[smii
bausmem, tad skaidrs, ka t® ļv cmTšanās ar donkichotiskām Ijdzimavām, bet ar nopietnu stinieku. Un visas tās nelielās ļncesijas, kuras kopš Staļina īres ir kļuvušas pieejamas arī nešiem, taču nav nākušas no lina pēcteču labās un mīkstās bet tās ir neatslābstošās ļtcholoģiskās pretestības isn^
Teraugoties uz to, ko viens vai b Rietumu valstsvīrs Maskavā vai sola; šī pretestības kušķa iet dziļumā un., vēršas pl&. lā. Cilvēki, kas sākuši domāt; brīvību, nav piespiežami ne-īt; Polijas - puškomūnisms amnestijas Ungārijā nav rie-lu preses vai .diplomātijas no-s, bet pašu šo tautu vitālās srģijas panākums. Vai mums antu laiks šos jautājumus iz-ļbatēt pašiem, iekams prasām 7ildes no citiem. Laiks saēd vien akmeni, bet arī komisma dlktātīīru.
:Latvietis komunista mute
Latviešu tautas nodevējs Jānis .^ive, kurš Ir krievu koloniālās aperijas t. s. Tautību padomes fiekšsēdis un vadīja krievu ds-jāclju Starptautiskajā parla-itāriešu Unijas , sanācsmS ģigradē,. savā runā slavēja skavā parakstīto atonuzmēģi-fejurau aizlieguma līgumu. Trīs ķlvalstu pīīliņos saprāts esot īrējis kara bezprātu. Viņi sprasīja, lai šī parlamentārie ■ Hnija atbalsta valstu savstar-' ^jo saprašanos; un: iestājās, izbeidz vairāku sociālistisko Īstu diskriminācju, parlamen-triešu īīnijā nepieļaujot piedalies Vācijas krievu olmpācijas ļslas (ts. DDR) parlamentārie-^m. J. Peive izteica vēlmi, lai forums vēl vairāk nodarbojas; starptautiskā saspīlējuma iz-liedēšanu. Viņš krievu valdības irdā izteica vēlēšanos, lai nā-)šo, 55. unijas konferenci, 1966. idā sasauc Maskavā. [Nodevējs J. Peive Belgradē no-loja. krievu imperiālistu mle-eņģeļa lomu.
RA POLITIKA
ļiemierus un pārņemt dzīves valbu savās, rokās. -. Pilsonisko valstu valdības gan ļenšas šādu rīcību ierobežot, bet ļr ļoti vājiem panākumiem^ jo Itra liberālisma ietekmē tās leuzdrošinās stingri uzstāties in aizstāvēt savas^ zemes un citu /alstu iedzīvotāju brīvību. Par ^0 liecināja notikumi Ungārijā^ . iUT komunisti saņēma palīdzību bo-Padomju Savienības un vis-irakoniskākiem līdzekļiem ap-bpie^la brīvības cīnītājus.. Pilsoniskās valstis atturējās no palīdzības sniegšanas nemierniekiem, s;pmierinoties ar nožēlošanu un Nesniedzot protestu. Tātad vie- : nu pusi (komunistisko) drīkstēja atbalstīt : idejiski līdzīga ^■alstiš; otru pusi (brīvības cīnī-ļtājus) neiedrošinājās atbalstīt brīvākas pilsoniskās zemes.
Atomieroči ir visbīstamākais ļcīņas līdzeklis. Pilsoniskās vai- " ļstis cen^ to ražošanu ierobe- : ļiot; Padomju Savienība vārdos [tam piekrīt, bet darbos turpina ļražot: un izmēģināt, atomieročus. ļPēdējā laikā tā ir gan piekritu-p daļējai atomieroču izmēģinā-ļjumu pārtraukšanai, bet nesenā pagātne norāda, kā šī valsts ri-: ļjvosies — kamēr nebūs sevišķas ļ.iepieciešaraībasj viņa līgumu ievēros; vajadzības gadijumā, apļi/ainojusi pilsoniskās valstis kā-'iā-neesošā liguma nepildīšanā ivai citā Padomju Savienību ap [draudošā rīcībā, viņa atsāks iz-: mē^nājumus. šoreiz Padomju ^ I Savienībai tas ļoti viegli izdarāms, jo Francijas pilsoniskā valdība šai ngumā nepiedalās un turpinās atomieroču izmēģināju-' mus. Mgumiem ar Padomju Savienību ir tika papīra vēi'tība. •
Ierobežojot savā valstī pilso- • ņ^. brīvību un bieži uz aizdomu pamata arestējot, turot cietumos vai nonāvējot daudzus cilvēkus, .komunisti, laikam, tādu: rīcību arī uzskata par miera i>o-lltiku. Tātad atkal divkosība pildot cietumus un koncentrāci.; jas . nometnes' savā valstī, mēs, zinām, ka Maskava atbalsta un. aizstāv :pretvalstlskusel©^ mentus pilsoniskās zemēs. Vai ar tādiem polītiķiem iespējams sadarboties un spriest par mieru?
