. I;;.. .iii;
■ I ■ l- '
'iv
ir
11'
Kad pirms 19 gadiem sākSs šī iedīgļi 1805. pda revolucijad, zet latviešu rīcību ārpus savas valsts darba pamatu licejiem 1. emigrācija, sairumam latviešu kas Latvija nozīmēja ciņu par zemes. Laimnešu bēgļu centrālā p^ules kara bēgļu gaitās? , bēgļu likās, ia tā b® īsa tm ka tautas polītisko beztiesiskumu, komiteja deva kodolu Latvijas To izšķirs šīs emigrācijas iek-liiēs atgri^imies tēvzMiē, līdz pret muižnieku privilēģijām, Pagaidu valdībai un Tautas pa- šējais stiprums, spēja iesaistJt i„. ^ ■ V- 3>,-o lirfalām «mā mērā ne bez lasītājiem, kuriem vien- ko karš beigsies m pavērsies ie- pret stradniAm nenodroanāto domei. Kara skarbumā svešā zemē emigrācijas misijas apziņā jaunu,
SabiedllSKaS Jt^e^ 1^^^ . . . i./.,. _i-,T?j:^ir4.r; i.« X/r««*«'«« «^si.,., -i.....:-^* ■noofrTrfiirĪPir La,fc" stāvokli. RfivOlUfiiiaispkninšācva. T.6+^nļoi. iAair, cōto ļocrīTf TJaAiirtņ-i īrn Tkrnfor»,. g^ŗj Vēstia»
VĒSTULE lA NO STOMOLMAS
^ti TZo Mauriņa ieguvusi plašas derētu ceļrāži baltajam ceļam, izvēlēto brīvību paturēt, ap 45 teikšanas gribu, ka Rainis ar sa- rogu dzimtenē. Simbols tam ir naīvi domāt, ka latviešu tauta
uu dzirksteles J^®^ ^ fSnas pasaules .literatūrā un tulki dainu dvēselei. proc. latviešu bēgļu no Vācijas vu TJguni un nakti, kamēr polī- dzejnieks un filologs Kārlis dzimtenē tad gaidītu atjaunotās das nenovēršamajās saaiusraei». *^ -■.„^„^^' _ . .. ^--Trt,^ ^^..i— -----r,.... , , ...... ..^ . ------
ca«^ „n «a,n,. ff^ti Ltopamas. Z. Mauriņa jau go, bet par ideālu, po2atīyu mēr-atpak^ ceļš, ^as uz Latviju bie- rācijas m^ dsejnieka, kas sevi un saviļā asi;- reti sasiopduis». «i»uiiv* j *, , _* «,ōr. a.w un firri^^noc r,^vo,«-^.^r--Tr*r-fS7i^«^^
istij:
js^šana ir absolīītais bezkom-
^:V^''i^t.r.'^^ T^mu mi^tTii^ ar gadiem ilgi sludina "nfflēt imsa- ķu, zināma mugurkula trūtoi- ži veda caur S^^^^ ASV, un no turienes nekadTiē^Tr^ ce- promisa priekšnoteikums, par
l^L nS^^nStS prast ētiski vērtīgo un skaisto, mu jaunajā Uterātūrā, it seviš^ ķos šī emigrācija ir bijusi savos atgriezās, lestigdann . slimīgā turtais lielais vilnis - tagadēja ko trimdā jācīnās katram apzinī-.isvu lauru., viņa lus^na inauiaiva^ y _ ^.i^ A,.xr.. i^^^c M^A^i,t> r^i^^ «KmiRkfi. tikai kreisumā. ko neizārstelanfi Lat emiffrāciia. ,kas: sākumā skaidn gam latvietim. Bet tā sasniegša-
nebūs atkarīga no mūsu. spē-
vknMSkafe tautas aTjrindSs rio Ies tēli ,Koaena simīpmras, ve- «.i^icua, mcgui^i,. x^»v«wi4 ^roiou-^,"^^ „j^«w.-.^ - _r r ^ ^-«---^r^^^^^ ;r \, _ tāpēc tas nebīīs ari
Tmmtn^KdE ve^ Siropas gotiskās katedrāles, nīgi iekost, kaut.ko labu noā^ saimniecisko sams ari šai emi^^^^^^ šis priekš-
jāpiepilda ar dzīvu, jaunu saturu,; lai nākotnes
vēstures gaitas, to vislabāk va- Siera pret īstenību, :pret;l Vai ;varam cerēt,'ka šai emig- dotā iespēja nepaliktu tukša vai
if^m bmiW rācijai bīls tikpat izšķirīga^^^^
APSPIESTO NĀCIJU. NEDeĻA¥ā€U ĢIMNĀZIJĀ
VĒSTULE LA'NO. RIETUMVĀCU AS
'iioinaojPiiiEeaiiiriininiiiiiBiiiļipiiissi
Emburgas festivāla iespaidi
'.Vēstule Eo Edinburps.
