@ MTmA mERlKK Trešdien, 1963. gada 15. maijā, 39. n-rs.
IPirof. • Br. leonīds Siaiidtājs;
Kāds itāliešu sakāmvārds saka, ka katram putnam'sava lizda ir daiļa. Tā ari īstiem jel-\ gavniekiem vai arī tādiem, kāds . esmu es, kas Zemgales metropolē dzīvojis gan .tikai kādu laiku, šī vietā liekas skaista, ievērības cienīga. Tur nJācījos J. Mazvērsīfja vadītā zemkopības!, skolā, un, to nobeidzot, praktizējos skolas farmā Lustē.
Pirmskara gaisptnes - izpratnei . jāatzīmē, ka zobgaļi mēdza teikt, Jelgava tik tuvu Rīgai, ka ar roku sasniedzama. Un tiešām Rīgas notikumi atbalsojās jo ātri Jelgavā. Viena no šādām parā^-bām bija divu lalļviešu centrālo organizāciju sacensīloa. Kas .bi^ ja vienai, to arī otra centās uzburt, .kaut arī citā variācijā.
Baltijas lauksaimniecības cen-trālbiedrībai bija biroji ar. speciālistiem, žurnāls gotu. burtiem Baltijas \ Lauksaimnieks, lauksaimniecības, skola, Priekuļos pie Cēsīm. Latv. lauksaimn. ekonomiskai sabiedrībai'arī lietpratēju biroji, žurnāls jaunā ortogrāfijā, latīņu- burtiem Zemkopis un Zemkopības skola Jelgavā, kurā arī es mācījos. Ja pirmā orga^ nizācija ieteica ražīgos dāņu brū-, nos piena lopus un reģionāli en-kurojās Vidzemē, tad otrā uzsvēra^ ka vietējie lopi, tos izkopjot, nav sliktāki — un tā bija pirmā kārtā kurzemnieku pasākums, tomēr ģeogrāfiskās robežas nebija ; tik skaidras. Vidzemes un Kurzemes starpā, un, piem., .kara laikā pat Vitebskas pilsētā iebraucot, atradu tur Ekon. sa-bas veikalu. \ . •
Tā arī Jelgavas zemkopības 4 - klasīgā skolā, ko brīvās Latvijas laikā pārvērta par laufe saimniecības vidusskolu, mācījās ļoti daudz vidzemnieku (latgaļu toreiz tur vēl nebija). Ārpus skolas satikāmies kā mājās, tā citur ar 'ģimnāzistiem un leāl-skolniekiem, jo Jelgava jau kopš Academia Petrina laikiem izglītī-Du augsti cienīja, un audzēkņu skolām nekad netrūka.
Pansijā Pētera ielā, kur dzīvoju, bija arī 1 ģimnāzists un 2 re-ālskolnieki. Otrā vietā, Dārzu ielā, gan bijām tikai zemkopības , skolas audzēkņi. Pēdējā vieta sevišķi palikusi atmiņā, jo te saimniece labāko istabu saules pusē bija izīrējusi dzejniekam J. - Gulbim (J. BuIIe), kas bija a?ī laikrakstu līdzstrādnieks. Ka parasti tā laika intelliģence ar Piektā gada revolūcijai; sekojošo .reakciju tikai policijas tramdīta. Gulbja istaba bija aizvien taba-■ kas zilos dūmos, un tagad sa-protUy ka nervozie apstākļi un darbs arī šim jaunietim ātri izdzēsa dzīvību, gan Kaukāzā.
Zemkopības skolā bija arī orķestris, un mans istabas biedrs Rob. Zunde nereti mājās vingrinājās, kas arī manai pusmū-zil5ālal nosliecei noderēja. Brīvie brīži skolas jaunatnes labai da-
ļai ziemas laikā noritēja uz briksnas slidotavas, kas bija ieslavēta, jo te vingrinājās arī viens no vispirmiem latviešu meistariem — ātrslidotājs A. Rumba. Rudens siltākā laikā peldēšanās notika SS^ētes upē, kas tuvu pilsētai, ar tādu kā maigāku ūdeni. -
Izrīkojumu. Jelgavā netrūka, un tā kā viss tas notika vēl cara laikā, tad reiz apmeklēju arī krievu sarīkojumu zāli Kružok, kur- bija kāds literārs vakars. .
Mūsu skola atradās Katoļu ielā, un tiem laikiem tā bija neparasta, jo mācības notika latviešu valodā. Bija jau — vairāk izkārtnei — arī krievu stundas, to skolotājs bija maza auguma vīrelis Radčenko. Atceros, tālāk par teikumu locekļu, analizi arī netikām. Stundās skolotājs -Masēs priekšā uz pirkstgaliem nenoguris pastaigājās — lai pastieptos vai rādītos iespaidīgāks, kas to lai zina .