sto. ^ KSENIJAS BRANTES UN ' LATVJU TRIO, KONCERTS HAMILTONĀ
ŠO koncertu izdevās noklausi- Trio (1953.),'kā airī J.Mediņa II kļauties arī šī koncerta stilā; ties Hamiltonas konservatorijas Idavieŗu trio (1960.). Ari šinī pēc- viņu varam saprast, jo skaņira-Jīdz pēdējai :viētas 'pāipiļdītajā pusdienā Knuta Lesiņa un Vikr žus ietekmē .arī apkārtnes notei-zālē. 'Viena bezdelīga gan nene-^tora Ziedoņa svītu .atskaņoju- -cošā dzejas vārda iespaids, sot pavasari, bet kas gan fvarēs mi -liecināja par tikpat apņēndgu goliste^ tā ansamblis bija liegt pakavēties patakamā iedg- ceļu nākotr^. pūlējušies skaņdarba
mā, ka llamiltonā varbiīt sāku- iKom^rtu devatMija Kuperēna prieij;šnQgļ^ veidošanā. • sies latviešu koncertklausītāju divas prelīdes un Vivaldi sonā- . renesanse. Kaut šī interese ne- ta do-minora. Šo vecmeistaru Koncertu noslēdza divasV^to-kļūtu mazāka arī nākotnē, tāpat klasiski skaidrai mūzikai, stin ^'^^^^ ^^'^ lai nopietnu koncertu rīkošana ,gras formas logatā, pimīt kāda. sopranam un stigu
būtu arī turpmāk organizāciju ne vienmēr vārdos pasakāma, ^^^^ konstrukcija ļoti vadoņu nodomos, ir mūsu skan- laipna gaisma, loiŗa tūlīt atsta- ^""^ J^!^^"^^ matenaJs, ražu un skaņdaŗu plašākais vēlē- rojās arī klausītāju uztverē m ^^^P- ^^^^^ ^^^"'^ ^^^^ jums'Hamiltonas sabiedrībai. atrada mūzām laft>vēllgu akcen- .<'f>i™ajā piecas tautas dzieanas. Latvju trio dibināts jau 1&45. tu. Eūsim vaļsirdīga: mūsu laik- fj^ '^«^^^ septiņas). Ziedonis g. Augsburgā, un kopš 1950. g. meta nemierīgās paaudzes var ^^^^ P^<^ ^^'^ mstrumentus išis stīgu ansamblis darbojas Sa- to klausīties ilgi m neapnīku- ^'i^f instnmientacija ērta. tech-vienotajās Valstīs. Tā vadītājs ši, it sevišķi šī Latvju trio priekš^ piemērota, muzikāli -gau-
&i . ■
T omamentālu instrumentācijas
€. S. Slatkina mākslas galeri- plaši pazīstami darbi, gan to pieņj&numu izveidoja, izceldams ja Ņujorkā noorganizēja ceļoi(^ ^ fragmeatu, kas dažkārt pabeigts
šo Rodēha (Augusta Rodin. 1840. skulptilras nav sastoi- zmturāiskai ķilnīb^
^s^*i^lS^^Si^ Rodēhsda^dzstrādājamamo-
S ^ .IS^iStf ST^^^ U2 skatītāju, kustas. Ro- ra. bet TV)ronto mākslas galeri-^.^^^id? rf ^^"j^ skulpt^ jā pašlaik ir tikai viena nSmo-
setes galva^lg d.J^ jjilnīgi pabeigt, viņš metināja ra skulptūra. Ieva, kas ir Toron-
Mtīte Avotiņa
Vz tava slieteņa. TUīBHieiet vairs prom.