mIt^^^^I^ Bet visām katedrālēm irtumšas dīt, kaut kp cēlii; izsmiet, vietā Kā šīs e^ ^ ka ^ SS. ^aSā d^ nišas, kuras nebūtu jāapgaismo neliekot neko. ^ v^^^^^-^^^v; ^ n^^ ja var būt latviska, ar asnoli®- starmešiem. Notre Dsme kated- ->
dzamunaraonālu un ētisku vērti-rālei ir pazīstamie mošķu tai, ^^^^^1^^ , , . . , . , m-i.- , —.——.
bu; tādu pārdzīvojuma iatensS^kuji padara cdt^ pilnīgu. Vaidot Wā no Mež^ri^a, P^^^^ ^^^^ ^^^^ Si iT Sed. jaunāka pa-tiSām mums tie jānoņem no ^^ēju kādu sievu iz^itojan^^^^^^^^^^^^ ^dzes dzejnieki. jumta dzegas, jāliek altāra vietā i2ga^'vecai meitenītei atšķīris ^«to^ gaita rāda, ka Mvie: c^as plašākos^ a^^^^ emigrācijas intelligence, ka su garīgā spēka un pienācīgi
Tagad jau gadiem ilgi Andrejs un jāaprej? Zentas Mauriņasat- ļ^^starp personu un personību. nacionāla idejas attīstībā P2,.o3!mrtrirjr potenciāls
" ^ ^- ."^alsts atjaunošanai jāveido jau,
laikus. Un • tieši šī jaunās Latvi-' jas valsts iekšējā satura sagatavošanā var izšķirties visas šīs emigrācijas jēga. Ja šai novadā bus kas nozīmīgs paveikts nākotnes labā, tas ;būs; mūsu no-pelns vien.
Valsts dzīvē nevarēsim atgriezties ne vairs pie tādas Saeimas, kurā bija 27 partijas, ne ;ari pie Ulmaņa laijka bezpariamentāris-; ma. Būs nekavējoties un' bez sāpīgas .meklēšanas jāīsteno sta-" bilas demokrātiskas valsts dzīves forma.. Bet; tai ir iepriekš janobriesļ mūsu apziņā, šādā ievirzē ir jāaug mūsu jaunajai audzei. / ■ '
Saininiecibā būs jāizbeidz nedabīgi vienpusīgā Latvijas - indus-triālizācija un dzelžainais iesais-I tījums^ Krievzemes saimniecībā. I bus jālikvidē- kolehozi, jāpaveic ■ milzu darbs, uzceļot jaunu saihi-niecisķu sistēmu ar dabīgu līdzsvaru starp lauksaimniecību uņ rūpniecību un ar orientāciju uz Rietumiem. Kur ir mūsu idejas
un darbinieki šo lielo pārmaiņu īstenošanai? ' .
