Sest{Hen; 1863. gada 18; maijā, 40, n-rs
I. Gai:
n-rs.
SESTDIEN, 1963. GAD^im
Abonēšarias maiļsa i^SV im Kanādā: par mēn. $ 1.50; 3 mēn. § 150; 6 mēa $ 8.50; par ga^
kui^iājuim maksa: sludinājumu daļā § 1.60; tekstā | 3i0 ':-par vienas collas.^slejas-^"'""
: eittauaešiem^; daļu no š^^^^^
>ātsavHS plecu^'tiem, kas vērtībām - tad tiem. :sai
mu ipāraugtu, mums pāri
kā diriģen-laikā sākās latviešu
mum'niķ]īaUie'miisu.a
cel- fešora Jāzepa
ļ)u ;tībā piekrīt tik ārkārtīga loma:
Spējīgais U2 saviem pleciem Sākot ar Iii <?^^^ iies: vairākas paaudzes, nesa- Bīgā, kad til^ atskaņota arī J^z. koru Dziesmu svētki Dikļos. 1865. Mot sem nastas. ^ : ' • Vītola komponētā pirmā. sirnfŗ;g: ^Bauņos^ _1866^^ g. :ilūjieim.
-KedakcEJa-patuff fesības manu^^ >: Jāzeps ^«svamē.
^ Viņš nešķirami saistīts ar so lie- 1870. .g. Cesis un Dobelē, un
pakaļ, ja pievJeDoia pasi^ : ras dzīve trimdā apzināmies kā tāciju uh atradies visu tālāko dziesmu svētki Rīgā.
a svētku gadu un ja va-Dziesnwsvētkuv vadībā iĶiz^s^ Jāzeps Vītols dzimis Valmierā,
Bernas var iieatbilst redakcijas^: [ ŗ^^^^^ va garā ;mūža beigām Ija^eĶ
.^auuirta vai uc«v i« n^ūžiļjas attīstība vai
saistās ar prof Vitolu; Viņš ir metropolē viņš beidz reālskolu Latvijas Nacionālās operas pa- un te, mācoties klavieru un vi-
Oriģinālākais brauciens pa Rīgas centru
mātu licējsļ viņš ir i^^^^j^^®^^ ioles spēli, rodas an pirmā, no-servātorijas izveidotājs un vadī- mt^tnz sask? tājs kopš tās dibināšanas 1919.
Profesors Jāzeps" Vītols ar dsīvesbiedri Anniju 1938. g. jūlijā, j
pietnā saskare ar mūziku.: Vēl' skolēns būdams, viņš spēlē ba-līdz Ritmas atstāšanai 1944, gadā rona Ķrīdenera orķestri un tā Otrā pasaules ķaŗa; vicu bku- iemesls ilgām, jautrības pitoām^^^k^^ piepildīja (izņemot 1934.-36, g.), viņš ir. iepazīstas ar daudziem tā laika
•fDāciias laikā Latvijas konsef-.pārrujiāin. zirgu kaklam apliktās zvārguļu gandrīz ves^^^ latviešu mū- klasiskās mūzikas darbiem. Mū-
vātoWās telnās Kr^^^^^^^^ ' ^^.^^ audzmar zikas dzīve tais laikos Jelgavā
na iei ierīSa^ kara slimnīcU/V r^:/:^::^^::^/: ; ^ pu^ tājs; ; \ / : ; /itējusi ja s^^^ rietēja ļoti svarīga latviešu mū-
^ • izvietdiot itiācību Idases pa da- r^tbt Vītols bija lūgts ierasties kām: ; uzmesties, ormajiim ne- Vītola mūža sākums ir laikā, vienmēr atcerējies torei2^jos ka- rēm, Vītols, ieguva īpašas ērtī- ziļcas organizācija ,- Mūzikas
arī Gros^^^^ inteliģentas^ ģmien^
jas^M^ Vītols nolenupoziciias klasi .Vītols beidz ja^^^^^ treso^da^(3^L
^kništojuiriā^ 1^^^ noklausīta koncerta kā-tums vēl nav; atklats.^^V^l visa imizjao^ laureāts itļ.y uzsaka^strauju dart^^^
arr pror ar Uelo zelta, medaļu. Pats :Rim-■ ka izdoti Dziesmu krājumi ko-
.ŗ^kis-_Kbrsakovsjiing^^
4^^^^ arī prof.^ W(^am^gs..Pazinis profespnirviņš ne- P«^^^^^ ir galvenokārt baznīcas drudzain^,;^eatlaidiga^rt^^^^ parti uru svmig^ja akta Michai-^ s^^^ šaja dari)a le-
. Ivojoties re^stiltājs te^^^ ar savam kom-
s sarežģījums.