Skolas priekšnieks bija lāga vīrs zemgalietis, agronoms . J, M^zvērsītis. Viņš mācīja speciālai^ priekšmetus, un mēs mācīja-iriies pēc viņa paša sastādītām grāmatām latviešu valodā Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grār-matu nodaļas izdevumā. Matē^ matiku un ģeodēziju mācīja inž. Ozoliņšj bet ķīmiju un mēslošanu — inž. ķīm. P. Kulitāns, vēlākais Latvijas' universitātes docents; šie. bija t. s. skolas pamati un daudzi vēlākie lauksaimniecības fakultātes studenti nopratām, cik svētīgu mācību ieguvuši, īllustrācijai varu minēt, ka L. universitātē prof. Buchholcs ieskaitīja bez kā tālāka ģeodēziju Jelgavas zemkopības skolas ab-. solventiem.-
Savādnieks skolotāju stapā bija veterinārārsts Saldavs. Mūsu pienākums bija iegādātā biezā veterinārā grāmatā S. vadībā iz-darīt svītrojumus ne teikumos, bet pat veselām -lapas pusēm: novecošanās dēļ. Kas gan skol- = niekam var būt ,ļ)atīkamāk?
Gadiem ejot un sazinoties savā starpā, loija jākonstatē, ka šī zemkopības skola (toreiz bez tie-' sībām) bija lielai daļai skolēnu tramplīns tālākam lēcienam. No manas vai tuvākās klases A. Ta-. vars izstudēja par dakteri un bija Rīgā pazīstams ginekologs. J. •Gavars beidza konservatoriju un ir mūzikas skolotājs Cēsu vidusskolās, J. Zariņš izvērtās par vienu no labākiem un lielākiem Rīgas gaļrūpniekiem, tāpat kā šterns provincē par pienrūpnie-ku, A. šmidts (pārdevējās par Silmali) par profesoru lopkopības katedrā LU un Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā u. t. t. Tātad, ^iRīga - Jelgava rokas sniegumā" ari te attaisnojās.
Lai skolu beigtu, bija obligāta prakse Lustes muižā, netālu no Līvbērzes stacijas. jMuižu vadīja pazīstamais vietējo lopu aizstā-
vis, tagad jau mirušais prof. ag-ron. P. Lejiņš.
Netālu no Lustes muižas bija kāds cits LL ek. sab. pasākums, proti, muižu uzraugu skola Bērzmuižā, tomēr manā laikā mēs bijām vieni otriem pasveši.
Bērzmuižā gan atradās izglītības b-bas bibliotēka ,,Druva", uz kuru mēs, lasītkārie, svētdie= nās nostaigājām grāmatu iemai-ņai. .
: Atsevišķu nozaru disciplīnām bija viesi skolotāji. Veterinārijā vedām no Dobeles vet. ārstu Lonfeldu, dārzkopībā bija Krau-■ze. . ,:
Audzēkņi ik nedēļas strādāja savā grupā t. i. kūtī, laukā vai dārzā.
Ļoti labs, attapīgs bija agr. Lejiņa palīgs, bet tas Icita jau 1. pasaules kara pašās pirmās kaujās. ļ
Lustes muiža atradās auglīgā
Zemgales lī^®^""^^' augsne smaga, un smaga arī apstrādāšana;- .Apkārtējās mājās valdīja tunba, vidzemnieldein bieži pat nesaprotama, P saimnieks a? saimi: neēda kopā. Arī zirgi, pa-' jūgi -_.,ijā bildes. Vai 2. pasaules karš^ pataupīja šo Dieva svētīto stūri — nezinu.;
Starp Lustes .muižas ..audzēkņiem, sauktiem praktikantiem, labākā ' atmiņā palicis liels sav. dabis, individuālists Jānis Gavars.' Viņš: Jūsnioja; -par Mcši, Napoleonu uri Š6pēnu:( šādu palamu viņš-arī. ieguva), bet pusdienas pārtraukumā, kad citi atdusējās, viņš devās uz netālo pāģ. skolu vingrināties klavieru spēlē. Un tas ir tas:pats;Gavars, kas, kā augstāk .minēts, vēlāk nobeidza, konservatoriju un ko Jānis Cīrulis minējis savā grāmatā Muzikanta piezīmes.
' Bij. jelgavnieks
paneļa diskusijām šajā iiozarC' ilōll irī šoŗaii bieži pā--
spēs tēvus.
