Tlie Latvian Newspaper for Canada aed
U. S, A.
FuUished twice weekly^lyy the Latvian Relief , Society of Čamda ,J)augūvas Vanagi". . MUor4n.Chief: ALEKSANDRS KUNDRATS. Editorial and Business Office: 123 Euron St ^ i Toronto, Oritario, Canada. Telephon^s: EM S-Ō792, EM 8-3239. UnUed States Editorial Offkes: -New York: Eāitor — V. Irbe, ^7 Ellwood St, Nev) York 40, N, Y., U.S.Ā Telephone Lōrraine 7-6470. Chicago: Editor — K. Ķezbers, ^ m7 Mūtoaukee Ave„ Chicago 47, ĪU., U.S.A.
WEDNESDAY SEPTEMBBR 4,
71. n-rs.
11
HļTREŠDIEN, 1963. GADA 4. SEPTEMBRĪ 13. GADS
P. Grod?.
^Al'THORISED as SECOND CLASS MA^ ■ TRē Pus'J OFFiCE ©EPAETMENT. OTTAWA
CINĀ PAR SAVAS TAUTAS
; latviešu ■ļaiki^ķsts,-^
īmāk divas reizes nedēļā— trešdienas m sestdienās. Izdevējs — Latviešu a^pes biedrība Kanaiā,iDaugavas Vanagi". REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRATS^ Redakcija un kēnteris: 123 Huron Street Toronto, Ont, Canada. Telefoni: redakcijai — EM 8-3239, kantorim EM S-Ō792
vakaros tālrunis ^-^ 766-2001 Ņujorkas redakcijas vadītājs reā. V. IRBE, '87 Ellwood St, Nev) Jork 40, N. U.S-A..
Tālrunis LOrraine 7'B47Ō. Čikāgas redakcijas vadītājs red.K. ĶEZBERS 27.27 N, Milwaukee Ave., Chicago 47,111., USA Tālruņi: DI 2-2324, BR 8-8681.
BRiVIBU
Komunistiskās Dienvidslāvijas atbalstīšana ar ASV palidribas līdzekļiem turpat vai desmit gadus bijis jautājums, kurā amerikāņu sabiedriskā doma nekaā naļv bijusi vienota. Noskaņojuma dažādība fzrietusi no uzska-tiemj ka amerikāņu tautai ar saviem do^em nebīitu jāat-Mista komiinistiskās diktātil-ras valsts, par kuru nevienam -nav-zināms,, ko tā daris un. ka.. ■ rīkosies izšķirigu notikumuga? . dījumā.:.: . ■ ^■
Valsts vadība un zināmas par- ^ lamentāriešu aprindas tomēr domā -citādi. Viņu ieskati ir, ka ASV ar -savu. palīdzību Bienvid- ■ ■ slavijai Tito var atturēt no pie- ^ sliešanās Padomju Savienības politikai. Jāsaka, ka visos šais garajos gados ijmerikāņiem šķietami pzdevies atturēt Tito BM ciešākas draudzības ar Pad. Savienību, lai gan bijuši daudzi gadījumi, kad Dienvidslāvijas dļktātors nosliecies krievu politikas pusē un asi kritizējis vai noraidījis Sav. Valstu ričS-bu. ASV visu to ir plecietušas, turļoinot atbalstot BienvidĶ^-jas ekŖnomisko dzīvi in citas .: vajadzības, kas- bdšiem bijušas ■. ■ visai akiitas.
Ja kādreiz kāds amerikāņu žurnālists bridināja Sav. Valstis, ka ar nepārtrauktu atbalstu šīii komunistiskās diktātūn^ zeme! ASV var izaudzināt sev ienaidnieku, tad šodien mēs vairs n©^ stāvam tālu no šī fakta. Kremļa tiraijbs nekad ^ nav zaudējis «eribas' '^ļs^emf"pie' rol^s -savu''.''' mazāk© brāli", ļln to viņš aļ^ liecina ari tagad, ciemodamies
„desmit dienu ataļtaājoi.^» svētki Klīvfendā ir izskanējuši '"^i^^lZi Ta'ii'f pie Dienvidslāvija dMtoi». ^ai pateicība svftku nkotājien. '«"^'^ ''""^^, , .\.
«ai n™ spēj iedomāties, par p^zliedds» darbu, kas J^''!;'.,,^^,"" K braukāšana ar jachtn Adri- nodrošināja ās Uelās latviešu f^S^' f™^ ias jūrā, vīnu nop^ošana Ti- kultīiras maitilestācijas '^'"^ ^'"^
io rezidencē un uzrunas dienvid- žu izdošanos. ,
Jaunais Dziesmu svētku karogs lai ir mīisu vienotājs!
