Sestdien, W. gada 2. ao^siSJif, 88! si-m
WN & COUNTRV
61 Hogarth Ave., Toronto
HO 1-3670
iemaksājiet VELTI IBi lZMANTQļlEx mCSU IZPKVIGO
©ANFORTH ^ BRqADVIW:;:At^ .TONGE-FINCH: Jasoa divstSm 7 istabu dn- O'CONNOR • greenw06d: .Atsevišķs 5 fa^^
M dubultķieģeļu māja, eļļas apkure, moderna vir. «ķie^ļu i^ja,_ modema aj^. privāts iebrau- ^^^^^j^.^ ^^ovs, modema apkult, pri-
tuve. Kopīga cena S m.900,-, iemaksas $ 3.000,.. ^t. csii^ ®^ $ 16.500,., pieņemam ie- » ^
likums uz vienu atklātu 10 gadīgu .obligāciju. maksa. Atlikums m vienu 6% obligāciju. ^^«^ iebraucamais ceļš. Kopīga pena § 1^^^^
umSīm^ammc^S^ naudu iemaksai sagādāt bez galvinieka uz s gadiem uz
visizdevigākiem noteikumiem. zvan^ mums nesaistošai informācijal mājas uela IZVaLS visa pilsētā
MTVOAS ATJAUNOŠANAS KOMITEIAS EIROPAS CENTRA DIMGĀTU KOPSEIOE BRISELI
Brisele notika Latvijas atjau-' nošanas komitejas Eiropas centra delegātu gadskārtējā kopsē-de, kas'risinājās labā saskaņā ar lietišķām 'debatēm par Eiropas, 'latviešu sainies sadarbības jautājumiem, Galveno uzmanību delegāti plevēraa Maskavfis jaunajam samierināšanās kursam, Iias var nozīmēt draudus apspiestajām tautām. Otrs svarīgs aktuāls jautājums bija pastipri-aātā loievināšana un latviešu tautas nacionālā sastāva deldē-' šana, par ko referēja Latv. nacionālā fonda delegāts A. Lands: manis. Notikumu attīstība oku-• pētajā Latvijā nopietni apdraud latviešu tautas nākotni
Sanāksme apstiprināja ."budžeta projektu ' Eiropas latviešu dziesmu svētkiem Hamburgā: un aicināja Eiropas zemju centrālās pārstāvības atbalstīt šo lielo, kopīgo pasākumu gan.ar līdzekļu ziedošanu, gan organizējot apmeklētāju grupas braucienam uz
Hamburgu. Turpat kopsēdē ziedojumus dziesmu svētku vajadzībām pieteica divas mazāka^ latviešu saimes — Beļģijā un Holandē, tā dodot labu piemēru citām zemēm. Arī Eiropas latviešu jaunatnes apvienība solīja atbalfitu ar līdzekļiem. No dziesmu svētku rīcības komitejas kopsēdē piedalījās A. Cipulis,. J. Nātriņš un A. Jērums!
Kdpsēdi vadīja B. Pavasars un J. Malltis, protokolēja K. Krūmiņš. Par prezidija pr-di no jauna ievēlēja A. Abakuku, pa? prezidija locekļiem V. Janumu, R. Liepiņu, A. Landsmani, J. M-. drupūi A. Skrēberu, A. OŠi, E. Zelmeni un J. Dervinieku. M jaunatnes lietu referents prezidijā darbosies I V5tra. Par dele» gātiem Brīvās pasaules ļart;vie§u apvienībā ievēlēja V. Janumu, K. Gulbi un M. Salno.
. Kopsēdi sestdienas rītā ievadīja māc. E. Lappuķe ar svēt^
Drīdi, pēc kam klātesošie klusit' ma brīdī godināja mUSbā aizgājušo sūtni Kārli Zariņm Beļģijas latviešu saime ar - tās vadītāju J. Jerumani bija ziedojuši lielas pīHes sekmīgas- sanāksmes norisei. Eopsēdes: gaitas aprakjstu dosim nāk. numurav M nimiurā ievietots R. Liepiņa sniegtais starptautiskā stāvoša vērtējums.
