(g MTOM AMEEM ' sestdien, m. gada 12. oktoM, 82. M.
■•-9 "
ļŽEtŽ^AJS velž IrT^ un mazās iemaksas» lEPERClET PASI savus ifa^sumusi
DANFORTH - broadview: Atsevišķa 8 istabffi willowda]lē - ļoti iam Yoiage: Jaima, mo- EGLINTON • VICTORIA park: Atse^Tišķs 6
duTOeIun^.vi^es.Mens.^ ^^,SSAl^M>^ istabu dubult^e|elu ^.^^^^^^^
Z garāžas. Kopīgā cena $ mm,, hm!^ $ gm- plats iebrattcaiS«B?š. Kopīgā cena $16.»00,, iemāk- ^a*^ iebraucamais cels. Kopīga cena S 14.90©.-, Atlilņuns uz vienu atlUāttt 6^2 f^obUgāciju. ^ ^ ^ maksa § 1.900,-. ■
61 Hogarth Ave.. Toronto
HO 1-3670
UZTICAMESM MĀJU PIRCeHSM PALĪDZAM IZTRŪKSTOŠO VAI VISU NAUDU IEMAKSAI SAGĀDĀT BEZ GALVINIEKIEM UZ 3 GADIEM UZ VISIZDEVIGĀRIEM NOTEIKUMUflu. ŽVANBĒT BfiUMS NESAISTOŠAI INFORMĀCIJAI MĀJAS UELĀ IZVELS VISĀ PILSĒTĀ.
Austra Augenberga
RAgU VIĒNUDZIBAS JAUTĀJUMS LIELBRITĀNIJĀ
ICad atoucām šurp trimdā , ,; VĒSTULS; M NO-AUSTMLIMS tas piederīgais nāik mūsu sabisd- . ' ■
un kad vēl nevarējām sarunā- ribā, draudzē u. t. t„ viņš mums Laikraksti gandrīz katru die- priekšā visiem' ir vienādas tiesā-
ties savas jaunās zemes valo-. lotājiem man bail daudz m- nu latvi pastāvam jāuzņem ar toleranci, smalkjū- nu sniedz ziņas p^^ balfiās un-bas.. Arī britu, prese nosoda ra-
dā/tad neviens mūs neievēroja, nāt, jo tas jau tā ir iegājies, uz to, ka Dievu gribam pidūgt tlbu, viesmīlību im sirsnību,— melnās rases segregāciju Dien- šu segregāciju Dienvidafrikā — Refti kāds vietējads iedzīvotājs ka tos esam pataisījuši par sa- savā valodā, bet aizmirstam, ka tā, lai viņš jūtas tikpat labi un vidafrikā, par balto un melno uh ar ziriāmu- atturību diplo-zināja, kā pasaulē ir tāda tau- viem nacionāliem veiigiem, — to pašu grib daiāt arī jauktas vēl labāk neltā savais tautas sa- cīņu dažās ASV valstās. Iņ- mātišķu iemeslu dēļ ari ASV. ■ta kā. latvieši. Bet jau pirmā tiem viss jādara par brīvni, jā- ģimenes partneris.Meteikums, biedrībā Ja nebūsim ieguvuši teresanti'vērot, kā ra§u vienlī-Neieteiktu nevienam sludināt gada beigās, kadi mūsu bērni ziedo saivs laiks un jāizdod ari lai katrs ^enes loceklis iet sa- jaunu latvieta, tad vismaz bū-dzības jautā|ums ir aibrisinātsantisemītiskas idejas Britanijā: Išā laikā piesavinājās vietējās va- savi lidzefeļi. Kas tas ir? Vai vā bāzņībā, neizlilausās labs,— sim ieguvuši labu mūsu intere- citās zemēs, piemēram, Britanijā. kādam skolotājam, kurš bija lo-lodas un jau pirmā gadā iz- tas ir mūsu' nacionālais gods tā mēs ģimeni ne vienosim, bet šu aizstāvi. Ja jauktu laulību Teorijā Britanijā šinī jautā- ceklls organi^cijā .ar antisemī-virzījās'par savu klašu labākiem vai nacionāilais kaunis? šķelsim. Un ko pozitīivu ar to ģimene ar rūgtumu sirdi aizies jumā ir viena no visbrivākajāim tiskām tendencēm, bija pat jā-