Vareni skanēja mūsu dziesma Klīvleiidā.
: Skani,.,.latvjUi,:.dziesma,-,,, :^;2ialvi3aifm^^^
.Spefee^-apliedBSJa, ticībujau- • ;:iias:rpa2Uidz^,:-w viešu tautas taisnās cīņas turpi-. ■ j. .. , . \, ^r. . nīšanai līdz uzvarai — tai die-S, Vispārējie latviešu Daiesmu Latvijai atkal at-
šlavu sMdnieMem biitu viss ši Svētku dienas bija arī iespai-
I sveica rīcības komitejas priekš-sēdi^ -K. Avens, tik zīmīgi .sķo-.
' «atvaļinājuma» saturā. Chrušče- dīgs apUecinājums ticībai ml- POS, vārdos apliecinot svētku va nolīifcos ir tagad dabūt pU- su tautas gara ^ēkam un vie- ^^J^' "ļ^!^' ^^^'!^'' ^^ff^' nīgi savā pusē sarkano Tito kā notībai cīņā par brīvu Latviju, f ^J^^ matei^^Latvijai un latvju ■Idealsko sabiedroto cīņā pret Ikviens sarīkojums nepārpro- ^^^^^^
Mietumu.-kapitālistiem. -\ ■ ■ tami pierādīja, ka latviešu'tau-. Svētku runā Latvijas pilnvaroja Dienvidslāvija šodien ir lielā pārbaudījuma laikā tais ministrs Sav. Valstīs sūt-sainmieciski nostājusies uz kā^ apņēmīgā kopsolī ciešās rindās nis prof. Dr. A. Spekke cita star-jām, tad tļir Helš nopelns saslēgusies jaunā un vecā pa- pa noradīja: vienoto Valstu palīdzilbai, kas: a^^!^- ^av šaubu, ka mūsu dēli ,,Maskava grib pagriezt vēstu-Hādējādi ir sekmējusi komūmš- ""^ meitas apzinās savu sūtību res ratu atpakaļ, bet musu tautiskas valsts nostiprināšanos,^" viņu jaunās sirdis deg tēvze- ta verdzības važas nokratīs. Ko-toifas mērķi, sistēma xm idejas mes mīlestībā un gatavībā nest M neaug debesīs, un bargi kun-ir gluži pretējas sava atbalsti- upurus Latvijas labad. gi ilgi nevalda — tā ir mīīsu sen-
tāja ideoloģijai un noluMem. Lielo svētku degpunktā bija ču gudrība, kas spēkā vēl tagad. Bet tas vēl nav viss; kaut kur Ifopkoŗu koncerts. Svētkus alt- mīīsu tautas drūmo ciešanu die-Teksa^ gandriz vai nevienam klājot, sirmais valstsvīrs, Latvi- nās.
nezināms, atrodas āīnzemju ar- jas sūtnis Vašingtonā prof. A. Cīņā par brīvu Latviju mūsu miju^ ļvirsnieku apmācības centrs, kura kursantu skaita ari
.Dienvidslāvijas ^snieM;^ Tā GROMĪKO RTOĀ PAR NEATKARĪGU BERLĪNI Savienotas Valstis ne tikai palīdzējušas Dienvidslāvijas saim-Mfeciskai džSvei, bet ari tas mi-l^āram spēkam. Tačin nevicinām atklātībā ari iniav ziiiāBirai vi"
BONNA PRASA. BERLĪNES SIENAS NOJATUKŠANU UN VĀCIJAS APVIENOŠANU
mnd7īhas nlāni dfc Austrumu attieks- lāku sadarbību bija jāsaprot
sļs^^sis panozi»^ piam, jok uzlabošanās pēc triju vai- vispārējas atbruņošanās, sarunas, -TLJ^.. SLwiir Lrtm atomiīguma un Pad. Saviem"-, debates Vācijas jautājumā un vids avijas sammiecisko d:^^ un ^ komunistu ^nas saspī^ lielāka un paliekošāka skaidrība militāro stiprumu. ^ ^-.^^^ pieaugunfla liek domāt par Berlitni.
