Sestdien, 19S3. g. 14. septembrī, 76. a-rs.
MTOJA AMEEIKI' §
6
1
0
un vairojas ne kvalitātī-let kvantitatīvi, jo katru ra-ļrnu, kas no jauna nāk p£i/^ F, viņš" mīl, tāpēc viņa'mK pB, pieaug, kā ^enē veca-; Snīleštība ipieaug ar ■ katni:
3liģija ir ciivēka saistības vai: [orības atzīšana pie Dieva, ļītājs Dievu sauca par savu, un teica, ka Dievs ir' cilvē-^ēvs. Tā ir vienīgā definīci-'-(0 viņš deva. Senējie ebreji; ļ Dieva ^ apzīmējuma . stingri fera vārdu viens, tas tika.da-.
lai noraidītu pagānu poli-ļnu, kur blakus rm^m ūie-pastāvēja vēl citi dievi ar; Edām funkcijām un dažādu ļu. Tēvs.'pēc" senebreju: uz-; ļa ir ari īpašnieks; jo Dievs . rlvēku radījis; nolēmis viņu; i'cj organizētai,' dzīvei pāsau-ķi mūžīgai' līdzdalībai pēc nā- ; savā. (tas'ir Dieva) tuvumā.; ļfiks pieder Dievajn, cilvēkam ' iGr Dieva mīlestība, tāpēc : [reliģija iztek no Dieva (Die- ; bn cilvēka sakari un attiek-; t). J.a cilvēks, aiziet, no Die^ ļ-ai praktiski sevi atrauj no; ļa mīlestības, viņš sevi dek-. ■par ateistu resp. par' pazu-> dēlu, tomēr viņš joprojām ļ(ik Dieva bērns, uz kuru Die-;
ir tiesības un kuru Dievs > ,un gaida atgriežamies:. :
fnātne un reliģija iztek no īga avota, no Dieva, tāpēc \ī runāt viena Otrai, pretim.. ^
Itarp ateistiem var sastaipt
ļi labu godīgu cilvēku un īdīgu darbinieku, bet starp; iiitiem. nav neviena laimīga ^ka. Viņu dvēseles mokas.var
|t- jau viņu nelaimīgajās se-Viņus var' saukt par izmēž- , iļām dvēselēm.. Par tiem cil-
liem mums vajag lūgt Dievu.
tomūnismam nav nākotnes, ns ir-pret cilvēku dabu. Galu komunisms un ateisms zau* |, bet iekams tas. notiks, vēl īdz . vientiesīgo tiks piekrāptas domā koeksistēt. Nav nor-1as koeksistences ar ļauno pa-ļlē. Ka komunisms pastāv jau ļlu: pus gadu. simtu, par to ko uztraukties. Dažas mai-liiiācības ir 'pastāvējušas gadu latiem, bet viņas pazuda. Kas jplams un ļauns, tas reiz- pa-Bet; mums jābūt nomoda, |urpina:. kristiāniskais pasau-. uzskats, ir jāsadarbo-visiem tiem, kas tic Kristus ļcībai un kopējiem .spēkiem ļnicina; Kristus programma ļktiskajā. dzīvē,. tad pazudīs* li^istēma,. kas domāja, aizstāt ■ litiānismu un ievest efektīvā-programmu.
izdevumi nebija Rīgas vai smju". vien. Viesis labprāt .ie: |tījās arī vietējās avīzītēs; gan viņa'latviešu valoda ne-■ nebija pilnīga, viņš tomēr Kf ko no tām 'izlobīja.
flādā rītā svešinieks nebrauca bet jau no paša rīta aizgā-ļ uz parku. Izdusmojies par ķoņu baru,-kas grozījās viesnl-■ priekšā un viņu. allaž apgrū-
m, viņš. cerēja parkā atrast hm. ■
Jelti! No citas puses, it kā ne~ ļši; tuvojā.s3 Laiskis.
«..abrīt, kungs!"
p par brīnumu viesis šoreiz ļ'cienu atņēma, pat grīni' pa-ndīja.
(Nobeigums sekos.)
