ļ:
Sestdien, 1983. gada 2T. jūlijā,
n-rSo
l.n-rs. SESTDIEN, 1963. GADA 27. JŪLIJĀ cUvēcisklem iemesliem. Ņemot pret elektroniskām kļūmēm sa- uz kontroles platformām. Gal. Pat ASV prezidentam vienam
aiznešanas maksa ASV un Kanādā: pa? mēa^^ ir ļoti bīstama vērā lielo technlško attīstību un zināšanas sistēmā, liecina seko-, venais .komandpunkts izdarīja, pašam nav tiesības dot, pav^^^^^^
6 mēn. $8.50; par gadu $ 16.60. ' • runā' Savienoto-gatavību atomkaram, ir tiešam jošs gadījums. Kādu ritu pīkst, sazināšanos ar dažādām gafea uzbrulmmam, kaut^ ^T\^i^iv^
^Mdinfijumu mate. sludinājumu daļā $ 1.^^ • Vailstu prezidents, rakstabrošū- liela' nepieciešamība noskaidrot piecos , stratēģiskas gaisa aiz- bāzēm visās pasaules malas nieks butu uzbrucis ASV vai
: ' •• ' 'ras^^^w atkal Apvienotās Nācij-,cik valsts aizsardāba sardzības; koniandieri ģenerāU p^^^ viņu sabiedrotieni. Vļ^^
iās atgādina krievu delegāti. At^^
R«tek^ patiir;M^M^i^^ Naftmm,. apvimoto: štābu priekš-
■ (vecākais dežurējošais viŗ^^ dāja, lai. atjaunotu sakarus ar aizsardzības ministru^Ŗ.
Jomas
CBiiiaHi«nu» ilo ■preses:-'Sļeīk^ ir apmeklējis: kari arī ..ar .Ziemeļamerikas- gai-.; Jatā būtu bijusi patiesa^trauk-mu,: viņš dod-pavēli ģen. Powi^
■ Pentagonu un sarunājies ar sa. aizsardzības komandu Čolo- sme, viss bijis sagatavots. Pār- r'am, pie kam , sazināšanās ^ierī-• augstākiem virsniekiem, kuri ir rado Springs. Tas bija uztrau- pratums bija nekavējoties rio- ces, ir ta iekārtotas, ka arī pa-atbildīs par šo tik svarigoze-cošs moments kuru pārdzī^ neviens bumbvedējs ne- rējie var dzirdēt. . v
Sekojot Maskavas rn^ Viņi zemojas senatnes priek-: mes aizsardzības^^ ģen. P«n Nebija nek^ ie- pacēlās gaisā. ..Pozitīva kontro- . Pentagons ir darījis visu ie-
arī Rīgā notikusi Latvijas kom- gājot Piemēram, Daiigavpiils sā, un prasa ūdzekļus,:lai atjau-v^^^ ir apmeMējis gaisa un, spējas nosk^ le'^ bija darbojusies/nevainoja- spējamo, lai^nekādi traucējumi
partijās centrālkomitejas sēde, un citu ražošanas plrvalm-rajo-iiotu visdažādākās piMs,^ Savienotās .Valstīs ķai sakaru līdzekļu %me,, vai mi. Ka; stratē^skas gaisa aiz- nevarēHa ēinļ procedūra gadi-
kur iztirzāti ideoloģiski^ jautā- nos kolchozniekiem b^ pie- eas un pat mājas/ kur kādreiz komandierim^ ģen.-ties. Vairākas metodes tiek^^p^^
jumi un sevišķi ideolc>ģisko trū- mājas- zemei, piešķirti 1,5 ^a^SdzīvojuM baroni. Viens otrs ar vēžus un apkalpes viņu dariba. centrus iznīcinājušas un kuru PbUver'ara: bija- tiesības sūtīt sa- lietotas^ lai prezidents ^ butu kurnu atbals(to dar- hektāru aramzemes personisko ieganstu, ka jāsaudzējot dabas;^^^^v^^^ konstatē, ka ASV gaisa katru brīdi ienaidnieka raķetes vus bumbvedējus uzbrulaunā, kontakta: a saviem ^militara-
iiā un valsts apai^ loļpu ganīšanai.^ ķolcliozosskaistums, b^^ vēršas pret. un jūŗaš spēki; šodien ir dro- var: skairt^ an kontin^. ; ja krievu uzbrukums patiešām jiem priekMekiem, vijīga kur
