un spraigās cīņās pārspēju pretinieku aizsargus un vārtsargus, un vismaz 20 minūtes nosē^ žu soda kastē. ^
vās.
ts.-.
«Stumbrs bija tikai, viens danču skolotājs, nevis kāds tautas deju lielmeistars! Mūsu dzejniev ki rada arvien jaunus dzejoļus un gleznotāji jaunas bildes, — kādēļ dejotājiem jādanco tā, kā reiz mācīja Stunibrs?" «-Nu, ko tu saki?" abi paver-
sās pret mani.- ^ -
Ss varēju gan ^0 ^° P^*®^^*-„Esmu redzējis labas Kāsavubu tautas dejas. Pagaidām tikai miglas bildēs, šie džentelmeņi danco; - goda. Viens dancis bija IZ-: .i-      ^labākaDar
uz
Namamātes parastais . uzskats No ikvieiia no tikko minētiem ir, ka dārgāka gaļa ir labākai    gaļās produktiem namamāte pēc
Gaļa ir proteīnu un tauku iiz- rūpīgas sagatavoša^^^ var sniegt turviela, kas kalpo enerģijas ra- galdā ļoti dažādus un garšīgus dīšanai, audu uzbūves stiprina- ēdienus. Cūku šķiņķa cenas re-šanai un atjaunošanai. ti mainās, bet. vislielākā cenu
AlSiV pārtikas departaments maiņa ir stēkiena m karbonā-norāda, ka nav starpības Uztur- dēm, tāpēc, tos pērkot, jāseko vielu ziņā starp gaļu, kas mak- cenām, kas var ļoti stipri svār* sā 25 centi ihārciņā, un gaļu,' stīties,
kas.maksā 1 d6l.25(Z mārciņā,: G^^^ krāsa un izskats ne^ bet relatīvā labuma izjūta rodas katrreiz nosaka tās svaigumu. i)atērētāja smadzenēs. Kanādā atļauts  lietot nitrātus
Gaļas produktu . ārējais ; iz- .(salpēteri) un amonija sāļus ga-skats un cena patērētāju, sevis- ļas konservēšanai, ķi amerikāni, ir iespaidojusi tik- Pēdējā laikā tiek lietota gaļaS; tāl, ka lielražotāji ir . spiesti vi-, krāsa, šie mākslīgie līdzekļi gan ņiem sekot ar apgādi, bet ne- piemāna pircēja aci: gaļa izska-: vērot gaļas cenu. tas sārta vai sarkana, bet mr
Parasti liellopi, cūkas un citi teikts, ka tā svaiga. Bieži vien, gaļas lopi pēc nokaušanas tiek par pamatu galvās un vēdera Isā-24 stundas atdzesēti,' veterinārār- pēm ir ne visai svaigu, pārtikas, sta pārbaudīti un pēc tam nogā- produktu lietošana,, dati uz veikalieni. Veikals, apiē- Barības vielu speciālisti gaļas ķinot pārdošanās cenii, lieto da- produktus ieteic iepirkties lielos, žādās metodes. Ziemas mēnešos, veikalos vai skārņos. Ja virtuvē, kad gaļas patēriņš ir lielāks, ra- gaļu sagatavojot, sajūt jebkādu žošanas izdevumus: lāuksammie- nepatīkamu smaku, kas liekas kam, pa lielākai daļai, aprēķina aizdomīga gaļas svaigumam, cep-pēc muguras, šķiņķu, plecu unšana vai vārīšana jāpārtrauc un augšējo sānu gabaliem, mi pārē- gaļas gabals jānes atpakaļ uz; jo ieskaita peļņā. •Protams, ap- veikalu apmaiņai. Mūsu tautieši rēķināšanas metodes . • mainās, dažkārt grib būt augstsirdīgi un mainoties pieprasījumam un nenest bojātos produktus ļ pārde-piedāvājumam. Vasarā, ķsd ga- vējam atpakaļ. Ar to mēs zau-ļaš prpduktu/patēriņš ir mazāks, dējam materiālajā ziņā, un. otr-šķiņķi, pleci lin muguras gabali kārt, nedodam veikalam iespēju sedz izdevumus, un pārējais ir atrast; iemeslu, kas radījis pro-peļņa. -     . / dūkta bojāšanos.