Jau pieneņu Aiznesa gaiss, Jau vanagu Sudrabojas Briezdamas
Bet maaias domas Uz tava Paliek m
Cik difiiau.va Odz
r mS«S <^»rHi7n,.^^ ^ bn-di starp vienu ķerme- Torpato latviešiem vajadzētu la-to ^imslas^ galenja me,^Ait, stāvokli un nāMo. Mode» m pazīt art Bodšna Ādamu (jeb
mf K^TIe^aS radīšana),. kas ik *S
^ , * ^", , ^1^^^°^^^^ iespiedumiem un izciļņiem pa- nas stāv ārpus galerijas pie «'aī-
^''i^ f^f ? W vibrēšanu, kā aiivenās ieejai
zunejumi. p^dzus dai^s 12^ 1^^^^ , _ '
deiaizdevJsRodena muzejs, Pa- ^^^^ ^ slmlptūrā -^^^^^^kārtoi^^ kaut gan
,m m šī ir pirmā izstāde ^^jj^^ ^ fkatavir2iīšanās W saistīts ar zināmam ? Kanādā ar tik pMu Rodeia ^ par kustības P^^^^^^^^ ^™ izdevies. Re-^
darbu Mastu. : ilmziju telpā^ Raksturīga šādai- . vwiāfcas studijas „E1-
Bodēns bija - impresionistu kustībai ir ejošā cilvēka studi- vārtiem", kas; protams, nav laika biedrs, uii tāpat kā imprer ja un pamazināta versijā Sv. 1?^°^^^. "o^ietoj^^ kur sioiīisti - gleznotāji. Rodēns Im. Jānis. bija iecerējis, jo
janodaitināts ar gaismas prob-^^^. ^ ; , ^. tālāk par šīm štu^
Ilmām. IMmis un audzis^^^^^^ ^^i- ne- ;
- izglītojies tur kā arī Beļtijā ^^^^^^^^^ šaja izsta-.;lielas skulptūras ir interesantas
apmeklējis īJāliju, kur varenāk ^ ..f, vairākas^šā^^ neliela un ekspresīvas kompozīcijā. Ro-,Mifcelandželoskuiptī!ras Rodēnu^^^ ķermeni spēja
hoti ietekmēja, viņš tomēr pal^^f^/^«^^^^ Rodēns izteikt visu. ;
individuālists. Sākumā norai- P^ietoja dažado^ku un to^^ sienSn izkārtoti RodSna . tif^Ašv.^ *«^s* Tīi-r.- kustību vērošanai, "nis nav ana- . ■ 7^ ^sanou «oaena s, Rodens tomēr atri vien le- ..^ mreizi veidoiumi bet-^^®^^' studijas kustībām^ m izcilu vietu starp ievēroja- ^^^J^^^ skulptīlrām. Arī' zīmf' .......-------- .....-------. ^ . . nišksutkātiekgalāart.s.ka-mšMem mak^^
ir ener^isk4 latviešu vijolnieks zīmīgā atskaņojumā. Te mūzi^ ^J^" Z^ZZ ^ P« tautas d^.-#i^i^ spēju ārdaān^S
Viktors Ziedonis. Trio līdzgait- rādaja savu spēju augstumus, kā, ^."Z^^'J.^.if®^ mas sajūgā. Jādomā, ka te vi- dēvē par spējīgāko skulptom ^^^^^ pilnīgu, it kā tausti-
nieki Jānis Ādamsons (čello) un piem.. vienlīdzīgo saspēli, korrek- ^^^^^ala satura sasto-____^^l^^,,,, kād. ^^.it,.,^o nēc toelandželo. kaut ^^^^^ ir«rmo^ ^
pam.die^ daudz: ilM^fa^ 'Sl^^^^^T^ SS^^^'^^StT W ^^oni^o ^ vienību, .1. »
3nta, kam nevar nbliegl
ziķus pazīstam ari kā solistus, smalko pamatjūtoņu. skaitu, vairāk vērības piešķirot Ŗodfc bronzas statujās bieži
Valdemārs Meļķ|s (Mavieres). to omamentāltechniku, precīzas Visus trīs talantīgos latviešu mū- sīkās,, bet stilā iedeŗīgās pauzes, ^ ^^^^^
'""r 7 intuicdja Nākotnē derētu iero- pārmet Rbdēna nevērību pret ^ "---i^^u v.cmuu, ^ . ""t'^' St teutes dziesmu meldiju materiālu. ^ 1^^ un darbi ir pa-
^ķ^ sa- :S, v^Hh.. n^i^Rod^ brni^s š^^in^^"^ ^ Die- zīstami visā pasaulē, un tagad
mūSkāM ■ pnn^ii^r mā^^ 'Ņepārsp^āni^^o^^sr^ '^M'^J'^'^
r «li 50, oi, labas — sievietes un vin^a 10-galerijā līdz 20. oktobrirn.
