ilie: Latvian .■■NewspapeF .f or' Ganada' and-.
U. S. A. '
Publisheā twiee weekly l)y the Latvian Relief
''Society of Canada„Daugavas Vanagi". Editor-m-ChieJ: ALEKSANDRS KUNDRAT8. Editoriūl and Bu&inesa Office: 123 Huron St Toronto, Ontafio, Čanada. Telephones: EM S-0792, EM 8-3239. United States Editorial Offices'. New Jork: Editor — V. Irbe, 67 EllTjDOod st, New York 40, N. 7-, U.S.Ā Telephone LOrraine 7-6470. Ghicago: Editor — K. Kezbers, 1727 Miioaukee Ave., Chicag647, III, U.S.A,
sSATURDAY, JULY 6, 1963.
liem
4. n-rs.
SESTDIEN, 1963. GADA 6. JŪLIJĀ
13. GADS
,31™0RI2ED; . :^E(;ONl> GLA8S. 8,V rfļfc: msi OFFICfc-. OEPARTMISMT. OTTAWA
AND FOR P4VMENT Of PosTAGE fN CASH".
īmāk divas reizes nedēļā -^trešdienās m sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes īneā"
riba Kanādā ,J)augavas Vanagi", REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRATE^ Redakcija un kantoris: 123, Huron Street Toronto, Ont, Canada., Telefoni: redakcijai — EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792
vakaros tālrunis — 766-2001 Ņujorkas redakcijas vadītājs, red. ?. irbs, '87 Ellmood St, Nev) Jork 40, N. ¥., V.S-A..
Tālrunis LOrraine 7-6470. Čikāgas redakcijas vadītājs red. K.ĶiZBERB 2727 N. Milwaukee Ave., Chicago 47, lU., USA Tālruņi: DI 2-2324, BR 8-8681.
NEAPMIEMNĀTA AR PADOMJU SOmUMIEM,: PADOMJU .SAVIENĪBA. ' UZBRŪK ĶTŅAS KOMUNISTIEM. PREZIDENTS KENEDIJS :ATGRIEŽAS .VAŠINGTONĀ ... ,
'Pasaules aktuālo jautājmro gimiem. Tāds^^ K var vienī- MASKAVA .SĀK RiĶOTIES cienām kaŗii veicināšanu Rietu-
priekšgalā kārtējo reizi atgrie-gi riotrulinā^^ Rietuinu miUtāro Nemitīgo Pekinsas uzbruku- mu pasaulp, lai tādejādi panākta
zušas __cenbas par atomieroču: modrību. Otrkārt, kā jau sāku- ^ ari nikaiva nav vft^ ^^^^ komunismam; Ķa ķmieši
mēģinājumu Pārtraukšanu.. Gikmā'minēts,, Londonas un Vašing- rējuši ileāk- nodestifis un tikai ^^^^ '^^^^^^^ nedoma at^.
var saprast, Sav. Valstis un tonas uztverē atomieroču līgums ^ažas dienas t>irms ideok>ģisko i^āipties, pierādījās jau pasaules..
Anglija jau gandrīz nolēmušas un neuzbrukšanas līgums ir di- jautāiiumu konferences ^kuma dieviešu kongresa^ šī gada jūnija
akc&;tēt jaunāco Cbrušc0va pie- vas dažādas lietas un nav zem paņ^jgļ sadevuši ķīniešiem. pusē Maskavā,
dāvājumu - ierobežotu :atom^ -viena para^^^^ _savlenojamas. ..^gj^^j^^ piekritējus kvai SAV. VALSTU PREZID^^^^
]igumu. Tas nebūs tik plaša ap- Treškārt, Rietumvaoijai _ nebīīt ^^^^^^^1^^^^ koeksistences polī- ATGRIEZĀS /
gribējusi R^etiunu ^sabiedrotie, atomieroču , mēģinājumu , par- māBvēi^ ķīniešus par vien- dijs ir atgriezies no. sava Eiropas bet ka Vajmgtona,^ta an- Lon- traukšanai. Vācieši-:d un niSjiem uzsvept. Se^^^^
dona doma, 1^ ierobežots atom- krievi gan grib saņemt, bet ne- orauciena un vd^uigiuimi ui^iu
Ogu. laikā.