un selanīgāMem skolēniem, arī Bet ka ir ar mūsu hadōnā- būsim panākusi? Ja citas tau- (Nobeigums 8. Ipp.) zemēm pasaulē, 'kur likuma zaudē vieta, aviīzēs sāka parādīties raksti, ka lās māksilas audējiem,. keramir šie spējīgie bērai esot latviešu jpem un sudrabkaļiem?I Vai ne-izcelsmes. Mūsu ■ jaunatnes sek-: esam tos novērtējuša par zemu? mes bija tik lielas, ka, piem., Man nācās vairākais reizes ap-Ausbrālijā daži latviešu zēni un meklēt • daiļamatnieku ■■ izstādes, meitenes ieguva tik augstas at- un tur esmu sastapis vietējos Ēūņes,. kādas Austrāilijas skolu interesentus, kas pētīja, nozīmē-: vēsturē nebija vēl piedžāvotas. ja un mērija mūsu audumus. Un bienvidaustrālijā nodibina- Kad tos iepaāstināju ar darbu ja pat komisiju, lai pētītu, kā- autoriem, viņi bijā ļoti patd»-dēļ latviešu jaunatne tik' spēji- cigi un driz vietējās avīzēs pa-ga. Izglītības niinistrijas skolu rādījās slavinātāji un apbrīnas ■ žurnālos parādījās latviešu dze- pilni raksti par latviešu" audēja tulkojumā un raksti par lat- ju, keramiķu un zelitikaļu aug^ viešu tautas dejām ar latvisko stomāilcslu. Tautiskie tērpi pra-mūziku.. Tātad —mūsu jaunatne sa ilgstošu 'darbu un labus lī-bija pirmā,; kas trimdlā lika ru- dzekļus, un ne katrs pie tiem mt par latviešiem. var tikt. Varbūt' vecāki nevar
'Bet ir pagājuši jau 10—15 ga; palīdzēt, bet sabiedriba var, no-. di, un dažiemļ liekas, ;ķa mūsu pērkot kaut materiāllus. Katrfe jaunatne savā latviskā: stājā un adatas dūriens nacionāilā .tērpa iatvdskā centībā sāk atslābt. Ne- vai gaildautā ieviliks ari nacio-bērsim nu tūliņ karstas, ogles, uz nāhi pavedienu daritājas sirdī, mūsu zēnu un meiteņu galvām! Mums Austrālijā, vismaz Mel-Vispirms neaizanirsīsim, ka kat- bumā, Nameja gredzens ir tapis r,a trimda no immigrantiem par latviešu pazīšanāfe .sim-., prasa' savu nodevu. "Vārdi pa- bolu. Un es zinu^ trīs brāļus, liek vārda visn^ lai cik cēlā for- kas, šo gredzenu valkājot, at-v mā tie ari būtu izteikti. Mēs va- raduši daudz jaunu paziņu gan. ram kliegt uz\; katra ielas stū- svešā sabiedrībā, gan koUledžās. ŗa, ka -latviešu spieķa pīrādziņi Bet dažos gadījumos noticis m ir pārākie pasauiē, — neviens tā, ka uzrunātais gredzena īpašv mūs neuzklausīs. Bet iedodiet nieks atbildējis „Sorry, I am svešiniekam to nogaršot, un not a Latvian. But I very like viņš, varbūt, ņem^ vēl otru un this ring." šādus gredzenus mēs prasīs kā tos sauc un kā pa- varētu dāvināt kaltram latviešu gatavo. Man tā vien liekas, ka skolas beidzējam un kopā ar arī attiecībā uz mūsu j.aunatni keramiku un sudraba izstrādā-mēs to latvisko pīrāgu' — lie-. jumiem uzvarētājiem s'portā, 1ām -gan bez gala, bet nogar- jatmiešiem labākajieBm JaMe» šot to daudz nedodam; šm grāmatii lasītājiem ra.ti i