J^sīcholoģija māca, ica cilvēkā jutas izraisa viņa organisma fizioloģiskie kairinājumi; garīgās parādības, īpaši vērtības, un jutekliski tveramas lietas, pie kuram nenoliedzami jāpieskaita arī dabas priekšmeti tm vēstures fakti; tātad ari Latvijas ģeogrāfijā mācamās daabs ainavas ua vēsturē latvju tautas, piedzīvojumi pagātnē. Jiitu attīstībai nepieciešami ierosinātāji, pie kuriem pieder dažādi priekšmeti, priekšstati un jēdzieni; piem.,
Latvijas pauguraina zemes virsma ar uzkalniem, meži, birztalas, dārzi, upes, ezeri, jiirmala, celtnes, īpaši dievnami, lielceļi, citi satiksmes līdzekļi un priekš-nieti. B«z šiem objektīviem datiem tēvzemes jēdziens neiespējams. To grūti iedomāties arī bez vēsturiskiem faktiem: senatnes valdniekiem un labiešiem ar viņu drošsirdību un -pienākuma apziņu, zemniekiem — savu šē'ca kopējiem un izdaiļotajiem, ka ŗavīriem -:- uzvarētājiem senajās
un nesenajās brīvības cīņās un citās kaujās, tautas tikumiem, paražām, dziesmām, ticējumiem un citiem garīgās dzīves panākumiem, valsts dzīves vadītājiem, diplomātiem un visas latvju tautas ar tās plaši pazīstamo darba tikumu un citām pozitīvām īpašībām, šie objektīvie ierosinātāji spēj izraisīt jaunajā paaudzē neviltotu tēvzemes nūlestibu un citas simpātiskas jūtas, kas savstarpēji saista tautiešus un veicina viņu kopdarbību visās
' Komunisti sļpiegs NATO staba
PARĪZĒ APCIETINĀTS.,NATO ĢENERĀLSEKRETĀRIĀTA PRESES ŠEFA VIETNIEKS ŽORŽS PAKVS "
Parīze (y) Nebija vēl noklusušas lielo spiegu prāvu atbalsis Rietumvācijā un Anglijā, kad jau^u spiegu atklāja NATO stabā Parīzē. Francijas drošības iestādes paaņoja, ka jau 10. augustā apcietināts NATO ģe-īlerālsekretāriāta preses šefa vietnieks 49 g. vecais Žoržs Pakvs par vērtīgu slepena materiālu nodošanu kādai austni' nau varai. Aff Pakva noķeršanu atklāts lielākais spiegošasias gadījums Francija pēdējos gaidos.
Atklātībā publicētie izmeklēšanas materiāli apliecina, ka Pakvs vairākus gadus piegādājis Pad. Savienībai slepenu informā-
Mt. Pleasant Rd., Toronto ?o
J. KE E IĻ A
izdara uzņēmumus iekš- un ārpus studijas, izgatavo bildes pa> sēm, apliecībām, kā arī pārfotografē un palielina dokumentus un bildes. Amatieru fihnas attīsta un kopē. Uzņēmumus ludz iepriekš pieteiki BO 6-3800. •' m5 Pape Ave., Toronto; .
IZDARA'
APMETUMA
par ziemas cenām. Liek m grīdas plates
Zvanīt 769-8280, Toronto.
ciju. Domā, ka viņa darbība skārusi tikai . podītia-kas ziņas, taču kādus materiālus apcietinātais; tieši piegādājis, izmeklēšanas iestādes neatklāj. Krieviem piespēlētajās ziņās varēja būt arī aitombumbu un raķešu atvaires plāni. Par NATO: apbruņojumu un ieroču techni-ku Pakvam nav bijis iespējamss ziņas iegūt.
Domā, ka Palm darbojies in-dividuāM «m n^^ pie kādas lielākas aģentu grupas, tomēr viņa ieņemtais amats bija tik svarīgs, ka viņa atklāšanu var pieskaitīt pie pirmā lieluma spiegu afērām. Pieņem, ka Pakvs spiegojis aiz politiskas pārliecības, kaut tam grūti ticēt. Savā laikā viņu uzskatīja par sirdīgu pretkomūnistu. Viņš bija arī tikpat sirdīgs de GoUa pretinieks Alžīrijas krizes laikā. Pakvs Parīzē dzīvoja plaši, bet visi domāja, ka viņš izmanto sievas itālietes īpašumus. Uz viņu aizdomas neviens nevārga radikālās labās nostājas dēļ.