[NG COMPANV
ļ'.Vneshposyltorg Maskavā, ļi d Insiiranco .-\SV., un ļ(a.
|/UiRstāItās kvalitātes tekstilpreces'
pieprasiet, mūsu pilnīgo' :)nrādi.
^ārsīītām naudu uz USSR Pilnīga garantija. ; ' [Piegāde 2 nedēļu laikā, L imaksā pilnos apmēros. Nav atvilkumu.
faņēmēja parakstīta kvīts. 9- rubuļi par $ 10.- XJS
i^odeva: līdz $35.- $3.50 , pāri $35.- 10%
;N.-^Y..^v-V":'';-■;/;-: fevv York Ifi, N.Y., USA. r. MIJ 9-0598.
1.
PAR JAUNO LATVIEŠU DZIESMU
:N. LeeHmajus
Vitauts U^svlī^
laiVLENBAS' VALSIS
MŪSU VECO AUTOETU GRĀMATAS CIEŅU NEZAUDĒ
Diendienā vērojot mūsu grāmatniecības jautājumus uzkrīt ias, ka mūsu veco 1 autoru liteK rārajj«m ļ daibiem netrūkst pir^ cēju,:. jā, tos pat meklē. J opro-jām lābi' ejošas grāmatas ir brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki un Andrieva Niedras Līduma dū-' mos.. Jāpriecājas, ka aipgāds .Imanta, kas; izdevis pirmo, im apgāds Vaidava, Icas izdevis otro, ir tos iespieduši lielākos metienos un tie vēl arvien dabūjami. Labi pieprasīta grāmata bija apgāda Grāmatu Draugs izdotā J. Jaunsudrabiņa triloģija Aija, Atbalss, Ziema, kas bija trimdas otrs izdevums, bet to' visi gribētāji nedabūja, jo tika izipdrkta. samērā īsā laikā. Piekrišanu guva arī Daugavas apgāda izdcļtā Augusta Saulie-ša stāstu izlase Neaizberamā aka un- K. Skalbes kopotie raksti. |
Apgāds Latvju grāmata, kas ■ izdevis Andrieva, Niedras romānus Sikspārnis un Kad mēness dilst; tagad iadod Zeibolta Jēkaba romānus, no kuriem iznākuši jau Liktenis un Barons Bun.'^ duls.' šis apgāds sola izdot ari romānus ūidens burbuļi un Trīs soļi uz laimi. Katrā ari šis autors savu vietu mūsu literatūras vēsturē ir ieņēmis un spēj to paturēt, šīs grāmatas grāniafcu galdos pieder jaunumiem un par to izplatību grūti spriest. Latvju ^ grāma,ta. sagatavo izdošanai Aspazijas darbus, pie, kam Aspazijas liriku īvēl išogad sola izdot vienā lielā, greznā kopsējufnā, kur pako' autobiogrāfiju. Saulainais redzēts ievietot apvienoto lirisko autobiogrāfiju Saulainais stūrītis,. Ziedu: klēpis un Raganu nakts, kā ari visus turpmākos viņas dzeju krājumus, skaitā septiņus. Solīta arī citu Aspazijas darbu izdošana. Jāpiezīmē, ka greznā izdevumā jau izdota autobiogrāfija Zila de-bess-^Zelta mākoņi., Apgāds. par šiem nodomiem izsakās^^ ka As-.paztj.as dramatiskie darbi, autobiogrāfija Mana dzīve, vienīgais romāns Rudens lakstīgala un citas publikācijas ietilpšot divos sējumos.
