U.S. A,
^UIsJMtiDice weekly t)y tM Latvian Relkf
So<Mty of Cdnaāa .fiaugavas Vanagi"* Smor-dTUIhief: ALEKSANDRS KUNDRATŖ. IS4ttorm anā Business Office: iŽSEurmSto Tormto, ōntario, Canada. felepkones: EM 8-0792, EM 8-323$, United States Editorm ōffices: Neto Jork: Eāitor — F. IRBE, m EUīDōōā St, Nm York 40, N. Y„ VSĀ. Telephone LOrraUe 7-6470. Chicago: Editotr — K, KEZBERS,
' ie Av^., micaģo 47,ni., USA.:
WEI>NESDAY, APRIL 17, 1963.
Nr. 31.
TREŠDIEN, 1963. GADA 17. APRĪLĪ
13. GADS
^UTHORIZĒD A§ SECOND CLASS MMl B^^THEPOST OFFICE BEFAETMENT, OTTAWA
- ANDFORPAMENTOFPOSTAGEINGASH"/
isnak divas reizes nedēļā trešdienās m mtdienās,Izdevējs ^Latviešu aprūpes hie^ rtba Kanādā ,J)augavas Vanagi":
REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRĀm
Redakcija un kantoris: 123 Huron Sire^ Toronto, Ontario, Canada. Telefoni: redakcij&i ™ EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792 vakaros tālrunis — 766-2001.
Ņujorkas redakcijas vadītājs redi V. IRBS, 87 EUīDOOd St., Neto York 40, N. Y.,USA. Tālruni LOrrtMe 7-6470. Čikāgas redakcijas vadītājs red. K. ĶEZBERā 2727N.MilwaukeeAve.y Chicago 47, lū., USA. Tālruņi: DI 2-2324, BR 8-8681.
Arch. Bi Bukovskis.
fVv-
Liela Komunistu Ķīnas valdības delegācija ceļā uz Indonēziju un'Bunnu, Karš Laosā turpinās. Starptautiskās
komisijas;ierēdņus notikumu vietā :nepielaiš.
Ziņas par Ohrusceva un Map- Vispirms, tā seko cieši uz pē- (Irido^žijas^u^ cetunga tikšanos atkal apķlusu-/dām kādai padomju delegācijai nas attieksmes nekad nav biju- Rietumu uztverē ar to tik^ vei- ' šas. Tikai pirms neilga laika Mao —. tikai iespaida; ziņā to krietni šas tuvākas kā tieši tagad.vKo- dots jaims piietkomūnistasks asināja Chruščevu uz , Pekingu,. pārtrumpo. Otrkārt,; šis ir. pir-mūmstu.Ķīna gan .nevar sacen- cietoksnis pienVidaustrumāzijā. . lai tiešās sarunās ..mēģinātu at-, mais gadījums, kad kāds komū-- .sties.. ār Padomju Savienību aizde- Prezidents Sukarno to uzskata risināt, abu lielo komunistu ideo- ņlstu Ķīnas valsts galva apmek- .vumu un militārās palīdzības par mākslīgu neo - koloniālistis-loģiskās domstarpības. Chruš- lē kādu nekomūnistu zemi. in-.laukā, tomēr katru gadu Indonē- ku veidojumu, kas var apdrau- , čevs aicinājumu -■noraidīja, bet donēzija izraudzīta .par pirmo., zija saņem no- Ķīnas saimnie- dēt Indonēzijas drošību kā mi« ne sarunu vēlamību, un savu- Burmā būs otrā. Lietpratēji Tā- eisko īpalīdzību trīsdesmit miļjo- litari,. tā saimnieciski.'. kārt ielūdza Maocetuņgu vieso- lo Austrumu jautājumos domā, nu dolāru'apmērā. Abu valstu .Komīīnistu Ķīnas attieksmes' tīes Maskavā. Lietpratēji pa- ka ar to komunistu Ķīnas pOlī- starpā pastāv zināma maiņ- ar sur^u sāka skaidro, ka Chruščevs noraidījis tikā sākta jauna lappuse un ka tirdzniecība, ķīniešiem sūtot rl- jggo gada, kad abas valstis pa- ., braucienu uz Peķingu tikai tā nākotnē ķīnieši braukās apkārt su un tekstilpr^^ un no Indo- rakstīja robežllgumu. Burmu vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa pa pasauli ^ tas ir, tur kur vi- nēzijas saņemot gumiju uņ kop- pekihga^u^^ vienii no tā-
vara iKremlI kļuvusi ļodzīga, ka ņus ņēmspretī—. tāpat kā to ru. Ļoti iespējams, ka abu vals-- d^m , ^ valstīm, kas dabīgi prombūtne varētu^ maksāt .vi,- dara Chruščevs, . tu attieŗķsmju trakai tuvināša- ieiet, komunistu Ķīnas iespaida .