J. LIģera studija.
Arch. O. Bīskaps Bāvinž. ■ A. .ī/ļ5ihasars
TORONTO LATVIEŠU^ NAMA TEGHNISKAiS
:ība Ar v^du ^sakot,. 1^^^^ pie komunisma. stu prestižs un prezidenta perso-
roka, neka medms.kokā. viņš ir atsaucii agrāk solītās ^ ^ . „ . ^ , _ _ prebuzs un pre^aenia per&u-
nhrv5/in,,c or ca,n«vv, • TT i-^ īpadomju Savlcnības un.komU' mgais prestlzs pacelti jaunos
Cnruscevs ar saviem jauna- inspekcijas uz vietas. Un ceturt- , . _ , ■ . ■ .
kiem, piedāvājumiem nāca kla^^
ŠIS nedēļas pirmā,usē Austrum- pieda»^^^ ir MaSf^Ss i^^^^^^^
berlīnē. Chruščevs piedāvā se- rakstīšanā,: kas varētu tmucēt ^^.^f^^^^^^^^^ prezident^ _ apmeklēja ^etum^^^
kojošo: pārtraukt atomieroču tās komieročuattJstību.. y^^sam^. kada_^jebķad cij^Ļun Ŗietiu^^^^^^ ie-
mē^ājumus atmosfairā; izpla- ^ re(^eta. ^ ja visas; ceribas pie- radās neoficiāla > ^ite ^^^^^
tījumā un zem ūdeiis Bet šā- Chruščevs ir izrīkojies ar sanruv pildas, ta var novest pie ipolnigas nīstru prezidenta Mekmillenaun du atomieroču mēģinājumu'Pār- P^^^^^o giidrību;.un. viltību.. Par- abu ķomūiīistu lielo šķelšanās, apmeklēja ItaUju.,; Vatikānā 40. trauk^nu viniš grib apvienot ar ņemdams iniciatīvu savās rokās kas butu pamatīgs, miets ritenī minuišu audience pirmo Sav.. Val-neužbnikšanas līgumu starp Žie-'^^^^^^^ . problēmas" atstājis komunisma kustībai. visā pasaifr ski katoļticīgo prezidentu piēņe-
meļatlantijas organizācijas rni- Rietumiem Pēdējie var viņa pfe;lē.-; ■ m pavests PaiilsVL Tai paSa
Varšavas pakta valstīm 'dāvājumu akceptēt vai arī sagā^ • 'Kamēr .Chruščevs sludina % diena, staip čitu, vmtē^ pie pS.
Rietumu diplomāti vēl liav afc- bagātīgu munīciju kpmīīnis- vu miermīlīgo koeksistenci, Pe- vesta ieradās. . arī īrij,as prezl-šifrējuši, kas aiz Chruščeva pie- ^ propagandas mašinērijai. 'l^inga turpina runāt par revolū- dents de Valera.
dāvājunia īsti-slēpjas. Atpnilī--gurns sabiedrotiem būtu pieņie-mama lieta, bet ne tā. apvienoša-. na ar neuzbnikišanas līgumu. Va-' šingtbna paskaidro,; ka, kamēr līgums atomieroču mēģinājumiu pārtraukšanai. sķaŗ vienīgi .Sav. Valstis, Anglij-cL ļm ^p.adomju Sa-
vieTiW.-~v^j(|s3^^ ............ ....... ......
turtāyatonrvalstš,'kā.zināms/'"ša-v'-"^ \- ■
runās nepiedalās —'"neuzbrūk-' Sav. Valstu valdība, kas nīsle var. sagaidīt.;komiUīisturepresi- laikā, tas viņam neko daudz nešanas līgums skar . piecpadsmit kā izteica atklātu, neapmierina- jas—^ vairāku Maskavai 'nevēla- palīdz. 1955. gadā, kad Meķmll-' nācijas. Tas ii", runājot par Žie- tību ar Anglijas klibojošo ieķšē- mu amerikāņu diplomātu izraidi- lens bija Anglijas ārlietu m!-meļ.atlanMjas orgamzācijiia. Lē- jo drošību, pēdējās dienās at-. šanu no Pad." Savienības. nistrs, viņš garantēja Pilbija uz-
mumu; par neuzbrukšanas līgu- klājusi, ka^ viss nav gluži kārtībā JAUNI KO]»IŪNISTU ticamību. Un tikai nesen, kad; mu Sav. Valštis.un Anglija divas ari'pašu iriājās. FBI ate^itt g^j^^^g^^g no amata aizgājušais kara
vien nevar panākt. Nepieciešama klājuši jaunu komunistu spiegu ANGLIJĀ ministrs Profumo meloja parla-
ārivisu pārējo piekrišana. tīklUi kas snied^^^ & rV +- 8 4 mentā, Mekibillens sēdēja, viņam
Varbūt, ka tai^^i''te arī sl§p. Kdz Vašingtonai. IzraeMēšMias v^^^^^^ lai opozīcijai pierādītu,
jasChraščeva.TiMība.-Pasaules re^^^^ personas apde- savam ministram pilnīgi uzti.