nais referents uzstājies ideolo-: individuālām vajadzībām izman- repubUkas ekonomisko attīstī- sāki kā jebkad ho negadījuma; Ģen. Pdwer: izsludināja trauik- butu noticis un viņam draudē- tie; arī nēbutu. Ar zināmiem in-ģisko jautājumu I ,,specs'^A gabalu plaji3a pat bu../Pietiek atce^ kņs^ kara.; Nevar-būt gadījums, kad smi; visās gaisa m raķešu bav tu. iznīcinSšanavm^e^^^ uz ciet- tervāļiem tiek noturētas^ izmē-
Voss. Viņš ļpatiesi ir centies at- sasmegusi 5 hektārus: ; • di bijā sacelta sakarā ar P^^ elektronisku vai zēs kontinentā-m:visā pasaulē, zemes. Saiprbtams, :viņam nav.ģ^ trautemes, kuras pre-
^^^s{# trukmmis; W pie tam ļoti : Tad A. Voss pievērsies;/jau^ ņu spēkstacijas celtniecību, ^^p^ karš Raidītāji tikšķēja, bumbvedēji: tiesību dot rīkojumu atomu ka- «idents un pārējie prakti^as
■nozīmīgus. Jau sen bija zināms, nto un :iiterati varētu: sākties. : . ar bunibām; apgādāti tika no- ŗam^ to var ■ dot tikair prezi-; sav^^ Prezidents šinīs
: ka panākumi ,,s6d^ liela drošība ir vietoU m skrejceļiem, ra^^ dents. ^ izmēģinaj^unos iŗ:; ļoti konsek-
■; censībās» : t^ mākslīgi: orgaBt pēdiņi" un ;,,bezūs^ skeptiķi'V Stabur ^ ^ vēl nevienu nav izlai-
: «T^šīsaiz^ '''^ ...■^ ■
^tJiMina aif. Vbss.. Viņš pie^ ši ņo Iljiceva runas), kas ar sa- :g^-inteiii^ehcei aktīvižē CUrušce- EIETŪMVĀCIJAS i^OSTĀJA ;BALTIJAS VALSTU JAUTĀJUMĀ NAV ; min,: kā rīkojušies ^^^^^^M^^ ;tolchōza komunisti, ^^M^ Viņš arī
ja Ceriņa'gmu no katras g^ . , „ . . . ,
: s»!^^ ar. rīcības, im domāša. jg.^ . po^ieijām^^^ propagandējot
Sratēģiiskajā gaisa komandas ļpersonālā; valda visdrastiskākie piesardzības soļi. Neviena: persona nedrikst būt lidmašīnā, v^a pat: ne(var tuvoties ar atomiem apgādātiem : lidaparā-
piem, atbrīvots nodaj^a ar trat P^*^^^^^ "^^^^^^ ma^^ Sakarā^ar jauno likumprojek- stāv. Tamd^ ari Rieturiivacijas zīmējoties uz-V^ijas austrumu tiem. Ikviena ar atomieročien^
tomvii^as vīrs, lai: ari tas pali- padomju zemē. Piemēram, dažā- ^^^^ vienpusīgi uri pavirei' ārzemniekiem,: kuru ap- valdlDa atzīst Sgaunijas, Latvi- provincēm. Taču arī šajā ga- .apgādāta lidmašīna tiek rūpīgi
: vizētu kopt^^.^^^ pa- Spriež; metumvācijas : paria jas m'Uetuvas paiValstniecību." dlļjumā Baltijas vaĀlstu jauta- apsargāta un viņai var tuvoties
:,;šies nevien n^^ meņts, Baltijasvāciešu žurnāls ; žurnāls talāk^^j sa- jums varētu pacelties tikai sle- tikai Visa komanda, .vai; vis-
- daudzos ditos.kolch^^^ cīnīties:par--^'.^ _.. . ^ ;„Baltische Briefe" griezies pie karā ār diplomātisku attiecību dzbt mieru ar apvienotās Vāci- maz divi personāla: locekļi, pie
; domju sainmiečībās.: literatūras bezpartejiskumu, par ®e5fisķi .ļarupejo^es par rm- j^^^ universitātes . Aiistrum- atjaunošanu^ Rietumvōcijas. un jaš: valdību, ko ; Padomju' Sa- kam vienam np Tiņirni ir atļau.