LATVIEŠI TREJDEVIŅAS ZEMĒS
Amerikas latviešu apvienības trimdas muzejam gleznotāja Jāņa Munča atraitne 'Zuzanna Munce uzdāvināljusi trīs nelaiķa mākslinieka - gleznas, kuras pievienos pārējiem mīīzeja darbiem Vašingtonā.
Rakstniece "Dn Zenta Mauriņa pošas atkal gadskārtējai turnejai ■ Vācijā un Šveicē, Turneja sākusies 5. maijā un: turpināsies divus mēinešus. Saviem priekšiasījumiem viņa izraudzījusi, di Yas tēmas: „Tautu kulturālā mijiedarbība" un ,,'Dzīves pilnveidojiuns". Līdztekus paredzēti arī rakstnieces jaunāiko darbu lasījumi.
Jaunā teliivīzijas aktrise As-trlde Lence (baletmākslinieces Melānijas Lences meita) salaulājusies ar filmu režisoru Eduardu Paimeru un devusies kāzu ceļojumā uz Ploridu. ;
Bij.' kādreizējā 'Ņujorkas latviešu skaistuma karaliene Zinta Ziemele tuvākajā laikā ' piedalīsies filmas uzņemšanā kapā ar Marlonu Brando un Dēvi-du .Nīvenu. Kā zināms, pirms došanās m Holivudu, Zinta vairākus gadus darbojās Ņujorkā televīzijas programmās.
Nacionālo universitāti Austrālijas galvas pilsētā; Kanberā beiguši pirmie divi latvieši—Vita Māra Kalme humanitāro zināt-
ņu fakultāti ar B. A .grādu un, Juris Ivars Ruņģis zinātņu fa;-kultāti fizikas un matemātikas nozarē ar B. Sc. grādu. J. I. Ruņ-^s palicis strādāt pie universitātes un gatavoties nākamā zinātniskā grāda iegīīšanai.
Austrālijā, Hobartā mūsu tautietis- Osvalds Pabijans kļuvis par vairāk kā 800 mārciņu man^ to juma īpašnieku, ko viņam ar likumīgu testamentu novēlējis polis Viktors Gudovskis. Ar to O. Paliijans sadraudzējies jau ceļā uz Austrāliju un visus šos gadus turējušies kopā. V. Gudovskis savu testamentu. rakstījis 1961. gadā pie notāra. Māt esot O. P'abijānam. 1962. gadā, pēc atgriešanās no atvaļinājuma, V. Gudovskis izdarījis pašnāvību pakaroties. Testamentu apstrīdējuši V. Gudovska tuvinieki, kas dzīvo Polijā, bet Tas-manijas augstākā tiesa atzinusi testamentu par likumīgu un 0. Pabijānu par vienīgo manti-nidsu.
8. jūnijā BuUera kalnā, Viktorijas .Alpos, oficiāli atklās Melburnas latviešu slēpotāju kluba Zilās. acis mītni Sniega pils, kas celta pēc arch". M. Satinas projekta.
: 'Pērtas latviešu vīru koris Gauja, kuru diriģē A, Sprancis, 18. maijā rīkos pirmo patstāvīgo koncertu.
Atpūtas brīžiem še būs atkal maza izlase no humora pasaules^ .
„Es savam vīram dzimšanas dienā dāvāšu putekļu sūcēju."
„Ej nu ej, tā taču nav nekā» da dāvana vienam vīrieša cilvēkam."
„Tomēr, tomēr, Pēterim tā būs labu labā dāvana, jo viņš tik nelabprāt i grib paklājus purināt."
,Marta šodien mums uzteica, im par to jāpateicas tikai tev, tu viņu šorīt pa tālruni "esot apvainojis."
„Tiešām žēl, sieviņ, bet es taču biju pārliecināts, ka pie aparāta esi tu pati."
ir
. «Iedomājaties, mūsu apal?žīr. nieks neprot dziedāt!"
„Kas nu tas par brīnumu —• dziedāt jau neprot daudzi."
„Taisnība, - bet viņš tomēr dzied."
Viesmīlis restorāna īpašniekam pēc plika saņemšanas no viesa:
„:. . . un pēc tam viņš prasīja pēc divi vārītām olām, vienu novāritu cietu, bet otru pusmīk-stu, bet kad tās pasniedzu, žēlojās, ka esmu nepareizo olu novārījis cietu."
Ķ
„Ak, Kārli, kas par gaišu mēnesi!" ļ
„Nejokojies nu, tā taču saule," un abu draugu starpā izcēlās strīdus. Tā izšķiršanai viņi apstādināja pretimnākošo indieti.
