fhe Latvian NevvspapeF for Čamda apd
, , U. S. A.
PuUished tvSice weeMy by the Latvim RelķS
Society of Canada ,J)augava$ Vanagi"^ EdUor-m-Chief: ALEKSANDRS KūNDRAm Editorial and Business Office: 123 Huron M. Toŗonto, Ontario, Canada, Telephones: EM 8-0792, EM 8-3239. UnUed States Editorial Offibei: ''f Nev) rork: Editor -^V. Irbe, m Ellmood St.,Nm Jork 40, N. T, U.S0, Telephone Wrrūine 7-4470. C/iicagfa: Mftr ~ jr;Ŗe2^
SATliRDAV, OCTOBER 12, 1963
Laiviešu laikraksts Amerika
tmak divas reises nedēļā — trešdienās Bestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā ,J}ūugavas Vanagi^*. REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRATB^ Redakcija un kantoris: 123 Huron Street Toronto, Ont, Canada. Telefoni: redakcijū& — EM ■ 8-3239, kantorim — EM 8-079^
vakaros tālrunis — 766-2001 Ņujorkas redakcijas vadītājs red. V, IRBE, 87 Ellmood St, NewYork 4Ō,N. Y.,V.S'A..
^Tālrunis LOrraine 7-6470. čMgasredaMjas vadītājs red. K,ĶE^ 2727 N. Milwaukee Ave., Chicago,47, lU., USA Tāirmi: Dl 2-2324, m 8^681.
n-rs.
SESTDIEN, 1963. GADA 12. OKTOBRĪ
13. GAD8
SECONO ; a^S&^: BT THE . POSl; .OFFICE- ©ffiļPARMĒNT, OTTAWA
. AND FORPA¥MEV^ POSTAGE IW tASH'V "
DĀVINĀŠANAS
Viens no skaistākiem prieka paveidiem ii dāvināšanas prieks. Tas sagādā visvairāk gaismas un dvēseles siltuma gaa dāvanas saņēmējam ,gan ari pašam dā^ vainās devējam. Ifn kaut arī mušu Kungs ir teicis, ka kreisai ro-Im: nav jāzina, ko labā roka, citiem palīdzot, ir darījusi, mēs par vērtīgiem sabiedrības" un kopības locekļiem sevi varam uz-, skatīt tikai tad> ja esam gribējuši ne vien ņemt, bet arī kaut ko dot, no kaut kā atsacīties, kaut ko ziedot vispārības un līdzciive-ku labā.
Ziedošana, atsacīšanās zināmā mērā ir arī audzināšanas līdzeklis. Mūsu ļaudīm," >- raksta apusf. Pāvils: „jāmacās ar labiem darbiem palīdzēt kur vajadzība spiež, lai tie. nebntu neauglīgi." ' 1
(vēst. Titam 3, 14.) šīs briesmas „kļūt neaugli-^ni' labos darbos" — ir lielāk kās, kas apdraud mīīsu, brīvā pasaulē izisļuvuš'o latviešu, kopību. Neviens nevarēs noliegt, ka lielākais vairums no mums jau .dzīvo samērā ērtos apstākļos r pārticīgu dzīvi. Ja mēs aplēstu to īpašumu kopvērtību, kas, piemēram; pieder Amerikā \m Kanādā' dzīvojošiem ļatvii 1iem (kas vēl sevi dēvē par
summas, kas jssļraksta. ar dau-iizām nullēm.
VIESUĻVĒTRA FLORA, VIENA ŅO BRIESMTGĀKM- MŪSU GADSIMTA, NOGALINA.' VAIRĀK KĀ 9()(M): CILVĒKU -IM KUBAS SIVASMA RAŽiS^ ■ ; .
