Sestdien, 1%3. g. 14. ■ septemSr?, 74. n-rs.
fmt' 'iLattovskss
. n-rs. SESTDIEN, 1963. GADA 14. SEPTEMBRI ^^^^ „ ^ ^^^^
.^laidnēšaijas maksa ASV un/;Kanadā: parmēii. § 1.50; .i u.cn. i '^-^^l jģ^ vēl cita^^ un ir ari cilvēki, Īsas sevi i6:
6 men. § 8.50; par gaēu § 16.00. •4iiiBdinājurain maKsa: sludinājumu daļā $ 1.60; teksta § 3.20 - ? 6-4 par vienas collas slejas telpu.
ffiedakcija patur iiesības manuskriptus saīsMi
ticību-vār saskaņot, vai mācīts skata^ par ndtraUer^^^^
cilvēks (zinātnieks) var but ti- uņ vero, Imŗa ,puse uzvarēs, m
GĪgB cilvēks? Lai atbildētu: Uz arī tas ir; zināms, ka daudzi re-
šiem jautājimii^,: ā^^^^ ^ pbzidjuieskata par ^
.^^..^.....^-------r--------- . kas ir zinātne un kas ir ticība <letaju un_doma. ka i^otr^^
•NeizUetotos manuskriptus neuzglabā, bet uz velēšamos mU at- resp. reliģija. Pēc tagadējā sta- zmatnei un neticioa.
^asaj, ja pievienota pastaiarka. ' , / vokla iznāk ta, ka zinātne ir T Ti^'fmHsu
■ AT- autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos iateiMftas pret reliģiju un ka te ir it kā ^^^^ ^ reliģijai mubu
mmas var neatbilst redakcijas v!ed,oklim. divi sporta komandas vai divi laikos vairs nav nākotnes^ vi^
iVWVuWJ^J*J'»^?',hiWi^.-^'j'f'^»',^^ atraduši aižStajeju^
■ ' _^ : proti, mākslu resp. aistētiku. Tā
domāja prof. Pr, Balodis, vēsturnieks, Latvijas univer^ātē^ ka nāks laiks, kad cilvēki neies, uz baznīcu,, bet uz koncertiem, operas izrādēm u. tiiil. Prof. Vipers
NO MASKAVAS PĀRI LATVIJAI VEĻAS
NĀVES';SOM PAR KUKUĻOŠANU UN PIESAVINĀŠANOS
Rīgas radiofons 22.. augustā zi- kontroles • nodaļas vadītājs H. virsmēri, kas -pārdoti rni nauda f^J^.^f^^l^.^,^^^^ Z ņoja, ka turpmāk nāves sodus Zīle. Viņu sarunai bija nolūks piesavināta. vJh tI^"" » viT Latvijā piespriedis ari par ku- bridināt korruptīvos elementus; Jūnijā par šādiem nodarīju- '^^^^^ >'_t^^ŗ - , Ķ^'.-^J!j kuļošanu un publikas mantas kas ieviesušies gandrīz vai katrā miem ar nāves sodu nošaujot ram verot ari okupētajā Laivi-piesavināšanos. Jau tuvākā lai- padomju uzņēmumā un kurus' notiesāts A. Goldmanis, ar 15 ga- ļ^' ir kļuvusi par M paredzēts tiesāt ap 20 perso- nespēj vairs savaldīt ari visUr du cietumu so^ti O. Kuzņecova zali, un, .ateistiskie ^zinas, to starpā Universālveikala klātesošā policija. " un P. Melesis un citi ar 10 gar natmeki ir ceļa gatavotāji boļse-tagadējo un bijušo direktoru, Kormptantu priekšgalā Latvi- diem. • ■. .
vairākus nodaļu vadītājus un ci- .jā ļr iebraucēji no Krievijas. Vi- . Milicij.as pārvaldes priekšnieks Pēc Makša Vebera teorijas ne-
tu uzņēmumu darbiniekus. . ņifevesti latviešus komandēt Un Pāže stāstīja, ka iestāžu im uz- ticīga cilvēl^a nav, katrs kaut
Vēl tikai jūnija beigās Rīgā kontrolēt, un viņu dotā priekš- ņēmumu vadītājiem rūpīgāk jā-, kam tic, ja kādam, nav īstas ti-
tiesāja par; līdzīgiem nodarīju- zīme ir kukuļņemšana un pieša- veic novērošanas pienākumi, un čības, tad viņam ir kāds surro-
, miem 9 personas, to .starpā aug- vināšanās. No'Maskavas puses izteica izbrīnu, ka agrāk sodītos gāts; ari marksisms ir ticība
stus partijas..: funkcionārus kā nākdama, pāri okupētai Latvijai vēl arvien pieņem darbā. resp. ticības aizstājējs.
