Sestdiea,. im. gada 13. oktoW ^ tt-m
ķda uz to> ka bazmcas mu2 ļclzeja un sprediķu saturs
nav pietiekami visas baznī-I institūcijas uzturēšanai un kai izveidošanai/ Tikai roku
ar laicīgu un sociālu gādī-Dar savas draudzes. labklāSa-
un augšanu mācītāji im Ildzes darbinieki var cerēt ua
> baznīcas sīitības īstenoju-
sevišķi izkliedes tautas ik- , ļa un cīņā par savu ■ vietu
irē.
ļid nebūtu mums jābīstas no ļlco citi par mums šodien sa-im kādi ir tie spēki, kas is stātos ceļā, un šodien jau mūs draudzīgi pakļaut jlamiem ietekmējumiem no lu baznīcas un. tautas ienaid- ■:
puses, paši izvairīdaniies >atiesības atzīšanas un. aplie-tšanas visas pasaules foruma ļkšā. šodien bznīcas vairs ne-•vērtēt pēc territorialiem ķcipiem,, bet gan tas jādara gara, un garam kalpot mums ļigi dota iespēja. Jo vairāk is būtu tagad jāizveido sa-un jānodibina visās vietās I plāksnēs ciešāka koordināci-kr saidem baptistu, katoļu un .uzticīgiem tautas brāļiem, [vien mūsos pašos būs stipra 34 atstatīties no sava indivi-lisma un palīgām iegribām,. īstā - patiesības mīlestība, un /ien mēs neliegsim mūsu baz-li iespēju izveidot savu mums lem derīgu polītiku ar tālu ŗtu nākotnē, tad gan, pacelsi-pāri pašreizējiem vilšanās Ķiem un mūsu pašu mazdūšī-un mazticībai.
Juris Grinbergs
DEJT^ ^ STUDIJA
IN. SCHWANEBAC
985 BROADVIEW AV Mortimer stūrī.
HO 1-4110 - TORONTO.
★ FOKSTROTU ir LĒNO VALSĪ
★ VALSĪ
★ TANGO
■ RUMBA GHA-CHA.CH A; . JIVE. MAMBO, SAMBA, ' BOSSA NOVA.
PRIVĀTSTUNDAS
. Mērenas cesias.. PIETEIKŠANĀS UN IZZIŅA KATRĀ LAIKĀ.
luteklītim: vecajam Nikam, kurš |au bija ne vairs sirms; bet • glu*-i. balts puteklītis, kā sniega pār-, ^la siena ■ laika ■ tveicē ... .
Aplūkodami viens otru,, mēs stāvējām kā mēmi. Vai no veļu valsts abi atgriezušies? Tur ne-tedžējušies ..un te satikušies. Dī« |vaini! Tas. esot liktenis . ...
Apkampāmies. Viņa acis bija ļmiklas kā nosvīdušās brilles. Un ļviņš tās' izberzēja, lai mani.. sa-ļskatītu pilnīgi, ■.. .
„Tas pats jau esi, draugs!: Un, ļ jācJomā, ■ uz mani. par toreizējo I vairs nedusmo. Toreiz bija jāaiz-i jrauc bez atvadām." , •
„Protams, ka nē. Tas viss jau gandrīz aizmirsies. Nākušas jaunas rūpes. Tās aizskalo vecās."
:„Man jau tās galvenās, rūpes vairs nav. Esmu viens tāpat kā tu. Atklīdu šurpu, mānīdams sevi, sak, varbūt es viņu te ļau-l'žu vidū ieraudzīšu. Viņš tomēr man te parādīsies.; Te viņain vajadzēja būt, ja ne miesā,' tad garā . ,.. "
,,Dēlam?! Kur viņš?" , „Apcietināja. Nobeidza, pat nezinu, kad un kur. Nav vairs. Pagalam! Tad nu maldos viens." •Vecais Nika sabļruka.: solā. Es: apsēdos blakus,, saņēmis viņa. drebošās rokas savējās.