suverēnui sava instrumenta pār- Knuta Le^ņa Svīta mūs tmr- T?"""'"*tematikām i^strādājun^m un vien veidotās tā, it H skulptū^ ™ "J'»"^! «P^^
valdītājus ar nenoUed^ml i3- slētopU^Td» pasTē, ^o ^.j'-f^» pavadi^ S ^^tādi viegli ieslM ras virsma nebūtu vis, ciets l,'^'.,'^^; T^-^t ^.J^^ , nevajadzētu,
teiktu individusta — pe^ iezim. L^tism. ^visiem TTlZ^T^ Z ^'^ ^^-^o- ter8,i_ 1^
f:^*"""- mēr pa«ami vērot, ka zLao- ^ ^.
ķa ari zmams meklētāju neirnei^ laimīgi un izdevušies brīži, 1^^ . .
•pušķojies panākumiem; līdz ar ggvjgķj p^rā^ gvītas vdd^^ . ko Latvju trio tagad ieskatāms'ļā (šūpuļdziesmā). TuTpretī svī-par nopietnu mūzikas atskaņotā-, .tas pirmajā dāļā pārāk akcentēju grupu, kas ne vien tīri tech- tais nonakords mūs mē^a paniski, bet arī idejiski 'cieši saslē- vest tādā.ikā sentimentālā noska-gušies kopējā mērķī par latvie- ņā, kas visā visumā diezgan pa-ēu mūzikas, kā arī; kamerraūzi- ttāia svītas kopējai koncepcijai, kas vispār cildināšanu un iztul-. vairāk stiliski izturētas pārējās
KĀRĻA MEDŅA GLEZNU IZSTĀDE ČIKĀGĀ
kāntoti uzsverot labu ansambļa māka cietā materiālā atveidot sadiedējumu, tāpat Ksenijas cilvēka ķermem tā. it kā t^
Brantos tautas dziesmai atbil- tu dzīvs. Tā pēc viņa pirmās ^"^^4 lī^Sl^^ stošo. tākami atturīgo dziedāju-Patstāvīgās skulptūras Bronzas^^^^^^^ mu. „Bij man vienas rozes dē- ^^^^^s Izstādīšanas^^^^^^^l^^^^ Dažādos lielumos ir Rodēna
košanu. Jau sasniegts daudz: vi- daļas, vieglas un trauslas roman- darbus. Lietādams eļļas glez- (Nobeigums 8. Ipp.)
ņu repertuārā ir arī T. Ķēniņa tikās Cauraudumā.
nojumos citādus materiālus, kā
īPavisam tālu no kamermūzi- ^sam pieraduši redzēt, un jauk-kas kopskata mūs attālināja jģ^-^ams technika^ vviņš visumā.