Ja grāmatu' tirgū vēl dabūjami mūsu noveles vecmeistara ■Rūdolfa Blaumaņa kopotie raksti 12 sējumos un izlase 5 sē-
jumosr tad mūsji modernās noveles meistara Jāņa Ezeriņa kopoto rakstu vai labas izlases, trūkst, Ti'lta apgāds gan pirms ga<iiem - viņa rakstu kopojumu izdeva,. bet' samērā nelielā metienā un tie sen vairs nav dabūjami, pie. kam Eiropas zemēs tie parādījās ļoti maz. Jāņa Ezeriņa jauns kopoto rakstu izdevums patiesībā būtu vajadzīgs.' Tilta apgāds gan ir izdevis Jāņa Akurātera darbus atsevišķos izdevumos: nelielu noveļu kopojumu — .Dzīves vārtos un romānu iUgunīgi ziedi, bet patiesībā lamatu tirgum nepieciešams krietni plašāks viņa izmeklēto rakstu kopojums vai pat pilnīgi kqpatie raksti. Jāpiezīmē, ka noveļu izlasei Dzīves vārtos bija izcila piekrišana un to pieprasīja pat pēc tam, kad apgāds īpaziņoja, ki. grāmata iz^ pārdota.
Tilta apgādā atsevišķā sērijā arī gandrīz visi Brigaderes darbi, kuru izplatība Vācijā un Francijā bij,a ievērojama. Romānu Kvēlošā lol^ ibez tam vien--laicīgi izdeva Sēļzemnieka apgāds un abi apgādi ziņo, ka tas izpārdots. Tilta apgāds ipirms .gadiem izdeva arī Jēkaba Janšev-ska romānus Baridava un Mežvidus ļaudis, taču ari tie ātri izpirkās un daudzi gribētāji nedabūja. J. Janševska lielajam romānam^ Dzimtene vēl joprojām nav radies izdevējs, šo romānu gan trimdas sākumā gados sāka izdot: toreizējā nepretenciozā apdarē un uz toreiz dabūjamā paipīra, bet var teikt, ka šī darba trimdiniekiem, vēl nav, kaut naA^ šaubu, ka labam izdevumam pircēju netrūktu. ^Varētu arī sākt domāt par jauniem Bandava un Mežvidus ļaudis izdevumiem. Tilta apgāds ir izdevis mūsu literāri visai augsti vērtējamā Ed. Cālīša- stāstu izlasi Dzīves tiesības kas, šķieta arī izpārdota. Aiznursts ir arī Augusts Deglajvs, no kura lielā Rīgas romāna gan trimdas gadu sākumā izdeva saīsinātu izdevumu, taču var domāt, ka tieši šis mūsu galvaspilsētas kultūrvēsturiskais romāns, tāpat kā Līduma dūmos un Mērnieku laiki, ari tagad labā i25deyu-mā gūtu plašu pircēju saimi. Pie aizmirstajiem autoriem pieder arī Ādolfs Erss, kura dar-
bu laba izlase būtu vajadzīga. "Ar patiešāim izcilu pašaizliedzību Ziemeļblāzmas apgāda īpāšnielcs Jānis Abučs pūlas ar J. Raiņa kopotu rakstu izdošanu. Jau iznāikušajiem 1. .Sējumiem viņš vēlas pievienot pāris noslēguma sējumus, tā kā Raiŗa darbu pilnīgs izdevums var rēsiegulties trimdinieku grāmatu plauMos. Līdz šim J. Abučs šajā pasākumā ieguldījis daudz darba un visus brīvos līdzekļus, bet atmaksa vēl ir iz-palilcusi. Taču arī šis izdevums pieder tiem, ar ko trimdas saime var lepoties.