.mākslas brīvību no partijas ide-^^^^^^ :° eiropas socioloģijas mācības spē- Padomju Savienības starpā nav viemba; līdz šim ir noraidīju- ja. Katram ir jāuzrada sevišķa
^. Vadītājas- persoņas^^^s^ wicmot skolas a^ ^ Rietumvācijas-sovjetolb- notikušas kaut kādas^^^p^ si.; Protams, Padomju Savieno pazīšanās zīme. Pat bāzes:ko-
esot allaž mpjas, piemēram - .^ife^ s": .un_ krievu ^mācības; ya^^ ģijas institūta ^vadītājā profeso- ņas Rietumvācijas nostājā pret bas atkāpšanās n0 Staļina lai- mandierim : vienam: pašani- nav
. ■ .1^ uzskati stingri: kri--®/®;f^^^^ iui^: Borisa Meisnera ar Baltijas valstīm^ .kaārpoūtikas varētu lielā: mē- tiesības : tuvoties lidaparātiem.
.: nikas Valmieras nodaļas: gake.; t^^^^ smedzis^.240 un t^as^ mac^^^ jaunais ār- tās nav noticis. Riten-m uzlabot āri stāvoMi Baltijas
, nais inž^iens .Simams,. Jāļ)astiprinotv jaunatnes audzi. ^^^'^"^^ likiims neskars , ari Vācijas :pariaments vienbalsīgi vālsfe uz. m^aŗa ,tiesa; ;
vi^aradas. tur. dzirdami rupji :nāsanā revolucionārās cīņas va- W ne vien apgūstot a^as valpdas ^^^^ ; pilsoņus, kuri ir atzinis valdības ierunas zī- tad kā āriietu mimstrs ^IKns ,„Pazitrvā kontrde" sasmeds^
. .uzbļavieni-un lamu v^^^ rdnīgo tradīciju garā. Sevišķi-jā^ '^^^®!^ Rietumvācijā.; v mējoties m lerritoriju pārmai- Rasks ir deklarējis igauni^ augstāko pakāp; ar trauksmes ,«3c -jT^c^ „^t! i>„ . ^ nav jamacas, bet. latviešiem krie-
cis Voss. Atklājies ,^\^J^i2c^ mas ideoloģiskas -
i^rpf, Meisnerš atbildējis: „šls X^ām Austrumeiropa, kādas de- lietvedim š, g. 15. februāri, izsludmašaņās brīdi. Tā ir vese-
spziņas dēļ:^^^^,^ ____ __________________________
apvarsnL^ . ^^^^ ; - viešiem ŖietumVāciiā l^at kā:Mgaņinam: 19'&5. .gada 13. sep-:iekļauša
bažas; manuprāt nav pamatotas, klarētas kanclera ,Adena,uera Amerikas Savienotās Valstis la pārbaužu un , dubiiltpārbau-
neatzīt Baltijas valstu žu sistēma, lai novērstu jebkā-ekļaušānu im Kenedija admi- du kļūdīšanos. Sistēmai ir pa-
daiku: ne^^ rikojusies^ larap- Uesma un saka: ,;Lai; Runājot^par reliģijas.iznīdēs^: ci^ās zemās, kuras iiāv ātziiīu-^^^^^^^ jautājumu iz- nistrācijās laikā nav pairedza- visam piecas pakāļpes.
Iiieki, valsts šķiTšana atstājama turpmākam mas nekādas pārmaiņas;" /I) Trauksmes pavēle tiek iz-
kuļņēmēji, :kas.:i^^ žurnāli ,J[Ješma": pa- rūpīga reliģija; ju, irAsevišķ^^itSAroklis. -Baltijas ^"^^ ^ Chru^evs-;pēdējā d^a- sludi^ stratēģiskās
bildīgos ^amatos. Saj^ ^ "°^f ■; likuši nomaļus no šā ;švarīgā u& būdama, nezinātniska ideologi- valstis, tāpat; kā Vācijas liel- a^pvienotas Vācijas valdība. Tas rācija ; Berlīnē vēsta, tad Staļi- gaisa aizsardzības komandas gal-dzības bijuši ieviMv^^d^^^ ņemsim ja, atmirs pati :no sevis,: bez jeb^ pas- P^^*^ zīmējas uz territoriju ;pār- ņa- ārpolitika ir arī tagadēja vēnās mītnes ar: radio vai
t^S partijas un padomju <^^: mūsu.; literātu antireliģiskās cīņas. Par-'." \ --^ ■ ' [. ::■;: maiņām.": Padomju Savienības ārpolitika, tāŗn^ elektroniskām: ierīcēm. Tā
nieki:. Paško, S^iupkovs,;: ^Tem- ■ g^j^gj^^ uzahaniba; veltītE šenāt- ^ijas uzdevums ir likt pretim , . ■ ".. žurnāls vēl jMtājis, vai jauna , norada, kura lidmašīna tiks lie-
ņ(ws; česka. Pāškor pilīm reliģijai kaujiniecisku, u^ daribinie- padomju koeksistences: politika : : ^ ' ^ ' . tota un ari uaāidojuma objek-
jim .TemnoVā^ņoriedzī^ su zinātniskā;ateisma propagan-kiem sniegsimŗčitā rakstā. nevar novest Rietumu valstis Kad ASV avīžu pielikums Vairāki^ virsnieiki.: bāzes ko-
ri ; ar kulaiļņēmējie^^ : ļiem,: tiiŗpretim padoniju tautas: ctUy ^asāķ un noteiktāk atinas- Visas runas pamattonis ir pie uzskatu maiņas^ TBaltijas ,jParade" jautāja vairākām stii- ^andpunkta. ar: majora v^
uz kopīgas ied^ršanas pāma- ŗģy(^i^piQ^^ atbrirašanās kpt reUģijas ŗeakdbnāro būtī- :tāds, ka:latviešu tautai jāsag atzīšanas jautājumā. r^^-fš^, irō^v, ,.t^-«« Pūlkvežleitna'nta diAnPRt.a nairā.