Pēc turpat deviņu, dienu ilgas nedēļas sākumā bijja ziņas par Ja vien Kubai neradīsies efefc-' plosīšanās pa Haiti, Kubu; Ja- 4000 nogaiMtiem, bet, tā kā ar tiva palidzaiba no ārpuseSi tur maiku un Dienvidaustrumu Ba- daiidz apgalbalieni sszināšaiiās. burtiski sāksies bada laiki. hamām,. viesuļvētra Flora sāku- iespējas bija pārtrauktss, var viesuļvētras jau agrāk raciotiē-si lēnām virzīties Atlantijas oke- tikai d ka dzīvību zaudēju^ tās gaļa^ sakņu devas sa-; anavii-zienā un Ploridas piekrās--^^^^^^ vairāk' cilvēku.; Vismaz mazinātias uz pusi. Nekavējoties' tei no tās vairs nav jābaidās. lOO.OOO palikuši bez- pajumtes, tiks, uzsākta absolūti visu pā^^ Floru uzskata par vienu no vis- Draud jmrtiķas iirūtens un sēr- kas produktu racionēšana. Ķafi-iznīcinošīākām viesuļvētrām div-: gas.^Haiti prezidentam Duvaljē ja nebūs dabūjama līdz jaunai desinitā: gadsimtā. Sa-vā Karrai- jau talkā atsteigušāSjSav. Valstu ražai.
bu jūras sirojumā tā nogalināju- kara flotes vienības, fcuŗu heli- l£aut ari šoreiz Kubas, saim-si vismaz 90.00 personu — šis kopteŗi mēģina sīkāk iepafflties nieteiskās grūtības nav radušās skaits var vēl pieaugt, un nodari- ar Moraļs nodarīto pbstu un ie-; Kastro un viņa brāļu-komūnisto jusi iaudējumus fanta&tis^^^^ Visefek- stuilbuma dēļ, jaunās grūtības,
milj.d'Ģlaru apmērā! Vissmagāk tīvāk^p^ kas tagad uzliktas Ķubas iedzī-
cietušas Haitim^K^ -i^ 5^ ; ' : v votājiem viņa poļpulāritātel ne^
roloģiskais birojs M Ķubr viesuļvētra Ko- ^ palīdzēs. Ar lielu interesi jSgaJ-
di paskaidro, ka Haiti un Ķ^^ ŗa mv; tifcBi dabas katastrofa da, kā ūz Kasiro saimnieciskām pārcietušas smagāko viesuļvētru vieii. Kubas diktatoram naJan- nddienām. reaģēs Sav. Valstis; kopš Kolumbs atklājis Jauno pa- tie • "postījumi ir arī ārkārtīgi No vienas puses, Flora panākusi sauli. ■ : • i; smags politisks, b^ens \ln vi- tieši to, ko gribēja Vašingtona—:
: Kā -Kubā. tā Haiti izsludiiiāts i;ia ienaidnieki, jau sapņo, ka nožņaugt Kastro saimnieciska izņēmuma stāvoMis. 4 milj. lie- ^^o^a būs paveikusi to, ko ņe- spiediena spīles. No Padomju nēģeru republikā Haiti jau šīs ^spēja Sav. Valstu saimnieciskā Savienības un tās satelitiem .Vaft.■AVWVV^•^^^^'WWW^ Kubas piecus Kastro: neko lielu nevar gaidīt,
gadus ilgā, Idibojpšāsainmi©^^
bā. r / ' . nistu blokam priekk stāv grū-
Kut)ā vairs nevarot nmāit par tas dienās. Haiti gadiījumā Sav. saimnieciska chaosa priekšvaika- VMstis savu palīdzību jau apso-m; šāds ohaoss jau esot sācies, lijušas un tādu arī sniegs. Bet darbs, jādara par brīvu. Daudzi tijām pirms vēlēšanu platformu Kastro persomgi pārņēmis visu kas būs ,ar Kubu? OregpnaSj de-darbinieki strādā jau 10—15 ga- sagatavošan-us iesniegti materiāli glābšanas darbu vad^^^ vdkto darbu siiedai LNAK valJ Nākamā gadā domāts izdot biļe- dus. Jaunatnes latviskai audzi- par Latviju. Daudzi ASV kongre^ enerģiju vien vairs neizdosies at- Vašingtonu nekavējoties uzsākt
13. oktobri Rīga palika kara. ugunīs.