'šīs nepilnīgās piezīmes nobeidzot izteilcšu dažas domas par grāmatu, tirgū gūtajiem nofvēro-jumiem. Vispirms jāatzīst, ka pircēji vēlas glīti, gaumīgi, pat (Nobeigums 8. IppJ
Karogs, pulcēšanās un vadītā- mācēt godā turēt un tulkot «avii ja zīme, ir pašstama jau gadu karogu, vai, to jaunu radot, tūkstošus. Garajā pastāvēšanas prast pareizi redzamā formā iz-laikā šis simbols attīstījies un tulkot savas devīzes un tradici-sazarojies dažādos paveidos, gan jas; Vidus laikos; īpaši galiiios, pēc ārējā veida, gan daudzajās pastāvēja mācīti simbolu Mkl nozīmēs un uzdevumos. Negods piemeklēja tb, kas nespē-
Valdnieki, kara vadoņi, ideju ja izteikt .savu devīzi saprotamā cMtāji ir veidojuši un sargājuši veida^ vai to tulkoja pārprotama; karogu vairāk kā savu dzīvību, ^orma. Vēsture min gadījumus, Zaudējot karogu kaujas 'laukā, kUr šo zīmju tulki ■ heraldi, u (VELTĪTS Av:I!J/MINEAPO]LE.):nozīmēja zaudēt cīņu, padoties, nolūku mēdza pasvītrot neskaid-
tapt pazemotam. Glabāšanai ka-^ī^as, ta rogām izvēlējās visizcilāko vie- izteiktajam tadu nozīmi, kas kļ^ tu, lai tas būtu redzams uii acīs .^kaitīgi vai; pazemojoša ta paturains, atgādinādams, lai ta-;^®^^j^^^ nī ierakstītie iedfiāli.neaizmir- Latviešiem; karogu^ un . citu Deju karalis sava purpurā, zelti stos. . simbolu tradīcijas; ir pastāvēju-
Kas tik labprāt mājo Grincings, Nav iespējams uzskaitīt visus ^^j^^^ sen. Par karodziņa nese-' • Moiimartra paveidus, par kuriem atrodamas J^^^' karodziņa rakstīšanu šo nakži, tālu sksirbuma vilināts, ziņas un zīmējumi. Pamatā ir ^^^^ ^^utas dainas. Kuršu ķo-Klīvlendas zaie atraisījies dej. divi veidi: karoga viena mala pie- nmu karogu zimejumi_ i? atro-
\ stiprināta vertikālam y,^tam; d^'^i'^^^
Rokās drebosasman augums, ^^^.5 un vadbšolabiešu ģerboņi (gan
Augums auguma līgojas zāle. Aplis aplim apvīties dziffas. Ta Biskajā vilnis vilni veļ; Ceļas, plok un jgimup mostas.
sMksi,
Tik' viens.
Indra Gubiņa
UZ VĪNA
Daugavas Vanagu teātris Kanāda jau labu laiku strādā, iestudējot Teodora Zeltiņa lugu Vīna raugs, ko Toronto izradīs š. g. 21. septembrī Kaut gan šī luga piedzīvojusi jau piecus iestudējumus (vispirms Londonā, Anglijā, režisora Jāņa Zariņa vadībā, tad- Amerikā Milvokos, Sanfrancisko un Losandželosā un — Austrālijā), autors pats savu lugu uz skatuves vēl nav redzējis.: Teodors Zeltiņš pašlaik gan Jr ļoti aizņemts ar „Vilku Rāga^ kura pirmizrāde ir Vašingtona !14. septembrī, tomēr autors ir solījies 21. septembrī ierasties Toronto, lai pats noskatītos savu „VIna -raugu" Hugo Miķelsona režijā.
Hugo Miķelsons Toronto latviešiem pazīstams vairāk kā aktieris, kaut gan viņš sagatavojis ari vairākas ■ lugas, bet „Vīna raugs" būs viņa pirmā lielākā debija kā režisoram.: Būdai is Londonā, Anglijā, H. Miķeliio-nam bija retā izdevība trimdas apstākļos mācīties pie tik laba režisora, kāds bija Jānis Zariņš. ~ H.' Miķelsons ar visu sirdi ir nodevies teātrim, un lai man atļauts citēt režisora Jāņa Zariņa kādreiz teiktos vārdus
