PĀRDODAMAS
^ VIENA — i8 AKRI- ZEMES
. n-Ts. . SESTDIEN, 1963. GADA 12. OKTOBRĪ t
abonēšanas inaksa ASV tm Kanādā: par mēn. $ 1.5C; 3 iiitn. $ 4.50; devīgi vasaras maju celšanai.
Mazāk nekā viena gads l^'fss savukārt pavērte^ ceļu kspe- Tomēr ir tiešam laiks P_a^^ mes esam zaudējuši divas vado- jai, ka arī mazākām denomi2iāci« a^^^^^ viņiem, un šfe^jupg^i?^^ šas personības-mūsu garīgo tg- Jām var IsīSt sava ,ybaziūcas po- slēgt^usu baz^iīcas pplitika, vu archibī^knni, Tpndoru Grīn- lītika". Var pat-teikt vēl vairāk: Institūcijas,: kas jau pastāv des-OTRA - 53 AREI '^KM^ ZZTm!n ^Ss S^kāS šādas politikas nepieciešamība ir mito gaddesmitu un sevī iemio-ar caurtekošu upi -^ŗ^^' pSrTnS ^taf ŽSfzl tagad -pastāvēšanas priekšnotei- so dzīvu eiropisku garu un tra-ver. Jauks jaumestadits ^^f^^^^/'^^,^^^^^^^
Pilna cena .$ 3.750,-, iemaksa $ 1.750,-,, OTRA — 52 AKEĪ
6 mēn. § 8.50; par gadu $ 16.00. Stodinājum» maKsa: sludinājumu daļā $ 1.60; tekstā ķ 'i,Z& • § 6.4 par vienas collas slejas telpu.
Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsisBai ver. jauKs jamuesiatuia mc-o^ - -----. inims -DaŠām
Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet m vBēšanos sSte as- gar upes krastu. Iespējas celt šie vīri ^^^J^^ ioTimi
paKaļ, ja pievienota pastmarka. vasaras mājas vai arī .
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiM4§s saimniecību. Pilna cena $
(Domas varneatbiist redakcijas viedoklim.
^T^IEŠ/; ŗi^EJDEVIŅlS ZEMĒS
© Gleznotājs Juris Soikans, ku parādē savus darbus nolasīja
kurš jau kopš" pavasara strādā Babete Blicava, Aina Neboisa,
Minsterē, tagad pilnīgi no Kal- Ivars Lindbergs, Elga Leja, Ārija
serslautemas pārcēlies uz Min- Balode, Pēteris KiUmiņš, Kārlis
piekt^enās
LE 2-9115, Toronto II. Feodorovam.:
VISĀ PASAULĒ
ievirzes ziņa.
Ardiibīskaps k savām ^e- devumu nospraušanas un īsteno- tī^^^ nes tradīcijām un sakariem bija šaiias laukā, un ne tikai: teologi. Tagadējiem mācītajiem ar nepierādīs skatīties uz cUvēkiem; Jā. Tieši teoloģisku. domstarpī- kad neatslābstošu sparu un iz-jiotikumiem im - sasniegumiem bu lielais vairums uzliek par pie- domujspēkujanā3c tur talka, lai Viduseiropas telpā bez svešuma nākumu rast izejU no tiem.ne-, šis musu audzināšanas avots aie un atstatuma izjūtas ' Viss tas pazusfc neauglīgu teorētisku at-,tikai uztuiētps :;^ēcīgs un. tīrs,
steri. Viņa adrese, 44 Mūnster. / Reintāls, Mintauts Eglītis, Olga «Grieķijas karalis Pauls atlai-dabiski veicināja vī^^^^^^s^^^ : kads_ tas irJ>i^^^^^^
■Westf., Bergstr.'21/22. Auzīna, Velta. Saulīte un Oļģerts 'parlamentu un izsludinājis pieeju, kād^hest savas sūtības V^^^
, . . , Eozītis, Jāna Sarmas, Osvalda Jaunas vēlēšanas 3. novembri. zizU nelikās viņam pārāk smags Hiedes drau
€) Stokholmas leļļu teātris, kas ļ^-g^^ Eduarda Silkalna, Raita cin«c vo> ,^^/^«*.;?no ,vwipriAs o^-.mT^^^^^
(BBi^ntfortā, .Dimidafrifeā, B/tr^^^ viņš iioiiāca i^iedes arī -mušu baznīcas atbildīgajiem rasti jauni bagāti zelta slāņi.
tāts, saņēmis pilsēt_a5 'atbalsta,,^^^*'J^.J^^^ ^g^g^ ^o Ķīnas stāsta, ka tur sagtojis^ga^iSJ"*m^^^ ^. ..