dentēm.Mdu vīrieti viņas ieskā-: P^^^^^
^em pmaios ozivokjos^ ^ visi ^1^^^ vietām;: ierādīts arī- bērnu kns-. tavojās uz vēl bargāku rusifi^ ,,Š&-ta ;par labu partneri iziešaiiai, 21 Pf ^ri :vismaz. desmit gadu iz-
trīš, .liekas, krievi, izspgtf'ri^ baznīcas tra-cijas politiku, kas arī: mums: das briesmas : ir. iespējamas, g. vecā latviete Ligita Zīriņa at- ^^nu katrs atsevišķi atšifrē ko-
partijas un smagi sodl^ maksā ne tikai; tūristu literā-z/diciju. garā.: komunistu uzd^ jaunus at-; Rietumvācijas :: pozīcijas lielā bildēja: ;„Labs partneris izieša- : un pārbauda :pavēli. pirms
: Līdzīgi:'gadījumi notikuši •ari:tūravien.. šādas tendenci» pār vums esot šo ieroci izraut no bildīgus pienākumus ;atvairit mērā vājinātu Baltijas valstu nai ir vīrietis ar noteiktu rakstii- ^o^i pavēli lidPjumam. ■ pārtikas vielu .iiaphiecībi Šoci- ^ arī daži m^^ inkorporācijas atzīšana, sevišķi ru un labām :vadoņa spējām." (Nobeigums sekos) -
ĶĀItĻA l^EZBEEA: :STaS1'S .
gul vecu dzelžu noliktavā līdz tām runu plūdi urdzēja kā dzīVs iiav, iečukstējās: ,,Jā, jā, Ānimvbdanis,. cilvēks naudu nespēj ; piebrauc vagoni un aizved tos ūdens strautiņš pēc lietus gā- aiziet . . . •' notērēt tik viegli kā pilsētā,, kur
: uz kausētavU; Lība Vunderlich^ ^ ^^^^ vietu netrūkst,
bija augu mūžu lodējusi, un vi- piemetbāja savu „Jā, jā, ko tu ja:lakatiņus uii.savilka vajās se-v:;»^^^^^
ņas piiiksti bijā kŗaiupaini m. neteiksi," un „ak tad tā gan," jas žēlās grumbas. Protams, vi- pavilkuši sānis Ernu, draudze- ■ : : kreveļaini ņo daudzajām apde-: lai parādītu, ka teikto dzirdēju- ņas zmāja, par ko Lība Vuņder- ņei ausī iečukstēja Lība VuMer: dziņājumu rētām.-Viņa Almu ap- si.- : ^ ■: : licha gribēja ruiiāt, tā bādakā- Hicria. ,,Vai neesi: manījusi?: Tu
: ciemoja: :, . jau"^^
■ : Ap spuldzi Udinājās; mušas, zā^^^ : par lielā nama apdzīvotājiem, vi- cuma jautājumu, šķiet, viemgais ;,,Laba draudzene mums visus mantām rocies ..v. "
i .(S^^^ tumši un netīri. Ga-plā^ un ne- radījums^ kurš ilgojas kļūt ve- :šos gadus," v^reaz nopūtās O-Piezī^^^^ Ēmai
diem tur nebija pieskārusies cii-: izlBtumptierii un šakrikimotiem veiksmēm, lai čik sīkas/tās ari: cāks, ir bērns. Pieaugušie no ve-: ba.„GādSga un saticīga, žēl, nepatika. : ^ ;'vēka roka un kvēpu meini^^ drāsu:pinumieni izrotāta ķābrii-^ņ^^ katra: rā- cuma bīstas kāņo kara vai mē- ka visa tā nauda, pēc viņas aiz- ,.Ta;pat jau slimās gultu, sa-
ieēdies ajHnetumā. ^ -^^^^ pils vidi; : dus un rada radus, bērnus, tē- ja. Vēl trakāk, cilvēki, jau^ itin iešanas zudīs . . . y /kārtoju, spilvenu sakrātu, vai
.j. vus un veotēvus; Viņa zināja, kas brangi, ģados^; nelabprāt vēlas at- ,.Zudīs." sarāvās : Ieva Jjāpsa, nu maini viņas panckas intere-
,,ļl!zmazgaju fu a^^^^^^^ paiglaik saietas: ar Priedīšu Olguzīties, ka ir veci. Annā^ draudze- gara, izstīdzējusi kā laternas sē!"