..... , , . zontālam turētājam, ;kas savu-i^^^®'^ Trausli pirksti Uzpleča dusēja; ^^.^ ^uklu piesaisits vertikā- ^^^^^^^J^^^s ^^^^^^ Un mulsa skurba sirdi karsēja. ^^^^ kātam. Abi no Šiem vel- "^^^ Jaunāko laiku
Kamēr traka virpulī takts taMi ^1^^^^, j^^p^ studentu ķorpora-
nai, tikai vinu lietošanas veids.^^"v^^°^^ karogi un vapeņi ir Noklusa mū^a; aprima sop, nozīmīgi atšķir. ; veidojušies laba^ heraldikas tra-
Manās tukšās rokās novīta Lš- Pirmo; veidu lieto, kUr karogs ^^ āmen lat. ^ nakts, ir .padots^^ strauj^ Imstībām,; gajābM tM ari g^as
muzdien nedzi. biezai :sat^^^ attīšanai, sarga- vērsties apcerei par j4ioD^ SIS sanai, slēpšanai, vai laika apstāk-
valsis, otrs veids tika lietots, kur dziesmu svētkos mivlendā. ' karogs ir stacionēts uz vietas, kā Tumši - gaiši zilais, jaunais Idejisks stiprinātājs, nests uii Dziesmu svētku karogs, mūsii pārvietots , tikai īpaši svinīgos, tautas tikumu ceļvedis.Neatkārto-nozlimgos gadījuņios, - procesiju šu tās domas un vārdus, kas nu-un gājienu priekšgala. ; • pat kā lasīti un dzirdēti, par jau-Tā karoga tradīcijas, īpaši vi- nā karoga īpašo nozīmi un viņā duslaikos, izveidojās veselā zināt- ierakstīto simboliku, bet raudzl-nē, nosakot, veidus, formas, lie- sim iedziļināties, vai. esam iztei-par Hugo Miķelsonu: ,,Jauns, lumu, īietošaiiias noriņas, pakar- kušies pareizi uņ nejiārprotami, ^rlnojami talantīgs Cilvēks, un tojgt sev ģerboņus, .emblēmas; un kā tas bijis iece^^^ deg ar degšanu!" Bet mēs visi eitus iztulkojamos, ^simbolilai Pavirši uzskatot .karoga heral^ zinām, ka viena pagale nedeg, pielietojošos darinājumus. ^ disko pusi^ tāpat devīzes pusiy un it^sevižķi tas _ir kolļektīva sabiedri^^ viss izliekas kārtJbā. JRedzamie
mākslā^ kāds ir teātris^ 21. sepr pulcējās, tika un tiek prasīts tēli ir krāsaini un koši, latvis-tēmbrī „Vīna rauga" izrādē varēsim redzēt, par cik un kā Hugo Miķelsonam. ir izdevies aizdedzis nāt pārējos gmpas dalībniekus.
Kas ir „Vīna raugs"? Pēdējā nedēļā diezgan Keši dzirdēts jautājums, jo nepazītā luga radījusi interesi. Pats autors-par ,,Vīna raugu" pastāsta, ka ierosmi šai komēdijai, deris; patiess notikums. Kādreir Latvijā rakstnieks Vilttors EglIls bija , publicējĶ romānu „lQf)4l«^^.. Rīga", kura aprakstījis ari miversitates mācības spēkus, lie,. pēc attiecīgā apraksta, nejuzdamies, sevišķi glaimoti, par Viktora. Eglīša romānu sacēluši diezgan ievērojamu brēku, jo «Domājošo Rīgu" izņēma no apgrozības, šo notikumu atcerēdamies, Tedoŗs Zeltiņi sācis prātot, kāda gan situācija varētu rasties, ji līdzīga satura romānu bīītu sarakstījis nevis ievērojams autors, bet kāds pabailīgas dabas RIgJS students, kam augstskolas beigšana atkarīga no (Nobfeiguffls 8. te) ,
Teodors Zeltiņš pošas ceļam uz Toronto.
kais raksts ar sātu parādīts. Aplūkojot tuvāk zīinējumu, atklājās, ka tomēr ir ieviesušās lielākas kļūdas, nekavējoties labojamas.
Karoga centrālā figūra, sirmgalvis - koklētājs ir simbols mūsu dziesmai, mūsu mūzikai, bet koklētāja rokās redzam kokli, aplami, spēlētu, jo kokles forma ir noteikti zināma, kā arī koklēšanas veids pazīstams.