Pakvam aiz muguras bija spoža valstsvīra karjera. Kara laikā viņš atradās Alžīrijā un bija ģenerāļa žiro piekritējs. Parīzē viņš ieradās 1954.: gadā, kad bij a toreizējā jūŗaš ministra kabineta šefs. Vēlāk viņS ieņēma augstus amatus dažādās ministrijās. Viņš bija arī valsts prezidenta Kotī kancelejas šefs. Ministra prezidenta Bido laikā viņš bija viņa padomdevēju štāba šefs un tirdzniecības, fi-nanču un vēlāk riīpniecibas ministriju sekretārs. Viņa rokās ņolsļuva dažādu ministriju slepenie dokumenti, kuļus. domājams, viņš piegādāja krieviem.
Uz. NATO ģenerālštābu Pak-vu pārcēla tikai pagājušā gada oktobrī; Tur, kā preses šefa vietniekam, viņam bija iespēja iegūt slepenas ziņas par NATO-militāro uz'oūvi.
Pieņemam pārdošanā latviskus izstrādājumus SUDRABA, KOKA, ĀDAS, KERAMIKU u, t. t. Visas musiii grāmatas variet iegūt apmaiņā pret iastrādāju-
ļ ..ffliem.v LAT^^JU GRĀMATA, " Waverļy, Iowa, U.S.A.
LATVISKAS ROTAS
Zeltkalis A. KIVLENIEKS
19-.Pretoria Ave., Toronto S, Ont. ': :■ HO 3-1008.
: PIEPRASIET KATALOGU.
A.: tG LITIS-RADIO un TELEVĪZIJAS veikals - darbnīca
Ierīko TV antenas. Atvērts no pl. 1 līdz 9 vak., sestdienas no pl. 1 līdz 6 vakarā. ® IZSRĒ TV par $ 8,- MĒNESĪ. ®.
161A Roncesvalles Ave., Toronto, tel. LE 7-f401
VIEGU IEGĀDĀTIES - VIENKĀRš;
Kanādas Krājlx)ndus varat iepirkt pret' skaidru na,udu vai arī m nomafesu. Iegādājieties tās savās darba vietās caur krāšanas plānu — vĪĒti bankās, no autorizētiem financistiem, biržu mākleriem, vai naudas aizdevējām sabiedrībām. Krājbondi dabūjami dažādās vērtībās: $50.-, $100.-, $500.-. $1000.-, un $5000.- Kdz $10.000.- uz personu. Tie piemēroti rai kabatai.
Kanādas Krājbondus varat, apmaimt pret skaidru naudu par pilnu nominālvērtību plus procentus. Ja jums ievajagas naudas, izpildiet attiecīgo bonda formu un uzrādiet to savā bankā, kur jūs saņemsit naudu nekavē° joties.
Kanādas Krājbondi ir labāki kā skaidra nauda.
Katra gada 1. novembrī jus saņemat Kanādas Krājbon-du augļus — 4V2% par katru no pirmajiem 2 gadiem; 5% par nākošiem 6 gadiem, 5 V2 % par turpmākiem 4 gadiem, kas caurmērā dod 5.03% gadā, ja bondi paturēti pilnu laiku. 12 gadu lai-^ kā $100.00, ieguldīti bondcs, jums dcd $161.°, augļus ieskaitot. ^
kultūras nozarēs.
Protams, visi minētie un citi jūtu ierosinātāji tā jāmāca bērniem un jauniešiem, lai tie izj raisītu viņu ajpžiņā pēc iespējas spilgtākus pārdzīvojumi^, kas sasniedzams dažādos veidos. Sevišķi vērtīgs ir audzinātāja pārdzīvojums un tā izteiksmes veidi, kiiŗus var veicināt citāti no daiļliteratūras darbiem, j^tmiņas, tautas tradīcijas, kā arī citi līdzekļi, īpaši raksturīgi foto uzņēmumi, modeļi, uzglabājušies priekšmeti, glwnas,; daiļamatnie-ku izstrādājumi un sevišķi dziesmas, kas ir viens no vislabākiem jūtu ierosinātājiem.