Ja salīdzina cenas un pirkša- Gaļu Kanādā žāvē ar ķīmikā-nas iespējas, tad var .secināt, ka lijām un arī pēc veca parauga ziemā visizdevīgāk iegādāties, lē- dūmos.; Dūmos žāvēta gaļa, ja. tākus gaļas produktus, kā piem: tā ir pilnīgi caurdūmota un pāj-sirdis, nieres, aknas, inēles, cū- klāta ar tauku kārtu, ir. pilnīgi ku stilbiņus un malto 'gaļu, tā- drošā. Cits jautājums, ja gaļas pat vidējos sānu gabalus. Ieper- žāvēšanā lietotas .ķīmikālijas, koties malto gaļu, ieteicu ievē- Mechanizācija un . ķīmiskās ie-irot federālās valdības likumu./rices masu produkcijā tomēir^ : kas nosaka, ka naaltai cūkas ga- pielaiž kļūdas, tāpšc ķīmiski zaļai nedrīkst būt vairāk par 25 vētu gaļu būtu ieteicams pirms proc./tauku piemaisījuma; iīel- lietošanas novārīt vai pārcepr un. lopu maltai gaļai 15 proc. . un pirmo vārīšanas ūdeni vai cepot .maisītai nialtai gaļai 20 proc, iztecējušos taukus vienkārši Maisīto nialto. gaļu ir atļauts sviest atkritumos, līdz ar to mēs krāsot.     ■ : izsargātos no lieku ķīmikāliju
uzņemšanas.   ;     ' ' ~ /.. : ■ ■ Kanādieši gaļās produktus ie-
pērkas reizi nedēļā .vai divas reizes mēnesī, atkarā no algas; izmaksas. Pret šo iegādes v^idu iebildumu nav, jāievēro vienīgi uzglabāšanas noteikumi. Gaļa jātur ietīta celofānā, ietinainais papīrs, kurš ir porains ūdens un gaisa caurlaidējs, ir jānoņem. Pirms gaļas produktu ievietošanas saldētava ir ■ jāizmazgā ar „Profesionālais ledus hokejs ir 0,3 proc. joda šķīdumu un pēc visu sporta spēļu kronis," izpūtu tam jāizskalo .ār 4 proc sodas dūmus un klepoju kā devītās šķīdumu. Joda .vietā var lietot pakāpes diloņslimnieks. ,Jobac" vai„Iroson", kas maksā
E. W. Plamberrija vaigos uz- $ 2- galonā. Galons pietiek ap-plauka bezkaunīgs smaids. „Jā! mēram 2 gadiem. 90 gr. F. ūde-Cilvēki var iztikt bez politikas, nl ielej jodu līdz; ūdens iegūst Bez biedrībām un citiem sabied- bāli dzeltenu krāsu. Sodas šķī-riskieni iestādījumiem. - Ja visi dūmam ņem aukstu ūdeni no interesētos tikai par ledus hoke- krāna, lietojot parasto cepamo . ju, nebūtu ne karu, ne saimnie-, sodu. Nav ieteicams lietot kādus cisku trobelīšu, ne laulību šķirša- diterdžentus, jo daudzi no tiem nās, ne pusaudžu sekseodolojas var nelabvēlīgi atsaukties kā uz un .citas burlacības.";;    1       pārtiku, tā, arī. uz ledusskapja
..Pareizi!" es papildināju. „Ho- krāsas izturību, kejs nemoka prātu kā grāmata,. Gaļā jātur pie 35 gr. P. zem kuru; lasot jācīnās pret miedzie- nulles. Parastais paņēmiens sanu. Kad cilvēks sāk skatīties ho- saldēt gaļu, kamēr tā cieta, ir keja sacīksti, viņš jau zina, kā- pilnīgi nepareizs, jo gaļa top cic-das būs beigas — ja neuzvarēs ta jau pie 28 gr, P., bet baktēri-viena .komanda, tad uzvarēs ot-ju, pelējuma un rauga .sēnīšu, ra, un ja neuzvarēs neviena, tad kā arī. virusu darbība mitējas spēlē būs neizšķirtā " tikai augšā minētā temperatūrā.