ņam amatu. Tā būtu atspēlēša- Padomju Savienība uz'indonē^ riai komunistu pna piedāvā ^fairā un kur nekāda Padomju nāspaša Chruščeva mīļākam pa- ziju un %rmu bija sūtījušas aiz- tirdzniecības paplašināšanu. īn-:sa^enības aktivitāte nav ciesa-ņēmienam; Ne viens vien. pa^ sardzības niMistru maršalu Ma- donēzijai, kas cīnās ar nopiet- Burma dzivb ļoii:
domju varas virs no ārzemju ļinovski. Ķīna — valsts galvu nārti sainmiecisķārn grītlbām; ^1^^^^^ ^ katra soļa baidīdamās brauciena atgriezies 'Maskavā at- un ārUetu. niinistru. Līdz šim^^ pa prātam. nokaitināt Savu sešsimts mii-
radis, ka palicis bezdarbniekos, itŗālās Āzijas valstīs valdīja ār-Štariptautiškā.politikā Indonē- jonu lielo kaimiņu. Eobežllgums —Vai nu no komunistu lielo sa- kārtīgs Indijas ieSpaidš. Āzijas ^zija sevi iizskata par neitrālu.ir laba lieta, bet ķl-runām, kas iznāks, vai ne—kam neitrālisti akli sekoja Indijas po- Bet, tāpat kā savā laikā 'Didija, niešu invāziju tas nesļ)ēj aptu-būtu jānoskaidrojas jau tuvākā lītikai. un, piemēram. Apvienotās arī Indonēzijas neitralitāte ir ret. *
nākotnē — cīņa abu valstu staŗ- Nācijās, gandrīz vienbalsīgi bal- draudzīgāka komunistiem nekā Runājot par komunistu Ķinu^ pā, visdažādākās frontēs, tuŗpi- soja tāpat, kā to darīja Indijas Rietumiem. Indija ^p to 1^^ ļndonēaiju un Burmu nevar he-nās straujā ■ tempā. Komunistu delegāts. Bet pēdējā', laikā āp- ir ^dabūjusi maksāt ;un^; ļoti ie- pieminēt Indiju un neseno kara Ķīna tagad" atklāti iesaistīju- stākļi maLlnījusies. Kopš pagā- spējams, ka maksas vel. Indo- ^^^^^^^ ^.^ .^^-..^, jj^j^^g^laju sies diplomātiskā karā pret Pa- jušā gada Indijas kara ar ko- nēzija no tā tomēr neko nav mā- robežām un Kašmirā Indonēzi-domju Savienību un visiem sp^: mūiiistu Ķīnu loģiskais: nebūt Cījusies uii var sagaidīt; ka tā no un Burma bija to valstu stārkiem mēģina samazināt padom- nav noticis. Visi-Āzijas neitrālie savas līdzšinējās neitralitātes at- ^- jnēģināja panākt komū-ju iespaida sfairu; jo sevišķi ap' nebūt nav Indijas pusē un kā- klāti, m nistu Ķīnas un īiidijas domstar-
gabalos, kas ģeogrāfiski da,udz jās pret komunistu Ķīnu. Domi- munistu Ķīnai. Par ēsmu Sultaŗ- j^-^^ atrisinājumu pniešu de-izdevīgāki komunistu Ķīnai. go klusētāju starpā ir Indonēzi- no pārliecināšanai ī^iu jzmantos j^^^.. ^^^^ apmeklē Jakartu Pagājušās nedēļas: nogalē ko- ja .un Burma. Pirmā pilna ko- Malēziju, kuras :formešanu at-:^ j^^^-^^ — pēc vairāku mē^: mūmstu Ķīna atikJāja diplomā- raūnistu, iedomīgā prezidenta balsta Rietumi, bet kas ļoti ne^ r..«„„^„U^nc, ^