un ar šo sezonu kļūst profesio- ^^^^^^^^^ arī Ernas Lēmanes lu- ir spaidu darbu nometnes, kas apbrīiiojamu pielaikoša^ās sp^ padotu uzdevumu priekŠS^^^^^^^
līdz šim darbojās tikai kā entu- ^ p ^ ^^S^ ba^TS S baznīcai vadītāja lomā. : Ardii^ darbinidd^^
ziastu vaļas bnzni pūliņu rezul- '-Ļ^^ ^^^^ ^^^^..^^ rasti jauni bagāti zelta slaņi. ^^gkanš ITd^Jām beieām bija mērķu, nostato^^ Mūsu pec J
bīskaps līdz pašām beigām bija mērķu, nostatot viņus
(es gribu
nāls. Starp nedaudzajiem algota- Svētelis varot cienīgi sacensties ar Sta-ju roāliem apstākļiem un savas,veiksmīgi a
jiem darbiniekiem taja saistīta ļ^na ienkotajām labošanas mīt sūtības jaunaiiemi aspektiem priekšnote^
an- Zanza Līduma - Strunke, ® Latviete Lilija O. Kļaviņa nēm. Abi vīri varēja pamatoties u^
gleznotāja Niklāva Strunkes Pērta rakstot baletu Sirikita un _ _ _ likuma m-pilnvarojuma aktiem, jau agm
meita, kas kopš dažiem gadiem Mimoza. Baletam ierosinājumu ©Dm mēnešus pec nobēgšanas kas^iia raSs^tai nāšā Latvi vēl nelauž gaidāmo sūtību, un stākļi un imperātlvais sauciens,,
nodevusies leļļu teātra lietām, deviņi I^izemes karaHene Sinki- ^
S Starp šī rudens jaunaji^ J ^^f"—
latviešuTtudentiem ir arī Andris f^^^f S wS ,5^ ma™ ^uSm komS- tas bija Likuma par evaņģeUsķi jas stājas.^.m
Laplņš, kas uzsāk psīcholoģijas ^ ^inf S ~ S^^.' ^ luterisko baznīciid^. » ,anas vien. jābūt ^^p^^
studijas Bristoles augstskola. An- Taizemes valdnieku pāri un pārbēdzis trūkuma dzīts, „Ja tev
nosūtījusi dažus baleta izv mus Taizemes karalim, kurš
. ^ 1. • ^ _. ir komponists, ir mūziķis sevišķi priecaj_asLatviešU5majas ^^^^^ .^^ atskaņojot jaunā
VV; 1^34/217); otrā gadījuma šī arī; tiem uzdevumieni, kas vai tas butu
drisar ļoti labām sekmēm bei-tu stāvi rindā un ceri ^""^ bei^s.^. 1940. g. pavar ^v^^^^^
nosūtījusi dažus baleta izvilku- r nauda tu stavi rinda un ceri, g^^^ļ^dotās ārkārtējās piln- visumā. kaut, formāli tverts un var žur^ dzejnieks vai glez-
stipendiju. Par viņa sekmēm jo T^^'^^'^Ss^ SdēT^^/tgS^DJS ^.^^^ amatnMs vai; «
.J.,. i^....-. ^J„„-ir komponists,, ir niuziķis bu-ned^ ka^^^^^^
jauna ba- Padomju Saviemba nevar . ver- L*,. io+. mi vliek mums lūkoties vēsturē
tēt Pēc tā, ko redz Maskavā vai radušies viena gaddesmita rob^ an^ '"'-SbS'cIm^ Ļeņingradk, Uz laukdem is^ žās. . 1 ; ^ viešu izkliedes kopskaita.. vēl pec citiem piemeneiņ, kad ti-
Archibīskapu ■ nenācās mudi-
sataie Almēlijā. jo Andris uzau- ^^^^ ^-^^^ āzis šīs mājas paspārne, savas
audžumātes gādībā. ! ® Mineapoles tuvumā, ASV/.i3, daudz"ļaunāk "
_ „ septembri 85 mūža gadu§ nosvi- ° . . . .— —_______.„ —
©Brazīlija St.Paulo 77 g, vecu-j^-.^ sabiedriskā darbiniece un O'Lenarts, jaunais čechoslovaku tāti vēl pāri savam kapam. Var-tika^^ ma.mirislimbazmeks Roberts . ^-
Rudzītis, kas bija viens no tiem
C£>U iZiaSUSVMsa aju]^'3aj»i.va»t ■ .— a---------- * .. '
Jauni mērķi un jauni uzdevu- kai vienotība un kopā %ēšanās
Wt izvāoTTekoš^^^ ____________________________ „. .„ tāti v^imri savam k^
audzinātāja Prīda Olava. Viņa premjers, atzinis, ķa valsts salm- būt viņa garīgais amats un Īle- sīs īStu gudrību un tālredzību, tautas, pastāvēšanu ģaddesmitos . . apprecējās ar mācītāju uri re-niecM: esot niilzīgitrū'ku^ ^entulība labvēlīgi nevar tikt skatīti un an^^