>,Atvainojiet, vai tas spīdeklis
tur augšā ir saule vai mēness?"
„Ļoti žēl, mīļie/draugi; bet es neesmu šejienietis." ,
Mazais:: Toms, cītīgi vērojot, ka tēvs rūpīgi dobē iedēsta mazās sēkliņas: „Tēt, niammiņa; šodien man teica, kā ari es esot izaudzis rio - mazas sēkliņas. Vai ari man vārds jau bija nodrukāts ūz paciņas?"
«Kāpēc māmiņa dzied?" ^ „Viņā dzied, lai mazais brālītis
iemigtu." ;.: . ■ ■' „Vai māmiņa pārtrauks dziedāšanu, kad iJralītis būs iemidzis?" ž^-„Jā; gan, mīļuirfc." ,,'Bet kāpēc tad' brālītis neizliekas, ka' viņš ir jau iemidzis?"
Holivudas filmu magnāts vēlējās kādam ; impozantam kara skatam saistīt kopskaita 9000 karavīru lomas tēlotājus —■ vienā pusē cīiatos 5000, bet otrā 4000, „Tā;gān ir varena un laba ideja, bet kā gan būs ar šī lielā skaita atalgošanu, kad pēdējā kauja būs^ beigusies?"-
„Pār to neraizējies — šai,pēdējā kaujā lietosim īsto munici-ju."''^.--..,-:'^ •:.•::■:■.■...
3audā, dēls, nav viss pasaulē!" . ■ ' ' '„Jā, tgt, un pie tam tās bieži vien n^v pietiekanii - daudz." ; „
- .,Es dzirdēju, ka ^tarp; tevi uii Miidu visa draudzība izbeigusies, kaš gan noticies?"' \ „Mana: paša vaina --es viņai
Dienvidpolārais kontinents — sniegt zemes krastus." Lielo ku« Antarktīda —-tādā vei(^, kā mēs ģošanas grūtību dēļ Kuks pat pašlaik to pazīstam, ir tikai lie- droši apgalvoja: „Nekad neviens 1as, noslēpumainas zemes atlie- cilvēks neiipkļūs tālāk par mani,' kas, par kuras prāvo izplatību nn zemes, kas varbūt atrodas veselus .pusotra tūkstoša gadus, vēl už dienvidiem no manas IJl-sākpt ar Ptolomeju; līdz pat tima Thule, nekad netiks izpētī-18. g iS./Vidumjmācīja ģeogrāfi- tas. ;
ja. šī. Terra australis iņcognita Kuka' spriedums, bez šaubām, ieņēma, piem., uz 16. g. s. kar-^ija pārdrō^ ^m, ļielu^latību ap^ p^^^ Pasaules civilizācijas gaita, da^
drīz lidz^toreiz pazīstamo Afri- bas zinātņu un technikas sasnie-kas un; Ainenk^^ f^- gurni sekbjošā 19: g. simtenī dē-
liem, pret Aziji^ Malajas tgj-j^^3 spēcīgos impulsus pd-^
ārchipelagam, ieslēdzot ari. vē- pētniecībai uii noskaidroja lāk nošķirto Austrālijas konti- gig^g^^^-g^^g darbības vajadzību. nentu^P ndz ar ^to iespiežotie^ pēc citas speci-
dziļi c^emac^^puslodes^ i^reni^ā-^ radīdamas daž-
uņ pat karstajā josk. īe^omajā^^ ^^^^^^^ laikmetus, uzrādot: ka^dieiividu puslode, .M^zie- sasniegumus.: meļu puslodei, vajadzētu but lielākai zemes masai; to prasītu Anglis Ross aprakstīja Antark-līdzsvars. Atsevišķie jūras brau- tldai raksturīgo stāvo šļūdoņū cēji, atklājot šur vai tur 4ien- ^i^^", robežā ar okeānu, ko vei-vidos zemi, arvien mēģiiiāja dp- .do lielais ledājs uz Antarktīdas māt,: ka .atraduši kādu šis lielās — Pāri par 3000 metru augstp zemes krastu -plato, atklāja vulkānus>- Erebu-
Maģelāns, kā pirmais iz^raufe: un Terroru jaunajā Viktorijas dams šaurumu Dienvidamerikas.^^^^'^0^^^ dienvidos, redzējis krāšņo, kal- ^ }^ ^. ļ
naino Ugunszemi, domāja, ka tā '^^"^ iespiedās jau dziļi pasā ir viens terra australis apgabals. kontinentā pirma-
1522. gadā zemes lode bija ap- ^^^^ minētiem_ sasniedzot^ ģeo-braukta apkārt, bet ,,dienvidu S^^^^^^o^^^^^^^P^^^^^ "^^^ zeme" pēc kartēm Amerikas sek-?^^^^^^^^^ torā - sniedzās līdz Patagonijai. ^ ^^.^^ spilgtākie piemen nptiku-
„. ^ miem bagātajā polarpetisanas
Viens np-drosakieņi 16. g. s- .^ōsturē jūras braucējiem, gan „korsāru * .