miā sniega^ imsmapkažo-bet ip^^^^ Jāņa; Cimzes darbības p^^^^
ijKifu, {»iucscv ,usi ^ ._ uct ^F»'' J . . J . '•ikir ietekme ir tik liela, ka jau ap Dzīvojot pavisam vienkārša is- jas uzaicinājums; tieši no au- smedzot re.feratus Mūzikas ko-
ka'dēļ rektora dzīvoklis ■ deS: ielā .3 bija kājām; gājiena neaizsniedzams, bet 'transporta la: neviena: ierastie prma-
,Un Jūs...kas tāds būsit?;'; ;^^^^^<^o piibliku:;; Profesoram: šāds - jautājuma ;,,Nodzīvoju V^ gan licies tāds kā neparasts,; to- (ius," noklausījos visus Bethŗ mēr atbilde ^sekojusi bez kavē- Tena koncertus, bet_tads ķā mu-
_^x.. ,T:ri._,._!. gan nav
-ņi.nebija ne^ar uguni sadzenā- ganās-- ' su pašu Vītoliņ^
mi,-taksometriem ķa^;l^^^^^^
;deva benzīnu, un ari nezimi. Bet ' "
.ceļi Vēlajā nakts;, stunda vairs.^ teikt;-esmu profesors Vt^ īslaicīgi
nebrauca. Problēmu brīžos pro-
tāds
Kliinpaš
ārstējoties
Lībekas
tols, konservatorijas rektors."
Eežisora
iesoraprāktišlti-domājošai kun- _
dzei vienmēr ^radies^p viegli ledo
un tā ari šoreiz kādu ^0;blakus: ?^^J^^-esošiem; mā(^as sj^kiem pācš^^^
ņi pārsteidz viņas lietišķais jau- prof.; Vītolā dzīVes'un
■tājums: ; ainas Latvijā tika uzņemtāskul- ar tām jau var cilvēku nošaut!"•
,,Yai nevaram ķ^; kur; sada-^r^
■slimnīcā, 1946.. gadā vēl daudz kas bija nesenā kara trūkuma iespaidā, Tamdēļ reiz pasniegtajām pusdienām Vītols deva •pavisairi kareivīgu atsauksmi: „Klimpaš gan; tik cietas, ka
būt mazas ragaviņas?" Izbrina skatiens
bija
.makšķernieka gaitas Gaujienas Anniņu dīķi, ķā arī Giujā, re-
nepārprotamas atbildes lomā
mirklīga atbilde,!; bet—ragavi-gļsŗ^ŗs-i^ gribēja • VIL Vispārējo dziesmu
ņas tika: meklētas un ari sā: piekārt āķa galā, 'kaut kur; ie- rikošanas lietai Vītols izsaukts ^ sneklētas.; \; ;; priekš^ s^^ izglītības ministra. Jāno-
Tālāk nu" sekoja viens lio ori- iespaidu pat M priemi skaidro, kam uzticēt rīkošianu; lināiākajiem;^ fceļōijuņiiem profe- jstā brīdī. Skaņražu kopas nodibināt^ajai
;sora_ gaŗajā^mū^,; kad ■viņu-- ^ tomēr nebija pieniņā-' svētku biedribai, ku-
bieža kažoka uz ragaviņām še- j^j^^g. ^^^^^ nē,—uz viltībām aicināti sadarboties spe- "
došu—pa; Brīvībās bulvāra iieieeju!"'- ' , ciālisti mīīziķi ar plašām sabied- .
