12 LATVIJA AMERIKĀ SestdieiBS^ 1985. gada 3L
4
Ticība un
Kad griezos pie ārstiem savas kaites dēļ, jutos ļoti vīlusies konstatējot, cik maz viņi var man palīdzēt. Tādēļ arī sāku interesēties par citiem ārstēšanas paveidieni. Domāju, ka kautkādai atbildei ir jābūt,
Ir dzirdēts, ka cilvēks var pārsniegt pats sevi un panākt mērķus; kas liekās nesasniedzami ar gribas spēku un paš-iedvesmi. Tā piem. indiešu faķīri var gulēt uz naglām un nejust sāpes. Viņi var arī dzīvot dienami ilgi aprakti zemē, lai gan tur ir gaužām maz gaisa, tikai tādēļ, ka viņi ; var ļoti koncentrēties un tā^ valdīt par savu ķermeņa vajadzībām: viņi var palēnināt sava ķermeņa darbību, tātad arī skābekļa prasības, caur gribas spēku.
Otrs iespaidīgs piemērs ir burvis, kas izārstē cilvēkus attālos mūža mežos. Burvja panākumi ir labi. Tie v^r pat likties neticami, bet tie balstās uz t. s. „placebo effect" jeb pašiedvesmi — ja ticība ir pietiekami liela, tās spēks var mus izārstēt.
Šie piemēri ir labi pazīstami un liekas vareni, bet kā tie var attiekties uz mani? Austrumu tautu kultūra un dzīves veids tik ļoti atšķiras no mūsējās, un turienieši ir p i e r a d u š i k o n c e n t r ē t i e s meditācijā jau no bērna dienām. Šaubos vai es vēl spētu viņus panākt. Arī ar pašiedvesmi nav tik vienkārši — vai es tiešām spētu pati sevi piemānīt?
Saprotams, ka mani mērķi nevar būt tik augsti. Man jābūt reālistei un jācenšas pēc
kaut kā vieglāka un sa-sniedzamāka. Varbūt ka kāds sīks panākums mani ievirzīs pareizās sliedēs, palīdzot man pārvarēt bailes no slimības, paceļot manu pašapziņu uņ dodot man sajūtu, ka varu savu slimību kaut kā kontrolēt, un varbūt ka šim pirmām solim sekos vēl citas iespējas?
Ilgāku laiku īsti neaptvēru, ka gars ir tiešām spēcīgāks par miesUv ka tas var miesai pavēlēt un tā klausīs. Mani pārliecināja toreiz, kad man iedeva striķa galā piesietu pogu un teica ka, lai roku nekustinot es koncentrējoties domās uz faktu, ka tā šūpojās uz priekšu un atpakaļ. Jutos aizdomīga un laikam tādēļ arī neizdevās — poga nekustējās. Redzēju, ka citi to dara, bet vēl šaubījos. Bet tad uzreiz man pašai tas izdevās un jutos itkā kalnus apgāz usi.
Kas attiecas uz slimībām un ievainojumiem, ir zināms, ka ķermenis spontāni dzīst: pušumi pazūd un no gripas atkopjas, bet ja ir nopietnāka kaite, ķermenim ir dažreiz grūtības tikt pašam galā, un tam ir jāpiepalīdz. Ķermeni var spēcināt pareizi dzīvojot, veselīgi ēdot, vingrinot, utt., tā lai viņam būtu vairāk spēka apkarot slimību. Ir pierādīts,' ka satraukums rada slimību (dati rāda, ka atraitņi un atraitnes bieži saslimst īsi pēc dzīves drauga zaudējuma), tātad, ja cilvēks jūtas samērā apmierināts, ir lielāka iespēja, ka veselība pieturēsies.
Šķiet, ka apmierinātājs mūžs palīdz, bet ka radītājs
Rūtas Optic
igauņu uzņēmums.
Atvērts parmd. - piektd. 10—18 sestdienās 10—15
219Danfoi1h Ave, Toronto, Ont. M4K1N2 465-6251
9  Gatavojam pjBc acu ārsta
B€cas.        ^ ; r-:
o   Rāmji lielā izvēlē. »  Izkārtojam acu pārbaudes. 9   Latviešiein 10% atlaide, ieskaitot brilles uz
Ibrilles un visāda veadk kontakta
Authorized Consumers'Gas Dealer
uz gāzes
jfimaksa līdz oktobrim, ja jūs m
KRASNIS, SILTA ODENSAPKUR
REGULĀRAS UN l^OTI EFEĶfīVAS.
(SARNEY & GO LTD. 783-6151.
^     V^^ vai Iķe Rawaļ
Š!ī latviešu sabiednba jau 45 gadus gidi par
Toronto ērtībim.