15 latviesi_em, kurus 1922.. g, bap- ^^j^^^^ ^^j. ^^^^ ^ ^^^^ «Oktobri Asuānas dambja cel- veicināja vienkāršību un Uetiš- tā viedokļa^^^^^^^^
r"r!,T-f^'-f -r""]-" dibināja privātu skolu Rīgā, Kad žanā. Ēģiptē, krievu inženieru ķību; ar ko viņam izdevās to sam^^
T^J^^^r-^ ' ,J,, vīru apcietināja par 1905, g. da^- un techniķu skaits sļasnieg^ot panākt. Vina iedzimtā prasme kliedē -1^^ šai mūsm di„ kuru vēsturē mdividualisma
loinac latvieou izceļotāju ļkoipni- ^^^^ ^^^^^ ^^^.^ ^^^^^ ^rj^^^ . ^^^^ «t.gtAtTt' T^At^^ vienīei. uz; Pārvarēšanai un apvaldīšanai bi-
norāda uz to, ka baznīcas mūzika, dzeja - un sprediķu satura vien nav pietiekami visas baznīcas institūcijas uzturēšanai un tālākai izveidošanai. Tikai roku rokā ar laicīgu im sociālu gādi-: bu par savas draudzes labldāša-
mun augšanu mācītāji un dzes darbinieki var cerēt uz savas baznīcas sūtības īstenojumu, sevišķi izkliedes tautas ikdienā un cīņā par savu vietu vēsturē.
Tad nebūtu miuns jābīstas no tā, ko citi par mums šodien saka, UU: kādi ir tie spēki, kas mums stātos ceļā, un šodien jau taisās mūs draudzīgi pakļaut nevēlamiem; ietekmējumiem no mūsu baznīcas im tautas ienaidnieku puses, paši izvairīdapiies; ņo patiesības atzīšanas im: apliecināšanas visas pasaules foruma priekšā. Šodien bznīcas vairs nevar -vērtēt pēc territoriāliem principiem, bet gan tais: jādara pēc gara, lin garam kalpot mums pilnīgi dota iespējā. Jo vairāk mums: būtu tagad jāizveido sakārt uh jānodibina visās vietās un plāksnēs ciešāka koordinācija ar saviem baptistu, katoļu un pareizticīgiem tautas brāļiem. Ja vien mūsos pašos būs stipra griba atstatīties no sava individuālisma un patīgām iegribām, un, īstā patiesības mīlestība, un ja vien mēs neliegsim mūsu baz= nīcai iespēju izveidot savu mums visiem derigu politiku - ar tālu skatu nākotnē, tad gan pacelsi-mies pāri pašreizējiem vilšanās gadiem Un mūsu pašu mazdūšībai un mazticībai. /
tois Grinbergs
ju. Viņš -izraudzījās tagadiējo
^ sevi atstatīt pei^sonīgā plāksnē politikai: jāattiecas vienīgi., uz^ pārvarēšanai i^ tM_L-J __■i_-5?j_ JTT.^-» i»«,™»Tn»« :Mn«.i<i.Tī{<iq ^ntv-^Tī^rsi Tinf^.'is, atimēram 1 tac
vir„,7i,.}^'!ĪJ7,^'Zii.'7-Zt^ ™na pati. Arī p5o vira nāves „Tt„:fi„, i,„i„.i-„B'i„„i bya, liktos^ vienreizēja dāvana baziūcas^^^^te^
S āfSni,^fni g P'M^' Olava skolu vaffl- ^™ .,n^fki negaiais Mrtā ne tiM * mS. Sie m^-Ū» «^^^rnipat datS drikstS^^^^^^^^^
hnTJ,^, tfTi^Sl; S r 5a viena. Vēlāk skola darbojās J""" "''^ sa ari politiskus augjus,,bet nevar apstāties, pie problēmasi bet ari hugenoti, kuru ētiskā
bodannes ar tirdzniecību, B. Ru-^^^^ komercskolas «ta J: polltisims .i,i«.āktmi«s kS^^^^ p^^^^^
nosaukumu. Prida Olava darbo- ©Bez Francijā atklāitā spiega, ■«[iņa pēcnieMemi lai gan sākuma^^^to gaddesmitiem ga- attāla; mūsējai, /;
jls'^daudzās palīdzA»- orgapizS^ kās nb^^evls noslēpumus VarBjC.;^^^^^ plc rldzniieku komplektēšanu, bst BaznīĢM^ politikas i!?redžes
cijās un viena izaudzināja divus Maskavai, izsekoti vēl Vismaz būtības ir nepolitiskai ^ tiem jāaptver visas musu izklie- veikt t^eSa
dzītis vēlāk, tika pie turībai^ un 1043. g. pārcēlās Uz St. Paulo pilsētu. 100 gadu vecumā Vārpas • kolonijā >mirusi Katrīna Ķempe, ^'ļ*^ kas Brazīlijā ieceļojusi no Eze-res pagasta 1923. g. -
desmit sīkāki.