ŗām Brīvības piemineklim, ga- _ v-^; rības aprindām, vai tā
Tām Tiesu pi^j' tsii^^ pa Brīvības ielu vilka im stūma viņa kollēgas, konservatorijas mā-. čības spēki. Lai prominento pasažieri kādā negadījumā neap^; gāztii :un neie^nātu vēl. snie- ninis ir muziķa!V;;
un : ar sagādi
.pārējiem muzi-t. izglītības mi-
^ es neieeju!".; ; ; - šam
Tanī pašā rei^ l6ristepa lir^ ^^^^^^ : ^ ^f^!! ķiem des: domā pa^ profesora filmē- Sstrs Pauls ^^Gailītis,
šanutīnimr piŽ^ arkla aridzah^^^^^^
saņēma negatīvu atbildir ■ nesamiermamu koru, diriģentai? "^-^ '
60. gadu sākumu Vidzemi klāj tabiņā, tikai ar pāris nepiecie- dzēkņa sola, uzticot viņam mū- misijas ārkārtējās sapulcēs, kur plašs koru tīkls ar Cinizes biju- š mēbelēm un vienīgo 'zikas elemeiitārās teorijas, obli- tilca pārspriesti un kritiski vēr
\ . ._. tēti visi.līdzšinējie latviešu mūzi-
Mūzikas' komisijā 189L gada rudenī savierņ pasākumiem. pievienoja arī rudens koncertus, kas drīz kļuva par ievērojamākajiem latviešu koncertu sarīkojumiem Rīgā un regulāri noti-. ka iķ gadus augusta mēnesī līdz pat 1. pasaules karam (1914. g.).
.Ķeizariskās krievu mūzikasļ br bas piedāvāto mūzikas skolas direktora vietu Tomskā Vītols np-raidīj a, lai paliktu savas dzimte-; nes tuvumā, kas tagad aizvien vairāk sāk prasīt viņa darba. Toties savu paidagoģisko darbību Vītols 1892. gadā: paplašināja, uz-ņemdamies vēl harmonijas; un mūzikas formu mācības skolotāja pienākumus Pētierpils mūzikas skolā.; ■ :";.-• ■ļ. ■■
Komponista pieaugoša slava nietropolē, dzimtenē un ārzemēs, noteicēja kritiķa stāvoklis gal-
Ī^Ua^^ ^^^^ ^
. Tā domāja ■ m, rakstīja.; ^prof. ■ j.. Vīto.lš,
9!.m.m®m^sf)€>9x€>M!Ķmmm.^^^ ®.® ® ® © ® ® »> ® ®:®.®:®.
AJbaidīgs piemērs
ģatās harmonijas un obligāto klavieru dļisciplīrias. Ar to pir-
vPie arkla? Nē,—-mans -tī-
, , Vītolamv% darbojoties un dz^niaislātv^^ teikdams vbjot ī^terpilī, tur^^n^^^
_____......., sies atturības biedrība. Tās dar- .^-^ ^^^^ _ I900. gadu sākumu pada-
Parlmŗu :pusi;i^^^ ener^ski vervējuši jau- ^^^^"^ visas Eiropas ■ mūzikas
ministram noskaidrojis^ prof.^: ^^^^ konservatorijā.; Par- nus biedrus. Biedribas priekš- augstskolām. ;
Vītola asprātīgs jautājums: ' teicoties, bet pašam to nepama- nieks, mācītājs - 8. vairākkārt 1886. gada vasarā^eļajeva ap-
„Kā jūs domājat, ministra-sacīja: ,/Te sapi£- centies pierunāt ari Vītolu ie- gādā, kā viesns no šī apgāda pi^
K„™ ..-uri:- '.^i.--^.. cēiušies daudzi mūziķi. ax mu- efčTHos Dffii7«vKr.iQVno ■TSQ;ri-»r.<- malifitn ■mihiiofiinhiipm: skaistā
ga kupena,, tad: visu .;proc^^^^ , —_----- ^ . _ ....._. . , .