... Būs atkal tikai, tukši vārdi, Tei'btais ' galvenokārt attiecas ja teiksim, ka mēs ar savu jau- uz līdzekļu pārkārtošanas iespē- • iiatni labi saprotamiļes. Bet tas jām. Bet .pēdējā laikā vairāls tak ir dabiski, un tam - tā jā- un vairāk nākas sastapties ar būt, ka jaimatne.domā un dara domām un izdarībām, kas na-savādāk nekā vecā paaudze. Ja cionāilās stājas uņ izdaribas zi- . viņa . nerīkotos, tad" tā ap- ņā liekas nepārdomātas un, pārstātos savā 'Progresā. Un laikam spUētas. Būs tak Isatram skaidrs, ijau nebūs neviena> kurš neat- ka - ar bardsābu un nevajadāgi zātu,ka| tikai mūsu jaunatnē if skaļu un lielīgu valodu pie se-mūsu nākotnē ka tautai,.i un ja vis nevienu jaunu -draugu ņēmums trimdā nebūs vairs lat- saistīsim, 'un vecos draugus var vd'skas jaunatnes, tad mēs kā ram pat aizbaidīt.prom. Ar bar-tauta arī beigsim pastāvēt. Ta- dabu nevar arī asimilēt. Agrais ga<j, piem., par mūsu jaunatnes teica, ka viālielākie citas tau-. intelektuāļiem, studentiem gra- tas asimilētāji pasaulē esot fran-duētiem ,mēdz parādīties: -spār- 5i, jo viņi esbt arī vislielākie nots izteiciens: „ Kam daudz laipnības un iecietības izrādītā-dots, no. tā var daudz prasīt!" ji pret sveštautieti. Protante, tā Un Latvijā rēķināja, cik valstij var būt iedzimta īpašība^ bet tā • katrs students izmaksāja. Bet var būt arī tālredzīga polītika. vai Latvija ko dod tagad? Tā- Mazajai saujiņai 'latviešu svešu-gad mūsu skolu un studējošo mā jābūt— ļoti, ļoti tālredagsi. jaunatsni uztur- trimdas zemes, Neaizmirsīsim; vēlreiz, ka mūsu un sekmīgākiem maksā arī sti-. vecās paaudzes dienas iet uz pendijas. Un ne jau, mēs esam beigām un ka mēs nedzīvojam tie, kas piespiež mūsu dēlus un sev,: bet gan jaunās audzes dēļ* meitas būt sekmīgiem — tās ir Man. bail, ka mēs, vecie vīd, mūsu senču asinis. Bet ne jau. vēl ļoti dāvojam pagātnes iz-katrs var saņemt valsts un pri- jūtās un neesam spējīgi skatī-vātās stipendijais, — tās iegūst ties tālu uz priekšu. Būs, lai-tikai labākie no labākiem. Bet kam, taisnība, ka. patlaban or-^ kā ta/d ar j^ējiem, ikuri arī va- ganizāciju un biedrību valdēs rētu un gribētu izglkbu turpi- lielā daļa .ir vēl vecās audzĢS nāt, bet kuri pie stipendijām" ļaužu. Un būs arī taisnība, 1^ nav varējļiši piekļūt. Vai daudz daudzi jaunie neuzņemas valdes esam viņiem palīdzējuši? Labāk vīru pienākumus tāpēc, ka viņi nosarksim pie laika ļun neaiz- vairs nespēj latvisM rakstīt Uņ bildināsimies ar banālo izteicie- kas vainīgs? Taču mēs paši, vēnu, ka nauda vajadzīga visur cie! Savā. laikā neesam bijuši un daudzās svarigās lietās. Tā tālredzīgi un neesam devuši vi-domādami izdosim" seY di:ošu ga- ņiem.. iespēju un radījusi .patik-rīgās nabadzības apliecību. Jo sanu mācīties rakstīt savā mā-pie. labākas gribas nekādi neva tes valodā, ru saskatīt kas' gan trimdā Pēc valodas- aizmiršanas nā-mums būtu svarigāks par mūsu košā lieta, kas visvairāk grauj nacionālo j.aunatni. musu tautību, ir jauktās laulī-