^Šobrīd paceļas cits jautājums: par vēl tālākām sarunām, kur vienā otrā punktā ārlietu mi-kO' daris. Savienotās Valstis, ja atkal dominētu Vašingtona, Lon- nistrs' Gromiko savus uzskatus Tito pilnīgi ie&ļausies: Kremļa dona un Maskava. ' tagad atklājis. Vairāku nedēļu
apkampienos - ir idejiski, ir laikā, kad ļatomligums tu- ilgās vizītes laikā Pad. Savienī-■saimnieciski? Stāvokļa ^aidrais ^^jgg vienošanās stadijai, Pad. bā Rietumvācijas parlamenta -novērtējums būtu: t» gadī- savienība, pilnīgi pārņēmusi ini- viceprezidents Dēlers prasīja ļumā. ■ ASV atraus savu, palīd^ ■ ciātīvu savās rokās, deklarēja, Berlīnes sienas nojaukšanu un Iju, un nodokļu malssātāji maz- g^^^^jg^jj^g tļ^ai pirmais Pad. Savienības piekrišanu Vār Uet atelpbs, ka viņu dolāri vairs solis uz tālāku sadarbību.-Ar tā- cijas apvienošanai, nekalpo komunistu atbalstam, ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ Bet Vācijas apvienošana bied-
vflsmaz Dienvidslāvijas virzienā. ram Gromiko nebūt nav pado-
Bet šai palīdzības atraušanas ^' mā. Ja tiek pieminēts Vācijas
momentā ASV ■būs jāpārdāvo^^.,^®**^' / jautājums, tad tas nenozīmē de-
arī dziļas vilšanās un pašpārme- cietumu pielaisto kļūdu skgii- bates par Vācijas apvienošanu, ftumu sajūta uh jāafefet, ka no- šibūtu viena no lielākajām, bet gan tikai par Vācijas miera tikusi uzticēšanās komunismam, ar PŪti pārredzamām sekām, līgumu, atstājot valsti dalitii. Sav. Valstīn^ būs patzīst, ka Bet, kļūdīties jau esot cilvēcīgi. Un ne tikvien vairs kā dalītu, ar komūnistislras Dienvidslāvijas Un tādēļ lielas asaru Mešanas Cik viar noprast no Kremļa jau-S1& ilgu atbalstīšanu, tā izau- mī nesodīšot: pēc. šis tuvredzī- nākas politikas, krievi sākušikal-■■ dzējusi-od m naivās, politikas sābra-dināt plānus tras Vācijām . —
gatava^uzbrsjkt. - : kuma. .; . Rietumvācij'ai, Austrumvācijai un
tev jābūt gaišreģim, lai pa^" Ja šais dienas apcirptās āi^ Ŗietumberlinei. Pēdējā būtu ap-teiktu, ka šī paKdzabas akd^, zemju palldmbas, summās ir ie- mēram tas pats. kas neaitkaņp-■kas sniedzas miaionos dolāru, tilpusi arī tā, ķo ASV divu sa- valsts ar. valsts mēroga robežām, var atriebties §av. Valsto ta- ^ prezidentu laikā devusi ko- Boņna par šādu plānu nav se-V ^ā veidā, ka Pad. Savienības var -mūnistiskai Dienvidslayijal, tad višlp^saj^ var: spriest,
1 dītais komunistisko valstu bloks par to gan nevienam, atskaitot ka gluži tāda pati reakcija sa-kļūs ievērojami "stiprākis ar vie-iM^^ mi tuvredzīgos, . miafierē-, gaidāma arī. no Sav.Valstīm; Aii-aiia locekli, šāda sadūks ftIrdEs, tu uskaiMss, gUjas un Francijas.
•Londonas lielāko laikrakstu sirdi, kādreizējais angļu diļplo- Tā kā.amerikāņi savu Plori-rokās nonākušas ziņas, ka kād- māts un komunistu spiegs nīcis das piekrasti rūpīgi apsargā un reizējā diplomāta un žurnālista Maskavas Bobkina slimnīcā. Par aiigļi dara to' pašu Bahāmii sa-Harolda Pilbija pēkšņā pazuša- Bērdžesa nāvi viņa mātei Londo- 1ās, nedz- no viena, nedz otra nā no Beirutas, Libānā, šī ga- nā paz.iņojis nelaiķa nodevīgais punkta. īpašreiz. lielāka apmēm da janvārī vainīgi krievu aģ'enti. līdzgaitnieks Maklīns. Baidīdar pret - Kastro invāzija: nevarētu Filbijs vismaz desmit gadu spie- mies tikt notverti kā: Padomju sākties. Tā domā arī: pats Kas-' gojis Padomju Savienības labā Savienības spiegi, abi angļi .no tro, kas šoreiz uzbrukuihu sa-un laikus nobrīdinājis diplomā- savas dzimtās zemes . aizbēga gsiida vai nu no Ņikaraguas, vai tus Bērdžesu un Maklīnu, ka vi- 1951. gada 25. maijā. Turpat kādas citas: Pentraamerikas ņu spēlīte tuvojas ■ beigām un piecus gadus par aizbēgušiem ne- valsts.. . pienācis laiks bēgšanai.; kas skaidrs-nebija zināms, un ' Bēgļi, kaš nōKubas sasnieguši