r^'^SiSk»; :' kai lēts nPvilkums,^.!^ !b>^ ar ķo pastaigājas Sausnieķun^ var zust?" „Zinivjau zinu,"
neatiaidās
■ . . : J ' _ - • ja attēlots meža stūris ār strau- Vidvuds, ilāba zināja, lias tī- gadu desmitu, un allaž pārru- „(Kā vai- pazust? piebalsoja Lība. Tev laba un mīksta sirds, iSieviete jilltā 2^^^ S tiņu; Pie strautiņa dzēla stirna rigs:^i^^^ uri pārlēma Vecumdijsaiu Marija Stagareuņ Erna: Ķoce.^^^ slisns cilvēks dažkārt nesa-;
«teicoties. JSet viņa '^^^^^ slaidām kājāmļ, bet. aiz ķa. Cik bagāts viens un tukšs, ;jautājumu. Vecumdienas viņu pie kkm pēdējā, kuŗM bija ārlau- J^^^
teica n^a, jpAaņai ^ija^^ aizslēpies, noplucis niekalbis — ptrš.\Viņa. uztverē bija stāvoklis, kad cii- ijībā iegūta meita, vēl- žēlīgi pie- but tevjadijies papŗa^?"-:
ga, vai v^ie aizkari balti, vai ļjjsi. viņu tēmēja : jauns : zināja, kā: šoferis Pinlcenfūss no Vēks kļūst nevarīgs jeb saslimst, .bijdā: „;Lai tak noraksta kādam 'Pārējās vecas manīja, ka Lī-tādi pasi^ VISU laiw .^W^: in^dnieks.; ; | :: ^ fabrikas zog: mantiņas un vaikar taka nevar vairs lāga kustēt; jatmam cilvēkam, kamēr vēl ne-: ^a Vunderiicha; iedzinusi Ernu
(gani. pelecļgi, Viņai tagad v^: ^.j^ ^j^^. pagasta loti mīlē-;^os 'pārdod žīdam Haimam. I^a No šī nožēlojamā un pazemino- varība nav aptumšojusi prātu." ^o^i strupceļā, uņ pievirzījās : bijajvienalga. Aļi^ stāvokļa katra vēlējās glāb-: šp ierosinājumu ObāVunder-^^^^
. ļja jainirst..Cil\^am, ^ glābties no licīiā nesaprata. : ..Tūtefotis mi septiņi simti,"
galīga,, izmisun^^ .kaut^ka^la^ ^^^^^ y ^. vīrietis. ^īna ne- amatnieks nekam neder, īsi sa- nabadzības, posta un slimībām? „Kādam jaunam? Vai tad kāds '^'^^ejas. iztaujātā, ,/ra viņa .fanātisma: dzīts,;. ^^^^ ^«Uka^ jj^..^^^^^^^ Icpt --ma Vunderto^ Tur bija divi veidi;: ar baznīcas jauns par Alīmi; tā rūpējies : kā '^^^ Pi^^s mēiieša." ;
/ VOjušai siievi^ saviie-: va avīze. . v apmeklēšanu, un ar^naudu. Bāz- mēs, vecās, mīļās:; draudzenes? ..Tūkstotis un septiņi amti,"
.: Nodzīvoti i: sešdesmit;vaiseptiņ«
to ne- Bez Lības Annai vēl bija ci- nīcu viņas āpAekleja bieži un Vai diena pagājusi, kad neesam Plaukstas sasita -M^^
. ^ • S-dš '^^^ pret pasaules ļaunumiem-- un reti aizniiršā iegriezties pie^^"^ riiekalbim, kurš to izplen. zem zemes," apzinīgi noteica ĪJ-
Ka. aizgājēj^ K^ms parunāties. Pretim bija i grūtāk. Sieviešu cfl-'derētu pa .krogiem vai kādai ba Vunderiicha, kura par šūn
ļpieauP^. iKust^^^^ iznerrot _ iļganraiņi, taču katrs nd» tiem vi- Mirklītis : daudzkārt : izstiepās veks daudz nepelni un: nevar sa- palaidnīgai meičai," viņa^ ļaum lietām bija :interesējusies; ,>Pro-atlikusa muza Gaļa, ja tas.paiieK HWTrix «a^rJ trifo w. iTd-?. .nnccfimnc.,- .,or:cf„v,^„; „^ nniiivt +77i.cfrx«is partijās;.^^^^ to no- tams, arī mironis var būt iz-
Vār apbedities jaunās ņemt dubuitvietu kāpsē-