Maskavas un Ļeņina rajona im veļas kormpcijas sērga. Jūnija Korrupcija ir katras tirannijas _ . , '
aīgas jūrmalas kompartiju sek- prāvā notiesāja šādas personas: nenovēršama parādība, l^s re- Pec Kanta zinātne ir tikai tas
retārus un Rīgas rūpniecības Baško,,Tjurikovu, česku, Abrām- žīmu pamazām saindē un saēd. discipHnas, kam ir sakars ar
pārvaldes priekšnieku. Uz šo tie- sonu, 'īckoviču, Goldbergu, Dē- Tā ir viens no iekšējiem nespē- matemātiku. Pārējas disciplīnas
•su no: Maskavas atsūtīja 3 tieš- rā. Vārdi liecina par ka faktoriem, kas kādreiz sa- ir tikai māksla (Kunst). Tomēr
nēšus, bet sodi toreiz nepārsnie- notiesāto tautību, un viņu aug- graus ari padomju režīmu. Bet ir dažas disciipllnas, ko Kata
dza 5-10 Kadi cietumā vai darba stie amati partijā (triju rajonu lī^z ~tam laikam ņo Maskavas ie- par mākslu, bet kas tomei stāv
nometnē, ļ iailcam tāpēo, k^ tie- i. sekretāri) vai' uzņēmumos rā- sūtīto funkcionāru iedzīvošanās tuvu eksaktajām disciplīnām,
sājami bija iik augsti partijas dā, dk dziļi Mmrtēj'is ir padom kāres dēļ nevainīgi cieš apspies- Piem., archaiolp^ja nav mazāk
.'biedri. Taču tagad: dabūjam si-'ju'režīms. ------- v,^--.-- -----
nāt, ka jau jūnijā figurējuši ari jgļ^ē pie atbildības saukti
augstāki sodi. j^jg^^ universālveikala (bij.
Vajadzība spiež ķeri;ies pienā- Ekonomiskais veikals) direktors
ves soda, jo kukuļošana un ^^^^^ j^^^a, bij. direktors A. Bo-
valsts mantas piesavināšanās iz- -^enblūms, tekstilnodaļas vadī-
platās kā mēris visur, kur sāk ^ājs B. Levinsons, vec. prečzinis
saimmekot komunisti. Latvijā Oemansons, noliktavas pār-
bpz kukuļu došanas nav iespē- ^mis J. Zilma, prečzinis A. Fjo- , ^ , , , ^ • ,
jams dabūt īrējamas istabas un ^iorovs zīda audumu nod. vad. ^^^^^^^ korespondents Kristo- Aizbēdzējiem, kādi faktiski
■dažādās atļaujas, kas tik lielā y Priede kasiere M Šiliņa, ©obsons: „Viņi nav nedz ^^^^ ^^^^^ ^-^^^^^^ ^^y^Q^
tā un pazemotā latviešu tauta. ■ precīza zinaitnekā astronomija.
Pec tradicionālā Uzskata zinātne ir pārbaudītu un sistematizētu atziņu sakopojums. Zinātne attīstās un korriģē pati' sevi, un tas viss notiek, meklējot patiesību. Lai atrastu patiesību, bieži vien mēs ticam un meklējam, attiecīgā viraenā. Stingri ņemot, zinātnieks bez ticības nevar iztikt. Viņš jau .sākumā tic tam, ko viņš grib pierādīt. Cre-do utintellegam, — es ticu, lai saprastu.
Pasaule ir reizē atkarīgs un autonoms iestādījums, .šinī. apgalvojumā nav .pieturas.; Pasaule attīstās pēc tiem lUsumiem, ko Dievs. Tā ir Dieva gudrība, prāts vērsa autors) nolicis un tāpēc pasaule ir autonoma, bet atkarīga pasaule ir nO' sava sākuma, jo pasaule nav mūžīga. Zinātne nav nekas cits, kā tās Ulcumības pazīšana, kas. pasaulē ir. ielitetš kopš radīšanas brīža resp. kopš pasauEes EVOLŪCIJAS sākuma, tāpēc zinātnes ^ pirmavots ir 'Dievs. Tā ir Dieva griba, prāts un griba, kas vada universu. Cilvēkam ir atļauts to pētīt un saprast. Dievs ļauj cilvēkam (piedalīties pasaules- evoKcijā uri tālākā' radīšanā! Cilvēks, pētīdams dabu (pasauli vai universu, no kā viņš ir daļa), pētī arī pats sevi, atrod savu vietu. pa-, saulē im piesavinās daļu no Dieva prāta. Bet uz viena līmeņa cilvēks ar Dievu nekad nenostāsies. Distance. vienmēr pa-liks. Parasti domā, ka fizisko im garīgo pasauli vada dažāda
veida likumi. Fiziskās pasaules likumi liekas noteikti un skaidri, kamēr garīgās .pasaules likumi, izplūduši un nenoteikti. Bet īstenībā tā nav.. Nav absoK-tas starpības starp • fiziskās un garīgās (feīves likumiem. Citiem vārdiem, matērija ir padota arī. garīgās dzīves likumiem. .Šā apgalvojuma illustrācijai minēšu tikai vienu (Piemēru, — kas ir novērots p,ie vācu stigmatizētās sievietes Terezas: l^teimanes (Neumann). Kad ekstāzes laikā viņa gulēja horizontāli guJtā, uz viņas kājas pēdas attīstījās asins piliens, kas ritēja jeb tecēja uz ■ lielo—pirkstu resp. uz augšu, tāpēc . tas iznāk it kā pret.dabas likumu^ ka šķidrums -tek-no lejas uz augšu..Bet ir jāievēro, ka savā vīzijā viņa re--.dzēj,a Fastītāju piekaltu krustā, viņa kājas bija vertikā\ā pozīcijā un tāpēc pēc dabas likuma asins ipiliens no pēdas ritēja uz kājas pirkstiem. Šis gadījums liek pārdorhāt, ka fiziskā pasaule (viela) ir padota arī citiem likumiem, — likumiem, kas noteic garīgo dzī^: un-kas-ir dvēseles likumi, kurus mēs vēl ne tuvu neesam izpētījuši.