vacSja. un: uzm^ja viņa kun- : ' ■ • . :: \ _: ; - kungs^-kam val^a uzticētu cējusies dauda muziķi, ar ;mu- stāties atturībniekos. . Beidzot "^ajiem publicējumiem, skaista
dze, pa reizei pieliekot roku \Toreiz Rīgā^ jaunu baletu- Načionā- "^"^^^ ^^^f^^™ Jāzepu profesors ari padeviesr,,Labi-izdevumā Leipcigā iznāca Vītola
.dā grūtākā'ielukrustojumā. J P^<^^- 1ās operas 'baleta trupa vai Vītolu - priekšgala.Protems, ^ bet tikai kā atbaidīgsPi^^ais: iespiestais darbs ■
D>ābiski, kk pats :;rektorš ju^'Vītols labprāt mēdza ;tOs iznian- Ģrebzdes dejas skolai?" runātājs domāja —„veterānu'^ piemērs... Vai šis profesora B.molla sōnāta, op. 1., !tās visomulīgāk, ;am vieiirēizS^
. ;;■ .Veterinārs^;-;-Jautru momentu Vītolam, pa
ra jau par visai markantu personību Pēterpilī, ..
Konservatorija viņam 1901. g; pavasarī piešķir profesora grādu; viņa darbs ār šo iestādi jau saistījies 15 gadus. , Blakus visiem tiešā darba pie-
ko 5.
■jais brauciens cāuļlvisam^ slr^ ķu romantiķu tie sagādāja zie-: inās Rīgas centram bija
Tālivaldis
': .Novde
m -■.krājuma, „Badia: dzegužu . paj;umtē",:
nākumiem Vītols vada arī Pēter--
Klausītāji tikko valdīja :smiek- uzstādītais -modus vivendi attu: novembri Pēterpils Blagorodno- ^^jg bīe'drī-1us, lai svinīgo momentu ņei^ rībniekiem bijis pieņemams, paŗJeSiobraņije zālē pirmo reizi at-:^a^;j^^^^^^ vēlāk nodibina Pē- ' jauktu. 1 ; to trūkst ziņu. . - skaņoja vēlākais Pēterpils kon- terpils Latviešu dziedāšanas b-
servātorijas prof. Nikolajs Lav- 1,^^ j^gg^ j^^^^^^^ rovs. 11 bija Vītola ^iciā^^^
karsušo meitu, apjēdzot, kam te- Metiet, tik ārā!'' Vingras balss ^^^''^^Ķ ieiešana lielajā mūzikas un apvienoja lielāko daļu Pēter-mēti vii:ias vārdi. ■ bija skaļāka, un puišieni tas vai- P^^^^^®- ļaunais mūziķis bija -pjig latviešu intelliģences, to
Vēlti.^^ : : ;^ . ;rāk nebija sakāms : ; tikko aizsniedzis savu 23.^^ daudz muzikālās jaunat-:
i,Kā sieviete es neiasmu vienai- Bridi visi stīvējās un kliedza . ^ nes un arī daudz latviešu tēlotā-
dzīga pret cietējiem. Un šodien vienā reizē. \ : ^Konservatorijas.mācību speķa ju māksliniekUv Koris ātri uz-
)trs
pasmejas: •
visa.mūsu tauta irsērdiene. Tā- Atbrivojusies Vingra devās pa- ^^^^^^^s ^in ja^u^^^^ mēģinājumu vakari
di ir ari mūsu kara invalidi; Ir līgā zēniem, vēlēdamās vismaz ^^^^ veltītā ievērība Vītolu ļoti jg^us baznīcas draudzes telpās viegU aizlaisties ūh domāt tikai ar pirkstu galiem piedalīties tā- ^^^^jeveda:ievērojamo PeterpUs drīz izvērtās par slavenajām Ce--: simts miljomi, šo kā ,brutgāiia turtdienām. kur; kora mēģinājuf
tera-kungs." : izsviešanā "^^^ ^"^^^ - .^o'^s^^^
vu, Glažunovu, - -
„Sk^ti,- ļoti', skaisti!"^ Vin-
■ ,;Ķā jau ;ziriāt;: esmu mag.b to ^pilsoruļ ar lepnumu A^r;
Tas nozīmē sija ijT skaitļošana, reiz" divi man
.ri,iiepieci, ta&55ļr; es nemetos ne- jas. - ,,August,.piesit tik āmuriņu!.: rr,^.^^^ .. .■ v,h4o rr-Sr, t^^o f«-Kō tk,-- • • - • j«ummc oiiuuu iim»
īāeno^oš^Mmos.iUn:šai^ te kādu ma-, ,ie,a dera padomu vīram, ^r.:^^^^T^-'^'%^'^-^^i''^
stos vam apš>lvot, ka ieMū-^^
šaniSavienotSās valstis saclja..sperdams soli:;pret Te^^ ;; ■ y . ka^ma žimene buta krūšu vā- Paplažtoājās ari. Vītola sakari
slēetas! un vainī<ne atorifizās i?: ļ'"-;;»-""". «a'n'o» «"^'O niskas vai mākslas jautājumiem
gan ari ar-
niis Krievijā un varu izmantot S^^is sa^^^^^
milzīso un neizsmelto krievii^m vien, bet ari; man/'
;: kvotiliotricār^ ka Dieva-; ^^^aiaātaes, vecāki!