karalis",'bet arī dažkārt Anglijas Pašā sākumā jānoskaidro ģeo-: karaliskā ; dienesta kapteihis grafiskie paniatelementi: sausze-Drēks jau tā gadsimta 80-tos ģa-mes un jūrās sadalījums, ķontū-dos ziņoja par plašu un brīvu ras, platības, augstumi, jūras dzi-jūru Ugunszemes dienvidos, kur ]WV tad. ģeoloģiskā struktūra, „Atlaritijas uri Dienvidu okeāni klimatiskais: pamatraksturojums, esot pavisam brīvi savienoti^'. organiskās dzīves: norises, lai pēc
Holandieši 17; g. s. sākumā lai- « ieslēgtu šo Antarictīdaš fizi. kam būs bijuši pirmie,, kas ie-^^ās un orgam^^^^^^ raudzījuši īstās Antarktīdas: ze- sturojumu-- zemes lodes kopējo mes pussalu, ko tagad saucain-^^^^^
par Grehema zemi; viņi arī ^b.^^ Antarktīdas nozīmi pa-Amerikas kontinenta pašāS dien. saules ekonomiskajā plāksnē.
vidu klinšainās salas galotnei Jaunākā Antarktīdas pētīšanas Horna ragā; nosaukumu. Bar- ēra, ir; jau saistīta ar modemā giem vējiem, mežonīgi virpuļojot satiksmes līdzekļa — lidmašīnas , šam okeānam pakļautais Horna pielietošanu, — blakus kuģim, rags ir pēdējais punkts, rio ku- kādam sauszemes satiksmes lirā tālu uz dienvidiem ir. vēl jū-dzeklim un cilvēka : soļošanai, ŗa (drēka vārdā nosauktais, Žiemeļamerikānis Bērds 1929. ģ. tūkstots kilometru platais jūras sasniedza dienvidpolu lidmašīnā, „šaUruriis") uņ, kuram gaŗārii pēc tam arigļi, norvēģi, austrālie-ejot, -kuģotājs: šķiras rio Ame-. ši, .aŗģentīriieši, vēl vairākas- rei-rikas kontinenta lai, jau tālāk.zēs zieriieļamerikāņi arvien .lie-brāucot uz: dienvidiem, rioķļūtū toja un lieto savās ekspedīcijās šinī sektorā pie sestā kontirien- lidmašīnas..
: . : ,; /Liktenis bijā
Tanī pašā 17. g. s. jūras brau- du rakstītājs nokļuva 1951. gadā čeji Malajas archipelāga dienvi- ar ekspedīciju sestajā kontinentā dosatšķēla no terra australis jau un varēja pielikt arī savu roku atsevišķo Austrālijas kontinentu, Antarktīdas ģeofizikālā pētīšanā, un tā pasakaim, (^nvidzeme ar- .;. : Di^nvidpuslodes vasara, vien ..smazinajas" savps:^apme-: ^ākot jau.ar' Ziemassvētkiem ros -^lidz_^kamer ievērojamai vidienē un ziemeļdaļā
juŗas brauc^ Ķuks jau^lS^g. s. pagasti karsta. Gaisa temperā.
diem^dpolai^ ^ k^^^^^ bija sasniegusi 35 gr., kad nenta robežas jK>bi<Uja^^d^^^ ekspedīcijas : dalībnieki ^B^enos tas pat aiz polāra loka. . Airesā, gatavodamies izbraukt uz ,,N^y šaubu," teica Kuks, ka tālajiem dienvidiem, pieriiērīja: kontinenta lielākā daļa, ati:odas-savus polāros tērpus: gan ne to polarriņķa iekšpusē, bet juŗii aiz- izskats, nedz uzdevums atbilda sprostojošais ledus neļauj sar: pašreizējai apkārtnei.. Kuģis, sagatavojis visu, ar pārdomātām rezervēm pārtikā, pārbaudītiem polāriem satiksmēs -līdzeķļienl, uzņēma, ari mūsu iristrumeritUs,
atoādiju, ka viņa^ zeķes stom^ j!?"^"^^ l^f *f
kājušfc, bet izrādījāt ka vim ^Tf"^^"^
' nasanai ---.jo tas bija domāts
; arī kā bāze pētniekiem. Antark-
air i. ' IT., tīdas vasarā kuģi jau: cenšas iC:
,,Ak, nabadzm" teica labi . . .