Pareizi ķoklējōt, instriimenta stāvoklis ir tāds, jka īsās stīgas ■ ir vērstas virzienā ;^ret^ spēlētāju, tāpat koklēs plat^' gals ar .„^« viņu" ir zem kreisās rokas. Karogā redzam pretēji, t. i. krei-mi. i . ..^ļ.r.;
Tulkojot karogā redzamo sauli, ar vienpadsmit stariem, veļams to tulkot kā uguņškuns, tautas iekurtu,. kuram katrs pienesis pagalīti. šī ugunskura liesmas tad silda ūn apgaismo tos, kas pulcējas ap to. Ugunskura kūrējiņa motīvi ir tik raks^tu^ī-gi, lasot mūsu tautas jdainās. .
Pats ugunskura novietojums (pie koklētājai kājām) ir pret< runā saules apzīmējumam. Tāpat simboliski salīdzinot, saule' iet debesu loku, ne musū pašu spēkiem ielikta un vadīta, tur-; pretim ugunskuru paši kuram, paši pūšam, paši tajā sildāmies. Jāņu naktī to kuram kalnu galos, lai pulcējas Jāņu bērni. ; :
Saules, kā simbola vajadzība, ; būtu ieteicama, kas izteiktu Mūžīgā speķu un labvēlību latviešu; tautai viņas dzīves gaitas-. ;Fte^ šiem radīt sauli (iededzināt), būtu pretrunā ar jau'esošajām jm-tiesībām.
Vēl pakavējoties pie karoga heraldiskās puses, jākonstatē slikts roku darbs techniškajā izpildījumā (sejas un rokui veidojumi):
Nemeklējot pēc c^oņiem, jāpiezīmē, ka karogam darinātais mets ir bijis veidots, neapziiid-ties, vai reālistiskā gaumē esošais zīmējums vispār ir izvedams sekmīgi, šī veida šuvuma tech-niku pielietojot. 'Karogiem, ģerboņiem īpatnējā stilizācija; zīmējumā būtu noteikti, novērsusi šīs neizdevušās detaļas,' kā arī būtu tuvāks; latviešu domāšanas im radīšanas veidam, kas paniatā ir stilizējošs.! ■ ^ ;/
Devīzes pusē karoga izkārtojums pieņemamāks, kaut klasiskos burtus esam jau spējuši vel» dot ar latvisku pieeju. A'rchais-kās Stāmerienēs villaines" elementi ne visai; labi saliedējas ar; klasiskajiem burtiem. , !
Ņemot vērā teikto, nebījs grūti izprast nepieciešamību ižddrīt vajadzīgos labojumus iespējamību robežās. Tāpat ir nevietā pa-darito darbu nonievāt vai negodā likt, apzinoties lielās grūtības, kādās karogs tapis un ar
(Nobeigums 8. Ipp.)
-; 71. turpinājums) . ,
šīm trakajām ierīcēm cauri;izrauts, pagalam apdui-Imāts, Antiņš bija priecīgs, ka meitenes beidzot nolēma rāmi pavizināties un iekāpa vienā no krēsliem, kurus riteņiem apakšā, kā karietes stūma īpašd stūmēji^ pa vidu^ raibajai čUvēku straumr' kas dīkonīgi vpastaigajas pa dēļu gatvi turp un atpak.ļ.
Lai visi trīs ietiktu braucamajā krēslā, vajadzēja krietni saspiesties, un Ragna, Antiņu sev tuvāk klāt vilkdama, aplika viņam ap pleciem roku.
„Au! A-ū!"
„Ko' tu brēc?" un Ragna vēl ciešāk apkampa Antiņu, laikam domādama, ka vu?š krīt laukā no braucamā rīka.. ■
.,A-ū!"
„Kas tev ir?"
..Āda — mana āda!" vaimanāja apkamptais. „Kur ciešāk piespiežas Māt krekls, svilina kā ugunīs sakarsēta
. ēvele." ■ ■ ■■: ,
Gaidītās līdzjūtības vietā .atskanēja skaļi smiekli. Smējās abas brūnmieses,. it kā viņām, tas sagādātu milzum lielu prieku, ka cilvēks saulē nejauki apdedzinājies.- ■ ■ ■ ■ •■ _ ■
-•- „Vai es tev neteicu, ka ta bus — paliksi bez^das, ja \ gulēsi neapziedies? Svilinies nu pats savas stūrgal-
MākslMeīia Ģ. TiMņa - vlņet®.
vībās krāsnī. Tā tev būs jā^svilinājas ne.redzi vien,|ja mani neklausīsi .;. "
„Galīgi. izslēgts — otrreiz pliks vairs saulē neģu-lēšu, ne ar, ne bez eļļas," Antiņš pūta.