, Kultūras dzīvē vajadzēs aizpildīt: traģisko tukšumu, kas: radies komunisma spaidos:. Latviešu rakstniecības, tēlotājas mākslas un: mūzikas V dabīgā attīstība dzimtenē ir pārtraukta un aizkavēta par daudziem gadu desmitiem. Trimdā ^tā kaut.cik ap-: mieranoši turpinājusies tikai rakstniecībā, :un par ci^ tas; noticis, par tik. šī emigrācija piepildījusi savu aicinājumu. _Zinātnēs radušies milzuļobi^ vi-, sās humanitārajās nozarēs vēsturē, filoloģijā, filozofijā, ju-nsprudencē, kur vajadzēs jaunus darbiniekus, jaunas idejas un jau I ^gatavu darbu. Nav liecību, ka I pietiekami nopietni par to do-. mājam jau tagad; jo tieši šīs no-liiraiazijas skolotājs ©r, J. Bračs runā: par Baltijas zares diezgan maz: vilina studē-: ■.■■:.;:: valsta ::..:■ Jošo trimdas jaunatni.; Tikpat
: : trūkums būk pēc skolotā-Hanoveras Lutera ģimnāzija, sevišķu telpu ar Latvijas pilsētu Jlem, tautsaimniekiem • un ār-kuŗa mācās āp 700 zēnu, rīkoja seniem skatiem un Eiropas se- stiem, , ,kuŗu sagatavošana panam kartēm. . fioniju apstākļos ir vai nu vien-
Sglltis ziedo višu sevi Latvijas tieksnies pret dažām citam per- ,^eitiņ,"vina teica: „ es tadU' tev^^^^ neatkarīgai valstij ir Mm lietai, ne tiksi ar dzejas vSr- sonībām pagātnē un tagadnē ir ļijju lasīt Raudīves grāmatu P©r- ^^f^^^i^^ smām, bet ari ar tīri technisko mazsvarigas, vērojot viņas mūža soniskais un pārpersoniskaisi" /^^^ ^^J^ pārsvarā intelligencesp informācijas darbu. Pāris stun-darbu. Tomēr daži kritiķi negrib upsala šodien. Grāmatu uh;®^^^ du sarunās nebija ne rCgtuma, atzīt, ka Rietumeiropā viņas gleznu pilnajā dzīvoklī sastopu ■ ne paguruma. Paliek tiksi viena grāmatām lielāks tirāžs nekā Konstantīnu Raufc Zināmā vēlēšanās - kaut viņam sang- jebkādam latviešu izdevumam, mērā viņa stāvoMis trimdas lat- * postenī piebiedrotos vesels ka- Sirds mozaīka, 9. vai 10. izdevu- viešu literatūrā vienreizīgs. Grār impērijas ceniriem devas jaunas ŗavīru pulks. mā sasniegusi 50.000 eks;, taču ^ata pēc grāmatas - romāni, i^*®*^?^® Pārstāvja
mmmMmnm. apceres, noveles, rakstītas lat--^^^^^
viešu valodā, tad tulkotas, \m ļ?^' ^ ^^^^rt, rast. brīvākas^. ie^_-
: :tā caur Vācijas un Šveices ap- J° dzmitene gadiem atradušas ceļu uz plašo *° ,^?°?f^0Ja^^
Eiropas lasītāju saimi. Vācu li. «i^^* ^t; arī vēl ba^acuv -teiāro kritiķu atsauksmes vis-
• V, caur pozitīvas, i>ieminot, cik
-Bija atkal gadskārtējās svet- Šim kvartetam blakus J^^o-j^^j^^j^^gj^^. ^.^^ .j^^^g^das ļato
ku spēles, unWkslas dzīve plū- stāda trio — Isaks Stems (vi- ^-^ , R^udīve Eiropas mēro da strauji ŠkoUjas gleznainajā jole), Leonards Rose (čello) ,un ^- latviešu tLas to- ^^^^"^^^«^^^^^^^^^
galvaspilsētā. Festivāla centrā Eižens Istomms (klavieres). Tas ^_ j^^^^f^ s+j^ļ. sākdams studijas, rakstīja savā
šogad bija 2 komponisti - Bar- ir rets gadījums, kur tris izt- ļ-^^i^l^ nozīmi cilvēku dzīves'^^''^^^^^^ toks un Berliozs. Ar pēdējā cili solisti, nezaudējot savu.in- ^gidoganā Varbūt šad un tad ''^^^^^ ^^^^ ..Fausta pazudināšanu" Londo- dividuāīitāti, spēj sakust tādā darbos filozofa ir stiprāks ideoloģiju. Tērbatas latviešu nas karaliskās Koventgaŗdena haŗmonisikā vienība kā šis ļrio. pg^ŗ jjļākslinieku tažu ar sek- ^^^^ karogu pie-
operas orķestra un kora izpil Nelielu ivilšanos tiem, kas nav n^jn bulvārromāniem un ^^j^a-^^"^ minētās dījumā un ar Georgu Solti kā Bartoka cienītāji, šoreiz sagādā- pnu vien 20 gadsimta sariffo®^^^^^^^^^^^^^ diriģentu :atklāja festivālu. -•- -«'i-i-^-i-^-r---- ' ^ ■ » ^ ^
ja vijolnieks Menuhins. Ir zi- tukšumu neaizpUdīt.