un Burmu
ārlietu ministrs maršals Cenji at, ka dat)^ : p^^g^;^P^li^at
im apmēram i)iecdesmit milita- se komunistu Ķīnai nebūs nēkā^ dzēt& ibiihēt šj gada 3i: augustā,-^.^^ ^ ^ P^^"^/:^"^^^1?^''^^'^;
ristu un diplomātu nedēļas no- du grūtību. : : ' : ' 'zēni vienas valdības saistot Ma-;^^^ ^f^^^.?^^"^_'^
o . nevis komumstu. Ķma. un ka
gale ieradās Indonēzijas galvas- r v^-r *
pilsētā •Jaķatrā' Lielas'- ķīniešu ■ «''■'fSiiiiiB'iiiļitni'iiiBiiiļisiiiiiniipiiiiiiBii^^ viemgi iņaijas .-politiika-' traucē
Laiks trauc steidzīgi uz priek- ta^, ko arī Hūvers uzsvēra kā dēļ pirmajā-vietā jābūt pašiem delegācijas vizītei ilgs astoņas =c!mr nī>to ttm nnuffl ni? rniJG ^^-f- problēmu atrisinājumu
.......... " ' ^ ^ KO ISTI GKĪB UN DOMa DE GOLLS miermiUgu sarunu ceļa. Ar ,savu
tiešo vizīti Indonēzijā un Burmā
ilgs astoņas
šu un savās strāvās aiznes līdzi ncjzīmīgu faktoru izlaidību pie par labu paraugu ne tikai sa-. dignas. Vizītes laikā Liu apsprie-ari cilvēku. Lielā dienas prese augšanai, ka daudzi jaunieši Die- viem bērniem, bet arī svešiem, ^jgļes ar (prezidentu SukarnO un
(Pazīstamais vācu militāro rak- melsis, kadeļ de GoUs ir pret Liusaoči mēģinās iizolēt abas
atklāj daudzās problēmas arī m un baznīcu vai nu neatzīst ne- un visai sabie . ,r • • -v.- ^ .. • • , - . , , .
■ _. . ' -^^-stu autors Adalberts Veinstems militāro1^^^
publiskām pārrunām. Tur jo īpaz, vai daļēji ignorē. Ticība un Lai atceramies visus savus dar- .Rusantaru Aiditu, . Indonēzijas /fimriac hiPžōTfi. nnrnriā.'s nrī laii-^^b^ iDret Dievu lotl palldz cil- bus un nedarbus. Kas ar: katru Trnmrinicfn ■norHido -^^^atsosviļ
dienas biežāki parādās arī jau- bii:ba pret natnes 'jautājumu iztirzājumi, vēkam vadīt pašam Daudzi ŠO; lietu vē;
virši, ■ bet tas ir nopietns jautā- majas
ļoti palldz cil- bus un nedarbus. Kas ar katru komunistu partijas priekšsēdi Francijas izturēša-cija prasītu visu NATO. v
šam sevi un no mums būtu noticis, ja vecā- pedēiā draudzība ir loti Svarīga ^^'^^^^^^^
„„^„iv,7rš«v,7ri,7r , ■ ^ :. ' y^ 'B<^ iiininc o-rihnrri .<;kaidrTbu rast- Oiti nienem. ka de Gollam te mumstu KInai.
KARŠ.ĻAOSĀ
Daudzi šo lietu vērtē vēl ļoti pa- arī palldz bērnu audzināšanā kā ku gādīgās sirdis un vērīgās acis ^eta. Indonēzijā, trīs f^ī^^ Oiti pieņem, ka de Gollam te munistu Ķmai.