Ragna smīnēdama viņā paskatījās: „Ne jau nu sa^ulē vien var apdedzināties .. . "Tad pievērsās Betei un abas .sāka jautras čalot, aprunādaams nepārtraukti plūstošajā ļaužu strumē garām ejošās dāmas, šķita, ka viņas Mtiņu ir pilnīgi aizmirsušas.
Bet tādēļ Antiņš-nemaz nejutās aipbēdināts. Ragna ta' bija tepat blakus, un pietika tikai ar to, lai justos ^MBtflgs. Bss to, viņu v©l priecināja tas, ka bija ar savu nepiekāpību izcīnījis kaut arī mazu, bet tomēr uzvaru — atturējis. Ragnu no ieiešanas krogu. Tā bija pirmā Ragnas paliekšanās uz viņa pusi..
Jā, šī A^isādi bija bijusi skaista diena — atzina Antiņš, par spīti nelāgi sūrstošajai miesai, un skatījās tumši zilganajā jūrā, l?as aia cilvēku 'galvām liedaga pusē saplūda kopā ar nakts debesīm un šalca kā neizdibināms noslēipums, kādi ir visi ' dziļumi — ari dl-■ vēku dvēselēs, kas- visas nekad neatklājas pat savos visaugstāk uzmestajos viļņos. Bet Antiņam šķitBi viņš bija gandrīz vai pārliecināts, ka Bagnas dvēseles dzelmi viņš atklās — tai noteikti ir jābūt citādākai neka svešuma vēju saviļņotajai virspusei. Tā viņš domāja, klausoties juras un gaļ:^ plūstošās cilvēku straumes šal-
koņā, laimīgs un apmierināts ar skaisto jūrmalas svētdienu. ■
~ •■:.;'-.;•.:; NODAJļiA ^^:;^
Pirmdienas rītā (tik tikko neaizgulējieš un pēdējā brīdī vēl paspējis izlM Uz ielas "atkritumu tvertnes) Antiņš Jērs jutās tik noguris kā i^c smaga darba. To viņš nekad nebūtu varējis iedomāties; ķa arī atpūta i:::laiska;^ pagulēšanās jūrmalas smiltīs un saulē cilvēku tā var nogurdināt. Bez tam, āda kniesa im sūr5tēja\tā, ka ilgi nebija varējis aizmigt, mētājoties gultā pa palagu kā asu smilšpaplhi no vieniem sāniem uz otriem. Taču, par spīti visam, bija tik priecīgā prātā, ka pats savā nodabā smaidīt smaidīja. Pār ko gan citu — par jauko vakardienu, kas bija beigusies tikpat skaisti kā sākusies.
Braucot mājās, Eagna mīkstajā autobusa sēdeklī bija sēdējusi viņam -blakus un sapņaina klausījusies viņa stāstā par Latvijas vasarāni — par svilpju taisītājiem ganiern, cīruļiem, arājiem un pļāvējiem, pieguļniekiem, zemes, druvu un pļavu smaržu,. Kā krāsainu bilžu grāmatu viņš bija atvēris un šķirstījis savas bērnības visskaistākās dienas. Ragna siltajā, dūcošajā autobusa krēslā bija klausījusies, laiku pa laikam .lejup nosvērdama galvu uņ pievērdama pltoii5,:d^^ vien^ lai pati ciet acīm labāk varētu iejusties stāstītāja vārdu uzburtajās atmiņu. ainavās. Viņš nebija zinājis, ka Ragna var būt tik Uzmanīga, klusa un iejūtīga klausītāja . . Tikai Ņujorkā, autobusa gala piestātnē viņa atkal atguva valodu, sprigana kā^ parasti izrīkodama: „Antiņ, paņem ari Be-tes koferi., tu taču-esi tik spēcīgs, ka viegli varēsi panest abus, -pavadīt mūs: līdz pazemim. Tālāk tlMm vienas pašas. Rītdien, varbūt, tev piezvanīšu.".