LNAK padomes š^^j^ sesij
popularizēt Latvijas vard^, sais-
trlmdtalekiem), M sanSktu Hamiltona īsu paskata par pa- tot to _ ar mātolu m Mturu)
des priekšsēdis J. Niedra:
tenu angļu un franču valoda.
Bpf -Vik mēs ziedoiam kom- >'^^ ^^zaŗu darbimeki centu^NebūsīiirtS pārliecināti, ka zl-.iem pas^tnSi? ^^''^ 1*^^' iedzivinātujnām par komUnismu vairāk kā
dS"onm^^^^^^^ -priekšējās- sesijas .lēmumus/kanādieši, jo bieži tas ir otrādi.
ō ^?vi'„„o„oc vonocriom iniufī Padziļināta un paplašināta sadar- Nozare mēģinās musu zināšanas mā^ kas notiks, ja grltlbu dēļ gumu apspriešanu, jam, Liaugavas vanagiem imiiu- MviešvL organiS šinī virzienā paplašināt un jzvei- šie izdevumi beigs iznākt. Dau^ l Niedra zļņojapi
nāšanai apgāds Ceļiniefe izdod 3 sa locekļi, un senatori aktīvi at- jaunot paisi ņošī&vasaras Kubas pārtikas^^ citu
žurnālus,: kup ir pelnījuši sa- balsta un vada katru akciju, in^ ^auksaininiecito^ iz. nepieciešamību nosūtīšanu U2
biedrības visplašāko morālo: un formējot par Latvijas stāvokli uh nīcināta ^viesuļvētrā. , Kubu, kas, starp citu, palīdzību
materiālo atbalštii. Tikai jāpado- rūpējoties par . apgulušu, iesnie- ; <Ķā jau minēts, Eubassaimnie- nav prasījusi un^ i^^
' iba Mibo jau turpat piecus ;ga- Sarikainiā Krusta palīdzības pie-
l^M!"^52^^«S3"^lLir^<,' J^^TiSr^ozitlvs.sasniķB^^ ja-.dot. kādam noKikamjau veikti dzi vedmjMJimr-fm Viai- Jas nosarss.debatfs^ > -^««-^ft^^zieaotss summas Jzu^tuK. ^ sadarbība^ af fiLAu. Kulv praktiskie priekšdarbi un atrasts rak gadā: bēnl^'ikološanai āug- māts pētīt iespj^sJIdzār citām/keta^^ rojamas, tikai pavirši apie-
,:pie informāct dusj— tā šāka'Mibot, kad pie dāvājumiem vēl nav atjbildējusi.
CiijnāiližScijaķ p^^^^^^ tik tālu, Ica, ii6 vienas pu-
p f -h- • d^' T 1 • turas fonda sēde piedal^ies V. atbalsts^^n vietējiem lietpratē- stākās mācības iestādēs. Vai etniskām grupānij vai nevarētilM palīdM-iot; Patiesība nospiedoši lielais rŗ^^^^ Mercs un V.'Mēmiece. jiem. bērnus audzinot latviskumā būtu darbu izveidot uz plašākas ba- rūpniecībai, radot s mēģinātu
vairums no mums zifido ļoti. maz, ^^^^^ devums Kultūras fon- Palīdzības nozares vadi J. liels upuris izdot $ 100,-? zes, kā tas kaimiņos darīts. (Ap- lauksaimniecībā ouņ pazaudējot pārliednāt savas šaSas iedzīve
^^vi^ifmsI^aH^nn i^mTt t^ārāk šogad bija tuvu pie $1.000,-. Grodnis ziņoja, ka nozare nav j. Mežaks ziņoja par Ziemeļ- ^P^®^*^ Nāciju asamblejas veidā Kubai Sav. Valstu cukurtirgu. jus, ka amerikāņi viņiem ^W
isi^r ^«^^niPd^^^ ratī&as fonda darbī^ ^^"^^^t^^^ GitiemvMem, tas nozīmē, ķa bunede^^
darbā novēroti daži trīīkumi, nākušiem un esošiem mēģin rra Nākoša vasara paplašm^^ Kastro valdīšanas laikā Kubai 'kas trūkumam gan nebūtu pa-