Tur puķota ļaužu druva šūpoja sevī vārpas lin ziedus, priekā viss līgoja, un piecpadsmit -kbŗi, kairogiem plīvojot, ievadīja dziļes-mu dienu. Vecais Nika bija te, 1 lai dziesmu līksmā ■ izraudātu savas sāpes:
„Lai viņš. bija pelēks. un nejū-•tīgs kā laukakmens, tomēr tas bija reiz mans lepnums^ mans • dēls!"
Valentīns Pdēcis
L E
REŽISORES M. VALTKRES o. BINBEEGAS .S® MCM GAMJ ATCERE.
KNUTA LĒSIŅA KOMĒDIJAS VĀJUMA SPĒKS PIRMIZRIDE MINEAPOLĒ
Pec tam, kad mineapolieši Ronriko, dīvainis un mS&slt satiras spoguli tS, ka lasītājs vienu pēc otras ar nelielu laika nieks, Raita, bibliotēkas <terl)ini©- (resp. skatīties) nejūt, ka sml©-atstarpi bija skatījuši divas vies- ce. tos par viņu, bet it ļsS par kāda:
izrādes — Anšlava Sglīša „Cil- pļrmajs Mm sS&as ar Rai-
vēks grib_spēler Losandželosas paia filozofēšanu: „Pasaula "ir Gadu tecējumā es£toi vairsk-latviešu teātra un Teodora Zelti- rotaļa, pasaule ir veids, kS kaut kārt varf juSi vSrot, ka Lesiņam ņa ,,Vilks Rīgā'! - Amerikas latr ko iegūt, neiegSstofc m nekS. tl& pasmieties par lietām un dl-viešu teatŗa Tašingtonas aasam- Katra mīlestība Ir rotaļa ar Sķi- vSMēm, rakstot asprātīgas hu-b}a_uzveduma,_abasUeliskāde-tmu. Pasaule uzbuŗjam^^ viņa komSdljS
koratīvā ietērpa, spēlējot lielis. tāpat kļūs veci. Dažas patiesības „VSjuma spēks" sastopamies ar u kiem_ profesionāliem aktieriem, pastāv tikai iās mainas dSļ." - glm atjautībām un humoru, m" - musu vietējiem skatuves māk- §Ts filozofijas }oga«5 tad nu ri- sa §ī luga valr?k iztēles radīta slas amatieriem J)ija vajad2āga šinās komēdijas darbība. Ikviens nekā dibināta uz dzīves reālitS. liela uzdrīkstēšanas nākt klaja |ajā „rotaļu" ^uH cenšas ie- tfm, bet reālās dzīves tieša atar savu izradi! Bet uzdrīkstēties kaut ko priekš sevis. Archi- tēlošana nemaz nav māksllniete esot skaisti. Un, kalpojot māk- tekts Ozols, kas. plemSram, ap- uzdevums. Mākslinieks mums rS-
■ ^ .25iiiu, kādā ffi^fcš...
• .mēness atspulgs
Liekas tikai nesen, pirms pāris galē", B. Blaumaņa ,,Tr!nes grS- V. - U. smSIusies Zsltmata drār būs atkal imlis ezera gadiem Milvoku DV saime atzī- ki", Ŗ Blaumaņa «Ļaunais gars", mātišķos kursos Rīgā. No 1826.