ka ASV - pareizticīgo galvā ,man' W-" _ : gaidīti iesaucās.
: d2gādā„efideivitu.'^ : ^ ,,Kauns!" izsaucas_ari ;:Austris/
. Uri Dzeņa ķundze-^^.-^^ tad latviešu tautas lo- vingra ^ir.-
: ;..Cik:gan;viss-gu^^ ^^'"^'rc^^ .gust. mSs varētuJlepoties.^ Latvija ir tto^a^s, Ja.^^^^ ^^^^^ tad es ne- /Jfeaiztiecieti'' pacēla balsi svešums."
,^du:znotu!^:;•^.^^:^^^^^^^/^^ ,:;^^^^^
. .„Hm, hm.. Vai vēl. kāds: dzi:.la^ cīnījies; ar .^^ iedomāties tādu stāvokli,^ka
mis Krievija?" Dzenis jautāja ; vejenem. ka Donkichots. _vai ^lani kāds uzturētu kā riespēj-. S,Esmu.no Blāumaņa;am,Ziņā^ 2iniet!'^:D^^ pat^tvezejas.. nieku. Dzīves cīņā gribu stāvēt
das -Lazdas pagasta," teica Aus- Ari Teteris pietrūkās kajaš. ^j^akām savam draugam. Tāpēc
. - .:inanineinteresētūksotši, bet pats
^ ,J>iedzimu Grobiņā,; bet- uzau.' „au^^ no sentimen- cilvēks, ār kuru kopā man būs
ceļojumu . ap:^ raksti u .t. t. Netrūka arī labu, .vakariņu Un jautrības, visa cen-trā bija tās idejiskais vadītājs,;.
smacn eimia no n^rcn„.,^o latviešiemgan Pēterpilī, gan; tās kora Šefs, ■ no kā sprēgāt
smagi elpoja no pārguruma. dzimtenē. Rodas Pirmā Vītola ^ . ' ^ ^ "
^ .'"^^.1^*^ Beidz
meita ne- 1910 eādā biedri^
, meita ne Tēvs devās meitu atbrīvot no visas • ģunenes .vārdā pats i>ir- un 1888 "ada ir.niis Rī<^ā rīkoto t f > - laiu. gada. piean
«Nepiederu ne- mātes mais sāka runāt ga<ia jumja KigariKoro ^as kons ieguva svētku koru
vienam. Esmu pati: .Un vispirms " : ' G^i,Vcmi^T^ Programmā sacensībā pirmo godalgu.
sprēgāja atjautības un neizsīkstošā dzīvība. Piektajos Dziesmu
NO r^?^ • ^ora:^iesma Bērzs: tīreli, kā ari plašā Eiropas ceļojumā, no kura
.,No latvietības. _ Nosohtajs ir simfoniia - nirmā Vltolarii un «f^^^^^nfiJ .a^., L
(Nobeigums sekos)
ātīja: Dzintars: V ta: Tāpēc varu^ikt, latviešu; jācīnās pa dzīvi.''