ņa Kalniņa Lolitas dziedājums :s"^^^s^d^^^^^
Iznācis Technlkas apskats §. no operas „LoUtas brīnum- P^'^'^^- Viens no izteiksmīgā-
g. 2. numurs. Saturā Kārļa lele- putns," tāpat Margaretas dārg- ^^J^®^ gleznojumiem ir Pec lie-
jas apcere - Tecbnika un kul- akmeņu ārija no Guno operas līdzvērtīgs ari Pie jū-
tūra. ŌT. Andreja Dravnieka ,.PaUsts" Ksenijas Brantes darbiem un vispār
raksts par degvielu elementu priekšnesumā. Hnnajā ārijā kā vairumam kopnoskaņa ir psle-
technoloģijas, stāvoMi, inž. mech. mūzikā, tā prieksnesunū ops- ".^ brūngana ar dažiem spidi-
A, Kroma ziņojums par pasaules retes pieskaņa diezgan jūtama, mebiiem vai baltiem ak-spēku sesto konferenci, Dr. ing. otrā - šai mūzikai vieta tikai' centiem, piem.. Klusa daba un
B. Skultes raksts par notekude- radniecīgu operu āriju ciklā. Vasaras ziedi. Pēdējos saskaņu tīrīšanu mazās vienTDās un Daudz veselāks, pilmgāks un ^^^^ J^P^" bambusa M.lJ.Leimanā raksta turpina- raksturīgāks^ priekšnesuma vei- "ledŗu siluetiem .un apdari. Ja-jums par dzelzceļu bīivēm Lat- dojās J. Ķepīša Solveigas vēstu- Paniskais, krītoša piJiena vei-vijā. Rakstā apskatītas Rīgas - lēs (E. Ķezberes). Ksenija Bran- ^^^^^ pieskāriens atro-Ērgļu un Madonas - Lubānas te še sniedza tekstam atbilsto- ^^^^ daudzos Medņa darbos . dzelzceļu bīlves, kas bija pēdī- šu, dzāvu, pārliecinošu dzie- '^^"^ ^abas, gan .ainavās, 'gie šāda veida pasākumi brīvajā dājumu stīgu trio atbalstā, šī izstādītos darbos aukstā Latvijā. Cronikas daļā daudz pie- mūzil^a, saprotams, ir piemēivs §amma^ pārsvarā, īredzami to-mJņas un atceres rakstiņu. No- dažu latviešu, komponistu 30-to mēr arī spilgti pretstati,., kā daļā — Latvieši techniskā dar- gadu meklējumiem, jaunas ro- ^^^^^^^ svētki, kur dominē bā pastāstīts par atsevišķu in- mantisma takas mīdot. Gan ar sarkans un priekšplānā ženieŗu un tēchniķu veikumiem vieglu roku, bet toreiz vēl brī- violets.: Tapai ^a^^^
visā brīvajā pasaulē. Termino- va cilvēka, rakstīta, tā vēl nesen spēcīgi, krāsains, ļoģijas vārdnīcā diskusijas par bijusi mūsu dziedātājām viņu Ir interesanti redzēt kāda ci-
viena otra termina • ieviešanu, Meka un M©dina,Val šī mūzika ta kontinenta latviešu māksli-
beigās doti arī daži termini jeb • atbalsojās arī klausītāju sirdīs, nieka darbus, Imŗos, kaut gan
latviskie nosaukumi mešaimnje- man grūti spriest. Nedarot ne- sveša skola un citu tautu ietek-
čībā. Technikas apskats iznāk 4 vienam pāri, konstatēsim, ka Ķe- me, latviskais rokraksts tomēr
reizes gadā. pīiša mūziķa var vēl tomēr ie- nav izdzēšams. .a. š.
Čikāgas latviešu.biedrība 1963. hepiemērota šoprāna bal- dā mākslinieku apvainoja, ka studijas vairākiem pieminek- l^^i^z 6- oktobrim augšstāva
/64. gada izstāžu sezonu atklā- gjj ^ sadzirdējām ari mazu bronzas nolējumu tas izdarījis ļiem, no tām taisīts bronzas no- "^^^^^^^^^^^^^ 'galerija ir ja ar (Kārļa Medņa .gleznu ska- pārpratumu beidzamajā pantā/^^» cilvSka. Samamnātā varm^^^
ti. Izstādē mākslinieks paradīja : Bronzas laikmets tagad ir re- bos vietām vēl redzami, m šife galeri-
dzams Torcnto mākslas galeri-nieka pirkstu nospiedun^^
jā, izstādīti ari daudzi citi tā var te^^^ Eiropas māk-
: miskripts. kas palicis un ko ta- f?^^^^^^^ ^V^^^- Guardi),
gad mēs varam ar denību aplū-^^^^'^*^ jjQļ. un pirmoreiz izstādīts' holandie-
ša Mondriana zīmējums. Repre-Samērā traģisks ir Rodēna zentēti arī skulpturālie zīmēju-mbnumentālp, pasiītiņāto darbu mi (H. M^ra^ B. HepvOrsas ū, liktenis: tā Klōda Lorēna piemi- c.) un kanādiešu iecienītās •.neklls vairākkāriāģi tika pārvet ..septiņu grupas" māksliniekva dots un piemērots saskaņā ar darbi. ļ Nansi pilsētas valdes pieprasījumu, Kalē pilsoņi — šis monumentālais, kompozīcijā uņ izteiksmē revolucionārais darbs —
velsas militantā; , sociālista biogrāfija
tika, atraidīts, un Domātājs.^
kam bija pared^^ta vieta virs f^^.^'^V ^ durvīm Dekoratīvās mālcslas Ami)assad^r-Bocks,
Ltd.). izdevums, 586 l.p.p., cena — $&.50.