Dievs ir bezgalīgs, bet mēs nespējam par viņu runāt ar bezgalīgiem terminiem,: jo mums tādu nav, tāpēc ir jārunā tikai ar ierobežotiem: terminiem. Dievs ir noenkurojies im nemainīgs savā. prātā, gudrībā "un gribā, bet iet uz priekšu savā plānā un mīlestībā. Dieva mīlestība
1 fii IM > 11 I irrnrn i"ļ t m ii iiļiiiii i n . ,
•Kāda ir rietumnieku — aiz šiem riettmmiekiemiaiz- dzelzs bēdzējti dzīve krievu „paradīzē"? aizkara, - lai atvieglinātu viņu' Uz to atbildi sniedz Sunday Te- dzīvi.
skaitā vajadzīgas. Patēriņa _pre- pgrdevējs A. Veģis u.- c. .ču tirgu ir maz, tāpēc uzņemu-
zivs, ne gaļa, bet svešķermeņi izsniegtas krievu pases. Tie, ku^ aukstā kāra produkcijā unva- ^ pateēt savas, valsts
mu vadītājiem rodas liels kārdi- .Tiesai nodoti ari Rīgas metāli- da sakropļotu pusdzīvi; salīdzi- pases, varot tāspāturlt,'lī^ nājumstās piesavināties, un pār- rūpniecības „Gaisma' vad. I. nājumā ērtu dzīvi, bet bez prā- termiņš izbeidzoties Tad kad dot par augstākām cenām hiel- Erinsons, cecha pr-ks Michails ta apmierinājuma; dzīvi, kura termiņš notecējis uh attiecināja tirgū. - Landaus, vec inž. V. Lubovsla^, neuzticas likumiem un bez illū- ^ sūtniecības- Maskavā tās , Rīgas radiofons, stāstīdams J^elieŗu veikala vadītājs Art. zijām slēpjas aiz katra stūra." vairs bez šaubai nepagarina par šīm nebūšanām, aicināja kat- Motmillers, M. Ribakovs, M. pi^iski viņiem klājoties labi. ^jg^, aUiek izņemt krievu pa-n, r^ikn^i ..innf par ,tiem, kas- ^^fovs u. -c. šī pēdējā grupa viņiem dots darbs un krieva vai kādas citslvalsts ceļotā-
ru pilsoni ziņot dzīvo Tāpat
darbību mudināja t. s. sabiedris- sies ar neuzskaitītu ražojumu aprindās.' Viņiem esot atļauts' viņa paši It nozaguši AUs- .,ei,
kos kontrolierus. Padomju re- gatavošanu un^ pārdošanu, ta uzturēt sakarus ar Rietumiem, trālij^ valdd aģenti, braukā- nā
žīms vienmēr .panāk to. lai katrs ^^^1°^ apmēros izlaupot valsts li- viņiem tiekot sūtītas grāmatas, .^^ pa Āziju Mkuun Austrmn-
uzraugk katru. «J^ekļus- pat tādas, kādas īstam krievam eiropu ar viefamieša jiasi. "
Jaunos bargos sodus Rīgas ra- Universālā veikala darbinieki, .vaW^
no aizbē-s savas bi-
diofonā izteica republikas pro- līdzīgi kā jūnijā notiesātie, no- var izņemt naudu no sava iegul- .Sabiedriski
kurors Kārlis Vītols, milicijas darbojušies ar izlaupīšanu un dījuma angļu bankā un var pa- dzējiem; nav ^ ^
pārvaldes priekšnieks Alberts kukuļošanu tekstilpreču un apa- pildināt savu krievu dietu ar jušās valsts |Mecībā,: vieni-
Pāže un ^Latv. kompartijas CK vu tirdzniecībā. Lai nerastos pre- dāņu firmas delikatesēm, kādas gi, ja viņi vēļ^s atgriezties,. To-
un ministru padomēs uri valsts ču iztrūkumi, slēpti audumu šī firma ■ specializējas piesūtīt mēr attālāki s&ari citā. vidē, kā
Kremļa viesībās un citās sūtniecībās, tiek bieži uzturēti, šādi sakari abām pusēm Lietderīgi, kaut gan aizbēdzējus bieži ievaino bijušo draugu, veco diplomātu izteicieni. -
■ Aizbēdzējiem • sabiedrība jā-meklējot starp krievu draugiem Un sev" līdzīgiem aizbēdzē: jiēm, bēt driž viņi sākot ilgoties pēc savas valodas, kā to runā viņu lasītā; > :
^katrs, bez šaubām, esot no-'gnuitējies savādāk. Meklīhs esot sevī noslēgts un tikai reizēm ap-mieMējot baletu vai opehi. Pon-tekorvp iegrimis savā darbā zinātniskā centrā Dubnā, -ārpus Maskavas. ■: ; ;