Jā, Ragna bija teikusies šodien v^^ Un tāpēc Antiņš i turējās tālruņa tuvumā, ne mirkli nekavēdamies skrēja, ķēra un cēla pie auss melno klausuli, tiklīdz ko dzirdēja ietarkšķamies aparāta zvārguli. Bet tie bija tikai-īrnieki, kas traucēja viņu ar šādu vai tādu vajadzību. Ragna piezvanīja tikai-pašā vakarā, M bija rindu pa rindai, laiku īsinādams, izlasījis vist! sestdienas avīzi, arī sludinājumus.;
',;,Antiņ,;vai''tu?" ■ - ^. \-' " / ;; ■ : ..Es.pats gan. Gaidīju visu dienu dzirdēt tavu r^alM."
Nu tad klausies!": . ^ .
,,Ss jau idausos, klausos."
„Mah ar tevi ir pārrunājams kaut kas tik ļoti nopietns/ ka visu to pa tālruni nav iespējams pate&t. Sa-; proti, Āritņ-- mānam Jjrālim, tam monstram ir, dikti garas ausis, un es nekad nevaru būt droša, ka viņš'kaut ^kuŗjiav^nolldis, lai mani noklausītos; Tāpēc >-- es domā-ļu, es gribētu — pati pie tevis aizbraukt." . ;.
i,TU: — pie manis?" pagalam pārsteigts iesaucās M-. tiņš.;-,.; ■' ; V- ';,; ■ ■ -j.
„Jā, jo tā būtu labākā, drošākā vieta, kur mīīs neviens nevarētu noklausīties." ;:,,Būtu'-- ja nebūtu;... ." - ■ ' ;
„Nebūtu kas? Vai tu tUr nedzīvo viem?"' „Dzīvoju. Gluži viens'pats. Bet taisni tāpēc man® mājoklis nemaz nav saposts, lai varētu uzņemt tādu ciemiņu kā tevi. Dod man laiku — pāris dienas sakopties,' citādi, aiz kauna nezināšu kur dēties, kad. tu te ienāksia" ■ Pāris dienas, tad katrā laikā". ;. " :/
; „Ķo tu tur šausminājies? Kādā. midzenī esi ielīdis, ka tev. gandriz • vai jāģībst, iedomājoties vien; ka es pīs tevis varētu, iespert kāju?; Pagrabā, kur lodā žurkas?" ;
^,Nē,. te. žurku. nav. Bet vssādi citādi te ir tā, varetutev ļoti nepatikt. Bet es gribļētu, lai patīk, llpēc -pec pāris dienām -%atrā laikā .." V
. ŗ: „Varbūt, tev : taisnība, varbūt, ar nopietnību tiešām nav gudri steigties. Ātmma rekords vienmēr piederē-
.jis vieglprātībai. Labi, tad — pēc pāris' dienām, jo ļoti yar but, ka arī man pašai sevī kaut kas vēl jāsakopji" , To pateikusi, Ragna tik strauji nolika (varbūt, no-
; svieda) klausuli, ka Antiņš no savas puses šai-lietā neko vairs nespēja piebilst vai savus iebildunius atsaukt! Viņš brīdi^kā taisns žemē;iedzlts;miets palika stāvot turpat pie tālruņa aparāta, tad priecīgs sasita plaukstas. Ragna pati nāks pie viņa ciemos! Tas taču ļoti daUdz ko varēja nozīmēt. Nu gan ir jādara viss iespējamais, jai beidzot dabūtu dzīvokli puslīdz; pieklājīgā kārtībā.; Jānoperii, mīksts paklājs, lai Ragnai uz pagraba grīdas nesaltu kā-jas, ja viņa iedomātos novilkt kurpesun pastaigāties se-