■Mirušais; angļu' ,,kreisais so-
A. Rodēna skulptūra ,^ieva rofea".
skolā, Rodēna iecerētajā, lieliskajā darbā „Elles vārti,'', tagad
ierādīta vieta Parīzē Panteona ___
-priekšā. (Mazākā versijā.Domā- ciālists" Bevans- ja tā viņu ~va-tājs iī^pašlaik Toronto māblas.^ visai spilgta
galerija.) Balzaka pļeminekli, parādība angļu strādnieku par-, kas būtībā ir abstraktas skulp- tijas. vēsturē, pateicoties viņā turas ievadījums, pasutinataji pastāvīgam kaŗ«m ar V.' čerčilu. noraidīja.. Un tomēr, pēc visam Apskatāmā grāmata, ir biogrāfi-šīm neveiksmēm, Rodēns turpi- jas pirmais sējums^ kas aptver nāja savu' individuālo^attīstībaš laiku no 1897. līdz 1945. g.. Viņa ceļu, radīdams slmlpttlrā jauna: domām, protams, var nepiekrist, veida mākslu fragmentu kā bet nevar noliegt, ka viņam bija pabeigtu darbu. Mikelandžēlo daudz īpatnēju domu. Katrā zi-nepabdgtie darbi ietekmēja Ro-ņā grāmata ir vērtīgs vēstures dēnu, bet viņš šo nepabeigtomateriāls. ,
5 lELīmš
(77. turpin^uras) ■
Istabā ^ ienākusi, Eagna nebūt nesasito priecSga pārsteigumā plaukstas , (Jērs slepus to bija cerējis), bet muti šķobīdama vilka nost baltos cimdus, pamanījusd, ka tie no kāda pieskāriena putelfiļainajām pagraba sienām kļuvuši netīri ,,Pagrabs paliek pagrabs, lai kādām bildēm to apkārtu."
„Vai tās nav skaistas? Un visas gluži svaigaiS; Nupat kā nopirku, lai tu te varētu l^ozīties, tā teikt, .tev-piederīgā mākslas gaisotnē," un ^Antiņš ar lepnu rokas atvēzienu rādīja viešņai savas gleznas.
,,šīm sienām daudz labāk pieskanētu 'kāda Sigurda Vidzirkstes glezna. Viņš 'Pašreiz no jaunajiem ir yi5-modernākais noklāj visu audeklu vienā krasā, piemēram, melnu," kā.likās, tad Ragnu pagraba dzīvoklī nekaš nespēja sajūsmināt. Bet bdja par bildēm izdevis tit lielu naudu, ka būtu varējis to vietā nopirkt drusku palietotu Aagoņkoka kumodi ar trisdaļāigu: spoguli.
,„Nezinu gan, vai rāsies cilvēks, kas gribētu pirkt bildi vienā vienādā krāsām visu melnu. Tad jau - us
tādas neko nav iespējams saredzēt, gluži kā naktī," par-tādu nedzirdētu mākslu iabrīnljies, iesaucās Antiņš.
„Kaķu acis naktī redzot daudz «labāk nekā dienā. Kas zina, kas jāskatās, tas sašikatiis. Bet — tas būtu galīgi bezcerīgs pasākums — sākt ar tevi par tādām lietām runāt," Ragna ierotāja lūpu kaktiņos pārākuma smīniņu un novilka kostīma jaku, kas bija zaļganā ābolu krāsā, atsegdama gaiši iesārtenu blūzi caursipīdīga papīra plānumā. Nudien, viņa" visa izskatījās tik skaista kā ābols, Isuŗā patiktos iekosties Icatiam nerātnam zēnam... ■: • ■. ■
Antiņši protams, tāds nerātnībnieks nsbija un tāpēc nezinigs mīņājās istabas vidū. sUssitoties, kā Ragna iz-Māj uz krēsla atzveltnes zaļo kostāma jaku. ,,Vai es kaut ko tev varētu piedāvāt -r- ©s domājukādu at-spirdzinātāju dzērienu?"