mēja režisores MUlijas Vadteres A. Aiunāna „Seši mazi bundm- g. nds 1937. g. jubUāre darbojās Bet es vairs neapstāšos, «Mrīk^ts. , , .' ' . \ *---------------------
- Ēinbergas 50 mūža gadus, bet nieki", J.Lejiņ8 «Skabarga sir- Valmieras latviešu teātrī, bet nemēs;ināšu uzlikt sUtu plail^stu, !, '^^f, .^^^^^^ ^ ''^^^^ "^^"^ r^mmes atveidu, lialendārs rāda, ka no tā brīša dī" iun neaizmirstamais lieluz- vasarās apmācTJa lauku teātra domādams - Mļo. r!J/iSipr^f IS»"^®J?S. "f^f ^ ^f^"!' ^!?" jau pagājuši veseU desmit gadi vedums J^ Raiņa Put,.vSJiņi^t " ^"
— neatlaidības, grūtību un dižu ar kuru ansamblis uzstājās la- redzi režijā. 1937. g. viņu izrau- _^ _ panākumu bagāti gadi. Ja toreiz dianapoles Dziesmu svētkos un ga par aizsargu štāba režisori, ļi^ }^ ^^T^^ meiuedams,
Valteres Sinbergas vārds DV dienās MUvokos, ka an citi un aar šo brīdi viņai radās ciešs nezinādams,
teātra pasaulē sāka iezīmēties iestudējumi. kontakts ar teātra entuziastiem Varbūt ka sāljs snigt
kā ļoti nopietns un|vērā liekams, Režisorei M. V. vE. visSielākS daudzos Latvijas apgabalos. ^.^1^.^'p^^guļg
tad šodien tam ASV latviešu t©- atzinība pienākas, par nerimtīgo Boļševikiem ienākot, iemīļotais ^^^^^ austreiHi? ātra mākslā jau pilnīgi paUeko- darbu jaunatnes ansambH^^^^^
ša vieta, un ja. kādreiz tiks rsk- uzvedumi kā A. Brigaderes pasar ^u M. V. - B. stāv aomaļus, līdz Tad tomēr atgrieaāšos,
stīta musu teātra vēsture, tad vi- itu iugas„SprIdItis", ,JMaija un beidzat 1941. g. ieljļūst Jelgavas novilkšu pēdējo kreklu,
, ņas vārds tur ieņems redzamu Paija" un «Karalis Brusubārda" teātrī, no kura viņa tajā pašā «zklāšu atspulgam — ledū,
vietu. £«vpa<ķmit gadus rež. M. prasa no vadītāja maksimāto^
V. -^E, uzticīgi sagājusi Un aU' pie tādiem darbiem var ķsrties un drāmas teātri, kas arlir vidžinājusi BV teātri ne tikai Mii- tikai tāds, kam kalpoSļana īstai Ģas^^^^^^^^^^^ lauks vokos,bet^ iepriecinājusi ar m- mākslai ir sirdslieta. M. V. - S. dzimtene, vam izrādēm gan tuvas un tālā- to uzdrīkstējās un uzvarēja. ^ , \ : ^ , . ,
kas latviešu kolonijas ASV. latvietības vlras viņa Jj'^'T^ TtLf
T» ^ . i • « , i ii , ^Z. _ sms aprimis, M. V. - K vac ko-
Par panākumiem vislabāko Jzaugušai jaunatnei pavēra mūsu, ^ ^.^ f^^r
liecību nodod rež. M. V. - E. 1^ gar. bagātība, apcirkņus, un SdS^^tgLel^om™*^
studētās un vairākkārt uzvestās ^ jamatne viņai uzgavilēja, šis ,,^„^st7<>..>a
lugas: M. ZIverta ..OilvSks grib darbs kopS ar jaunatni pašrel- T ^rT^ōS^^^Z
..ojas", E. VulfL ,.Sv.tkl LZ^o iz^Itlbu re. M. S^t" l'^o'tS
latviešus amerikāņu zonā. lābekā rež. M. V. - E; vada režijās, spēlē līdzi un np 19^. g. rudens līdz "teātra likvidācijai ir teātpa | v^des priekšsēde, šo grūto, bet pašaizliedzības pārpilno laiku jubilāre atceras kā skaistāko un zīmīgāko darba posmu savā mākslinieces ceļi.