gada Juris Alunāiis izdeva sa,vas
m gada festivāla augstākais nams, ka viņš ļoti xnīl Bartoiku Pretēji dažiem kiefn vidējas ^^^^^^^^ latviešu sniegums bija Londonas simfo- (Bartoks li^ veltījis viņam vairā- paaudzes ralcstniekiem, iRaudīve ^^^^^^^ gada caru
niskā orķestra koncerti jaunā kus dari>us). S.avā koncertā Me- nav norobežojies no tagadnes;
ungāru diriģenta Ktvaria Ker- nuhins visu savu virtuozitāti ie- viņa grāmatu plauktā pamanu ^ ^^^^ ^
teša vadībā. Mūzikas cienītāji lika Bartoka kompozīcijās; kā Hemingveju, tā Salindžeru — ^^^^ sēroja, ka neesot Vairs neviena, programmas beigās Bēthovena iegūts ari zinātnisks grāds Up-kas turpinātu ģeniālā Toskanini sonātas atskaņojums bija kor- salas universitātē — jau otrs ^^^""^^^^^^^^^ tradīcijas. Tagad tie ar lielām rēkts, valdzināja ar skaisto toni, vai trešais vina nerimtīgās stu-^^°F^ ceribām raugās uz jauno^ tikai bet tanī triika . . . ..dievišķīgās (jijās ' ^^^^^ ^^^^^^^^^^^^: ;
'32 gadus veco Kertešu. Viņa di- dzirkstelītes". ' : su 1^^
riģenta karjera sākās jau Buda- Ar sevišķu interesi visi gaidīja vispārīgajos :'dziesmu : svētkos
pestas valsts opbrā. bet pēc un- Neapoles San Kario operas vie- ^^ju vēroju divos mē- 1873. ga^^^^^^ ^ .
gāru revolūcijas viņš izvēlējās sošanos. Pirms kara šī opera septiņas zem^, nav tikai .Ar;taUtaSatm(^
..lēcienu brīvībā" un devās uz sekmīgi sacentās ar Romas ope- g^^S^^"^^ jēdziens. Bazmcas, nieciski neattorīga latviešu zem-Vāciju. gūstot izcilus panāku- ru. Tēs augstākais sniegums bi-P^^"™®^^' «daudzas pilis ar ap-, me!ku_šķira, bet bezzemnieki samus jau saivā pirmā koncertā ja Donicetti „tton Pastovale" ^^Pušo. apsīODejuso krāšņumu ka plūst uz pilsētām, kur radās Hamburgā. Pagājušā mēnesī Griiti būtu izcelt kādu atseviš- ''J^ lielākai^daļai mēmas te latviešu^p^^^^^ viņš atklāja Zalcburgas festivā- ķu personu perfektajā ansamblī Par_pagajušiem__ laikiem, nieki. No uzspiestā iesprostoju-lu ar „Burvju flautai" jaunie- Lielisks bija titullomā Femans ^? yec_as celtnes taiņodeirue^^^m^ šļprā auga dabīgi
studējumu. Kertešs diriģē ar aiz- Korena bet tifeuat nerfekt^ hiļ« ^^^^^slcrapji raksturīgi, tagade- noslāņota taiita, un vienīgi šāda rautību. ieliekot diriģēšanā, visas ^S' Zi^^mcS^ VSlraksturigāki:ir tauta, kas pārstāv visus nepiecie-
savas sirds siltumu. Viņš prata operā Džanna d'AnSo - vi ''^^^^ - sķaastuma. pa. samos arodus,-ir spējīgi savu
izvilināt no britu orķestra ne šSss koķets tēloimns ^J^^ības meklētāji, pērļu zvejnie-valsti ^^^^^ tikai apskaužami skaistu toni, bet sSsts vieds dziedāum. nT^ ' redzēju ikvienā zemē, §ais sabiedriskajās pārmaiņās
arī vi.inf.iTr,āk«.<. tm,«lāk«.. ^rvin. ..^'"tJ^:. ?^^^^ Tu^djas līdZ Zviedrijai.. I^^^^^
ari visintīmākās, trauslākās emo- jāapbrinp pat kora meistariskais
cijas. Nepārspējams bija Dvor- dziedājums.