Viens vsii divi esot arī tādi, kas . izcietuši . Staļinā Sibirij,as vergu nometnes.. Tie esot vīri, kuri,: izvēloties., komunismu pirms kara, nokļuvuši ieslodzījumā. Tomēr, par-spīti visam iz-
ciestam, viņi esot kļuvuši krie-.viskāki .nekā paši krievi; nejaucoties pārbēdzēju pasaulē un dzīvojot līdzīgi krieviem. Liekoties, ka viss rūgtums esot pārdzīvots šajās vergu nometnēs un šaubām ■ vairs neesot vietas.. '
■ Pet,vai\viņi ir. laimīgi?^ korespondents. Pie pudeles: skotu viskija,- kurā ar dāņu firmas 'starpniecību - maksājot tikai 10 šiliņi un 6 pensi, aizbēdzējs- ar il-. gošanos runājot par agrāko dsīr vi ;tēvzemē..,:..■■^-^^^^
; ' Viss tas^ņorāda, ļta_ pārbēdzēju -lietderība krie-f/iem 'ilgst, tikai zināmu laikti. : Ka,d-. izrādes .uz-: traukums pāriet, .pārbēdzējs,ir atstāts pats ar,sevi.;; ' ^
Savu rakstu^ Šundajr Telegraph korespondents::nobeidz ar jautājumu: „Cik ilgi paies, līdz; Pil-bijs. meklēs kontaktu- ar: kādu, lai tikai varētu ■ kaut parunāties?" ■ -.
ipieaug.^un vairojas ne kvalitatīvi, bet kvantitatīvi,. jō katru ra- . dījumu, kas no jauna nāk pasaulē, viņš mīl, tāpēc viņa mīlestība pieaug, kā ģimenē vecāku mīlestība pieaug ar katru bērnu.
Reliģija ir cilvēka saistības vai, . piederības atzīšana pie Dieva. Pestītājs Dievu sauca par savu tēvu un teica, ka Dievs ii* cilvēku tēvs. Tā. ir vienīgā definīci- . ja, ko viņš deva. Senējie ebreji, ipie Dieva apzīmējuma stingri uzsvēra vārdu viens, tas tika da-. rīts, lai noraidītu pagānu politeismu, kur blakus vienam dievam pastāvēja vēl citi dievi ar, cTažādām funkcijām un dažādu spēku.. Tēvs pēc senebreju uzskata ir arī īpašnieks; jo Dievs . ir cilvēku radījis, nolēmis viņu , izcilai organizētai.'dzīvei pasauc .. lē un mūžīgai līdzdalībai.pēc nāves savā. (tas ir Dieva) tuvumā. Cilvēks pieder Dievam, cilvēkam pieder Dieva mīlestība^ tāpēc arī reliģija iztek no Dieva (Dieva un cilvēka sakari im attieksmes). Ja cilvēks aiziet no Die--va vai praktiski sevi atrauj no Dieva mīlestības, viņš sevi deklarē par ateistii resp. par pazudušo dēlu, tomēr viņš joprojām paliek Dieva bērns, uz kuru Dievam ir tiesības un kuru Dievs mīl un gaida atgriežamies.
Zinātne uii reliģija iztek no koipīga avota, no Dieva, tāpēc nevar runāt viena otrai pretim.
Starp . ateistiem var sastafpt dažu labu godīgu, cilvēku un strādīg-u darbinieku, bet starp desmitiem nav neviena laimāga cilvēka. Viņu dvēseles mokas var lasīt jau viņu nelaimīgajās sejās. Viņus var-saukt par.izmežģītajām dvēselēm. Par tiem-..cilvēkiem mums vajag lūgt Dievu. ■
Komunismam nav nākotnes, jo tas ir pret cilvēku dabu. Galu ■galā komunisms un ateisms zaudēs, bet iekams tas ndtiks, vēl daudz.jvientiesīgō tiks. .piekraip-ti, kas domā koeksistēt. Navnor- , .malas koeksistences ar ļauno:pa-saulē;. Ķa komunisms pastāv jau : kādu , pus; gadu simtu, par. to nav kb uztraukties. Dažas mal-,du mācības iŗ pastāvējušas gadu simtiem, bet. viņas pazuda. Kas ir aplams un ļauns,. tas reiz pa-. zūd. Bet mums jābūt nomoda, ■ jāturpina kristiāniškais pasau-. Ips uzskats, ir jāsadarbojas.-visiem tiem,..kas tic. kristus mācībai uņ kopējiem .spēkiem : jāveicina Kristus programma • PTaktjska,iā dzīvē, tad pazudīs tā sistēma, kas domāja aizstāt .kristiānismu uri ievest efektīvāku programmu.