Spriežot pēc Londonas ladk- '^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ Miami, zina stāstīt, ka "pēdējo
rakstu informācijas, Pilbijam apstiipŗinajas vienīgi 1956. .gada dienu l^|cā galvaspilsētā Hava-padomju spiegu dienestā sācis ^^'^ ņā manāma neparasta padomju
kļūt par karstu un viņš bijis ^^^^^^^"^.i'^^o"^^^ savienības j^avīmaktīvi^^^^^^^ kā sagatavojies atklāt savas zināša- ^^^aspilseta notika piese^-kon- :pašā Havanā, tā plvaspilsē^^ nas britu pretizlūkošanas ierēd-^®^^^^' apkāiŗtnē #nīgi uzticēta dažādu
ro+.-o. «,;^i.+,c ^.^^^i^.-^^' ^^ie^i' baidīdamies, ka KASTRO GAIDA stratēģiski Wīgu punktu apsar-
T «.nf? t.uufrr^f ^l^ijs varētu afcklāt kāda vēl ■ INVĀZIJU dzība, kas sacēlusi neapmierinā-
ffikLIS j^p'^^^^ ^^'''^ ^ommsUi spie- no Havanas ziņo. ka Kubā nu- f ^^«^^ ^^'^'^ "^"^^j^
Y ga vardu Anglijas valdības ap- le kā sākusies plaša bruņoto spē-
jaunajai ' paaudzei ir jaizte ^^^^^^ prātīgālm ku, jo sevišķi lauku un pretgai- , ^^^/f^ ^ Padomju Savieim)a
grūts un atbildīgs sabiedriskās P^^^^t un no- sa artilērijai pārvietošanās, dik- ^^^^.^^^^ ^"^'t-^^^' fl!'
L politiskās dJblbas Pārbaudi. ^^^^ ^'^^^ ^^^avā. tātoram Kastro steid^ties no- amerikāņu Centra-
jums. n° ^^^'i^^' S^aklīna un Bēr- stiprināt savas salas ziemeļu pie- ^l^osanasj aģentūra doma,
Nākamā paaudze mūs vērtēs, ^^sa trijotnes šīs nedēļas sā- krasti. Spēku pārvietošanu un ^^"jusma aizsar-
vai mēs esam pildījuši mums ^^^^ P^^sē tiek pieminēts arī koncentrēšanu ved sakarā ar ^^'^^ ^^^^ ļ"^^ ^^"^^ uzticēto uzdevumu." Pf^^jā -- Gaija Bērdžesa - jaunām baumām par neizbēga- ^^^^ ^^^^^ karavīru.
■ Sūtnis aicināja jauno audzi'"^^'''^-^^^^^^^ invāziju. (Nobeigums 8. Ipp.)
jau tagad vēl dedzīgāk stāties
brīvības cīnītāju priekšējās rindās, lai pārņemtu savās rokās visus cīņas ieročus par savas tautas nākotni.
Suminot sūtni/svētku apmeklētāju tūkstoši apliecināja, ka denījamā valstsvīra .aicinājums ir visu brīvo latviešu vēlēšanas
Pēc ALA's valdes prieMsēža prof. Dr. _ P. Lejiņa apsveikuma vārdiem svinīgā ceremonijā prof. L. Bērziņš iesvētīja dziesmu svētku karogu.
Neaizmirstams bija brīdis, kad prof. A. ĀMes uzdevumā dir. P. Zuika nodeva virsdiriģentam, B. Skultem dārgu pieminu —Pirmo dziesmu svētku diriģenta takts zizli.
P. Zuika, velti pasniedzot, atcerējās tik zīmīgu latviešu tautas dainu:.
Ko dziedāšu, ko nmāšu
-Svešu zemi staigājot? ■ Dziedāšu es savu dziesmu .. Runās' savu valodiņu. . .Lai .šī daina paliek prātā'ik-■vienam lOīvlendas dižo svētku 'dalībniekam !.-v •
Sākās lielais koncerts.
Par svētku tālāko; norisi un citiem' sarīkojimiiem lasiet LA nākošajā n-ra.
Iļll'f :S'
Klivlendas salidojumā Sav. Valstu DV zemes valdes pr-ks V. Hāzners, piedaloties DjV CV loceklim Kanādā K. Purmalisn, KaMdas Všjaadžu priekšniecei I, BreikSai un ZlemeļkaM-fomijas apv. pr-kam T. Spim, pasniedza DV CV pieSķirtās noaames zeltā Sai Valstu Vaw