Nonākot; ASV pi^apmetoties Bmvōkos, M. y. - E. aizrautīgi metas iemīļoti darbā; DV aj?-vienībai laimējās mākslinieci piesaistīt savai- organizācijai. Viens iestudējums seko otram. Izrādes, braucieni Uss kaimiņu zemēm, lin abi jauniō teātri — pieaugušo Un jaunatnes ansastiblis ^ strā?-dā blakus aizrautīgi, un dzinēj-sp^. ir rež. M. V. - K
12 gados iestudētas 14 lugas un sniegtās 19 izrādes pašu ma-§ jās un 20 viesizrādes kaimiņu pagastos. Lugu iestudēšanai veltīti 862 niēģinājumi, caunnērā 3^ stundas katrā. Ja vēl pieskaita laiku, kas pavadīts, kostīmus ga- ļ tavojot, dekorācijas projektējot un skatuves ieMtrtas iekārtojot, tad sanāk daudz darba stimdu, kb jubilāre veltījuš lat^^šu teātrim- trimdS< ^:
t (Nobeigums 8. l®p.)
, Režisore MiUija Valtere - Einberga.
Jānis Veselis"
TEIKSMA
par lieliem! _ tomēr katrā izdevīgākā brīdī jies savā fantāzijā. īstenibl
Knuta_I^siņa l^medijas ,,?ar ceiišas tuvinStiss SSdai no šte Knuts Les'nS art savā fantaziji juma spēks" iestudēšanu Andra sievietēm, šajā sakarā viņa mā- fšo lugu sacerot) nostājies ua Valdmaņa režija bija uzņēmusies tei Apoloaiijai: jāizlieto visi ^e- realitātes pamatiem, .par ko li®. Daugavas Vanagu apvienības M- višķibas mākas avoti, lai pasar- cina dažu šajā komēdijā skatītu nesota Teātra kopa. gātu savu Sdgariņu hō kriSanas personu tīri laikmetīgās' Izdasif-
KomSdija dai^ojas 5 per-negodā. Un tas ^."^if^^'Si^īŠ!^ viegU izdarāins, jo pat d^^ te herikojas a.
S , medniekam Bdgariņ^^ parastajlem^^rmm dialogiem.
SS^^^SS^t^k^ ^ nav Vēl :yieņai:^^v^^^^ uz bet zibina feas. aforismle^,
Sw ^^^^^avatdzisusi,: kad otra, tur d^Jgas sentences mi replikas. Art ; Si^ \^~gS^ ^esēzdamās, jau aprunā pirmo.:, lu^ personas pa lie--
īpašniece, . lonijs jsungarts caienS darisojoSās pe^ lakai daļai radušās^^M^^
sonas ir Tonijs, toltņiks im glez- Taš, protams, art no tēlotā-notāK kuram nav darba, bet ir jien^^ prasa pavisam citu pieeju dažas^idejas; un kurš, tēlodams nekā, plemfram, Blaumaņa ko-glēžnotāju, iecerSJis nopelnīt s^^dljSs. īsi aprautie, bet zibeni-vairāk nekā gleznodMis. Tonijs gie^ aktierim jāpārvalda
domā, ka Viņa mSkslfts vir^eha pēdējai niansei, ļ Taš plats hpsaulņinis pagaidām neesot iz- s^^^ par mīmikas spēli
veidojies, bet tas varētu būt for- ^ mēmajām kustībām, jjo šajā tunisms jeb ekspresionlstlskals ^oniēdijā, seviš^ plrmajS fortunisms; t. i., viss, kas rodas cēlienā, darbība ' ļott ierobežota, uz: la"bu laimi. — ■ Nākamā aiz ^^^^ fantāzijā. radītiem tēliem Tonija ir šķirtene Alfa, neesoša autora īpatai vārdu uh telku-inodes salona īpašniece, kuŗal uzbūves spēlei tad hu vaja-ar pirmā vīra pielaikošanu nav <lz^ja parādīties arī uz.skatuves palaimējies. ī,ai izķļlītu no šķir- perfektā režijas slīpējumā un sa-tenes ostas, viņa cenšas par savu škaņotibā, lai izrādei piešķirtu otro vīru pielaikot bibllotSkSru ^Jadzlgo māksliniecisko efektu. Raipalu. ^ad Raipals izsaka Iz- TSlotSji savas lomas bija iestudS-brtnu, kādēļ vispār kāds viņu ^"^^ ļpU^pIgi, bet ar.visu to mīlot, Alfa viņam atbild: izrādē īsti neatpla-ksnljās tā ra mīl savu muļķi, bet jā' sievie^ dssirkstelō, kas skatītājiem zālē tes; mīlētu tikai izcU pacelties līdz tēlotājieni