, _ . ^^'^'f^^^V'^^j^ ni mācīja, ka lielais vkinims vī- tas valoda medz sacīt. Dažkārt: Pī^^^^dudā^ vēlēt tām, kuras par viņu rūpē- tā, likt iķapakmem — krietni lie-
va,rDut^^i|i prļeKsmeu,^e me<fcieki, neliešu: bārs. draudzenes : sanāca kopā vaio^ pot np: pārtikas, atraujot no jušās kā par savu miesīgu māsu, laku kā citiem, un citādi: iznie-
; |iem peaejos nrizos^st^^ : . • :. kas, padzēra;kafiju un pasēd^a^^ iegādes lin.citiem sīku- .kuras tai visu pastāsta, kas pa^kot naudu: Bet vai šitādas āriš-
■ ī^^^^ ^n"^ * t^^-ōri^ Pensijā aizejot un lielā: :dz>; pāris' stundiņas. ;Ko :ŗunāt vi- "^eni. -šai aņā / Alīnā Pagasta ^saulē notiek, ; kamēr vien viņa; ķības dvēseli debesu priekiem
. Almai m-ņām nekad nepietrūka, šādas Parējās vecas pārspēja. Viņa lie- mūsu saulē. Kuras sakārtP ista- tuvāk; pieved? Vaitiiksa niekāl-
: draudzenes. Tās 3ija tādas apspriedes tii prata, sīki santīmi aizgāja t>u un padod ēst —-cik nu sli- bībāun lielība nevar panākt pre-
: niuzi^ as mstuments.; :.■ pašās fabrikas strādmi;^^ jo jau drīzi vien ^etmīpījumos;' cilvēkam tās barības vajā- t^ — priecas valsts vietā cil-
Ari Alīnai Pagastai bija H^^^ au- pēc darba atstāšainas tās Veseli- ^®^'^iJa iiegaušlgi-rādi, kuri no ga. :Kā;miesīgas māsas jņēš pār vēks nokļūst tur. kur vāra piķi
ķuŗas;; tā mīlēja. Vispi^rms jau— gu mūžu bija locījušā5, skaitīju- ba : pasliktinājās. Vecai pampa viņam centās naudu imzņemtieš; viņu esam gādājušas . . . "; im zēveli? Cilvēkam jābūt pieti-istabiņa. Vienkārša, ne sevišķi šas, slaucījuš<^s vai d?rijušas ko kājas un gura sirds, "tā ka viņa ^ arī dažkārt ^va šai ziņā pa- ..ģš, tad, kā- gan ne." piebal-, cīgam kā dāvē, tā ari pēc hā-- kārtīga, Veca brūna kumode ar citu, un nu kā nederīs i vraki; bi- labprāt :sēdēja mājās un gultā at- ;nākumus, Anna bija viena. soja Erna Ķoce un abas pārējās ves.": :
: :iepl£u^jušu sippgļm^^^p^^ "ja izmestas no fabrikim ar ni^^ klausījās^audzeņu Reiz, kad: vecas sastapās garte- vecas ārstiBSgupievierK^ ..P^rotamsimāšel," piekrita Ma-
: Gāžeš plīts, uz kuļŗas vārīja kafi- cīgam pensijām, lai ve ģetētu līdz čalas.^ Alīna pati nekādā lielā nī pie slimās 'durvīm, Lība Vun- zināja, ka AlMei naudas vajadzē- rija Stagare. ..Septiņi simti pil-V ju, .uzcepa pa kartupelim Yai ga- mūža .pēdējai dienai cā nolieto runātajā nebija, šādu apstM derlicha apstājās, pavērās Vis- ja būt, .jo slimā pēdējos gados nīgi pietiek. Tad tūlstotis paļas kumosam^ Ūdens ļ izMetne, tu mašīnu riteņi, kas.msēdaml kaimiņienes ļaunā neņēma — apkārt un, redzot, Īsa neviena nekur negāja, un mājās d25- liek mantiniekiem
„Tūkstotis paliek :"mums," viņu lietišķi pārlaboja Ofaa Vuai-derlicha. „Jo asinsradinieku aia-gāj^ai navi Esnm- Alīni; kopusi kā miesīgu .māsu, man pienāktos seši, septiņi simti . . . ":
•Pārējās kļuva nopietnas.