Trimdas apstākļos audzinātājiem gan allaž jāinteresējas par audzēkņu izpratni, īpaši latviešu valodas vārdu triSkuma dēļ, jo viņiem to ir ļoti maz, im vēl mazāk viņi zina par latvju tautu un' tās dzimteni.
Sevišķi vērtīgi ir tie jūtu ierosinātāji, kurus bērni uii jaunieši spēj papildināt ar atmiņas tēliem — agrāk pieredzēto un mār cīto; piem^, vērojot jūrmalas ainavu, papildināt to ar mācīto pa? zvejniekiem, vizināšanos laiviņās, peldēšanos, rotaļāšanos krastmalā u. c. Mācot tautas dziesmas, piemēram, „Ej, saulīte, drīz. pie Dieva" un citas tai līdzīgas saturā, ļoti svarigi,. ja jaunieši pazīst tautas piedzīvojumus, dzimt-niecības Mkos. Tad tie asociējas ar attiecīgo dziesmu saturu im izraisa viņos dziļas jūtas, - kas nevar neveicināt tēvzemes mīlestības attīstību. Vispār atmiņu tēli padara pārdzīvojumu bagātāku ar saturu, pārceļot cilvēku attiecīgajā vidē, pie kam jūtas pārņem visu viņa ķermeni, izraisot dziļu garīgo saviļņojumu un veicinot gara dzīves attīstību.
Pati jūtu attīstības būtībā un minētie piemēri norāda, ka emocijas nevar izveidoties bez zināšanām, īpaši ralcsturigiem faktiem, kas spēj šūstīt bērnu un Jauniešu lizmMiību,
Tāpēc .latviskā ģimene arī trimdā var visvieglāk savas atvases izaudzināt par tautiešiem. PapildskoLas var tikai noskaidrot šādas nepilnības mājas audzināšanā un papildināt to &t grūtāk izprotamo mācāmvielu. Viena pati šo.skola kādās 35 mācību dienās gadā pat vairāku gadu laikā nespēj veikt nacionālās audzināšanas uzdevumu.
Tāpēc neierobežosim nacionālo audzināšanu ar vienpusīgu mācāmvielu. . P. nDreimamis
. PADOMIJĀ EKSPLODĒJUSI §00 -lOaiiOTONNU., BU^
Žurnālā„N;āt.Revi0W" raksta: 24 stundas ļpēc Maskaivas pakta ratifikācijas senātā nāca mņa, ka arktikā, g. 3. augustā,notikusi mistiska 500 kilotonnu eksplozija, žurnālists EarlH^ Voss, kas šo notikumu ajprakstīja „'W&-shington Sveninģ «tar" slejās,, aiiļioja, 'kā vaildības pārstāvis atzinies,; ka ziņa par sprādzienu nav laista' klajā piirnis senāts nebija lēmis par paktu. Pēdējais žurnāla „Missiles and Ro-ckets" numurs atklāj, ka spēcīgu kodolek&ploziju rezultāts var būt ..elektromagnētiskās pulsā-cij.as" raxiīšana, kas spēj iznīcināt m ilgāku ķiku raķešu elektromagnētisko mechanismu. un to izšaušana no sīlosiem kļūst neiespējama. Vai Padoniju Savienība būtu attīstījuši- kādu aņ-ti ^ raķ^u: sistēmu, kas spētii tādā veidā iznicināt lielāko daļu no mūsu atomieroču spēka? šie apsvērumi, kā tagad izrādās, bija 'gaisa spēka opozīcijas (degpunktā pret .paikta ratifikāciju. Ģenerālis T. L. Power — stratēģisko gaisa sr^kū komandieris teica slēgtā izniekl^anas komitejā jau šovasar: ,iEs domāju, ka mimis šī lieta jāizmeklē. Miims jātiek pavisam gkaidriba vai visas šfe. lietas ir patiesas vai ne. Paikts nekādā ziņā nekalpo A®V labākām interesēm." .Bet 'kad ģenerāļa Power liecM senāta komitejā, atļāva pubH-cēt, tad katra reference par kritisko eHektroma-gnētisko enerģijas jautājumu fpalika neminēta — cenzūras spalva, to bija izstrīpojusi
i
y- •*
i-
I
Ii
i-%
i"
S
m
ml.