V Ir skaidrs, ka izdodam lielas bas! Atcerēsimies, ka sakarā ar summas dažādiem mērķiem, bet tām, valodu ziņā,-sāka raisīties: man liekas, ka šīs 'Summas va- pat draudžu kari. Un šī lieta ir rētu sadalīt arī savādāk. /tikai sākumā. Ar katru,nākošo Un kā ar mūsu gleznotājiem, gadu šī problēma kļūs akūtāka, mkstndekiem, mūziķiem? TArā Katram jābūt patriotam, "tas ir tiem dodam katru gadu balvas, pilnīgi skaidrs. Labākos augļus 'Bet vai nebūtu - labāk,' ja mēs dos labi pārdomāta reālpontika. pirictu vairāk grāmatu un glez- Jauktas laulības mums jāuzņem nu un tās dāvātu savām Sko- jau kā notikusi realitāte. Un Jām? Mūsu skolas jāierīko; jāi& ar to mēs esam nostatīti uz na-iaiļo un jāapgādā lalbāk nekā ža - asmens. Nu munte jāizšķi-vietējās skolas, tad ari skolē- ras: kas ir labāk, vai šādu ģi-niem radīsies prieks turp.iet, meni pieņemt .savā sabiedrībā un viņi leposies, ar savu lat- (draudzē), vai to no sevis atviešu slMlu. Bet par pašiem sko- grilst, un tā zaudēt vismaz vie-
VIEGLI IEGĀDĀTIES VIENKĀRŠI
Kanādas Krājbondus varat iepirkt - pret skaidm naudu vai arī uz nomaksu. Iegādājieties tās savās darba vietās caur krāšanas plānu —-vai bankās, no autorizētiem financistiem, biržu mākleriem, vai naudas aizdevējām sabiedrībām. Krājbondi dabūjami dažādās vērtībās: $50.-, $100.-, $500.-. $1000.., un $5000 - Kdz $10.000.- uz personu. Tie piemēroti katrai kabatai.
IEKASĒT
Kanādas apmainīt pret skaidru naudu par pilnu nominālvērtību plus procentus. Ja jums ievajagas naudas, izpildiet attiecīgo bonda formu un uz= rādiet to savā bankā, kur jūs saņemsit naudu nekavējoties, r
Kanādas Krājbondi ir labā-M kā skaidra nauda.
Katra gada 1. novembrī jūs saņemat Kanādas Krājbon-' du augļus — 4V2% par katru no pirmajiem 2 gadiem; 5% par nākošiĢm 6 gadiem, 5V2% par turpmākiem 4 gadiem, kas caumiērā dod 5.03% gadā, ja bondi paturēti pilnu laiku. 12 gadu laikā $100.00, ieguldīti bondos, jums dod ^161.-, augļus ie-
Bet Britanijā bez parlamentā izdotajiem likumi^n ir arī ,,neraķstītiliķumi'' — gadu sim--teņiem vecas tradicijas,. kuras . noteic pilsoņu ieskatus un dzīves veidu, dažos gadījumos it kā runā pretim oficiālajam likuma burtam. Apskatīšu vispirms visvecāko emigrantu stāvokli., : I ■■ ;,■
Pēfcļ Izraēlas un Savienotām | Valstūņ Britanijas žīdi var lepoties ār kvantitatīvi un kv-a-litātīvi visspēcīgāko organizāciju pasaulē.. LaM^pa laikam viņiem Londonā notiek kongress, kur ierodas dalībnieki ,arī no ci-! tām \ zemēm: un. kūros tiek apspriests adu minoritātes stāvoklis dažādās valstīs. Daļa Britanijas žīdu stingri turas pie savas reliģijas un pat nometas uz dzīvi vienkopus savas sinagogas • tuvumā atsevišķā kvartālā. ■ Daļa iŗ pārgājusi, ķristagā ticībā un jauktajās laulībās .asimilējusies ar vietējiem iedzīvotājiem. Trešā daļa ir kļuvusi .vienaldzīga pret .jeb*kādām dogmām. , Teorijā viņu stāvoklis ir ļoti 'labs. šim žādu stāvoklim" Britanijā ir savs vēsturisks pa-matsj^neaizmirsīsim, ka Anglijas ,yiniperiālisma tēVs" bija karalienes' Viktorijas laikmetā konservatīvais premjerministrs Diz-raēli (viņš gan bija, pārgājis kristīgā ticībā). Dizraēli