le būtu sen apstājusies."' Beigās gaismā. Te gan piezīme
Alfa ar Arti apprecas. Ar viltu ^ salonkomēdijas stils/ izdomātais salons tiek likvidēts. ^^^^ K.Lesiņš uzrakstījis „Vā-Tonijs saņem prSmiju par gtau^"™^ spēku", bieži vien izrādās un aizbrauc uz Romu. Apolonija P^rileku „ciets rieksts" amatie-apmieriņāta, ka • Sdgariņg pj^Tlem. Komēdija tādos gadījumos glābts no Megoda . . . mad īsto seju. Tā, piemē-
katrs šajf^%M Imui ieģu- ^m; dīvainis Eonriko uz ekatu-vis, arī Žķietaml nekā neieguvu- '^^^ Parādījās pāriieku solīds, §ais Edgars, Jo pagaidām nav ^ Jebkādām. dīvainībām. Var-pazaudējis savu personisko bri- Sajā lomā labāk butu iede-vibu, neieglTdams Alfu ^^iies Jānis Zvaners, kuram ko-
- :Visa ,5aj5 Iu85 nbrisina tE, t5:S^ot, Iedzimt».-
kā tam jānorisinās lugas autora Komiskais elements ar! salon-nospraustos ietvaros, šajā sakarā komēdijā pienācīgi jāizceļ, citā-nāk prātā Knuta Lesiņa jāta <U komēdija pārvēršas par vien-pinns daudz gadiem Izteiktās ^ārSu skatu lugu. Tāpat archi-doitnas: «Daiļliteratūras darbu tekts Edgars Ozols pienācīgi nepanākumi vairāk balstās paņ?- izmantoja viņa lomai piešķirtās mienā rādīt lasītājiem (šajā ga- komiskās dzirksts uzliesmbju-dījumā — skatītājiem) cilvēkus, mu. šķiet, izrādei bija nepied®-kāds viņš pats nav, T3®t varbūt Sams ar^ Straujāks temps, tas vēlētos vai varētu kļūt, vai arī iespSJu attiecigks situācijās sagriežot §6 attēlu humora un vieglāki izraisīt vajadzīgo eksploziju. Bez STs eksplozijas jeb komisma izraisīšanas skatītājiem
pu pifislaršanās, kas apdedzinār mu karapulku #jiens uz Aiz^u-. zemes ceļienx projām uz svešu- tis, tos,: kas ticēja, ķa jūra jau zālē Jāgarlaikojas, ja. Viņš domās atvadījās no vi- li. Daiga vairs neskatīja viņu se- mu.;. Jodu priekšgalā, kaujas pilna glābēju kuģiem, bet idņš Lugas galvenoilomu Arti Ral-ņas, no tēva, no mātes, jo saldā jas: it^ bija latvju: tauta, zēni, Pļautuvi vicinādams, jāja v&^^ uzjautrināja pc^urušos, drū- palu tēloja pats režisors Andris
vilcēja dsiņa nemitīgi mināja: jaunekļi,:ķas tur aizpeldēja. ;: noļufcušām, pret mutes caurumu moš; sanriem; bezbēdīgajiem Jo- Valdmanis j architektu Edgaru izdzēs, aizput, āizmlrBti. Locekļi ^. . .^^^^^^ v- -v f- grieztām ūsām, tas, kam vārda kiem, ar savu nerātno valodu, dzolu — Arvīds Eglltis; nam-runāja: mēs vairs nevaram, mēs .-^^^^^^ seļu,^ta ^av, tas, kas valdīja nevis ar aicināja tos mazos pārdroišos gā- tpašniēd Apoloniju — Natālija
vairs nešpSjam. Topi Mušs,.topi taisml)u, labumu, bet ar mokām, Jienos uz jodu nometnēm, nekad videniece; modes un mākslas
mēms. Zeme silta, niīksta. MI- ^estt^^^ āmurs nepamatodams bez ieguvuma, salona īpaSnieci Alfu Skaidrupl
Tēlnieka Miķeļa Geistauta veidotā Knuta Lesiņa biste.