KĀRĻA ĶEZBERA HUMORESKA.
Ezera malā uz soliņa sēd Liel-' upa kimgs. Iepazināmies tikai pirms, pāris dienām, kad iebrau^ cu atpīitas vietā tālu Viskonsī-nas ziemeļos, iaa ieelpotu svaigo ziemeļzemes gaisu un pastaigātos cilvēka rc^ku neskartajās bērzu birzīs. Protams, atpūtas vietas saimnieks man tūdaļ patei-cay ka te vēl ir otrs latvietis.
Viņi kopā ar kundzi augu dienu makšķerēja, bet vakaros, kad saule norietēja aiz zilajiem mežiem- kā milaga sarkana ripa un
: vakara vēsums sagula silos, eze-'ra malā sēdot, atcerējāmies dzīvi im notikumus dzimtenē. Cilvēka dzīve sadalīta divos pos-
•" mos: jaunībā un vecumS. Lai man' neviens nestāstā, ka ir vēl trešais posms- — vidējie gadi. Tās .ir tikai iedomas. Cilvēks sirdī ir vai nu jauns vai vecs. Es nebīlt nedomāju, ka i pāreja no wena: stāvokļa otrā atkarīga no nodzīvoto gadu ^ skaita. Manuprāt,. Līeiupa kungs bij^ jauns,
:. es — vecs, .lai gan viņš bļja asr ■ toņus gadus vecāks par-mani.
Galu galā- šādai spriedelēšanai ir tikai blakus nozīme. Negribu stāstīt nedz par Lielupa kungu, nedz mani, bet par interesanto notikumu, kuru viņš man ātstas-<tīja no savas jurista un tieslietu ' resora darbinieka prakses.
Avīzē todien i3ija apraksts par viltotu čeku rakstītāju, kurš iap^ krāpis simtiem veikalnieku: un privātpersonu Čikāgā, Detroitā ■un: Ņujorkā. Blēdis notverts un 'sagaida sodu.
„Meks," saka Lielups. „Skol-: nieks iepretim di Angotijam. An-tuānam di Angotijaj^," ..ItaliBtiis?" ' 1
„Nezinu. Itālietis, ^ grieķis vai ungārs. Nav arī svarīgi. Angotijs būtu visu tautību meistars." .
Iebilstu, ka ievērojamu-blēžu pasaulē nekad riav trūcis. Sākot ar vecās skolas Kaļostro, uri beidzot ar vīru, kurš vecmetalltf firmai pārdeva Eifeļa torni.
„šis ir viņu v i:-s ii meistars!" — pastāv Lielups. „Viņam blēdības bija māksla. "Cīņa. Panākums. Gadījumā ar runčiem viņš pat piemaksāja, lai gājiens izdotos! - Becdesmit. l|.tus samaksāja, lai iznestu cauri uzbāzīgu tirgotāju!"
Migla klājās pār ezeru. Čalas yisapkārt bija. apklusušas. Tikai otrā krastā klusi. klaudzēja makšķernieku airi. Lielups sāka stāstīt rāmā, mierīgā balsī. Tikai, kad notikuma gaita kļuva straujāka, viņš runāja drošais un skaļāk. Kā jau jurists,: .viņš prata lieliski stāstīt:
„Diydesmitos' gados, kad jaunā Latvijas valsts sāka plaukt un gūt starptautisku atzīšanu, galvaspilsētā. Rīgā radās ne tikai pa ievērojamam zinātniekam, politiķim, vai literātam, bet arī pa starptautiskam afēristam, kas, parasti cauri braucot, izmēģināja roku arī kāda.mīīsu iedzīvotāju saimes locekļa ^- apkrāpšanā. Nerunāju šeit par slaveno afēristu Motti, bet par jau minēto di An-gotiju, kura vārds presei pagāja -secen, bet darbība atspoguļojās : vienīgi slepenos policijas protokolos, jo tā kā .\aņš bija smagi jo smagi apstrādājis kādu augstāku ierēdni, visu lietu' noklusēja. Di Angotiju izraidīja no Latvijas pēc pāris mēnešiem, un tikai vēlāk ārzemju. lajltrakstos pa lai-
kam pavīdēja viņa vārds sakarā ar: kādu bizarru afēru. Toreiz darbs lika man aizbraukt uz nelielu pilsētiņu Latgalē, un, apskatot vietējā tiesu darbinieka K. aktus, nejauši ieraudzīju di: An-gotija vārdu."
«Starptautisks afērists mazā Latgales pilsētiņā? Neticami!"