+s^f5 Arir^^ ^ ^ 1-^ - spiesties brīva udem pavisam
tērpta dama, pasmedzot ludze- klāt r)ie tās krastierii jam 50 centus, „būt klibam ^^^^"^^^^^ vajagas būt briesmīgi, bet daudz 'šis bāzes kuģis izbrauca no gal-ļaunāki vēl būtu, ja jūs būtu V^Pi^sētas ostas jau agrāk un akls!"; ' ' noliktajā dienā sagaidīja mūs
„Jums taisnība, mīļā kundzīt, "^^"aijas ostā, kas atrodas Ame-kad bijii akls man bieži iesmērē- ^^^s kontinenta pašos dienvidos ja viltotu naudu." un ir; ari vistālāk uz dienvidiem
situētā pilsēta pasaulē. Mūs pa-. „Artūr, dzirdēju, ka tu esot ap^ četrmotorīgā DC6 lidmašīna precējis varen gudru un izskati- P^^^^^^ no Buenosairesas uz kon-gu meiču." - ^ tinenta dienvidiem — pāri pam •
„Tas, draudziņ, taisnība, mana Patagonijas pustuksnešai-
sieviņa visur jūtas kā mājās - plašumiem,, Rivadāvijas
ir literatūrā, zinātnē, mūzikā. ""^^^^^^^^^^^^ zonai, beigās mākslā, izņemot . .. " Magelāna šaurumam un Uguns-
999 - ' zeriiei, veikdama tos 2,5 tūkstoša
^Izņemot mājas!" ; kilometrus, ar ;d^ām: pieturām
:' ^ -- ' ceļā, kādās 10 stundās.
Kāds jūrnieks saņēma no mā- Jā pampa vasarā bija jau stip-jām vēstuli, bet to. atvērot izrā-ri dzeltena, Patagonija' ar duļķai-dījās, ķa tās saturā tikai tukša, nārii sāls„lagūnām", kā arvien, balta lapa. , pelēki skumja tad Ugunsze-
Ai^ mes vasara sniedza skatam krāš-
,>Ķapēc . gan . tu izskaties tik: ņas ainas: :zem augstām sniego-nelaimīgs un noraizējies?" . tām kalnu.' virsotnēm stiepjas
,,Ss aizrakstīju uz mājām> lai mežu josla vidējos 'augstumos^ atšūta naudu galda spuldzes ie- un apakšā iŗ koši zaļas pļavas gādei." ar dzidriem ezeriem. Vārds
,,Nu, ; kās gan tur ko raizē- Ugunsze'me, kā zināms, nav jau ties?".. ■ saistāms ar vienu vai otru tās
•,,Viņi man; atsūtīja ,.^.spul-^^d^ apskatu: alpīhā, vai labāk ^i'" : teikt „andīiiā" rakstura zemei
. T^' . ■ .... vārdu deva Magelāns nejauši, jo
,,Kaš gan tam par ieriieslu?" viņa teiksriiainā brauciena laikā jautāju zinkarigāis darba biedrs., p : caur ,4zņēmu-
„Jā, redzi, draugs, lieta jau ir ma veidā • skaisto jūras šauru-tāda, ka inēs ar. sievu kopš kā^ mu" - indiāņu „milžu" ciltis, pa-da.la&ā nesarunājamies." '. tagoņd^' kuri iedvesuši j^^ tā
bailes kuģu person^am ar savu izskatu, naktīs dedzinājuši kalnos ugunis. Tagad šķērsojot Magelāna jūras šaurumu, liekas, ka viņa aprakstītais dabas krāšņums ir palicis tas pats — tikai maz esot palicis lielo patagoņu un neredz vairs uguņu . ..