Iii-
1963. 2. novembri, pl. 8 vakarā, COIļ
Sherb*outne / Linden—
SPĒLĒS EIROPIEŠU DEJU 0 PILNA BUFETĒ. ® maPtim7. nss
Ieeja - § 2.00 no personas. .
Mšiis tautiešus laipni ielūdz šo sarīkoju
Kur pēkšņi izgaisa tavas skumjas? Kas tevi iepriecii^aja? Es ziedu UMlūkpju "
LOTUS WĶUA^EIKA1 802 Bathurst ielā, ^iel^lobiļ teL:LE 3-3884, Torom^
KANĀDAS DAIĻAMATNIEKU SAVļ : SALONS.
S v e i ciet AR 2 1 E D i|
DAVAN
Mums ir izdevība Jums pakalpot ar saiņu nosūtīšļ nodibinājuši jaunu firmu ar nosaukumu lATVIAN GIFI PARCEL SBRVIOE „K AI JA", kujus persc tikai latvieši.
Sūtam tikai augstas kvalitātes angļu audumu un cit sutinot DĀVANU SAIŅUS mūsu firmā, Jūs iepriecļ piederīgos un paziņas dzimtenē. ■
Mums ir sagatavoti divējāda veida saiņi ZlemsvētRlļ
SAINIS''mi;\:^
3>A jardi vilnas auduma (seifge) 3Vtjardi vUnas aud uzvalkam vai kostīmam, (tum- uzvalkam vai kps ši zils, brūns vai mClīls), ši zils, brūns va
3 jardi vilna* m^^^ ^; ^ ^ ^ tons) vienam mctelmi (tiim- ' *
ši zils, pelēks vai melns), 1 adīts vilnas pul
1 pāris ādas kurpju,, 2 pap vīrieSu vil^^
1 adīts vilnas pulovens. ^ ^
2 komplekti drēbnieka picde.
rumu, 1 piUrls JWiJis cimdi
1 virskrekls vai toliize- ādas oderi.
Saiņa cena ir tikai % 103.50. Saiņa cena ir taļ
šo saiņu cenās ieskaitīti visi izdevumi.
Audumi minētos saiņos ir ar ieaudumu malā „Aļ
•MADE .IN .ļBNGLAND^ 'V .'
Pasūtinol šos ^saiņus, lūdzu uzrādiet, kam sainisļ rietim vai sievietei,
Uz pieprasījumu izsūtām minēto saiņu audumu, arī firmas vispārējo cenrādi. Saiņus^lzsūtām 2-3 dioļ pasūtinājuma saņemšanas. .Garantējam.saiņa saņemļ nis netiek saņemts, mēs nosūtām otru saini, bez Jebļ sājumiem, vai atmaksājam saiņa vērtības summu.
LATVIAN EXPRESS GIFT PARX3EI^ ļ 72 Queensborough Terrace, London, W. 2
SVĒTKU DĀVANĀM SŪTIET UZ L
Pilna garuma, ļoti silts. Vaļēja stfa «ir .liel^pJ lih lielām pieliekamām aprocēm, ^at"^^^^^;^^^^ briinasstripas ..SQUIRREL EFFECT".
Btozs .....% *'1.40 svars 4 n^rc.
Vidējs US $.77.00 svars 4 mārc.
Uels US % 02.75 svars 4 mārc.
^^..BEAVER MMB ĒFFECr' / ■ }: Mazs- i....^ US. $ 65.60 svars 4 mārc Vidējs US % 71.40 svars 4 mārc.
Liels US . % 77.00 svars 4 mārcJ
V Līdz 9 liiārc jāpieskaita sūtīšanas izdfiVumH . Līdz 19 mārc; jāpieskaita $ 8.15:
■ Naudas pārvedumu adresējiet ..DAUGAVA^ un lldzarsaņēmējapilmi vārdu un adresl^^ūtlet
123 Hur^n Stree % Toronto 2 -1
5, Ont,
aikā. '