Priekšā nodeMarējis, ka Pate^ Wo^'^.:;^ff^^^ ^
juSavienība. iedāvā 1ī™ kā. no Sav. Valstīm izrai^^ lieta vēl ir
KOMUNISTU ;SPĪEGI; lEFIMCRĒJAS: APVIENOTAJĀS;.; NAGI JĀS. AMERIKĀŅI;, IZRAtt)A.' PiDOMJU- DIPLOMĀTU.. MiMSTRU PREZpENTS MEOO^ AIZSTĀVAS ;. ANČĻU;
..:.j!...,t-t^.^-~-'J:..:'...
Lai Latviešu nama organizācijas komitejas prezidijam pirms svarīgā soļa speršanas būtu pēc iespējas pilnīgāka informācija par pērkamo objektu, šo rindu mkstitāji to apskatīja no celt-meciskā viedokļa. Sekojošais apraksts ir apskates rezultāts.
I Savā laikā CoUege ielai, kā vie-mal no ielām, kas piekļaujas On-teri'o valdības, ēku novietnei, tika paredzēta spoža nākotne, im Ibija cerības, ka tā veidos vienE no Toronto galvenajām ielām. Šai sakarā tā tika iemērīta platāka kā parastās ielas; tur cēla vairākas slimnīcas, pilsētas Mb-Motēku un Toronto universitātes
^'\- celtnes, tika atklāts Maple Leaf Gardens un uzsākta būve EatoB veikalam, kas ar 52- stāviem būtu bijis lielākais preču nams ne
\ tikai Toronto, bet visa. pasaMē. Saimnieciskās krīzes dēļ daudz plāiiu mainīja, daudz paredzēto celtņu būves atlika vai pārtrauca un, kad apstākļi atkal uzlabojās, būvniecības smaguma centrs pārvirzījās College ielai pāri tālāk m ziemeļiem. Pēc tagadējiem Metro Toronto plāniem OoIIege iela veidotu pilsētas centra ziemeļu robežu. Ieteikts nākotnē ielu apstādīt kokiem un apbūvēt mazākām biroja celtnēm, piemē-ffOtām ārstu un citu profesiju vajadzībām, kā ari cl25vokļu na-
Latviešu iecerētā īpašuma novietne atrodas ielas paplašinātajā daļā un ir viegli sasniedzama no abām lielākajām latviešu kolonijām pilsētas austrumos un rie-īgumos. Ar! ziemeļos dzīvojošiem tautiešiem, pārsēžoties pazemja GoUege stacijā, namu sasniegt ērti. Pērkamais zemes gabals i©» . .• 1 .Hss : (āienvidus;.;pBHsē.. apm.. -SS
pēdas plats, uh tam aUstruijau pusē piekļaujas kādas apģērbu darbnīcas ēka, bet rietumu pusē veilcalu bloks ar dzīvotiem augšstāvā. Nama aizmugurē ir publisks ceļš, un aiz tā sanāk vairāku īpašumu aizmugures, kas iziet uz Markham Un Pālmerston ielām. Viens no šiem īpašumiem pašlaik pārdodams.
Pati trīs stāvu inūŗa ēka atrodas zemes gabala austrumu pusē im ir 45'-6 plata, tā atstājot apm. 50 pēdas platu auto novietošanas laukiimu nama rietumu pusē, ko būtu iespējams apbūvēt nākotnē. Ēka celta 1910. g. kādas organizācijas sanāksmēm, uh to projektējuši arcliitekti Edwards un Saunders ,pēc kuru metiem celts krietns skaits Toronto sabiedrisko celtņu.