Ušuaijas apkārtne vasarā ceļo-. tāju pārsteidz ar ziedošām pļavām, kuru zāle nav tā. mežonīgā no pampas vai savanas — tā ir tā pati glāstošā smilgu zāle, kas ir tik līdzīga tai, kas aug tur tālu pie Baltijas jūras ... Arī tādas kā,-dzērvenes, tikai bāli sarkanas, iegulušās sūnājā. Pilsētas dārzos vēl ienākoties kartupeļi, jāņogas gan jānovācot pazaļas. Saules tiešā apstaroju-ma pietiktu, jo Ušuaija ir pat nedaudz tuvāk ekvatoram nekā Rīga, tomēr gaisā siltuma daudzumā trūkst. ■ I
Ušuaijā ekspedīcija papildina savus svaigās pārtikas krājumus, jo tālākajās piestātnēs vairs neredzēsim neko citu kā ledāju un dažās vietās vasarā atkusušo šauro, kailo klinšaino piekrastes joslu, kur varbūt veģetē ļcādas ,likēnas.-:- ■.'I "
Kuģis atstāj Ušuāiju, pārtrūkst pasta apmaiņas iespējas^ bet gan tagadnes ekspedīcijās jau ār to nezaudē sakarus ar ārpasauli: radiotelegrafam uri radiotelefonam kilometru tūkstoši nav šķērslis. Līku loču kanāliem tuvojamies pēdējai kontinenta salai, vai pat teikt —• klintij, kura vēl; pieder Amerikai — Hor-na raga saliņai.
Cik bieži ir pieminēta šī Atlantijas un Klusā okeāna robežu klints, nn jūras bi'aucēju svarīgā pagrieziena, vieta, kuģojot apkārt Amerikai! Uz dienvidiem no Horņā raga platā joslā zemes pafallēļu virzienā okeānu ūdeņi vairs nesastop nekādu ievērojamu zenies šķēršļu -- un tā rodas,, spēcīgo un diezgan pa-: stāvīgo: rietumu vēju ietekmē, ari noteikta, ūdens cirkulācija pasaules okeānu dienVidos. šinī joslā ļottbiežas ir vētras, kas sa-'ceļ āļīgstu jūru un graujošus viļņus: jūrnieks pazīst to jŪŗu im zina,'" • •-■ - -
ragu,
zeķes kājās nemaz nav."
ka, atstājot. driimo Horna tam jābūt sevišķi .modram. Tas iļzsaucis tradīciju, līdzīgu ze-riias ekvatorā 'šķērsošanas kristībām; tikai te, aukstajā, okeānā, Nepturis nelieto tieši kristībām ūdeni, bet „uzņem" braucējus savā valstībā, parasti jau tā svaidot kuģi, pēc kam kuģa kapteinis ir pilnvarots izsniegt Hoŗria ragā braucēju i,diplomus". šādus «dokumentus" ari-izsniedza šoreizējās ekspedīcijās zinātniekiem, kas pirmo reizi devās no Horna ragā dienvidu virzienā.
Drēka šaurums brauciena sākumā ari šoreiz nebija mierīgs, bet tomēr vēl savaldīti vēla savus zilos viļņus; Gaisa teriīpe-rātūra sāka tuvoties nullei, un PĢC diezgan nemierigas nakts, rītā pamodāmies visu- aptverošā, bet' skaisti' vizuļojošā sniega vētrā. Sniegs brāzmaini krita un virpuļoja; līdzīgi, ka to ta!ču esmu redzējis tik bieži piriņs gadiem trim, atstājot Eiropas ziemeļus, ibet' dažiem maniem; pavadoņiem tas bija -pirmais vi^u. mūžā redzētais sniegs.
(Turpiņājuriis sekos).. . !
; ■■ .baltijas sieviešu
: Vlūgums: raskam ..■
; Baltiļjas sievjješu padome, ku-' ^ ŗas .priekšsēdētāja šogad ir igaunietē M, Jirma^ .nosūtījusi memorandu valsts sekretāram D.; Rasķaņi ai-, lūgumu, lai valsts departaments panāk no padomju valdības atļauju izbraukt rio Rīgas kāda -latviešu advokāta sievai pie Vīra Amerikā. Minētā sieviete ar diviem bērniem savi lailca bija deportēta uz Sibīriju, tur abi bērni miruši.. Tagad šf sieviete atgriezusies Rīgā. padomju valdība jau piecas, reizes noraidījusi viņas lūgumu pēc afc^ kļaujas izbraukt pie vīra^: 4
Baltijas sieviešu pādoriie tar gad saņēmusi atbildi rio valsts departamenta, kurā teikts, 'ka departaments šinī jautājurtiā jau vairākkārt griezies pie padomju valdības. Departaments ieteic latviešu advokātam vēlreiz .no-: sutlt, sievai aicinājumu, kiiŗu viņa varētu atkal iesniegt padomju valdībai. Departaments arī pazi. ņoja,- ka minētā sieviete esot raksta, ko departaments paredzējis drīzumā iesniegt Padorii-ju Savienības āriietu ministrijai ar lūgumu dot šīm personstai ,is. braukšanas atļaujas..