: (P Austrālijas latviešu ceturtajās rakstnieku dienās Melburnā piedalījās' 22 autori un referen' ti, kas iādiem 700 klausītājiem sniedza daiļdarbus un referātus par literatūru. Referents —' Spodris Klauverts apskatīja .Žannas d'Arkas tēlu piecu autoru skatījumā. Baiba Metuzāle apskatīja M. Kovaļevskas 'romānus Posta puķe tm Gauru gaiļi, un Biruta šteinharde runāja par Veltas Sniķeres dzeju. Rakstnie-
Pavils Gruzna.t
Toronto Wmdow MFG. Co. Ltd
165 CENTRĒ ST. E., RICHMOND HĪLL, ONT. Piedāvā augstākās kvalitātes alumīnija logus un durvis, īzdiara dažādus logu pārbūvju darbus.
. LABS -DARBS. . /MĒRENAS GEHAS.
Nesaistošai informācijai zvanīt
' • Edvardam vai Aldonai S P R 0 Ģ I B darbā 285-1471, mājās BA 5-5314.
1 Z:b:A RA
Pirins trīsdesmit gadiem „baž- des kopas vispārējās izglītības ^u ir stipri atkarīgas ņo pārlie-nīcas politika" bija tiešām jē^ a-prūpe, vairāku nākamo paau- pības spēka, ar kuru baznīca uz-dziens, ko, augstākais, mēdza džu audzināšana (un ne tik^ ņeiiisies nest šo paplašināto uz-piedēvēt Vatikānam reti ŗdiģiskā laukā vien) un vesel^^^^ slodzi Pēdējos gaddes-
kad, un tad bieži pārprasta nozi- virkrie citu,; mums neatliekami "^itos Dānijā novērota attīstība mē, atsevišķo valstu nostājai veicamu, darbu, kas citos apstāk-pret atsēvišķāni denominādjāin, ļos pienāktos laicīgai varai, Ta^ Apst^l visai skarbi mamījuēies gad atkratīties kaut no dažiem pa šiem gaddesmitiem. īt īpaši šiem uzdevumiem nozīmētu rakt vajāšanas, kurām bija padotas kapu visai mūsu nākotnei, denominācijas un arī pašas reli-. Labākā skolas izglītība vis£^ ģījas no dažu totalitāru varu pasaules mērogā ir mazākais, ko puses, manāmi pavairojušas bas-- mēS' varam mantojumā nodot nicas institūciju sargātāju uzde- tieni mūsu garīgiem vadītājiem, .vunius,kes sevišķi spilgti iztei- kas šbbņd vēl ir pirmskolas ve-.8 cas izkliedes baznīcu gadījumos, ciimā vai vēl nav pat dzirnu^.
par ziemas cenām.
an
Zvanīt 769-8280,
es
Toronto.
iN. SGHWAŅEBAG^
985-.BROADVIEW
Mortime? stūri.
HG 1-
- TORONTO
FOKSTRŌm
LĒNO VALSI VALSI TANGO
. RUMBA: CHA-CHA-CHA.;. JIVE, MAMBO, SAMBA. BOSiSA NOVA.. ;... P R ī V Ā T S TUN D A 8
Mērenas cenas. PIETEIKŠANĀS UN IZZIŅA KATRA LAIKĀ.
..Paldies, dēls! Tas man pir-: mads ieņēmumu postenis pēc tam, kad savus lauku īpašumus esmu likvidējis, un vispār dzīvoju no kapitāla renšu savdabīgās pensijas ..."