par saviem nopelniem Saņēma, no karalienes Vikorijas lorda Bikoris-filda titulu. Tieši uz viņā ierosinājumu Viktorija ieguva! Indi- ; jas ķeizarienes titulu. Karaliene Viktorija vēl arvien ir ļoti ' populāra Britanijā; un neviens brits, kurš daudzmaz zina sa-i vas zemes Vēsturi, neaizmirsīs, ka Eforaēli vārds ir cieši saistīts ar Viktorijas laikmeta iekšējo uh ārējo politiku. Štar^~^t.lla viņš ir atcēlis Gladstona ierosinātos streika brīvības ierobežojumus; ar viņa vārdu ir saistīts likums par obligāto skolu, ārpoilītikā Anglijas Id^lā aktivitāte Tuvējos Austrumos, kur Dizraēli uzstājās pret Krievijas centieniem .Aikvidēt",Turciju.- Tā , teorijā .žīdiem ir ceļš Vaļā: uz visiem valsts amatiem. Daudzi no viņi ir/parlamenta locekļi, — ^ sevišķi lēboristu pa^t^, jas; rindās' ir sast(>pami daudzi žīdu izcelsmes vārdi. Pirms da-; žiem gadiem miljonu pilsētas Glazgovas .(Skotijas lielākās pilsētas) : igalva resp. „ilords pro-vosts" bija žīds; žīdi ir sastopami visid^ādāķās nozarēs —■ ne tikai tirdzniecībā un rūpniecībā, — bet viņi' darbojas arī augstskolās par mācības . spēkiem, : advokatūrā u; c. Hitlera laikā vairums Vānes intelliģen-to žīdu tika viesmīlīgi uzņemti Britanijā un šeit labi ierīkojušies, atrodot nodarbošanos visvairāk medicīnā - un mūzikā. Ja atņemtu adus britu mūzikas dzīvei, tad paUktu liels tukšums,: jo briti paši par mākslu daudz neinteresējas. Briti pat nesauc šos Vīnes immi^rantus par diem,: bet ,^vīniešiem" (tā radusies pasaulē it kā jauna tauta — „vlnieši"!).^
Tā ir teorija, bet praksē žīdiem ir .daži ierobežojumi. Katram „pieklājī.gam" ^ britam' ir jā-nodarļ30jas ar^športu un jābūt kāda sporta kluba loceklim. Sko-; tijā ir daži golfa klubi, kuri neuzņem par biedriem žīdus. Ar! sabiedriskajā dzīvē žīdiem ir daži ierobežojumi, Pēc vecas tradīcijas britu vīriešiem ir jāpavada savs brīvais laiks kādā klu-bāi t, i., jābūt par kāda kluba locekļiem. Ari daži klubi neiiz--ņem ^dus. Tādas pašas ziņais ir par dažām skolām (protams; ne par valsts skolām — „state schools")- Nesen avīzē pārādī-: jās ziņa, 'ka kāda. Glazgovas firma ; atteikusies pārdot žīdiem mājas —r sakarā ār zemes gabalu īpāsoieku noteikumiem. Tomēr par' spīti dažieni ierobežojumiem žīdu stāvoklis Britanijā ir ļoti labs. Ne,par velti žīdi paši nosauc Britaniju par „la-bu zemi", šinī ziņā raksturigi bija ari britu preses raksti par
8. Ipp.) ^
AMERIKAS LATVIEŠU Tl
BpSTONAS ANSAM
Režisora, aktiera VAIJ^^ 50 gadu skatuves darba atceres ^
TORONTO sestdien, š. g. 12. oktobri, pīkst 8.( E a t 0 IV auditorijā, Eaton*s Co ULŽA ŠILIŅA komēdija 3 cāfeiosļ
INTERME
Tēlotāji: ANCE ROZĪTE, RASMA BIRZGJ
JĀNm LEJIŅŠ, R^ŅI^ BIR^( VESTES LĀMBEUGS un V^^^^
> Režisors: Jānis Le j i ņ_ Skatuves gleznotājs: Harijs G r i
Biļetes :$ W $ 2.50, $2.00 , lepriekšpārdošanā „LOTUS" puķu veikals 8(
Izrādes diena, 12. oktobrī, Eaton auditorijas SKOLĒNIEM PUSCENAS.