žaka 8. simfonijas atskaņojums: Neapoles viesi uzveda ari āx- ^, , . . ^ - , ^
tā bija īsti slaviska, emocionā- pus Itālijas maz pa2astamo čile- ar visdazadakam lu- AIZ EBINBURGAS FESTIVĀ-
la mūzika. Pēc koncerta diriģen- as operu Adriana Lekuvrēr" S^m, sākot ar Ibsenuun Bemh.^^^^^^ ^^^^v^^^^^ M
S '^^tfS.tA^*^J:^' ''"^ '^^^ HoSiiSi^'S'^^^^^^^^ ļaudis pul. Austriimeiropas nede^^
spēlējis daudzu slavenu diriģen vu viesošanos. Viņu aizstāja
kur '^<fets par:visu, kas^v tcti visu Austrumeiropas valstu strādā zemi, savācot Tā ir milzu plaša program-
Brjinft Vj!lW v^y7^v^f^f^^ 1 1 «, i^niT. V 13 iTiHiftšVi mālr.;!»: TOīa ir, "v»^"^»»* oaumt uiaaiuus,atspir- vjuu maras oazmca, oei aKiu laDmas, zīmējumos, laamjas xei- ''a^ «mgracija, ja gribam
SUrf ^ Rirtvenglera. ka Eeimtas Tebaldi si^ ^^^^^^1^ Seš^^ r«Szēt un dzirdēt zālē vi.u: apspiesto Mstnmieiro- pā lieli B^^^ Panākt, lai Latvijas neatLības
!^ . , . J^^tm varēja apbnnot^tech- ^'^^^^^ sienas cionālās operas un ^ Melngalvju atjaunošana kādā nākotnes dt^^
Festivāla noslēguma dzirde^ niku Tomēr ar savu spēli viņa '/^f™*^^^;^. n^^rsastept^^^ zīmējumi. Katru dienu no- nāw notilīt tā, kā
'Z.^Tī ^ Pāriiecinā^ un aizrāva^ Adriana na māks»te ku^ va- Austmmeiropas karte. Virs šīs tika priekšlasījumi. Par lekto^ J^o iesper vērtī^
simfonisko orķestn ar Unganja Lekuvrēr bija sava Imkā franču ^^^^^^^^^^ uzstādīt jautājumus pēc karies u^^^^ valodā - riem bija aicināti vācu un Aust- viskursatur^^^^
S^r^l^inT^ Mkas. šogad klubā, iei^ miers un brivība vii^ zemes.: rumeiropas tautību refferei^. nas bez S.fS^-,?'^'?^^-"^ to an ai^augsfete^aprin. X^^LlS^aiI?iS^^ ^ trupa gan. :Atklāšanas mnr& temati bija dažādi. Rezumējot
* atgādina cīteri interesanta ^^^^^ safctavā, — ar visiem tors I>aucmans noradīja, ka va- skarot pat šo tautu literatūru atmodas laika emigranti. izsēja - bija dejas Tās ižpUdīja slavenā ^^^^ varoņtenoriem — cieši Austrumeiropas tautas pa- un mākslu. Kā latviešu referents nacionālās idejas sēklu un radi-
..^ ^^.^ __... _ _ kāpināja gribu
ju galvenā īpatībaārk^^^^^ » Ansam ^ zen^. rē. u^^^ ^
niaTi.5t,5.^ rnln, nrr.k^+,i:in,c.Th.l Roz« im T..n«,ins «tāstīia nar .^^^^ inspektors GallejsBtasti-vesturmeku, skats uz vestuņ n: sāka politisku darbu. Pirmā pa-
var sasniegt izcilus stāvokli vīru draudzene, mākslas laukā. Orķestra stipra s Karlo opera sniedza
. puse ir stīdzinieki ar ļoti skais- Verdi
tu toni. Daudz īdzirdētajās Bet- iet 150
hovena' kompozīcijās - Egmon- nas). Tās saifcurs i? ņemts no šil- tradiciju sargartiāja. De^
ta uvertīrā un 5. simfonijā lera lugas „Kabale und Liebe". ^Jf"^ f'^!!?^^ • ...