„Ak, likvidēts! Tas labi. Tagad vispār ieteicams: visu. kusta-^ mo, arī nekustamo likvidēt. Jo jums arī varbūt, drīz pavēlēs no šejienes izkustēties. Tad ieteicu paklausīt un arī likvidēties." ^
„Labi," piekrita vecais, tas'jau .tev labāk jaušams."
„Mana jauda jau nu ir diplo-. mātišķas totālpretestības jauda. Bet aktīvā zona te var visādi mainīties, pārmesties no vienas vietas uz otru."
' ,,Vai jums te kāds speciāluzde-vums?" es uzdrošinājos ievaicāties. . 1 ' .„Ta ir 'dilemma, un atbilde būtu: „jā" un ,Aiē". Saprotiet, kā gribat. Kas attiecas uz maniem līdzekļiem, tad paskaidrošu, lai nebūtu ■ aizdomu: starptautisks, spiegs neesmu,, tas būtu zem m"a-na goda. Interesējos' tā privāti tikai par divām trim '«grand" personām - Eiropā. Mana' branša eksperts lielos mākslas priekšmetos un darījumos ar tiem. Esmu arī klubu draugs, kur;biržas ■vietā tagad uz spēles'apgrozās, brīvie privātie kapitāli, jo viņiem nav • stabilas vietas. Esmu. visur un nekur. Mans uzvardsļ un do Immenti pagaidām kosmopolītiski. Esmu starptautiskās pretestības . ūnijas
loceklis. Mūsu mērķi grandio-
■fi■^.^.^v:■:''v^^^
' ,,Bet mūsu • krāsas jūsu ceļa spieķiv.. '* iesmējos es.
«Vajadzības gadījumā tās var būt ' arī bijušās austriešu krāsas ... "
;,Tā teikt,: daltonisms un cha--meleonisms planetāros apmēros . . . " gribēju iebilst tā pa jokam. .
Bet viņš jau cēlās uz iešanu un atvadīja.
„Papa, jūs apmeklēt nevarēšu. Man šovakar vai rīta āgruniā no šejienes uz nezināmu laiku jāaizlido. Mani nemeklējiet. Jūs jau es atradīšu. Trīs norunātās adreses ārzemēs'p&liek tās pašas pagaidām.. Alternatīvi atvadoties, teikšu: uz atkalredzēšanos!"
Un viņš, jau apvilcis pelēko smalko cimdu, mums sniedza tāpat bezjūtīgi un ļengani mazvē-rīgi tagad savu labo roku cimdā, pie kura es tiklso pieskāros.
Vecais gribēja vēl viņu .aizturēt. Bet tas bija velti. Velti arī tāpēc, ka ārā pēkšņi atskanēja drausmais trauksmes signāls, kas paretam brīdināja pilsētu no gaisa' uzbrukumiem. Visi kafejnīcā sakustējās' . kā izjauktā skudru pūznī un metās laulcā. Mēs samaksu par rūgto kafiju nometām uz galda un izskrējām uz ielas. Te redzējām, kā uz stūra Saša iekāpa pelēkā limuzīnā im, pat atpakaļ neatskatījies, aizjoņoja.
Velti vecais it kā tiecās vēl viņu teciņiem panākt un varbūt vēl uznmāt.
Mēs paglābāmies pāri ielai tu^. vākajā lekšrīgas patvertnē. Te vecais man piesolīja daļu saņemtās valūtas pagaidu izpalīdzībai; ja citādi ne, tad kaut pret veks©-
Es jau nu sapratu šo draudzības žestu no vecā puses, bet mani kaut kas neapzinīgi no ši soļa atturēja, sak, diezin kas tā par naudu, kādas diplomātijas ceļa tā iegūta, un es kategoriski at-sacījos.
,,Es vēlējos izpalīdzēt jums pa draugam," ņēma ļaunā vecais, — ,;bet jūs to negribat saprast, ko savulcārt atsakos saprast es ..
„Gan jau iztikšu tāpat, un lai .jūsu sirsnīgais piedāvājums paliek pagaidām rezervē līdz kādam tiešām spaidīgam bezizejas momentam, kurā es uzdrošinātos izmantot jūsu dēla un jūsu paša cēlo džentlmenismu."