Jauniegūtā latviešu nama tagadējais mets sagatavots tajā laikā, kad, ar maz izņēmumiem, Ievērojamāko publisko ēku ārējais ietērps Ziemeļatlantifca abos krastos sekoja vairāk kā divi tūkstoš gadu vecai grieķu. Un viņu sekotāju — romiešu ietekmei.
Jaunā latviešu nama Bedfordas dolomita fasāde ir acij tīkama. Salīdzinājmnā ar sava laika Toronto celtnēm šī frontes siena stila ziņā ir visai izturēta.
Nama pagŗi-aba stāva griestu augstums ir 12 pēdas 1 colla. Grīda atrodas apm, 6 pēdas zem ielas līmeņa im visi logi iziet virs zemes. 17 coUu biezās ķieģeļu ne» sošās sienas būvētas ceinenta javā un tās, ka ari lietā betona pamati, ir vairāk ķā pietiekošas ēkas slodzei. Pagrabā atrodas plaša ēdamzāle (56 jtedas 6 collas X 41 pēda- 6 collas) ar priekšnamu, virtuvi ār pieliekamām. telpām/ apkure SF
tankiem im nama pārvaldnieka dzīvoklis.
Pirmā stāva nesošais rāmis ir dzelzs sijas uz mūra sienām vai stabiem, uz kuriem savukārt balstās koka konstrukcijas grldaun trepes. šis stāvs ir aprēķināts slodzei (100 mārciņas m kvadrāt-pēdu), kas ir pietiekama sanāksmju un sarikojumu telpām pēc tagaclējiem Toronto būvnoteiku-miem. šī stāva griestu augstums ir 16 pēdas uņ tajā atrodas liela sarīkojijmu zāle un vairākas mazākas telpas;
otrā stāva konstrukcija ir līdsā-ga pirmajam istāvam un arī tajā ir lielāka zāle aizmugurē ar plašu priekštelpu un mazāka zale nama priekšpusē, šī stāva griestu augstums ir 15 pēdas 3 collas.
Nama nesošā konstrukcija lie-kas būt labi uzturējusies un tās stipnbas dēļ lietojams bez remontiem. Abu nesošo stāvu konstrukcijas dēļ varbūtējas pārbūves iespējamas izdarit pakāpeniski. Piemēram, esošās koka trepes būtu iespējams izņemt, neijspoš» tot dzelzs siju rāmi uh netraucējot pārējās "ēkas daļas. Būtu iespējams arī pagarināt otrā stāva zāli par apmēram 30 pēdām, izņeņiot tās nesošo sienu ziemeļu galā un atvietojot to ar dzelzs siju. Šīs žāleš griestus vajadzības gadījumā būtii iespējams ari pacelt augstāk. Mazo zāli otrā stāva ielas puse ar sabīdāmām starpsienām būtu iespējams sadalīt 3 mazākās telpās, kuras va-rētņ izmantot, piemēram, kla-
■ sēm.'-
Visā visuma pic rakstītāju domām nams no būvnieciskā viedokļa ir labā stavokU, uh to ir iespējams piemēsNit paredzē-
Bmnm ^"'^^^V Pirms-pāris dienām
trao^s^ viņam^.^:;t^ atliek ļas^a^sej^,mi imidisana ^ spiegu - diplomātu drošības ierēdņi domā, ka W
«kamēr Rietumi to nc. neglabjarm^^^^ ,y^,^
^•^n,-.-; ^"^^^^^ dalībnieks ~ jotnei Vēl varētu būt bijiš^^^^^^
. kas Pēkšņi pazuda šī gada^
; neu^ruksanas līgumu,, Rietumu Ņujoitā apcietmāts 41 gadu ,j ^^^^ tagad viņam iespēju aizbēgt. .Ir aizdo-
puse varrasties daži ļoti nopiet- vecs Apvienoto: Nāciju darbi- ^^turas Pad. Savienībā. mas, ka Piibijs Pad. Savienības
ņi^^arez^mm.: ^ . ^ - : nieks Ivans Jegorovs un viņa 39 Tagad noskaidrojies, ka Piibijs labā spiegojis jau kopš 1946. ga-