virši bet tas ir nopietns jautā- mājās un skolā, tā arī sabiedrī- mums nesekotu? Visos laikos salu republikā'ar tuvu pie ^^f^ ^f^^^^^^;^^^
iums kuram var būt ļoti tālejo- bā. Sabiedrība ir padota kā ga- jaunatne ir "bijusi pilna jūsmas, iedzīvotāju ir divi miljoni ^^"'^^^vamenkaņ^^ . jums, kuram oui iou j ^.^^.^^ ^_ ^.^.^ ^^.^^^ neskaitāmām reģistrētu komunistu partijas atomieročiem, jo butu lielāka interese plasak m- Pēc īsa pārtraukuma Laosas
sas seKas _ ,^,Hir5nn ^^^^^^^ ^ svarigākais jautā- idejām. Viņai nekas nav par grū- biedru Caur dažādām arodbied- atomieročus tie grib izmantot ti-terpretet vācu: - franču nolīgu- neitrālie un komīūiisti atkal :at>
sai sakara .dazi amer Kaņu meklējama vaina, tu un par daudz. Tā grib darīt rībām'nebūtu grūti salasīt vēl kai kā savas nacionālās aīzsar- mūr Tam sākuši kara darbību. Tassaģen^
skolu un sabiedriskie audzināta- ^n drošā visu ko un darīt labi, bet viņai k^dus piecus seL milioS^P^b ^^^^^^ ieroci uzbrucēja atbaidi- raisa tikai skeptiskas pārdomas tūra ziņo, ka Laosas komunistu
ji, žurnāla ..Look slejas, nesen ^^^^j^^ .^^ vainojama vadība, jr par maz atziņu un pieredzes, ^^^^-^.^ sJmpatizētāiu un līidz 'šanai. De^ ^^^^^^^^^^^ par vien^Mēdz teikt,_ka fmncu rak- armijas komandieris ģen. Sin-
cēla priekša diezgan parsteidzo- ^^^-^^^ ^^dība, kas ir atbildīga ko var dot tikai pati dzīve. Jau- skrēiēiu Komunists Aidits kas ^ vai savus atomieročus Fran- stūra^^i^ kara darbības atjaunošana
sus datus, ilgā laika sprīdi vak^ par valsts labklājību, dos liku- natnei ir spēka daudz, bet zinā- gavā laikā draudzējās ar Maska- cijas aizsardzībai/izmantos tikai lo^ un vispār pašreizējās militārās
tus un kopotus, par-amerikāņu; mus un rīkojumus sabiedrībai ganu nepietiek. Vecumam tas ir ^ .^-^jg jiekties uz Pekin ^ad, kad padomju uzbr^ kur atrodas NATO centrāle, vir sadursmēs vaino amerikāņu im-^
jaunatnes sadzīvi. un ģimenei, tad tie bus visiem otrādi. gas pusi Liusaoči katrā zinā da JauVpāri dzelzs pri^^^^^^^^^ ' r
Parallēlļi tam. FBI prezidents arī jāpilda. go divu īpašību - sajūsmas rīs visu' kas vien stāv vinlsnē- Francijas militāro uzdevumu daudzi pat tic. ka^ b
Hūvers žurnālistiem deva pa- Ja intereses audzināšana vairs uzņēmības dēļ - komunisti ^os lai' Indonēzijas konSnisL izskata tilta gala^^ konferences Ženēvā , tika panāk-
skaidrojumu. Pēc viņa ievākta- nebūs it nevienam, tad no pašas jaunatni visur cenšas izmantot paņemtu zem saviem spārniem nostiprināšanu -Mropa, bet gan tālu nebūtu bijusi hķ \u yiemša^^
jām ziņām viens no jaunatnes jaunatnes kadu ierosmi vai va- saviem nolūkiem, protestu un sa- Liusaoči vizīte Indonēziiā ir lai aizsargātu priekšlauku pie Pļgi-^^e amerikāņiem pa- koaHcijas valdību. Trīs miljonia pagrimšanas svarīgākajiem fak- dibu mēs gaidīt nevaram, jo vi- ^^ļg^^-^ ^jkoganai. Tādēļ mūsu _.-„j„a vairākos nunktos Reinas: Daži domā, ka tasVir ie- radīja, ka ari ^r^^^^^^