ietis," norūca cīnīšanās pēdējā karā bija vēlē- ; '
Kamēr. puisī aplaudēja meitai,
tikmēr māte nikni: vērās tēvā.
kā teikdama, lūk, te nu. ir tava
audzināšana. ^
ģu Liepājā,", stāstīja / ,3siņu zemgalietis^ ; Viesturs. ' • šaņās ::dabūt pieci no divreizdi^
. ,;mtad lat;vieši ļno ģ^^^
' kājām," ieriinājās Dzenis. „Un. ' „Lūdzu mieru,, kungi, mieru,
:.jūSi Tetera kungs?" mi^ru!" Dz^ metās starpā,
.■^Diemžēliari;'^ , V : tad ieurbās-I^terī: - ; Iedūšināta,
,,K^)ēc ,diem^'?'' ; • : ,,Vai tad jūs nēbijā^^^ karā?; :,,Skola; mācīja, ka tauta ir ^-
1 „Nu, vienkārši, cik gan laimīgs Esat slims?" .;: ,; mene-kāpnājumā. Tātad :latvie-
:;vār -būt tādas valsts .:pilsQnis,:.., «Veselāks: par. veselu,'';taut-;su,;tauta ir :liela:iatvi^^ ģimene.
jkuŗš nekad nav drošs par savu saimnieks! atbildēja. „Bet man ne š:ā sauc tādu,, kas pāmetrsavli
mantu im diāvību? Kuram iet karā Un likt uz ;^eni, kad tā ir postā vai lie-
valsts nespēj; nodrošināt pālieika- spēles savu .d^^ibu, kurā maji lās« briesmās? Vai tāds .nepanie-
niu mieru. Ūņ tā kā k>reiz^^^^^^ Nemiera lai- tīs arī :sie\'U,. ja tā kļūtu slima
vijas iiākotne vēl ļ: . . Es ;centī- kos ik cilvēkam, derīgi pieņemt yai krople?"^' : .
: ŠOS; iiž ātrāko iegūt jeiļķu pa- Odiseja tikumus." ; : .«Beidz, Vingra, lai tēvs var tiir-
:valstniecšbu, just aiz sevis pāris >j^, kā! . iesaucās. Aus- pināŪ":^māte: grib^a: apturēt: ie-
tm. .gadā:/,,Ar šo ^te'^miisĶ; vectm
simfonija - pirmā Vītolam ūn atgriežoties Pēterpilī, viņu sa-pifmā latviešiem vispār... ;; gaidīja jauni pienākumi. Bija ;:Tā šie Dziesmu svētki nbzi- niiris Rimskis - Kōrsakovs un mēja veselu : apvērsumu Vītola vajadzējaatrast pēc Čaikovska iekšējā pasaulē, ar spontānu va-: slai'enākajam krievu komponis-ru pievērsa: viņu spēcīgi, plauk- tam, veselas krievu komponistu stošās latviešu kultūras centie- jaunās .skolas izaudzinātajam, liiem, deva viņam to latvisko cienīgu vietnieku Pēterpils kpn-oriehtāciju, kas viņam līdz šim servātorijas kompozicijas klases vēl bija palikusi gandrīz sveša disciplīnās. Vītola paidaģpgauh uh kā māksliniekam ņo šā laika mākslinieka autoritāte bija kļu-tapa izšķirīga visai dzīvei. Jau- \aisi tik liela, . ka, Rimska -najara komponistam lielu uzma Korsākova disciplīnas sadalot, nību veltīja ne vien svētku to- viņam uzticēja visu triju specia-dītājas personas, bet arī prese lo mūzikas formu klašu. vadību>: m sabiedrība, ^ • ; 1914.; gadā pievienojot vēl prak-
Svētkii spožie koncerti, latvie- tiskās kompozīcijas klasi. Ar to su ķoŗa dziesmas lieliskums sākās Vītola — paidagoga darba dziedātāju ■: masu atskaņojumā, bagātākais un • nozīmīgākais tautas dziesmu krāšņums savai: posms Pēterpils koriservātorijā dzinājā, jauno komponistu; pa- (pat līdz 2000 audzēkņu), , kas vēra viņam skatu už pasauli, ilga nepārtrauktus desmit gadus ; kurai viņš līdz šim neapzināda- līdz 1918. gadam, kad viņš Pē-mies. bijā gājis garām. terpili atstāja \m devās uz Rīgu.