„Tev? Vai: tad mēs neesam skrējušas un. plēsušās, lai slimajai ^palīdzētu? Vai neesam riko^ jušas, kā īstām samārietēm pienākas? Nauda jādala uz: četrām vienlīdzīgām daļām!" ,
'Pāris stiuidas vēlāk pie Alīnes gultas: sēdēja visas četras draudzenes. Slimajai klājās slils-tāk ar katru brīdi.
„Nāves stunda ir tuvu," čulc-stēja Lība; Vunderiicha, „Viņa vairs nesaprot, ko ; .runājam. ļPirmīt^prasīju, kā jūtas, bet nelaimīga tik stenēja un skatījās manī stulbu, apjultušu skatie-.ņU:. ■.: . •;" :■:
Erna Ķoce sarāvās;.
„Vai viņateica, kur noglabājusi naudu?" ■
,.Kur nu. :jau stāstīju, kā tikai stenēja un vaidēja.; Kaut kur istaba būs . . . "
Pārējās saskatIjās.Vai tikai Ē^ na nav atlīdusi te viena pati ub izvandījusi atvilknes? To varēja •viegli izdarīt^ agrā rīta stundā, kamēr jmrejas gulēja. No J:mas ta varēja sagaidīt, šīs mantkāri-gas rausies! B^onim naUdU no: rokas gatava rautin izraut!
,,yai atradi v naudu? Saki !"| ļaunu skatienu Ernai uzmetusi, iešņācās Marijā Stagare.„Ja: atrsuli, saki! Mironis vispirms jāaprok, un tikai tad pārpalikumu varam sadalīt. / i: :
.'Draudzenes paskatījās uz slimo,; Vienaldzīga un bāla tā , gulējā spilvenos. Nē, tā vairs nešapra-. ta par ķo runā. Un ja ari saprastu, ko viņa varēja darit bez valodas un spēlia?
(Nobeigums sekos.)
8--!
ii"; ■
::: ;:: GLEZNOTĀ^^
Miljonu pilsētā Londonā ir kā dzīvo daņcļ daudz mākslas : g'aleriju, ko sliņieku, : starp katrs tūrists uzskata par savu Tpne. ;Praudzībļ pienākumu apmeklēt. Bet ir vēl ku staiU)S padļ kāda mākslās darbu krātuve, vien Tonēs nosļ kurp vajadzētu vest ikviena lat^ palīdz vieglāk [ vieša soļiem; tā ir gleznotāja trimdas dzīvi, ļ Arnolda Mazīšā studija Londp-.^'ļpvrmajos triļ nas ziemeļu malā. Stimda, pā- cijas nonietņuļ vadīta latviešu ra|īkslinieka pa- mākslinieki biļ saulē, veldzina un spirdzina mū- Rīkoja: izstādei su laviskp skaistuma izjūtu uii— viešu, gan kopļ arī pašapziņu. tām: MezItis
Kaut deniņos jau : iemeties :tzstādē. Oldenbļ mazliet sirmums, tomēr negri-: Bad-Pinhauzerļ bas ticēt, ;ķa pagājuši jau -piec- tālāk, un 194» desmit gadi, kopš Cēsīs kārts j-itis kopā ār Arnolda:Mazīša- šūpulis; Tomēr, iViit britii sal! tā t,as esot, pēc visiem rakstiesm , ^ŗ^tībii biji un :liecīb:ām; tādēļ, jūlijā; va-..^^^^^^^^^^ bez māji ram sveikt ļlatviešu gleznotāju q1^^„^ bija yaļ ar vēlējumu: „Daudz baltu die- ŗņ^as un spēki niņu, Laimīte, lemlfv;: ; Mazītim mSk^