tiem ir vecāku nevērība un au- 9ai trūkst vajadzīgas dzive_s pie- ^^^^^ I^ti zīmiga punktos.. ^^.^ nācijai ir jācīnās par atkarīga un neitrāla. No Laosas
toritātes trūkums bērnu audzi- ^^^'1 dārznieks rupejas gai un ar lielu apdomu. Viņai ne- ārvalstu bruņotie
nāšanā. Morāli^ais standarts c^^-uTZZ ^ « ^----------..J^^r..^
stipri sveras uz leju ka. pasu ma- ^'^^^s" / . . ; . bet jama
: - w ^ • C -Z - 3 viņš var likt augt taisnam,, to a^ ^j.' jās, tā visa' saPiedrisKaja azive, „,_„._„^
Pieaugušo i
sliķtu1)iemeiu visai^ J^""«^""^- nelāgōjot. Ābeli mēs varam pie- go Pieeia vinā
Sabiedrības lielā vienaldzība pret ļj^^.^gj^ei,^ k^^ dārznieks g^tj^„
jao, icļ vioa o V , ,\ tiecīgi piesienot, kā ari taisnu T^p^ _ „ _ _
Pi««,gušo;; 6^e^^^ riņš var darīt līku, par to .^C^vtoS "^'SS:"^ mm^l>^Jim^ietr^-;
sUktu:p,emeru visav ,jaunatnei..„,,-,„,„, ^^^^^ --4e^^i„āSda tikai ietie- nSml' ■/ ^ ; v; , . sp«īgi ietekmēt sabiedrību. Nav ^^^^^ parrm^ibas
■ Runājot par mūsu jaunatni, ns- noliedzams, ka ienācēsu labam ķj-sj-g un piekāosies arī de '=°™fJ^._'6''«°ī'^eni nekad nav
organizētu: ļaunumu, dpd iespēju .j^bus augļus nest. Skais-
:ni6mliski pagrimušieiņ cilvē-fais augļu dārzs vai košumu
kiēmviegli pi^ out lepm u. .«uu sīaju. i^e i^^^^ sava viltība. Varbūt arī: Atlanti^ _ . ., , .
ļoti zemās kvalitātes literatūru viegli pārvē^^^^^ par Juceklīgu
/urt ci a veida materiāliem ^^«u. No:nepareizi a^^^^ cittautiešu presē nav, vairs ne- latvisko un mūsi,ļabos_pie^^ ir padomā kāds politisks ļ^^f^^^^V'^ Heta - līdz ncK
::::-:Narkotisku līdzekļu t^^^^
■Čība jaunatnes vidū vairs neesot ^ arī tad,: javiņš būs atbildlgā.^^^^^ jaunatnetik to nezudis^mi ^^^^ tas bijā ar AI- '^^^^
nekādā sveša lieta, un taš^^
straiiji aizrauj jaunatni un - mai- Tādēļ mēs nevaram ^ nosocHt M Si^kii * .^dāS dzīves- nozarēs. Sapto-; trimdimeku tautu asmulaeijai. ^ l:
tā tās raksturu. Televīzilās un ķi- jaunatni,, jo tā ir mūsu pašu at-: r.!?^^^ mūsu jaunatne gan tāda Nav. M)u, ka tas ir^ sarez-
no izrādes kuras sniedz daudz spoguļojums. Lielā nevērība, uz- "^^vere, laoais ir paiuss Pa- j^^ļj^tū, ja aiz viņas nestāvētu ģits un ņapatīkams uzdevums, neķītras brutalitātes paraugu, ļo- laidība ģimenē ūn sabiedrībā, ra- ^.^^v ^fi^-^"^^^^^^^^ tikumīgas ģimenes, ku- kas rada rūpes katram: mūsu sā-
ti stipri grauj ūn pazemina ne da arī izlaidīgu jaimatni. : ražas un tikumi ir biezi citadi ^ vecāki ir īsti latvieši. Ja to- bielārības,. loceklim. Bet mums ir tikai jauniešu, bet arī pieaugušo ^ns zināmi daudzi piemēri, mūsu jaunatnē ir arī kāds jāuzņemas ^ upuri im pūles. Jā-
(Nobeigums 8. Ipip.)