ludzē-
Jjsm ziņojumā par Latvifr ^^^bota šu iiamii- Toronto pieminēja, ka ^ffatēst
iznāks grāmata The ņav bijis iespējams uzkrāt nekā- iīdssēts, bet šādā ceļā Kastro, va^; Tiranny, tāpat . nodo- du rezervju. Dažādu ražojumu rētu mēģināt uzjķurinat Kubas
lēti! Savu piederību latviešu ko r gb«;^ ,. .sniegt palīdābu *iem
'f'nT!^'^^ polītlsksm: partijsAjien? iegūstot .iņasma*^^
ļ - T*^^*gaaa. ^avu^ p e^e- iggjjjggtgs mūsu prasības sociā-mo draudzēm uri Organizācijām, organizācijas par tjpuīrēm ga "^^^^^ eksistēja nacior^lismu un pretamerikā-
SSSSr nozare piešķlru..dā izdod? 12.000.--. Nama^^^ , nismu. ^r^/^^. ^^^^^^ 5 ^
W . ' : :
draudžu locekU Ziedo vaii^ kā "^"^ iesniegts lūgums negrozīt^ dojumu .vākšanas; dai^u saska- ^ama fonda^^ri^
doiarus^esī. Apmēram^^^^^'^^^^ $:71.162,^
APVIENOTAS NĀGUĀS
APVIENOTĀS NĀCIJAS SŪTĪS IZMEKLĒŠANAS KOMISIJU ^- : UZ DIEOTDVIE^
y...^^.. «i,.____«*" „ . i 1 I- ..... - - _Dr, ,v. Upenieks ieteica piesū-
tikpat lielas ir aiī biedru maksas ^^valsir^^^ļ^^ kamjsies. Lai: sagādātu līdz 1 martam ne^vtīt par brīvu latviešu literatūru
O^augavfis^ oiiganizādl- ^^^^^ Vmm atpude. _ tIGIBU: W^IEM sim« . piec^^^ drīzumāW bērnu žurnālus: daudzbērnu
jāsi ūn ^ procentumi^vi^^
skaitam, mazas ir,an^tassum^^ "^^^^ ^.''^^'^ ĪW
mas, ko ziedojam grūtdieņu 'U^^^'^^ ka mums jā- ļoti maz tautiešu, kas ne- uz skolu. :
balstam, aprisei f^^ J.Grodnis:„Ja lūgumi ienāks,
■Aina krasi mainltos^^ ļ v ,
nebūtu tik daudz :malā stāvētāju, -. . ,1 mnriīhn vpimn «rT innS^^ varam stāvēt par kairu po- pieprasījušas 19.645 ^kvadrātpe- g. Liepiņš; „īr jāplāno uz DienvJdvietnamas politiskā kri- lītiskā, tā reliģiska 'krize Dien-tik: daudz Was^ partiju un katru pollti.;^^^^^^ jāatmet līdzekļu iz^ ze, jo sevišķi tās iemesls - k^ vidvietnamābeigusies. Prezidents
pārņemto, neatsaucīgo! ; baueavas Vanagu nasākumui^!^' atbalsta brīvības pririct ^^'^^^^^ dalīšana mazāk svarīgām vaja tolu un budistu domstarpībās — Diems Dienvidvietnamas reliģiS-
Mēs varētum( veikt daudz lie- dot^viešu nrom darbus angļu/P"^^^^^^ ^^^^ tautām.: Lai ^^^^^^^^^^^ dzibām." ,; pašreiz tiek iztirzāta Saigonā, kā krīzē : apvaino komunistus,
®^^sevi nacionāli apbruņotu, nemitl-:^^^
gi atjaunosimies iatviskumā/3i^P^^^° "^^^^^^^ arvien būs pret- jās Ņujorkā. Tuvākās dienās par ju piedzīvojumu meklētājus m