Modris Daiga bija izstaigājis to stāvu saplosīja tanka grana- ļas rokas tevi šūpos nesis ---^^"^.^'^^^^^^^ .s^^^^^e- ^j^^ ^j^agāja. pasaul^^^ Stūmiece; dīvaini ^
karalaikā tālus ceļus, mazgāda- ta, labais ōukuls, kas ielenkts aizlidos. Disva pa^lmos.^.^^^^^^^^^^,^ w bi&Me r^jumi. mākslinieku Romriko - Vilis Vi-
mies savos sviedros, asinīs, no- bija cMjies, līdz atrasts caur- šādos vājuma bnžos. vecākais Pes» ie^ī^^^^^a^ ^^^^^ ^^^^ diena J'^J bibliotēkas:darbinieci Ral-
gurumā. Svešā tauta, kas ar va- šauts. Daudzi bija tā aizgāJuSi, Pēteris Irbītis viņu ņēma pie ^vļ^,^'"^^^,^. '^^^^^^ gājienam nevarēja saredzēt tad pēkšņi nomira karš. Mēm^
m dzina latvjus projām no viņu biedri ap Daigu bija vairākkāri; kas, sapurināja ,vUka līdz. Ne- ^^^^ J^act .g^ia/tās piepildīja visus apvārš-^āves klusums iestājās pār deim- vo ietērpu šai lugai J)ija gatavo-
?iemes, neļāva an viņam ne ap- pārmainījušies. Jaunas sejas nā^ esot latvieša cienīgi tā palaisties, :^^^ļŗ itidro'iamipi ?l -^^^ troksni, ar savu nai- tenes atlikušo malu. Visi stei- Jis gleznotājs Jānis ŠkuJIņg;
stāties, nedz atelpot. Viņš bija kusas, atkal nozudušas, lai tikai kapā vārdot gulēt. Atkal; viņi cerēdami vēl pēdē- skatuves meistars bija Emīls Ro- .
nodzīts kal suns pa putekļos sa^ kāds krustiņš svešā laukā lificl- soļoja, kamēr visapkārt; dunēja ļ^^^^ jā mirkli glābties, bet Modris zenbergs; sufUere^^ -^^^
berztajiem lielceļiem, lienot pa nātu par sieizdzlvotu mūžu, par šāvieni. Pēdējā nometne viņiem ^S^"" —"Nav vairs patvēruma,, pa- Dai^ palika. Viņš palika viens Blon^
Krūmiem, biezokņiem, grāvjiem, latviešu dvēseU, ko Dieva dH bi-Wja^^ novadā, Daugavas reja misni, sitdigi, .^vīsas mums nekur. — teica ^^H^i««^^^.«„^..i;rrwc._^.^^^
.<ivīgas mums nekury^ - _ teica neUela e25eriņa malā. Tas;vizēja bērts GruduMs.