„Bet patiesi!" — .fei noteica Lielups. „iKā viņš tur bija gadījies, nezinu. Par to. protokoli klusē. Droši vien, pilsētiņā dzīvoja pāris bagātu cilvēku, kurus veiklais ārzemnieks bija nolēmis apstrādāt. Viņa paņēmiens izrādījās visai parasts. Apmeties labākajā viesnīcā, viņš izspēlēja pāris partijas biljarda ar viesmīļiem un savāca iespējami daudz informācijas par pārtikušajām ģimenēm pilsētā. Tad blēdis apciemoja upurus, un, izmantojot iegūtās siņas, tos apkrāpa. . Parastais paņēmiens bija stāstīt, : ka tas ved ziņas no kara laikos Krievijā pazudušā ģimenes locekļa. Protams, mazā pilsētiņā noslēpumu nebija. Drīz Angotijs uzzināja par kāda namīpašnieka . māsu, kas 1917. gadā pazudusi Maskavā. Noskaidrojis visu • iespējamo, viņš apmeklēja upuri, nesot sveicienus no māsas, kura esot dzīva, bet veģetējot neciešamos apstākļos. Viņai neesot nedz naudas, nedz darba un dažas vērtslietas sen pārdotas. Namsaimniekam māsas liktenis ķēries pie sirds. .„Vai nevarat, kaut ko aizvest?" — viņi lūdzies. Afērists sākumā atteicies, esot pārāk riskanti. Krievi izkratot katru civilistu. Vienīgi iespēja butu, diplomātiskā bagāžā. Kā atašejam • viņam . esot t-iesT-
bas uz tādu. lf«pagāja ilgs laiks un namsaimnips bija «atašeju" pierunājis ņen^t līdzi pieci simt latus mdnisiii zelta ...
Ziņa par atāžeju, kurš apmeties lepiīākajā Nesiiīcā — ak nu mazā: piišētaņāļ; las' lēnības Var būt — .drīzaļlfcēja ļaudis. Astoņdesmit proeaitu no iedzīvo-. tājiem bija tli|rtāji, kas pārtika vai nu no laiiki ļaudīm vai iebraucējiem. RĪcot tik ievērojamu viesi ieejotl in izejot nō viesnīcas, drīz vien tās tuvumā saradās tirgoņu Ipilciriš, uzmanīgi vērojot i,ebraup^u, .par varēm cenšoties ūzšāil sarunas. Sevišķi centīgs .^nfirirzieņā; bija,, linu, un laMbas.;;|pixcējs Laiskis, kurš nebūt neateicās arī: no tiem darījumisii, ja tie ienesa kārtīgu iJeļņU.|(aŗii bārdu, melnā, tērpā, tasinaktin uzmācām svešajam/ f ■ .■;
„Vai jums iusr dolāri, mārciņas, markas?" |r viņš ieprasījās pirmajā, izdevīg^ā.brīdī, kad: iebraucējs bija. āfeēdies-uz soliņa .viesnīcas . prieka. lai, uzpīpotu Kubas cigāru, ikŗg aromātu apkārtējie tirgoņi kāri: Ierāva degunos, sevī ; ņopriežot,. ka tādam gan vaja^tu piederēt vai nu fabrika, vaļ laktuves, vai āri krietns kušķ^is kuģu. āķdjū. Katrs niekalb^ vis nevarētu pī-pot cigāru trīBJatu vērtībā;- to viņi - zināja. Tliji vargja atļauties cigafu par trīsdesriiit-piecieni :santīnli(5n_ parējie vai nu nepīpoja. nem|^:vai apmierinājās ar trešās ^
Uzrunāts,.: ilgais ■pagriezās pret Laiski. :Vd|iibija gadus desmitpieci v|&^ paļjāiu. seju, kuru atdzīvinfjj: smailas, izdzī
tas :ūsiņas, ur šķipsna pāri Svešais bija Tumšs': angļu; piemērota
Jianšbruna matu
■^gstajai- pierei^ j ģērbies.
;.!i?gn^s uzvalks,
pērli. Padusē viņš bija iespiedis, „Waļl Street Joumar numuru. Saklausījis Laiska vārdus, viņš lēnām pagriezās pret to.
,,)S4an. pietiek dolarii un mār-. ciņu," viņš vēsi noteica. „Arī latu."V:-.'
Uņ aizgriezās, tādā pašā angļu mierā, šāda rīcība .La,iskim bija kā dīiriens bikšu dibenā. Viņš braucīja bārdu, rokas,' atkal bār-. du. Apzinādamies, ka: ir ievēroja-mākais uri pārtikušākais pilsētir ņā, viņaŗn svešā vārdi bija apvainojums. Kā nu tā var rimāt? Ar viņu!. : Bet jau- pēc mirkļa tirgonis apdomājās. Protariis, ka var. Ne. jau kāds: niekalbis. Svešajam, acīm redzot, naudas bija kā, spaļi,. Sīki valūtas darījumi to neinteresēja. .
-Noraidīts un..malā. ;atstumts> tirgonis pastaigājās piāris. soļu, pēkšņi atgriezās un vēlreiz jautāja svešajām: V
,,Lābība? Lini? Ogles?"
-šoreiz svešais pat nepāgriezās;
„Ļieciet mani .'mierā!" — viņš nprīlca, piecēlās ūn' iegāja vies-■mcā^-.';
ī^daļ LmsM apstāja; pārējie: ~ : ,yKo viņš teica? Kas tas tāds? Ko tirgo?"