„Spirgta es esmu tāpat. Bet putekļainajos tava pagraba gaiteņos maldoties, līdz atradu tavu kurmja alu, jūtos drusim pieputējusi, derētu izsltalot muti., Un tā
ka nekā stiprāka- tev mājās nebiis, d.od kādu' sulu vai limonādi, jo piena veoumam esmu jau tikusi pāri..."
„Kādu tu gribi?" jeistri, atsaucās Antiņš. ,,Man sulas Ir visādas — ābolu, apeāsōiiu, ananāšu,: apriiiozu, ■vīnogu.;.'."--.-^
„Vmogu. To dzerot,, vismaz var ieprieteināties ar lllūziju, ka ieņēmi sev! dusošu vēl neatmodinātu vma . dvēseh.;../' ■
Kad Jērs a? sulu glāzēm atgriezās no virtuves, Ragna, kurpes nometiisi un kājas zeķēs zem sevis parāvusi, jau sēdēja viņa, gultā (tā tiešām bija mīkstāka par krietni apdeldētās drānas; krēsliem) un- nu it nopietna apškalajās gleznās: „Tev laikam naudas netrūkst, ka vari tik izšķērdīgi; atibalstīt mākslu?"
„Esmu savus Amerikas gadus farmā, kur viss man bija par brivu, davojis ļoti taupīgi, tāii^ tukšinieks neesmu," Antiņš, vaļsirdīgi atzinās uii atsēdās krēslā, , lai varētu no istabas vidus Ragnā' ērti skatāties,; kā skaistā gleznā.
„Nu, tad tiešām esi savam nopietnajam nolūkam ne mazāk nopietni sagatavojies..." „,Ķādam nolūkam?"
,^Pats nesen izsludināji avīzē unļ nu vairs nezini..."
„Ak tā. PrwībU..." Antiņš juta, ka nosarkst, bet pats nesaprata, kāpēc. Precēšanās tāk nebija lieta, no kuras būtu jāteaunās.
Ragna - to laikam, pamanīja, jo izspurca īsu smiek; liņu: .,Vai tagad tu savus ieskatus esi mainījis vai domā mainīt, pēc dažu mēnešu nodavošanas Ņujorkā?"
„Kā tu to domā? Kādā virziena?"
„Tādā,, ka vari pdev sievietes iet' vai ļaut tai nākt pie sevis — arī bāz kadieni^nopietniem nolūkiem..."
„Nē, ne mūžam! šai ^nopietnajā punktā es :savus' uzskatus neesmu mainīja .un nedomāju maixj5t."
.,,Tiešam?"■ ; ;
; „Kā es te." Antiņš jau gribēja sacīt „stāaai", bet tā ka patlaban viņš nestāvēja, tad apdomājies teica: ^„...sēdu.".-' .
„Tad ari es tev varētu būt — tāds 'nopietna -nolūka
Un Ragna skatījās tik tumšu bezdibeņu aoīni, ķa Antiņš juta savādi,notirpstam sirdi, it kā viņam^ pēkšņi draudētu iekrišana uii "|)āzušana šo bezdibeņu tumsā. Vai nebija gataivais ģeķis, tā ižtriicinādamieš no laimes? Tik skaidrs un taisns jāutājimis tak varēja nozīmēt tikai vienu... Nē- to nu gan nedrīkstēja ļaut pamanīs, ka būtu no laimes nobijies. Tāpēc tagad mēģināja runāt iespējami mierīgā balsī, drošības pec gan nolikdams rokā turēto glāzi uz galdiņa, jo ta diezko stingri■ pirkstos vairs neturējās, un vīnogu sula, uz biksēm uzlijusi, varētu atstāt nelādzīgus, neizmazgājamus, plankumus: ,.Jā — tu man — esi — tāda esi. Bet es — liezinu, nezināju, gribētu zināt, vai ari tev —tāds esmu, varētu' būt.
(Turpina,
Iznākusi jaima iONASS
13 noveles.
Pieprasiet sava
a.