■ I
mūžs ir vēl pārāks — daļa no lie 1 iem māks 1 iniekiem piedzīvo neparasti garus un ražīgus mūžus, turpinot savu darbu līdz lielam vecumam (piem. Picasso, Cha-galls, Rubinšteins). Vai tad skatoties pretējā virzienā neliktos, ka slimnieks varētu sev palīdzēt, piegriežoties mākslai? Tikai visiem nav talanta.
Turpretīm katrs var panākt pozitīvu pieeju. Pozitīvas domas mums dod spēku, tās mums dod sparu un palīdz darīt tā itkā viss būtu labi — un varbūt arī caur to viss" tiešām arī paliks labi. Pozitīvu pieeju var panākt smiekli.
Var klausīties anakdotus, lasīt joku grāmatas un skatīties joku filmas. Visiem patīk smieties un tā nav nelcāda sagadīšanās — smiekli ir veselīgi . Smiekli ir labs vēdera muskuļu vingrinājums, tas uzkurbulē sirds darbību, asinsriņķošanu un elpošanu, piegādājot vairāk skābekļa. Kad smiekli apstājas, pulss nokrītas un ļnuskuļi atslābst. Šis nomierinošais; ef kts var pastvēt pat 45 minūtes.
Ir jauna teorija, ka smiekli stimulē smadzenes, kuras tad sāk ražot dažādus hormonus kā epinefrīnu, nonepinefrīnu un dopamīnu, kas paši vēlāk stimulē endorfma ražošanu un, kā zināms, endorfins ir dabīga viela, kas aptur sāpes un palīdz labsajūtā.
Amerikānis Norman Cou-sins apraksta savā grāmatā „Anatomy 6f an lUness", kā viņu reiz piemeklēja nāvīga slimība, kur viņam bija tikai niecīga iespēja izveseļoties un palikt dzīvam. Viņš prātoja, ka, ja negatīviem - pārdzīvojumiem seko veselības problēmas, tad pozitīviem pārdzīvojumiem vaj adzētu to ietekmēt pozitīvā veidā, un
sāka sistemātiski meklēt apstākļus, kas stimulē smieklus: viņš noskatījās komiskas filmas, lasīja joku grāmatas un daudz smējās, un visiem par lielu pārsteigumu,^ viņš tiešām izveseļojās.
Kas attiecas uz pašiedvesmi: mums vaj aga pašiem sev iestāstīt pozitīvus faktus, un tos iestāstīt ne tikai apziņas līmenī, bet arī zemapziņā, un tad tie varbūt tiešām īstenosies — tikai zemapziņu sasniegt nav tik viegli. Tomēr ir zināms, ka cilvēkus var izārstēt ar , ,pla-cebos". Kalifornijas Universitātes pētnieku grupa to izskaidro šādi: „pla-cebo'' iedarbojas gadījumos, kad cilvēki tiešām ļoti daudz no tiem sagaida un šādas reizēs smadzenes sāk ražot endorfinas. Toties daudzi no mums ļoti vēlas atveseļoties, bet to nepanāk tādēļ, ka šī vēlēšanās nesasniedz zemapziņas līmeni — viņiem patiesībā vēl ir kādas šaubas.
Pašiedvesmes varu labi ilustrē Dr. Simontona panākumi vēža ārstēšanā. Viņa slimnieki noklausās ieskaņotās lentēs: „Iedomājaties sastrēgumu... sastrēgums 'aizplūst... veselas šūniņas ir stipras, tās var pārvarēt uzbrucēju... slimas šūniņas ir nevarīgas, tās nevar nekur tikt...'' un beidzot šķiet, ka ne tikai slimnieka prāts atstumj vēzi, bet arī tā miesa.
Faktu, kā labsajūta palīdz pārvarēt slimību, var arī vērot dzīvniekos. Tā divām trušu grupām iešļircināja vielu, kas rada cholesterolu, bet; vienu no tām rupām kopēja vienmēr apmīļoja un glaudīja, otrai vienkārši pienesa barību un neko vairāk. Vēlāk izrādījās, ka pirmai grupai bija daudz zemāks cholesterola līņienis nekā otrai!