Jautājumi bira no visām pusēm, bet atbilde nenāca. Tirgonis bija atraidīts, bet kāpēc citiem to vajadzēja zināt?
,-,Ņekas, galīgi nekas," viņš vis-zinīgi nosmīnēja unvēlreiz- nobraucīja kuplo pilnbārdu.
>,Labībar' :
„Lini? Malka? Teļi? Ādas?" „Valūtā?":
Laiskis pacēla galvu un svarīgi noteica:
„Es jau , jum^ teicu — gaKgi nekas!"
Viņš aizgāja lēniem, svinīgiem soļiem, pat aci nepametot uz nabadzīgākajiem kollēgarii, kuyu -^i-dū atradās daži sara, zirgu as-
tru, un vāveru ādiņu uzpiircējļ — pavisam, sīka nozare.
■: Vēsts ■ par: svešā bagātnieka .ierašanos ātri .aplidoja pilsētu. Hoteli, kurā viesis bija apmeties, augu dienu.apsēda bariņš vietējo .tirgoņu.. Pacietība topot atalgota, viņi. sprieda, un vēroja katru svešinieka Ŗoli. ^
Galu galā tur'nebija daudz ko vērot.- Svešais .gulēja, ilgi, piecēlies viesnīcā paēda brokastis, tad portfeli pasitis padusē, iznāca ārā un pasauca ormani. Iekāpis aizdrāzās, parasti ārā no pilsētas,' uz kādu nō tuvējām- muižām, pusmuižām, vai Msairiu^e^ čībām. Pusdienas laikā viņš M-.ja atpakaļ, ■ ieturēja maltīti, .un, atsēdies parkā ze.m kuplas liepas, cītīgi nodevās avīžu un žurnālu lasīšanai. Jāpiezīmē, ka šie pre-
ses izdevumi nebija Rīgas vai -ārzemju vien. Viesis labprāt /ie^ , skatījās arī vietējās avīzītēs. Lai gan viņa latviešu valoda . nebūt nebija pilnīga^ viņš tpme-r "kaut ķo no tām'izlobīja'.
Kādā rītā svešinieks nebrauca ārā, bet j au no pašā rīta aizgā-ja uz parku. Izdusmojies par tirgoņu baru, kas,grozījās viesnl-ias priekšā un viņu allaž apgrūtināja; viņš cerēja parkā atrast niieru.
Velti,! No .citas puses, it kā nejauši, tuvojās Laiskis.
; „Labrīt, kungs!"
Kā par ■ brīnumu .viesis šoreiz sveicienu atņēriia,..pat grīid'psr i smj"^"'
'5 ^ (.Nobeigums sekos.)
■; .-..GRAMERCT -BHIPPING GOMpMy ^
Bib. ļ<)47, g.; 7- I.icencēta no Wnc.sliposyltorg Maskavā, kā arī. pie Dept. or Banking and In.surance ASV, un
• B.ezmuitas,..dāvanas 'uz ... ' ^\::',.USSR
|.- sujamiņa-šīnasi automobiļi, |. divriteņi, ledusskapji, ■ mazgājamās mašīnas U; c. : ■
Vērtīgi pārtikas saiņi
Sveiciens „R'* S 36.75 I mārc. kafijas, 1 mārc. kakao, 1 mārc. šokolādes, 2 'inārc. cepjarriās ■ eļļas, ■ 2 mārc. cukurā, 2 niārc. rīsu, 1 mārc. siera. 2 mārc. žāvēta bekona, 2 vmārc. žāvēta šķiņķa, 2 mārc. žāvētu aug-
Gr3hiercy
;stakas kvalitātes tek-
Pieprasiet musu pilnīgo cenrādi.' :
Pārsūtām naudu uz USSiR
. ■ Pilnīga garantij a;'
Piegāde 2 nedēļu laikā, a
Izmaksā pilnos apmēros.
. Nav atvilloimu.
Saņēmējā" parakstīta kvīts.': 9 nibuļi par SJtO.-^^
Nodeva: līdz S 35.- ■ $ 3.5tf :.pāri.$35.- , lOl'o
rU8 East -SSlh: Street, 908. Hewyorkļfi, N,y., USA.
New York- tālr. MU 9-0598. ^
■ * 11
N. Lečmanis
Gramatni^
MOSU VECO ■ AUTORU GRAMA1
Diendienā vērojot mūsu grāmatniecības jautājumus uzkrīt tas, ka mūsu veco autoru literārajiem darbiem netrīīkst pircēju, jā, tos pat meklē. Joprojām labi ejošas grāmatas ir brāļu Kaudzīšu MērnieKu laiki un Andrieva Niedras Līduma dūmos. Jāpriecājas, ka apgāds Imanta, kas izdevis pirmo, im apgāds Vaidava, kas izdevis otro, ir tos iespieduši lielākos metienos un tie vēl arvien dabūjami. Labi pieprasīta grāmata bija apgāda Grāmatu Draugs . izdotā J. Jaunsudrabiņa triloģija Aija, Atbalss, Ziema, kas bija trimdas otrs izdevums, bet to visi gribētāji nedabūja, jo tika" izpirkta samērā īsā laikā. Piekrišanu guva arī Daugavas apgāda izdotā Augusta Saulle-ša stāstu izlase TJeaizberama aka un: K. Skalbes kopotie raksti.