Un tā mēs trauksmes atsaukšanas gluži nomierināti braucām mājās un šķīrāmies. Un man bija aizpildīts viss vakars, pār. domājot mājās šo dīvaino iepazīšanos ar mana kaimiņa dīvaino dēlu. Tas bija atzīmējams gadījums. Viņa īsais, aprautais minējums par maskētu piedalīšanos šinī cbaotiskā pasaules karā likā daudz ko pārdomāt. Vai šis moderno laiku izdzimums, kas tēvu acīm redzot skaitīja par savu kalpu, par darba. ziiļgu,^ arī bija kādreiz pats kaut ko mīlējis, par kaut ko jūsmojis, kaut kam uzupurējies, kaut . kam ticējis? Varbūt Aleksandrs Nika mūs tikai maldināja, tukši fantazēdams par saviem noslēpumainajiem uzdevumiem' m savu gaitu alter-
Negribētos tā domāt. Un tā prātodams^ es pats aizsapņojos...
Bet tad jau pēc pusnakts mani uzmodināja strauj a, neatlaidīga zvanīšana; ^Piesteidzos ^pie aparāta..Kas irt v : / \
Runāja vecais Nika uztraukti, maz saprotami
„IiūdzUy dodiet padomu,,ko lai daru? No nezināmas vietas man tikko piezvanīja mans Saša, lai es to man dienā iedoto valūtu tūlīt nogādājot ar diviem uzticības vīriem viņam atpakaļ . . . Tas ir, lai tos desmit tūkstošus latu.aizdodot viņam līdz rītdienai pulksten desmitieni, kad es to visu atkal saņemšot pilnā sununa ... Patlaban nakts un tie divi vīri, kādi vācu virsnield, jau ir atbraukuši pie manis, sēž un gaida. Ķo lai daru?"
Mazliet padomājis, es āfi>ildē-■ju:':
„ISad tik tā nav mistifikācija!, izspiešanas mēģinājums .. .
„Tas nav domājams. Es V taču sava dēla balsi pazīstu. Tie divi kungi ļoti solīdi^ nav piedzēruši,-un uzrādīja man ^ašas rakstītu ■ zīmi:... Varbūt jūs tūdaļ atnāktu pie manis, neraugoties • w nakts laiku, lai būtu par liecinie-' ku šini savādajam, gadījumam? Man vienam tā drausmi, -im nesaprotama visa št jieta, ari tāda, kā ^zdomīga .Ludzu;lūdzu,' ja jūs to varētu . ; ■ V
...Kategoriski atsakos!": es atbildēju. ,,Mans padoms ir — nekā viņiem līdz; rītam nedodiet un sūtiet viņus rati. BģĪ; rit pēc naudas lai atbrauc pats jŪSu Sar ša . Tas ir viss.»
„Nē,; tā nekādi nav iespējams. Tur ir kāds svarīgs starpgadī-
„Kas par svarīgu starpgadīju-niu?! Kaut kur nakts klubā iet vaļā ';^oža bakara spēle uz augstām summām, im jūsu dēlam ievajadzējās ■ naudas lldzel^u par stiprinājuma. Te visa tā diplomātiskā gudrība,"
„īespējams, par -nožēlu, an tas .... Bet sakait, ~kp lai daru? Atteikt nav i^spējMns.*^
„Nu tad uzņemieties zināmu risku un ejiet tiem uzticības vīriem līdzi, vai viņi to grib, vai negrib. S^, citādi naudas nebūs^ v-.'V'
„Paidles! Varbūt tā tiešām labāk. Atvainojiet, ķa jūs^ iztraucēju, jo laikam jau gulējāt. Ar la-; bu naktil"^^^^^:^^^^^ ; "
Un viņi nolika klausuli. Es tā-pat. LId? iftam es vairs nevar rēju aizmigt; Viss tas man likās neizprotami Kas tas par cilvēku, tas viņā dievināmais dēls? Kādu pārcilvēku viņš spāfja sava vecā, cienījamā tēva, šī sirmā goda vīra priekšā? :
Otrā dienā ap pusdienas laiku tielefonfju vecajam Nikam ar nolūku uzzināt, kā norisinājies pagājušās nakts piedzīvojums?
Unv rio kā es zemapziņa bijU baidījies, bija noticis: vecais Nika man neatbildēja, bet •\nņa dzīvokļa saimniece, ziņō;dama, ka šorīt '.ieradies viņa dēls, pe^ lēks džentlmenis, steigā paķēris vecā nelielo bagāžu un paziņojis, ka viņi ^ aizlidojot uz Vāciju . ..'T"--.-,'^.-'''^
Devos uz Spilves aerodromu,
kur ar pūlēm un nepatikšanām no kādas latvietes, lidostas biroja apkalpotājas, uzzināju, ka pirms: dažām stundām līdz ar citiem ti©ism āisli
gas arī kāds sirms kungs. kopā ar pelēM tērpušos, tādu savādu, jaunāku pavadoni, kas sarunājušies sava Btairpā latviski. Jaunākais bijis; ar bārdiņu, ko viņa labi novērojusi, uzturēdamās de-žūrtelpas; pie .biroja. Nebija vajrs ŠaUbu. Vecais Nika kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ :bija aizvests, no manis pat neat^dl-jies. Laimīgu ceļui lā es viņiem novēlēju. :
Pēc tam krāvās virsū viens otram jauni notikumi, . nāca aii tas, ko mēs rīdzinieki nevarējāni pat ne iedomāties: mūs izdzina ņomūsu Latvijas,
: Jāsadrebas atceroties, kā tas viss norisa, un labāk to' nepieminēt kā ļaunu-sapni..