ja straujāks,^SSTneS ' ' ta ..pirkstu valoda'Vku|ai jāi2. vairs te^ikai^^^K^^^^
no - —
j:rt^~s^s^^^^-^
dījumā: tas bija ne tikai spožs ■- — bet ari poētislcs, apgarots at skaņojums. 0:
Kamermūzikas laukā r-^ M pazīstamā pasaka par bruņi^^^ - _
parasti — publiku sajūsmināja ku, kurs vienu otras nogali- no Amerikas, tiklab no ;mūZ8- ™-Edinburgas vecie favorīti -r na san^as " —- - •
Amadeus stīgu kvartets. Viņi ie- gaismas efektiem sāka un nobeidz ļtonceptu ar kāršām dekorācijām
savu iemīļoto Mocartu, sniedzot spēcīgs, gandrīz baigs iespaids, ka eksikursasitu gmj» no Kri©- ^^^^Pt ka vācU kā vienmēr saulainu, poētisku šogad nebija ārzemju drāmar vijas. Ielās bija — kā parasti — ■
tisko.tru|!*u, bet viesojās da^di īsts „valodu Mbšl©''.- '
kārtojot klases Austrumeiropas zemju vēsturi un ģeogrāfiju. tikai šī emigrācija to var pavalstu: izstādi, ierādot katrai Austrumeiropas nedēļa bija rī- veikt, jo dzimtenē okupācijas
. tcaico m'ooiuoi*!. oa-vian ic- }Ja£,iamiii.lU vcmju ijikuiaa jcvaiiaiiu vuip, emigraClja bŪS
-^^^ kārtotās Baltijas valstu telpas, ar Austrumeiropas tautām un to tautas vēstures priekšā sevi at
u maksātāji) uzturot ope- o^Bo^^^^ taisnojuši. - : ; ^
institūta, vēl bija lekitojis. at- . > Z.
■'i
■■■&I:"
■Im li
i
. 11
m
■•i
H
m
li!
KSENUASBl
KON
1, 28, Septembri, pl. 8 vakai 175 St €lair Ave.
Ieejas kartes I vieta $ 2.00, H vie^ H AI^IILTONĀ: .lepriekšpardošs 29. sept. pl. 4 konservāftoīrijas zālē, 126 James I
: ■ ^ / -DAUGAVAS
TREŠDIEN/ 25.
Marisa Vētras V<
ats&k regulāru Flkšt 7,30 pāstunas uļ
Ierasties, lūgti visi dziedoņi, kas grrjētu turpināt] Kandidāti lūgti pieteikties pārbaude
IZNĀKIIJŠAS; DV
EdiStea
Cena $
Grāmata aptver 140 ^^pp, Dzejoļos autors
...Lai mēs Se ner :;:Uz savu brāļu
DV G R aM A.TNl CĀ
Tālāk pārdevēj]
GP 2-5
APAKŠVEĻA-Z
VĪSJAUNĀkĀS G E Ā M A, T
A. J. Kroriina rom. - ZIEMEĻU OAiSMA ...^ J. Zeibolta rom. — LIKTENIS ........
J. 7«ibolta rom. BARONS BŪNDULS ....................ļ
Fr. Dziesma - LĪVZBME mākslas Izdevums A. Vilnis dzejoli — RĀJIENS SlļBpIJ ...............■]
Ed. Sināta dzejoļi - DZIMTENES ATBLAr"
Drizumā iznak§: '
F. Dostojevska ~ NOZIEGUMS UN SODS, 2 ASPAZIJAS LIRIKA; visu dzejoļu krāj. kopsēj K. Šiliņa autobiogr.-- MANA MAZA L^^ m
LATVIEŠU TAUTAS TElkAS UN PASJ Pasūtinot apgādā, atkalpārdevējiem atlaide,
LATVJU GRĀMATA, P. 0. Boxļ Waveriy, Iowa.
0-
Avīāe"
PIEŅEM VISĀDA VBIP ĪESPIEDIOT)ARBU PASŪTINi
Dl LAULĪBU un IESVĒTĪBU IELŪGUMU Q VIZĪTKARTES E DOKUMENTUS BIEDRĪBU VAJADļ a KONCERTU PROGRAMMAS
H SARĪKOJUMU BIĻĒOTS . • a PLAKĀTUS, DZIESMU LAHŅļ ffl VĒSTUĻU VEIDLAPAS, API H GRĀMATAS/.ŽURNĀLUS
■,:■,: Q u, c. ^ .'■■■:
PASŪTINAJUMUS PIEŅEM LA BIROJĀ, 123 HURON IELĀ, TOROT ONT.. CANADA. ^ V ,; ■
Pasūtinājumus lūdzam nod»t laikus.