Spīdēja tikai'zilās acis iedeguša- ja aiznesuši Aizsaules pag^mos. krastā, kur Staburags .mudSja^^^^^^^^^ Nied- komēdifas Vājuma snSks"
jā sejā, meklēdamas kādu patv^ T.m Da^ga nešaubīgi ticēja, jo savas pāriaidkSs asaras. Bekalv^^^ citiem latviešiem a^^ā. Pa me- ,as gak^^^,^^ rumu, bet patvēruma nebija. naktts ^ēc l^jām savādas spMo^ nē, vec« ^^n> » S
vā īsajā, jaunajā mūžā viņš ne- šas būtnes lidoja gaisā gar viņa miem, P^i^m laukatoņlem ^^^^ teķa. mld^ feust^ās Jodu pulk^ai i»
vienu nebija m'dls, taču tagad kā noguaiišajām acīm. l^mēr asinis viņi nogūlās Uznāca «^^^^ S^f^^^^ no jodu ielen- atstāto zemi, dažus biSžusW sf^adu Sc^^^
biedi ctlās visās pusēs ienaidnie- dunēdamaas alka kaut mazu ce- pilna nakts. Wga izgāja; uz^^^^^^^^^^^ sasniedza jūru, apmetās ja svinīgs miers, klusums, vieii- pirmterādel biJa sacerēto dz®1-' •, pat tie, kas bija uzmetušies nbu, dvēsele pieķērās stāstiem, teta. Dz4ajā leja» tumšā^;^^ šajosS^t^^S^
.^raugiem, laupīja viņa zemi, notikumiem, domām, ko pati ra- upe; noliecoties tās » atv^ ^^^^^^^ ^ neizL^^
vēl ner 1.nWarn .nl5m i^^^ ki ^^1:!!^^?;^
ki
par
vajāja viņa tautu. Latvieši cinī- dījusi, lai neizgaistu. zēja sudrabaini, Izplūda no tum^ esvi^m sakiisa TiPr,srfr,.d„W5 -----^> ^^-.^^ .^-^ cainu laimi. ja viņs oauozus me-
jās, taču ne viņu kaujas spars Neaninamas varss tiešām_liļ^ sas, ieplūda tumsā. ^eļuDaugar/Bet DdS SJ^S^^^Š
bija vajadzīgs - ~ .... _ ^ . , ^
iznīcinātu Viņš redzēja
snrie^ iUo S prlJiiiecis. sīksts ^6u viņš manīja, ka art sniegtos pēc vii^ TaM nav ne t^^^^ '"fj'™ l''^* velniem.tājodiem. Atkal nebija rr^^Z^^i^^^^"^^ ^^9^ portretu - bisti, TstltSko bet Kg^ vina au^ms sS grīļoties, ka vi- mājiena, nedz^da, ■ nedz Mie- f^^:^^ŗ^-^m klusuma nedz;dienu/nedz nakti, viņu no»^ Geistauta: veido-l;::5eflSS^'1S;r^d^^ dzlL vairs neklausa. Re. dzlena. Daugaviņ., me«^^«
Sārta asins strūkla notecēja pa zem garos pārgājienos nepasakā- maigi ai^esa latvju mātes lolo-^^^^^^^ ^^^^^^^
smalko gareno seju, viņa nebija ma mēma, salda dziņa vilka ap- jumus no visām vietām, kur ^ .Zirgi zviedza Daugavā, mežo- iekritušas dobuļos, spīdēja cieti, :nepasakāmais, kam garām pa- 5 T vairs, tas'bija tā, it kā pēkšņi sēsties^necelties^vairs^lai iSk stirna, nesa^ ^ticgami «!g;gg^_ļ^J^
pateicās visiem un izrādes: apņiek-
tr'mīli^mTSpm^^ Guitsiiu Gunu - ziedaino ņi stūmās,' griidās cits uz cita, savu trako ;toneļu pakaviem, dzīvojis dziļu izmisumu, par ķo 'Kad sv€^
ri.! n^n vina-^^ teni, ar ko viņš bija dejojis pB- sl^ās stSvu kā pludināmi koM Abi Daugavas krasti iegrima.šā- dra^^ „spSka «rienu", lāl velktu^gflJ-
^nrAintc Siiii^ kas oazuda dēio deju. Vienreiz viņi bija sa- straumē. Daugava urdzēja, d^irk-. vienu dunoņ^^^ reizēm kļūst bezbēdīgi mestu būdu,; bet neviena dāvā to trim^^^
tīS^tn^lo^ bumbas drausmīga- kļāvušies īsā apskāvienā; nekar stīja melni sarkaniem viļņiem, grēki, sarkani atsp^^^ 1^ vp^ninnāio^ā mij^lā "virsnieks ^du sonjumu, nekādu mīlestības kad garām peldēja cita ^titas ņos. Šadega^^I^^^^^^
^'ēlis Cam^ sajoza vārdu, tikai nerātnu sarksnu M- melnās v^u iaivaā kā neskaitā- dzamas b^ļurin , Edvarts Tūtera.