modāli Hūvera personīgā pār-:kad ģimenē kāds nO vecāMem ir:^^^^^^^ arī. tur, un ^^^^ „nobirums," tad tas nekā- ņem vērā, ka. jaunatne ir it Id
liecība esot, ka ļoti liels vairums pēc profesijas; ārsts, tad bieži f'^adis-sev usto wetu. kur -tas ^jg-giņā viņas labo vārdu nav spē- elastīga, viela mākslinieka ro-riēziegumu "starp jauniešiem esot vienari'bērnam ir tendence pie-teikt tp pašu- m.-gg ^^^ināt^ Spriežot no iegū- Īsās, kuras no tās veido iedoma-
AFVIENOH: ARĀBU REPUBLIKA UN SAUmAŖABIJAPĀE. TRAUKS . IEJAUKŠANOS . JĒMENe. JAUNAJAI FED-ERĀCļE-. ■ ■ JAĪ- BtJS JAUNA- KONSTITŪCIJA; ■ .■
VISUS SŽ^
Se^iias un Eno rezultāts B^^^ "^^tajām atziņām, mūsu jaunatne tos tēlus pēc savas^^^^ Apvienotam Nācijām Ņu- pašiem. Nassers izkks
tam vēl liels ļaunums ir tās ka mēri citās profesijās; Bet regu- ^^^^ ko labunepiesavmamies no .^j^^ j^^j^ seko vecās paaudzes pē- natne ir arī sūklim līdzīga. Kaut JPrkā saņemtas ziņas par cen- vus spēkus no Jemenes un ka-
daudzi cilvēki ioTDfojām esoi tā- iāro ' iedzērāju ģimenēs, ari fe^^^^^J^^^'^^^^^^^ un piesavinās īstos latvietK vai neapzinīgi, tā bieži vien uz- ^^am, ka Apvienota Arābu Re- ralis Sauds nekavējoties pā^r-
dos uzskatos ka jaunafeei šīs niem nosliece ūz to. Minēt^^ to darīt, ja-tas bas tikumus..' ; sūc ne tikai dzidro ūdeni, bet publi^ un Šaudi Arabijasol% trauks rojalistu atbalstīšanu,
ļioziedzības būtu jāinedodv jo tā radības;ir tikai-daļēji iedzimtas, ^"^"^^ dzīvi darīt skaistāku, n^^su vecākā paaudze ir dau- savā izslāpumā arī netīras ūdens šas pārtraukt draudzīgas ; ^ _:. ,
tāk labi iiezihot. ko darot'un tā- bet neapstrīdama patiesība :gan; Būtu silti ieteicams mūsu sko- dzas lietas' šeit vērojusī, bet vai padibeņu duļķes. Ja tādās reizēs partijas Jēmenes pilsoņii Isaŗa. :^Kairo pagājušas ned^^
pēc attiecīgi nesodā un arī necēn- ir tā,; ka vecāku piemērs un at- lu jaunatnei ievērot, ka mums viņā to viegli arī akceptē? Tādēļ pietrūkst laba padoma un parau- Apvienota Arābu. Republika, ku- le panākta vienošanas starp
šas jaunatni Hetpratīgi pariiāpīt tiečīga audzināšana ir noteicējs neniaz nav jāseko līdz visam ti-;viņai bieži duras acīs viens otrs ga, sevišķi no sjavas ģimenes^ tad ŗa tagad var pieskaitīt Irāku un Ēģipti, Sīriju un ļraku jaunai,
vai- aizrādīt. Jaunieti; vairāk ūz faktors itin visās ģimenēs; Stās- kai tādēļ, kā.citi skolēni tā dara.' mūsu jaunatnes izlēciens.; Jenā- nav jābmias, ka rodas viens vai^mju, ir par daudz ciets rieksts, konst,itūcijai jaunajai Apvieno-
nedarbiem uri no.žiedzHjām mudi- tīšana un aizrādīšana vien nelī- Vienmēr jājautā,^v šādā svešā vidē, kūri la- otrs nobirums, un par to jaii- lai Jēmenes dēļ karalis SaucĶ tajai Arābu Republikai. Tās piŗ.
nā tas, ka viņš netiek sodīts, dzēs,: ja^^b^ ra^ Kurš gan gribēs apgalvo^ redz kādu trūkumu, nebūtu natnei daudz mēs pārmest neva- gribētu riskēt atklātu karu. Je-.raais prezidents/ protams,
i Šeit manuprāi ļoti svarīgi^^^ i MP^^tēju./J^V kair^^ glītums, vai ar! prak- jāiēvelkas kautrībā, bet^^^ ;mi^ešiem tagad ļaus izkauties Nasserš, . < .; , -