„Jā!" tagad; E. W. Planiberrijs Saldētu gaļu iegādāties nav ie-satvēra manu piedurkni. ,,Hoke- teicams, jo tā ir 10---20 proc. ja sacīkšu skatīšanās ir vislabā- dārgāka un, ja ilgi stāvējusi salka izklaidēšanās. Cilvēks var se- dētaVā, sevišķi, ja vairāk kā divi dēt mīkstā atzveltnes krēslā, tāl- gadi, ir grūti cepama, vārāma redzēs aparāta priekšā, ār alus un ne visai labi sagremojama, pudeli rokā. Ja vēl gadās kāds, sausināta (dehydrated) gaļa ar kuru. saderēt uz dažiem des- ir ļoti laba, bet augsto cenu dēļ mit centiem, jeb pat dolam,:tad ieteicama karavīriem un ceļotā-var pat nopelnīt baltu naudu."   jiem neapdzīvotos apgabalos. .
Mēs runājām krietnu laika Sālīta gaļa tagad nav vairs štrēķīti un pirms šķiršanās,' modē, kaut gan iebildumu pret skaidrā dienas laikā un pilsētas to nevar būt, vienīgi tas, ka tā vidū, kopīgi nosaucāmies: ,>Lai grūtāk sagremojama un daudzi dzīvo hokejs!" v patērētāji   nepanes pārmērīgu
Kāda jēga šim manam vēsti- chloridu saturu, uzturā. Juiņam.-Mēģiniet ūzradnēt. Gaļas izstrādājumus (desas un
,.Ar teleskopu pie zvaigznēm," dažāda veida uzgriežamos) un teica vecie romieši. konservus ļoti stingri pārbauda
„Ar- bomi pret miegu," šodien veselības departamenti, un par saka ■ to iegādi un uzglabāšanu nav ko
. " Joriks. iebilst. :' ' Velta Zariņa
VAI LAIKRAKSTU : SAŅEMAT
Va! tesat nokāTtojuši a b 0 n e m e ii t n ?
i
85 ■
li!
m
DV TEĀ
sestdien, 23. martā, pīkst. 19,30, vak.
Režisors: E. Jurševskis.
Ieeja: I vietā $ 2.00; II vieta $ L50. Ka Lotus puķu veikalā. Skolēniem līdz
Skaistākie ziedi un zi visādiem gad'
SAUNDER puķu vei
588 BLOOR ST., W.,
zvanīt Z. Plēsums, vei] mājas HO
Apmeklējiet mūsu veļ telpu.
^ofloimiiiiunHHnHiniounuinuuhiiiHm^^
DĀMU EEIZIEŖSALO 737 Bloor St,, W., pie Grace, TV)ro J
gflDimiiHiiimiīnmiiniRuniimuiHiuui^^
A. EGLĪTIS-RADIO un TELĒViZIJAS veikaļ
Ierīko tv antenas. Atvērts līdz pl. 8 v., sest^ izīrē tv par § 8,* MĒNEļ
161A Roncesvalles Ave., Toronto,
PUĶU
sakal vajaļ
,     e Lātvielu d o Ādas izstrj m RohcesvoUļ ^ LE 44845; Ll
Zeltkalis A/Ķry
Gatavo un labu visu, kaiļ
^ 19 Pfetoria Ave., HO 3-l( pieprasiet
. ■v'; -tllustrēt8
LATVJU^^^E^^ PAPILDINĀJUMU SĒJI
(14 iespiedloksnes). L. Švabes redakcijā; ļ Pr. Edg. Andersohs, A. Gailīte, .1. Ru
,      Kanādā maksā S .6,50. Iemaksas i
DV grāmatmca, 123 Huron Strcc
MŽaDA VEIDA
MĒBELES PAGATA
pēc pasūtinātāju gaumes un velēšanās. Zvanīt LE l-7Ō8.6,Toron
J. KR EI ĻA
FOTĢ^UDIJA
izdara uzņēmumus iekš- un ārpus studijas, izgatavo bildes pasēm, apUcCībām, kā ari pārfotografē un palielina dokumentus un Ibildes. Amatieru filmas attīsta un kopē. Uzņēmumus lūdz iepriekš pieteikt. HO 6-3800.
445 Pape Ave.; Toronto,
KL A J-VIE SIB'U
.; :G'ALD;U:S,..r piegādā mājās.
E. J I R G E N 3, . tel. RO 7-6044, Toronto.
N
OSK
plenēm, iepŗie •tūlr. 1
APKl
204 le
APBEDĪŠANES BIROJS
467 Sherb\)urhe Si,
^^^^
smalkjūtīga edīšanas
ceremoiu]!!
S
N..SG
985 m HO 1-
*
;★■
■
RtM jive
'p R I
piete