VIDIEM JĀNĀK TAIM apmeklējot saiikōjumus, koii- darbus, tei^āŗt' ruB|sie< balsis., Var prasīt paskaic^ōjū- to sāksies; runas un intervijas Rietumu presi, kas notikumus Latviešu nama iegāde Toronto certus, izstādes, .svētkus. Latvi- paŗ^'la,tYiet^u JMģ^BlaiMiain. mus par ; piešķīrumiem, tomēr amerikāņu televīzijā un lekciju Dienvidvietnamā nostādījuši glu-irvisu Kanādas latviešu lieta un jas vārda popidārizēšana jāveic ^^^^^f^^^^^ ziņoju- jādara viss iespējamais ziedoju^ zālēs vairāk ka divdesmit Sav. ži aplamā gaismā. ^
ieguvums, kādēļ arī lūgums vi- plašā apmērā. Informējot valdi- Valstu pilsētās, k^ savu trīs ne- OptimistisM
mums vajadzēs vairāk līdzekļu siern taiatiešiem nākt talkā gan bas, jānāk arr ar konkrētiem ^-^^i^» P^f.-^^ J.Grodnis domāja, ka ziedo- d^u ilgo propagandas braucienu un Nu kundze tomēr ir notļeiktā
aprūpes darbam, it īpaši, palīdzi- ār padomu, gan^^ ātbal- priekšlikumiem. padMnes darbības laiku nzļjumu būtu vairāk, ja Kanādas uzsāks prezidenta Diema brāļa mazākumā. Lai pierādītu, ka pre-
lakus pasākumus, ja šos kūtros, . i^^-,z - . - . valoda,
vienaldzīgos un neatsaucīgos iz-
dotos iesaistīt aktīvu ziedotāju un mūsu kopībai domāto ' pasākumu 7 atbalstītāj^^ nndās . . ; Nākotnē raugoties, lidias, ka
Vienmēr -jāapzinās dai^ml 3^ja^^- ^et to uzstājās V.toviešiem: pašiem ļtūtu savs sieva Ngo Diri Nu kundze. 'zidents runā
bas sainīšu Sūtīšanai tieņitau-stU; tiešiem dzimtenē, kas atgriezu- Mūsu uzdevumi
šies no ^sūtījuma vie ____, ^^„.^.^_„„„„^„__ _ ^ ^ — ,______ - ______ ________
Savienībā, un kam riav atsauŗ guši. Nenoģrinisim par daudz ģanj^ 3 virzienos — vietējā, "^^^«^"^^°^?^P vajadzi- tošanu abpus robežai. Jāinfor- klausītājus pārliecināt, ka kā po- domstarpības vēl nebūt nav ātri-
■arīvajā pa-materiālismā/^^i^^ un tā (Nobeigums 8. Ipp.) » sinātiLs mgāiriSāig inffffļnflĀ tinr^
vumi gadu tecējumā darba iespaids ari uz^^^^^^^^ ©eiīacis- Viņam pievienojas V. fonds. A. Bāviņš ieteica novērst ■ Prezidents Diems Saigonā un pieradītu, ka reliģiskās un
lāji^es, bet: pieau- ba veioējtiem, tādēļļtašibūtu jāor- Rolavs, Nōb^sojot par grozīju- domstarpības par līdzekļu iziie^ Nu kundze Sav. Valstis mēģina ar to Diehvidvietnamas pcrtīti
nepatiesību,'
līdz ilītiskās
dģu radu un dŗau^ ______.r- _____—.^___ _^_________ ^._____
: saulē,Ļ kas par viņiem gādātu m sasniegt^ Konsulu stāvoklis ir j^^
.rīlpētos. Visas āmes liecina, ^k^ reprezentē mūsu brīvo valsti." "^j^."^?^^
mūsu tautiešiem iMnitene atkal Ppm nozares vad: J. Le- G. Liepiņš ziņoja par jauijai! J^Pien^n L Andrejsona (ari ci-būs jāsavelk ciešāk jau tā cieši JB^ atzīmēja, ka federālo vēlē- nes nozaŗ^ /jaudai ta'SdSie) ^ drlegatu atbalstītais) ietei-, savilktā jostā, 'Lai taupītu maiziy šanu iznākums ir bijis kS parA jarmSEis^vadītāji auga un mājsmegt, vairāk ziņu par Chruščevs, droši vieri, jau tuvākā^^^^« nometnes apstākļos, ķa®^^^^^^