Kad atžirgu kādā Vācijas zie-meļprovincē,. tinpat uz Dānijas robežas> tad i arī lielais, nejēdzīgais karš . virs drupām bija izkūpējis. Un no tiem Eiropas trim lielajiem, par kuriem .teicas interesējoties ari dēkainais, pelēkais diplomāts: — ISTika, kādi divi laikam bija aizgājuši līdz ar citiem neskaitāmiem- bojā! Vecā :NJkas necerēju vairs redzēt, nedz kaut ķo uzzināt par viņa dēla kļūmēm Un likteņiem. Sirds veldzes im mierinājuma iņ^klēd^ms, aizkūlos: 1946. g. vasarā uz kādiem trimdas apgabala latvju kopīgiem dziesmu svētkiem, lai tur apraudātu kā •pie Bābeles upēm mūsu slaveno, dziesmoto pagātni. Bija svinīgi un' jaulō. Tūkstošu svētku viesu vidū: jutos it' kā atdzimstam, kaut puteklītis ■ tur " T>iju. ; .Vecs un jau savā lidojuma; beigu posmā — puteklītlSi /
Bet tavu brīnuriiu! Ļaužu dršz-ml uzdūros otram tādam pāšsm
puteklītim: Vecajam Nikam, kurš jau bija ne vairs sirms, bet gluži: balts puteklītis; kā sniega pār-, sla siena laika tveicē ...,
Aplūkodami viens otru, mes stāvējām kā mēmi. Vai no veļu valsts abi atgriezušies? TUr neredzējušies. un te satikušies. Dīvaini! Tas esot liktenis , . .
Apkampāmies. Viņa acis bija miklas ķā nosvīdušas briiles; Un viņš tās izberzēja, lai mani sā-skatītu' pilnīgi. /
..Tas^pats jau esi, draugs! Un, jādomā, uz mani. par toreizējo vairs nedusmo. Toreiz bija jāaizbrauc . bez atvadām,"
..Protams, ka nē. Tas viss jau: gandrīz aizmirsies. Nākušas jaunas rūpes. Tās aizskalo vecās."
„Man jau tās galvenās rūpes va,irs nav; Esmu viens tāpat ka tu. Atklīdu šurpu; mānīdams sevi, sak, varbūt -es viņu te ļau-'žu vidū ieraudzīšu.. Viņš tomēr ., man te parādīsies. Te viņam vajadzēja būt, ja ne miesā, tad garā" "■';■:'■':■: J.,,Dēlam?! Kur viņš?"
>,Apcietināja. Nobeidza, pat ne-, zinu, kad uii kiir. Nav vairs. Pagalam! Tad nu maldos viens." Vecais Nika sal^ruka solā. Es apsēdos blakus, saņēmis viņa drebošās rokas savējās.
Tur puķotā ļaiižu druvā šūpo-, ja sevī vārpas m ziedus, prieka viss līgoja, im piecpadsmit kori, karogiem plīvojot, ievadīja dzies-mudienu. Vecais Nika bija te, lai dziesmu līksmā, izraudātu savas 'sāpes:;: ■ ; ., :.'
„Lai viņš bija pelēks un nejūtīgs kā laukakmens, tomēr tas bija reiz mans lepnums, mans ■:dels!"-:
Darbs latvi
REŽISORES M. VALTBRES • EINBEI
Liekas tikai nesen, pirms pāris gadiem Milvoku DV saime atzīmēja režisores Millijas Vaiteres - Einbergas 50 mūža gadus, bet kalendārs rāda, ka no tā brīža jau pagājuši; veseli desmit gadi -- .'.leatlāidībagrūtību un dižu panākumu bagāti gadi. Ja toreiz M. Vaiteres • Einbergas vārds . teātra pasaulē sāka iezīmēties: kā ļoti nopietns uii vērā liekams, tad šodien tam ASV latviešu teātra mākslā jau pilnīgi paliekoša vieta, un ja kādreiz tiks rakstīta mūsu teātra vēsture, tad viņas vārds tur ieņems redzamu vietu. Divpadsmit gadus re8. M. V. - E. uzticīgi sagājusi un audzinājusi ņv teātri ne tikai Mil-vokos, bet iepriecinājusi ar savām izrādēm gan tuvas un tālākas latviešu kolonijas ASV.