ngrida A. Matckars
B.A.;M.A., L Lfi. ADVOKĀTE Di
DYSON & KACABA Barristers & Solicitors
Richmond Str. W., Siiite 400, Toronto, Ont. M5H 3K(5
TeL (416) 361-1777
LATVIJA
AMERIKA
Atjaunojiet abonemeiiiii''. un dfiviniet to saviem drauģiemt lai nodrošinātu infor-nificiju par notikumiem pasaule,
03 cn D 03 n SD n iD Bna m I
iBaaaoaaeii
■■aaaam«iDBaaiiaaa
Lddzu smiet LATVIJU AMERIKĀ
□ vienu gadi
□ (SmCņeSieiai 3 mCneSiesi
$21.00
$12.00
• o • • o • • 0 • a o • • o o • a o e • • o • o d o • « 0 0 • a a e • o o • • 0 c • 0 o • c 0 0 B • a o 0 •/« 0 ■ e o 9 0 Adrese   aaaaeaa6aaa«caaeaaoooc»oocaooaaoea-aBaoao»aooaaaaaoo*i>o;*ooaa«oaaooo. - ■
Jauns abonents □
pagarinfijums iJ
Čeki rai(stāmi uz Latvila Amerika vārda un sOtfimi 125 Broadview Ave, toronto, Ont. M4M 2E9.
Arī Ontario Vēža Pētniecības Institūtā tika izdarīts sekojošais eksperiments: Trīs reizes no vietas pelēm iztaisīja „skin grafts'', tad tās pašas peles atkal anestēja, noskuva un satina, kā iepriekšējās reizēs, bet šoreiz tās. neopērēja. Asiņu analizē rādīja, ka viņu ķermenis bija atkal sagatavojies uz cīnīšanos pret svešķermeņiem. Tādēļ šķiet, ka psicholoģija ietekmē imūno sistēmu.
,,Biofeedback" ir interesanta metode, ar kuru varam paši sev palīdzēt. Caur „bio-feedback" varam kontrolēt dažādus ķermeņa procesus, kas principā ir neietekmējami,ja kāds signāls mums palīdz šiem procesiem izsekot mūsu ķermenī. Tā piem. varam pieslēgt aparātu, kas dod zināmu skaņu kad mūsu asinsspiediens ceļas un citu skaņu, kad mūsu asinsspiediens krītas, un tā iemācīties kontrolēt savu asinsspiedienu, reiz esam iemācījušies labi pazīt sajūtu, kas nāk kopā ar asinsspiediena celšanos vai krišanu. Varam arī lietot ,,biofeed-back", lai atvēsinātu ādu pēc sadedzināšanās, ja īsti zinām, kādai sajūtai jābūt, kad karstums atstāj apdedzināto vietu.
Pētījumi Kalifornijas Universitātē pierāda sakaru starp elpošanu un „brain Waves". Elpošana ir vienīgā automātiskā funkcija, kuru spējam ietekmēt. Dziļa elpošana, lietojot diafragmu, ,,var palīdzēt kontrolēt ne tikai asinsspiedienu un imūno sistēmu, bet tā varbūt arī izskaidro jogu spējas''.
Ir arī dažādas citas pieejas, kā meditācija, paš-hipnože, reflexoloģija, uc, kuras arvien skaidrāk pierāda panākumus. Ir fiziskas metodes kā viengrošana uri līdzsvarota barība, kās palīdz ķermenim atgūt viņa dabīgo līdzsvaru. Ir arī citi paveidi, kā akupunktūra un elektriskās metodes, kuras palīdz, lai gan iemesls vēl neskaidrs. Bet pāri visam ir Dievs,
^ kas mūs radījis un pie kura varam griezties ticībā un lūgšanā. Viņš mums palīdz dodot spēku un vadot spontāno atlabšanu.
Runājot par ticības lomu ārstēšanas procesā, Dr. Elkes McMaster Universitātes kongresā minēja: „Zinātnei un    ļ-eliģijāi vajadzētu
^ sadarboties... reiz gan šķita, ka zinātne uzvarēs reliģiju, bet tagad redzams, ka cilvēka ticība ir tāds spēks, ka var tikai pabrīnīties".
Mēs esam kā nlazi puteklīši pasaulē, mazas Difva radībiņas, mēs daudzko nevaram , daudzko neaptveram, bet varam bijībā tikai apbrīnot pasaules skaistumu^ harmoniju un līdzsvaru, un arī tāļs dabisko tieksmi meklēt šo līdzsvaru, kad tas taisās zust. Tas attiecas arī uz slimībām. Un tas mums dod cerību.
Atvērsim  savas durvis
■ /
Kā miega, n(
vēku kūtriii ikvieni jauno tā do<
veido, stara līksmīļ nekad
neaizsj brīnui prieki viens
1 ^
Dzējn zīmogļ pārnes nezini tule iri
Tāi lappu|
stāsti
prieci Dievs I sieviel (1 M( svētai ir mīl lestībi un d( cājas jo tā Dievi dziļa; liet i: liek sļ uzmal pausi Dievj
un b|
lestīb
sēde
vadīj
mani tieši( pārri
0
j .-I