\ laikā aizliegs turēt sīlios mājku$-:dību ir:^b^ Mūsu prasības/kopības sajūta bija izteikta uri vēlētajiem' atvieglotu
toņus, kas tagad kolchozniekiem līdztekus citaca etniskām gr^^ izšķiršanos. ■ un maz^)^^ sa- pam, ir darītas zināmas. poHtis-^^^^ Sav. Valstīs un Ea- BRiVA DOMU
gādā pavalgu uin ļauj piepelnīt kam partijām pinns vēlēšaņSn^ nadi, sāka strauji organizēties^ arī kādu kapeiku naudas, šos Provinces valdībai darītas zinsld^ puldņi un gm-
J: mājirastdņuš .--^ ; clBgas, mas mūsu prasības pensiju likuļ pas.I>arbs strauji uzplauka starp'
kazas — visi baro ar ni^, jo «J^v : ;^ ^, maize ir lēta,- to pēdējōiš gados ĪOlprmacijas:
IZMAIŅA.:
Debatēs pie politiskās nozares ziņojuma tika uzsvērts, ka LN
1955. un 1959. gadu. Rīkotajās ir pratusi izmantot katru
„ „.^, „ „_____ . noz. vad. G. jarniatneš dienās dE^ībnieM, re- izdevību, lai, g^^^
varēja pirkt neierobežotos Vairii- ^riBiaīiīs ziņoja, ka iņformld-dizot savu lielo skaitu,^^^^ apži- I- -^^rejsoņs nepiekrita pensi-nios . . .: un tā latviešti cilvēks jas darbs izveidots visas Kana- nāties, ka viņi nav tikai vieiii un likuma atbalstīšanai, jo kd var^a atvairīt nabadzības un^i^^^ mērogā un to •nrzīsho 2 atsevišķi individi. "^Idība izdod, to viņa iegūst no
Salkuma-rēgu. Nāk Rjgtumkanadā Vini- Mazāk iepriecinoša pķ^dlba^^
Vaina stipri mainīsies. Nabagais pēga un austrumos Otavā. Ho-ļir tā, ķa sabiedrība sāk pierast piezīmes, ka to pašu dara arlVp-kļūs vēl nabadzīgāks, jo Kaim- ^arē saistīti daudzi'jaunatnes pie domas, ka organizāciju d^^^
dās kviešus apēdīs partijas ^Tu-^^ visur var iet tikai ba teītājiem. skolotājiem, rak- Viesis, ALAs ģenerālsekretārs
nas Vīri un izpildkomiteju io- ar kailu propagandu. Jāmēģina stītājiem/ dziedātājlerh savs B- Aibats atzTiņgja; ka aSV par-cekļi. Tāpēc mums jSblt sagatavotiem vēl atsaucīgākiem: zisdo-jumiem, jo katrs nosūtītais sainis 'var atvieglot kāda posta un b?du nomākts eiJvSka dzīvi.
ALAs ģenerUskr. E. Albats un LNAK. psvdis J. Niedra.
lē Saigonā kāds budistu priesteris, pēb skaita sēstais, izdarīja pašnāvību sadedzinoties. Oik zināms, Dienvidvietnamā pastāv labi organizēta budistu priesteru brālība ,kas visi apsolījuši atdot savas dzīvības kā zīmi pasaulĢi, ka budistu reliģiskās brīvības apspiešana nav beigusies.
Sav. Valstīs ar veselu sensfgd» ju sākās Ngo Din Nu kundzes 3 nedēļu ilgā vizīte, kuru jau pašā-sākumā Dienvidvietnamā pasludināja par neoficiālu. Nu kundzei bija jāsastopas 'ar ārkārtīgi spēcīgu opozīciju no neapstrīdamiem avotiem viņas iēm Van čonga, kas, nespēdams sa-, mierināties ar Diema ģimenes politiku, atkāpās no amata kS Dienvidvietnamas sūtnis VāSlng-(Nobelgums 8/ Ipp.)
urnu akcija