Par panākumiem vislabāko liecību nodod rež. M. V. • E. Iestudētās un vairākkārt uzvestās lugas: M. Zīverta ..Cilvēks grib dzīvot", R. Blaumaņa ..Ugunī", A. Brigaderes „Kad sievas spēkojas",, E. Vulfa „Svētki Skan-
galē", R Blaumaņa] ki'»,R. Blaumaņa , A. Alunāna „Seši nieki", J.L^iņa dl" un neaizaiirstj vedums J, Raiņa ar kuyu ansamblis dianapoles Driestm bv dienās MUvokc iestudējumi.
Režisorei M, V. atzinība pienākas d^rbu jaunatnes uzvedumi kā A. Brļ ku lugas ..Šprldltisl Paija" un „Karalls[ prasa no vadītāja pie tādiem darbiei tikai tāds, kam mākslai ir sfrdsUet to uzdrīkstējās Latvietības vārdā JzauguSai jaunatnei I gara bagātības aļ jaunatne viņai uzļ darbs kopā ar jai| zējos apstākļos Ir Višķi augsti.
Dramatisko izgli
li
mm
Režisore Millija Valterc • Elnbergtk
Jānis Veselis
Pieva paļu:
TEIKSMA
Modris Daiga, bija izstaigājis kara laikā tālus ceļus, mazgādamies savos sviedros, asinīs, nogurumā. Svešā: tauta; kaš ar varu dzina latvjus projām no viņu zemes, neļāva arī viņam ne ap-stāities, nedz atelpbt. Viņš bija nodzīts kā suns pa putekļos saberztajiem, "lielceļieni, lienot pa ļdrūmiem, biezokņiem, grāvjiem. Spīdēja tikai'zilās acis iedeguša-jā sejā, meklēdamas kādu patvē-iumu, bet .patvēruma nebija. Savā īsajā, jaunajā mūžā viņš nevienu nebija nīdis, taču tagad kā biedi cēlās vls^ pusēs ienaidnie^ ki, pat tie, kas bija uzmetušies par draugiem, laupīja/viņa zemi, vajāja ^nņa tautu. Latvieši cīnījās, taču ne viņu kaujas spars bija vajadzīgs, bet tas, lai viņus : iznicinātu, lai viņu vairs nebūtu.^ Viņš redzēja britam' sev blakus Ilgvaru Brlnuzēnu, ar ko bija sēdējis kopā ■ ļiz skolas sola, pārspriedis jauno dzeju, prātniecis-ko, stairptautisko, bet kas tagad, lodes ķerts, saļima dobē, gaiši sārta asins strūkla notecēja pa smalko gareno seju, viņa nebija vairs, tas bija tā, it kā pēkšņi izdzistu visi vardi, ko viņš vēl būtu varējis teikt, noslāptu vi-: sas nedomātās domas, visi glāsti, milums, piemiņas.Aizgāja daudzi vēl pēc viņa; jautsrais latgalietis Aloizs: !Bulis, kas pazuda tūkstoš ložu bumbas dŗausml^-jā vaimanājošā niiglā, virsnieks sēlis Caunāns, kura slaiko, sajoz-
to stāvu saplosījļ ta, labais Cukuls bija cīnījies, llc šauts. Daudzi, bijļ biedri ap Daigu pārmainījušies, j£ kusas, atkal noz kāds krustiņš sv^ nātu par nelzdzT'i latviešu dvēseli, k^ ja aiznesuši vAi Tani Daiga neSaij naktīs pSc kaujār šas būtnes lidoja I nogurušajām aclr dunēdamaas alkaj rību, dvēsele pieļ notikumiem, domļ dījusi, lai ņeissgai Neminamas var j viņu sargājam, visām ugunim a kai vēl vairāk nļ upēs mazgāts, brūns, skanīgs .5lk.sts. Taču viņlļ viņa augums šālc i;ia dzīslas vairs zēni garos pārgSjļ ma mēma, saldi sēsties, necelties kas nākdams, smilgu sniagie kaļ atcerējās māti, I Guitānu {dunu J teni. ar ķo viņš ļ dējo deju. Vienrļ klāvušies īsā apj du solījumu, nej vārdu, tikai nerāļ