No ni Dziesmu svētidem iz- >Nobeigums 6. Ippj^^
Latviešu preses biedrības Ka- biedri centušieļ nadas kopa pag. sestdien bija spēiņ un interļ īstenojusi kādu sen iecerētu mēr- LPB Kanadaļ ķi — :šavas kopas internu biedru riem ir vismaļ vakaru. Nodoms piepildījās gan ļ^et tā spējusi tikai daļēji, jp izrādās, ka pa vi- rālien^jnērg^ su iKanadu izkaisītiem nelielās $' 4.000,- un^T kopas biedriem sapulcēties vie- TorSSto latvieļ nuviet nav necik vierikārSāķ kā $^ 500^.. ir:Tīl lielām organizācijām sanākt uz vakari im ral kongresiem. Piemēram, lai pre- iejfea^us de ses darbiniece Anna Riekste ciimiāla Preses (Antigonišā, Jaunsķotijā)^varētu kā — šovasar! tikties aŗdezjnieku Ed. iPreima- nieku:' P. Aiģ ni (Edmontohā) vai L. Ozolķalni Anšlava EgUšļ (Vankuverā), ir jāšķērso viss ri. kontinents un nelīdz arī tikša- jndra Gubiļ nāsviotas izraudzīšana pusceļā, gatavotu un Tā LPB Kanādas kopas bied- tu par Jāņa ru vakars kopā ar aicinātiem onīda Breikšļ viesiem bija pulcinājis ap ^^^abu rafcstnieļ personu.. To vidū bija LNAK tes un pretstl valdes pr-ks Jānis Niedra, kopas ūn reliģiskā I goda biedre rakstn. Angelika trēja ar; raksi ■Gailīte, LNAK politiskās noza- no pašu dzejļ
.•es vad. J. LejiņS, bet no tālā- dās iespaids, ļkiem viesiem —nesen no Bra- iin monume zilijas iebraukušais rakstn. A. lielo tautu Rasa, kas tagad dzīvo Toronto^nevērigl-pai A. šiņķis no S)adberijas, T. Zan- nepamanot, dersons no Londonas, Ont., T. Am. Lūsis 4aķauka no Hamiltonas u. Gubiņas r^fļ Viesus iepazīstināja kopas "jjr- interesantarr ce Biruta Senkēviča uiTatklāia- ņām pār L. nas uzrunā pasvītroja latviešu jls Masēs bl preses darbinieku nacionālo Ip- JS, kur latj mu trimdā, ko preses kopas dzejnieks Pļ
4Ž «I
LPB Kanādas kopaļ
I
(39. turpinājums)
•: : Bridi uz vietas kapņU telpā pamīņājil pakausi, parāusUja plecus, domīgs^ pagn^ ^joprojām ietīto rožu pušķi. tiešām varēja būt. ka steidzīgais nācēja Grozoties ar buķeti gar viņas durvīm.. gas aizdomas.: Bez; prāta un saprašaņ^sļ sievai nelaimju tāpat netrūks. ,
Augšup kāpēja soļi jau bija dzirdar un Antiņš gaidīja, kad .nākamā kāpņu beidzot ieraudzīs. Vīram, kuru par spi "varēja nīīlēt, noteikti vajadzētu izsJ^ pasaku princim. Bet (un Jērs vīlies^tikj paiet sāņus., lai palaistu garām pretoul gaužām parasts cilvēciņš. Ne sevišķi skaists, neparasti garām rokām, pelecm 1ās seju. Vienīgi viņa acis degtm dega īsu brīdi kā karsts piķis^PSTilinaJ^^
Vart)ūt, šis vīrelis nemaz nebija derētu pāriiecināties. un Jērs palīkai vēja om klausījās ar aizturētu elpu m policists. Jā, kāpējs tiešām uzkāpalio ;voja Lelde. Bet tur vēlvbija divu cit^ ;; Tad atskanēja sievietes balss. .I^ldes n
i
■■i