Akadēmijā MazItis mācījies p-^^ŗ.g^ļ.jģ^j^^^ no w;^2. līdzioil. sat^am,. vi- y^J2gj^^ apj.gj^ ņa skolotāji bijuši Annuss,. mē. Viņš: at Ubāns, Eliass . un Valdemārs ^jj^ ■ Tone kas, šķiet, uz; Jauno-^3^155 mākslinieku atstājis vislielāko ^ēmijas vasarļ iespaidu. Studiju laikā M. āk- jviazīj^a darbu] tivi dai-bojies līdzi akadēmijas itrjtjka noJ studentu: vieņotnē Zaļā zeme, ,giej5nu vēlāk un pieslēdzies ts. Rīgas gru^o^^s stipri I2 pai (Tone Svenips, Eliass un izstādē, citi). Tajā laikā latviešu māk-: ^ . *_ sla varēja: attīstīties brīvajā vai- : .'f^^^.™^ J.^^ stī, drikstēja. meklēt jaunus ce- ^'^^'^^^ ļus un :izteiksmes veidus; māk- ļ}^ , ^ slas darbus darināja māk-, ^^s. NopieUi
slas dēļ, ne: uz pavēli vai pasūti-, p^^^^^^ nājumu; Māzītis piedalās vēl y- r 5 • studiju laikā kultūras fondā j^. teclīnlku.^ Lar
stādēs,: Mūksaliešu gleznu . ska- ^^"^^ , ^ ^ , tē, kopā .ar Anšlavu Eglīti, Nd- ^^»ļ -I li, JŪrasteteri, Norīti. Veroniku ^^2"^ Janelsiņu U.-C.: Tad karš un f.^^^^^^'^ padomju okupācija pārtrauc ^ ,
mākslasgaitas. un Mazitis, tā-^P®J^'^;^^^ J^l
vpāt kā daudzi citi, velk mugurā :^^_J^ļ^"^^^, kara svārkus. Tikai drosme un grmāKfi esot] ittā^ba: pāgi^
. vu: gūsta, un viņš izķļūSt ņo "'^ - ^"'i^' ielenkuma Pomerānijā. Karam Ja agrākos] beidzoties Mazītis paliek Vācijas bos vēl šur] britu: joslā., un vēlāk apmetas skolotāju, pif Mērbekas ciemā. Tur. tajā lai- tad tagad vlJ
1. sēj; zvpfru un putnu pasakas!
2. sēj. iSTAS PASAKAS, I dāja, 540 [
3. sēj. ĪSTĀS PASAKAS,;II ;dāļa,;52ļ AplūKojiet šo izdevumu, tas irvisāļ
- -.■■-LATVJI
.■ : (59. turpinājums)
Sanākot visiem kopā, noskaidrojās, ka nej ūtas literatūras vēsturniekam tik . tīfvu iebruklu pusajpguruši viņa;mājā. Un tā Guns kas devi»; pie Bičoļiem, iekāpa abi Sallņl, . tiņ.š un, protams, arī Antiņš, taisni, tāpēc ; varonīgi visu laiku cīnījies ar miegu., Citiļ taisnā ceļā uz Ņujorku. : .
. Bičpļu ģinīcnes īrētā'nama-Vaļējā lievenļ tajām koka kolonnām.redzēja kustamies ^vž vas. Tātad. citi:ciemiņi bija .pasteigušies but „*Nu: ir vakars — Velta arījau atnāki saskatāmās galvās vērodams, bažīgi iesaucāsļ „Kas tāVpar Veltu?" Antiņam dūrās acīs nieks piepeši kļuvis manāmi rāmāks, un . 'ājaTauiiam. ' :,
„Tā ir Zeltiņa: Icundze, viņa sieva. Vie jasaulē, ko Teodors kaut' cik respektē,"
Tā tas laikam ari bija. J.P kad viņiizķi nas, Zeltiņš lēndabigi un klusU lūkoja..turļ aiz muguras, it kā slēpdamies no slaidas g£ tas sievietes ar : glītu, nopietnu; galvu, kas : pašām uzejas kāpnītēm un, likās, itin, ne ja jaunos atnācējus.
Nē, .Teodoram neizdevās aizlavlties^viņai