,1
m
i--
i-
:
1
■ mm
.(iiiū»ii8iiniiiimiiiļii»Hiiļni»tiiiiiļ»»niii|iutii|||Hļ||||||||
DRAUGS, NEJAUTĀ,
\-ai pavasaris klāt^ bet atbrauc u ļ
nometni RĪģJ
izklaidēties un pamakšķerēt. S J. ziemeļos no Port Seveŗnas, 103. celļ
0. Zvirg:zdgTauds, 50 Carŗick Ave., Hainilton. 0 Tel^
^ĪHiiiiiTiiiiiīnmnuiiiiiiiininnm^^
-APAKŠVEĻA-ZEPS
-T-
:^|.%
PIEDĀVĀJAM ATVAĻINĀJU^^
^A. š'vābe - INTELIĢENTI - romāns ............. .1
V. Tepfers SENATNEI UN MĀKSLAI. T, Zeltiņš, TILTU ATJAUNOTĀJI^ romāns]
republikas IT d.) O. Krolls, KARALIS GAIDA, atmiņas Z.. Lazda, STARU VIESULIS, dzejoļi R. Tagore, GORA 1 daļā, romāns R;' Tagore, GORA II daļā, romuris ..............
2." Žiono PASAULES DZIESMA,' roinans , Anši. Eglītiš - PANSIJA PILĪatmiņuroļ V: Kārkliņš - ROMANTISKI IEMESLI J. Veselis' — BLĀZMAS STAIGĀTĀJI ........ļ
G. Zariņš - CEĻg; UZ PASAULES GALU -ļ M: Barvika — ZIEMASSVĒTKU PASAKAS A-A. Milns — Lācīša Pūbrinišķīgie piedzīvcļ S. Gveigs — DEGOŠAIS NOSLĒPUMS - noļ
H. grāfs von Lendorfs -- AUSTŖUMPROSIjļ NAS GRĀMATA
A. Silģaillš r- LATVIEŠU LEĢIONS ......a......ļ
A. Dziļums - ZEME DZĪVO - romāns ;.^...ļ V. Moborgs ^ VĒSTĪJUMS NAKTĪ — roma A. Niedra - TAS TRAKAIS KAVALIERU m LATVIEŠU TAUTAS TEIKAS UN PASAKAJ J. Street - RĪTDIENAS PĻAUJA romānsj Ed. Avotā, LATVIEŠU VALODAS PRAKTlsļ
VINGRINĀJUMI N. Lečmānis - ZVAIGZNE LOGA — dzejoļiļ
E. Dunsdorfs - LATVIJAS^ VĒSTURE - I6ļ A. Johānsonš - VĒJU MEZGLI - es&jas
A. Daugule - SADEDZINĀTIE TILTI - ror A. čika un
A. šmits,.- - SPORTA SMAIDS - atmlņr T. Zeltiņa redakcijā - DZEJAS UN SEJAS Dr. D. Biskajjs — DZĪVES VĒJOS - ārsta
darba atmiņas . TILTS 48./49. - žurnāls'^....v..,...^
F. E. Tamsāre - VELNS AR VILTOTU PASII V. Kārkliņš — VAKARA ZVAIGZNES ro( Francis Molnārs — PAVILIELAS ZĒNI
; romāns ..........,.,......".....^v..............-"""'-'"">-""
V. Krāslavietis - AR LAIKA DEGLI - dzej S. Lazdlna - SADEGUŠIE SPĀRNI, II daļa E. Dārziņš,-^ PAVASARA STRAUMES - dlļ Andr. Egliiis — LĀSTS - 'dzejoļi ^.......:....:.[
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS KARA VĒSTĪ K. Kui^bads - SILU ŠALKAS - dzejoļi ...ļ A. Irbe - MUMS NAV SVĒTVAKARU -, A. Brigadere - DRĀMA uņ NOVELĒS
Lūdzam pasta izdevumiem pievienot 51^ Grāmatas nosūtām nekavējoties, ,ja krāji
Pasūtināmas DV GRSMATNiCĀ — 123 l| TORONTO 2-B, ONT;
M 0
m
lESnEDVMDARBV PAStjn « laulību un iesvētību lELŪĢUMļ © vizītkartes,
^ , dokujvientus biedrību Vi e koncertu programmas, © sarīkojumu biļetes. (6 plakātus, dziesmu ĻApļ V- d grāmatas un 2URNAI o vēstuļu veidlapas]
■■■. ' : ■ ■■:■■■"•:>'::•■ PAStJTINĀJUMŪS PIEŅEM: LA BIROJA, 123 HURON lELĀ^ ONT.,CANADA. ^^'^ Pasutinajumuii lūdzam nodot laikus.