Kur pēkšņi izgaisa tovas sl Kas tevi iepriecināja? Es ziedu uzlūkoju . . .
LOTUS PUĶU VI 802 Bathurst ielā, pie teĻvLE 3-3884,
KANĀDAS mīĻAMATNlEĶļ SALONS.
S V e i c i c t A R- Z
4
i
A. EGLITIS-RADIO un TELEVĪZIJAS veikals
Ierīko TV antenas. Atvgris no pil Kdi 8 vļ , I no pl. 1 līda e viOttrt. ļ
® IZĪRĒ TV par $ 8,. MBNESlļ
ieiA Roncesvalles Ave., Toronto, te
Ģenerāļa Goppera ft)ndaizdeyun s t astu grāmatai a u ii
KLIŅTĒNIEŠU darbība notiek rl940./41.gs jauniešu slepenās sanāksmes BalgajS gadS v ģimenes pārsteigumiem bagātās gaitas Cēsu ĶLINTENIEŠI ir 245 ipp. bieza grSmata ar Dzena illustrācijām un apvāka zlmSjumu. Cēsu pilsētas plāns, bet nobeigumā CŠsu apl ļauj izsekot grāmatā aprakstītai darWbai. KLINTENIEšl pasūtināml: Kanādā — ■ 8 Nipissing Dr., Islington, Ont. ASV . -| 103 Rose Stv, Preeport, L.t N-V, Grāmata maksā $ 4.00, un to izsūta tūlīt p saņemšanas. Cekl vai naudai pārvedumi rakstSļ
fonds'? vārda.
SŪTIET SAIŅUS ZIEMSVĒTĶIl
Višas cena» ASV dolaro».
GAĻAS.SAIŅI--.;- ' A-1 2 kg eksporta bekona vai ^eķa, 1 ķg īafļ desas, 1 kg cūkas karbonādes vai fUeJal A-2 Iepriekšējais dubultots C-1. 1,5 kg sutināta šķiņķa, 0,8 kg īstas dļ ■ 2 kg eksporta bekona vai speķa
C-2 Iepriekšējais dubultots.............
C-3 2,5 kg speciāli sālīta un žāvēta šķiņķa, 1 tināta svaiga šķiņķa, 2 kg īstās dUmdcs
/ bekona vai speķa.....................--^
e-4 Iepriekšējais dubultots...........
SVĒTKU-SAIŅI: .:
22—1 kg cukura, 454 gr. kakaO, 500 gr. eyļ , gr rozīņu, 50 gr.Nescafē, 300 gr.šokolJ gr. šokolādes karameļu; 500 gr. bisļ piparkūku, 240 gr. konfekšuun 20-Svecīļ
23 -^Iepriekšējais dubultots '.^...v............i.......
24 -1 kg cukura, 1 kg miltu, 1 kg sviesta,
1 kg žāv. jauktu augļu, 1 kgdūmdesas. piņu kafijas, 454-gr kakao, 370 grbJsļ' gr tējas, 340 gr Tozinn, 20O gr šokolāde karameļu, 20 svecīšu un 60 cigarešu .;ļ 25-Iepriekšējais dubultots, + 500 gr rlekntļ
15 _ 2 kg cukura, 2, kg sviesta, 2 kg žāvētas f : des, 1 kg pupiņu kafijas, 400 gŗ.ļ
. des, 200 gr tējas, 454 gr kakao. 100 ci? gr. karameļu ......^...-.■•:-."v-. -
16 --Iepriekšējais dubultots ,,.........-.-•-••)••••■•
Pa^sūtinājumus, uzdodot pilnu vārdu ,kā arī aciresi un naudas pārvedumuļ
123 HuronSt,, Toronto Oi
Maksājot Kanādas vamtā,indzampier^^^ pibu/noapa]ojot uz augšu Hdz pilnām