^Vispirms, nav nekādas garan^ gadu vecā dzīvesbiedre • Aleksan- j^^^ brīdinājis abus augs- da. 1951. gadā, laikā, kad viņš
tijas, k_a visas ■ Ziemeļatl^tijas dra. A^^^ darbojās britu sūtniecībā Vašing-
.organizacijas^ valstis gritoētu. pa-\viņi būtu mēģinājuši iegūt Sav. pēdējiem Izdevību aizbēgt: tonā, viņam,' kā politiski neuztt
■rar^stīt ņeuzbmks^ Be^^
Varšavas pafcta nācijām. Daudzi tos nodot^^^t^^^^^^ gada. ■ kā redzams, jau pēc. četriem
ļptilabi^tceras,;cikiiela jēga ir citās domās. Jegorovs Apvieno- baudīja pUnīgU
ar komumstiem parakstītiem l^ tajās Nāci^ strādājis kopš 1960. ^j^ijj^j^s p^ŗj^^^^ mēģināja Mekniillena uzticību. . ieteikums
gada. ; , taisnoties, ka Burdžesa un Mak-viņu uzņemt T^^^
Vašingtonā apcietinātie — par Una afēra notikusi 1951. gadā, nestā arī, esot nācis tieši no ar-tādiem pašiemnoziegumiemkā strādnieku partijās valdīšanas lietū ministriļjas.
ALAsvSeDE::
augšminētie ņujorkieši — dzīvo-^ , - ' .'■^■■'■'^ iuši ar Roberta un Džoi Annas
Gandm nav vairM^redžu. 'ārdu, kas gan neesot vlņuv
Ņujorkas pasaules izstādē varētu .
'būt .Brivības paviljons> un līdz . ar to arī latviešiem nav išredžes
īstais.. Balču ģimene' patiesībā eksistējot, bet tai neesot bījls ae jausmas, ka viņu vārdu lieto citi
KulS Z^'^^^-^V^ te» spiegošanai Pad.
d!;f X!f Sh- nā sadarbojušies ar .padomju
^? f ^ spiegiem Oalkinu un Maslen?i-
.vienu^ latviešu ^u, kur varētu ^^^^ direktora
uzstāties ar nacionāliem nriekš- * . r -
nesumipm ' ' ^"^^ Hūvera sniegtās informācijas, ,
S^innm. bif. V' • Sav. Valstis.jau paspējuši ats^t. ^^sads .at»:bi^ radies jau tautību ame-
24. junija sēde, kad no Vašihģ-^r_ ; -j- -1 ^«„+w54 tonas Wja ieradies G. So- ^^^'^^ vel neatlda ■ viPc -,;r,oinf Wp rovļ„x. ^ŗ^^ Dlrektors Hūvers paskaidro,
Galkins, kas bijis nodari)i-jumi>. kas latviešu piedalīšanos ļ^JītkriP^vilas Anvlenoto
,ro^s^ c-T,f Ti6W«, „«T .a- ju pirmais sekretārs, uz Maska- ■ varēs sakt. iJiekas, an diezgan ;, . j-,. ^j-^,,. „ • • iro „i :s^^ vu izbraucis nedēļu pirms Gal-
neiespejami, ka atsevišķas tautī- '^"^ *. ^
bas katrā varētu savākt -60.000 W- ' :
dolārus paviljona celšanai. Ir to- Pa^aiāām vēl vārda nemmgtE mēr^ iespējams latviešu sar^o^ P^f^o^^^i sūtniecības kultūras da-jums izstādes telpās, pie :em 1as atašeja izraidīšanu :izrais^is> Kultūras biroja sēdes daKbniekiPēdēJā mēģinājums Padomju^Sa. izteica, vēlēšanos to sarikot slēg^ vienības spiegu dienestā imistit. tas telpas ar 2500 vietām, imr^^«^ Krievijā dzimtu C^tg^^ veļamāko datumu ataīštot 5. ju- ^^s izlūkošanas, aģentes dis» .
liju vai 28; jūniju 1064. gadā, no ^^e^- :: pīkst. 6 lidž 10 vakarā. Kā tas parasti šādos gadiju-
(Nobeigums ,8. ipp.) : mos notiek, jau tuvāka nākotnē
Ivans Jegorom
Aleksandra Jegorova.
Kobeffts BalSs,
Anna Baiča.