. Apgāds Latvju grāmata, kas izdevis Andrieva. Niedras romānus Sikspārnis un Kad mēness
. dilst, tagad izdod Zeibolta Jēkaba romānus, no kuriem iznākuši jau Liktenis un Barons Bun-duls. šis apgāds sola izdot arī romānus : ūdens burbuļi un Trīs soļi uz laimi. Katrā ziņā arī šis autors savu vietu mūsu literatūras vēsturē ir ieņēmis un spēj to paturēt, šīs grāmatas grāmatu galdos pieder jaunumiem un par to izplatību grūti spriest. Latvju grāmata sagatavo izdošanai Aspazijas darbus, pie kam Aspazijas liriku vēl išogad sola 'izdot vienā lielā, greznā kopsējumā, kur pako autobiogrāfiju. Saulainais redzēts, ievietot "apvienoto lirisko .autobiogrāfiju Saulainais stūrītis, Ziedu klēpis un Raganu nakts, kā arī visus. turpmākos- viņas dzeju krājumus, skaitā septiņus. Solītā ari citu Aspazijas darbu izdošana. Jāpiezīmē, ka greznā izdevumā jau izdota autobiogrāfija Zila de-b8.ss—Zelta mākoņi. Apgāds par šiem nodomlērii izsakās, ka Aspazijas dramatiskie darbi, autobiogrāfija Maņa dzīve, vienīgais romāns Rudens lakstīgala uh citas publikācijas ietilpšot divos sējumos.
Ja grāmatu' tirgū vēl dabūjami mūsu noveles vecmeistara Rūdolfa Blaumaņa kopotie raksti 12 sējumos un izlase 5 sē-
jumos,, tad mūsu m velēs meistara Jāņa poto rakstu vai la trūkst. Tilta apgāds gadiem - viņa rakstii izdeva, bet samērā tienā un tie sen va būjaml, pie kam Elr tie parādījās ļoti m rlņa jauns kopoto vums patiesībā būt Tilta apgāds gan ir AkurStera darbus' a devuriios: nelielu n jumu — Dzīves vā mānu Ugunīgi ziedi sIbS grāmatu tii* šams krietni plašāks lēto rakstu kopoju pilnīgi kopotie raki mē.ka noveļu izlasei tos bija izcila plekr pieprasīja pat pēc t gSds īpaziņoja^ ka pārdota.
Tilta apgādā atsi ari gandrīz visi Brl bi, kuru izplatība Francijā bija ievē; mānu Kvēloša lokā laicīgi izdeva Sēļ gāds un abi apgādi izpārdots. Tilta ap dlem Izdeva arī ska romānus Ban vidus ļaudis, taču Izplrkās un daudzi dabūja. J. Janševsk mānam Dzimtene nav radies izdevējs gan trImdBS sāku ka izdot toreizēj zā apdarē ūn uz mā paipira, bet ya darba trimdinieki kaut naw šaubu,-vumam pircēju n tu arī sākt domātļ Bandava un Mežy
devumiem. Tilta devis mūsu i llter
šti vērtējami Ed. Izlasi Dzīves tieš arī izpārdota. A Augusts Deģlan's, Rīgas romāna g du sākumā izdev devumu, taču var ši šis mūsu galv tūrVēsturlskais r kā Līduma dūmi ku laiki, arī ta mā gūtu iplašu Pie alzmirstajieni der ari Ādolfs E
it
iem, stūmi
pa.sta
71..turpinājums)
šīm trakajām ierīcēm cauri izrauts, pa^alan] Imāts, Ant^iņš bija priecīgs, ka meitene- bndzot n rāmi pavizināties un iekāpa. vienā •ar riteņiem apakšā, kā kariet<>.ssti' vidu raibajai cilvēku stra\mif'.kas pa dēļu gatvi turp .un atpak .ļ. ; '
Lai Visi trīs ietiktu braucamajā krēslā, vaj, krietni saspiesties, un Ragna, Antiņu sev tuvāk kr dama, aplika viņam ap pleciem roku.
„Au!,-A^ū!" V '
,,Ko tu brēc?" un Ragna vēl clešālt apkamp 5?u, laikam domādama, ka viņš ķrit laukā no ' mā rika,
„Kas. tev ir?" • „Āda — mana āda!" vaimanāja apkamptais, ciešāk piespiežas klāt krekls, svilinakā ugunīs sa'
ēvele;.'' ■ , Gaidītās, līdzjūtības vietā atskanēja skaļv Smējās abas brūninieses, it kā .viņām tas sagad; 7um lielus prieku, ka .cilvēks saule nejauki, a"
Vai cs tev neteicu.-ka tā bus-- paliksi be ja gulēsi noapziedies? Svilinies nu pats savas'