ļkā situācijā jr Baltijas valstu ivoklis?
lūsu klauvēšanai pie AiN ko-' litejas koloniālisma likvidēša-k ko nodibināja 1960, gadā, ļv bijusi gaidītā atbalss. Jaun-[dibināto valstu pārstāvji, ku-bm tagad liela noteikšana AN, [irāk nodarbināti- ar Āfrikas Āzijas lietām un, vismaz pa-ļidām, neizrāda vēlēšanos" likt i^nas kārtībā neokoloniālisma itājumu Eiropā, bet lielvalstu ķrstāvji par Baltijas,- valstīm, tikai tad, ja pašām jā-i'^aira kāds, Pad. Savienības;' ļbrukums.
ĪDt. V. MāSens, kas no' ACEN ļaudzīts kontaktam ar AN, no ļvas pieredzes ir tanīs ieskā-, Ig, ka mīlsu lieta varētu tikt: ļcelta tikai pēc tam, kad pl-. hās koloniālās problēmas. bīls bisinātas. Lielāku iniciatīvu ķrjpretim ^rādījusi' Eiropas ^nsultātīvās^ ^padomes komisi-padomē nepārstāvēto tautu (bā, un no savas puses nākusi priekšlikumu par Baltijas Ēilstu jautājuma pacelšanu ,AŅ.. i Vadošās lielvalstis savu nostā-mūsu jautājumā nav grozi-šas un Pad .Savienības varmā-b.go anneksiju joprojām nest-BSt.
Pārdzīvojamais ; laiks prasa ļrkārtīgu modrību un sekošanu , ļotikumiem, lai tie mūs nepār-ļteigtu.
Šai cīņā nebūt neesam vieni".
lums ir patiesi draugi un ie-Bpaidīgt atbalstītāji kā Araeri-|ā, tā daudzās citās zemēs un ļ-ietās, kas par mums iestājās un
lūsu cīņu par nolaupītās brīvības un neatkarības atjaunošanu ļlsādi atbalsta.
iimmmmmmitmmmimmm
min galotnes
ļepiķi. Telefona aparāti atrodo-|ies ne tikai visās vasarnīcas ista-)ās, vingrošanas zālē, peldkabl-ļiēs,bet>pat plašajā parkā, tā ka' Jhruščevs atrodoties pastāvīgā lontaktā ar Maskavu.
•gs.
ĻAUMS SOaĀLISTISKI SALS AEI ŠOZIEM
' Cīņa 16. oktobra numura ie-ļvadrafcstā pastāsta,: ka Rīgā un. ļdtās pilsētās'vēl neesot nobeigiti ļdaudzu namu remonti un to ie^ ļmītnieki ar sirds drebēšanu gai-ļdot ziemu. Daudzās . vietās neiešot izlabota centrālapkure, vēl ļarvien esot cauri jumti. Vents-ļpilī Brivkalna ielās jaunajos na-«nosvēl neesot iekārtota apsļl-ļ(ie, kaut. apkures laiks jau; sā-ļcies. „Ar kvēliem solījumiem' sa-' [kārtotas. krāsnis jau nu nevarēs sasildīt ne dzīvokļus, ne sir-, ļdis," norāda Oīņa. Patiesībā dre-fbošu siržu Rīgā un citās okupē-' cās Latvijas " pilsētās' Ir daudz, I jo ļaudīm trūikst .arī kurināmā, ļOkupācijas iestādes' nespēj to ļsagādāt.
icu. Kauju par Angliju mēs zau-ļdētu,'.un vācieši pārstaigātu visu Eiropu. Tas paliktu uz vairākiem gadu simtiem."
Maršals Harriss 1945. gada ap-1 rīlī; tikai netieši uzzināja par kādu - Cerčila , rakstu, rakstītu gaisa, spēku štāba priekšniekam.
.,3smu uzskatos, kā tagad mums jāpārti-auc Vācijas pilsētu izpostīšana. Tas stāv sakarā ar mūsu pašu interesēm."
Harriss saprata, ka kritis nežēlastībā, čerčils. viņu līdz šim bija aizstāvējis pret Anglijas uri Amerikas lielajiem militāristiem, pret bīskapiem un vispārējām domām. Tagad viņa padomu neprasīs vairs neviens.
No Hamburgas līdz Minche-nei, no Achenas līdz Drezdenei palikusi vienīgi drupu kaudze.... Angļu bumbvežu ceļš.,:
Ppc kara 1945. gada septembri maršals Harriss .iesniedza atlūgumu. To pieņēma."'
'B46. gada jaungada die.' nā Londonā godināja ģenerāļus, admirāļus un "marša^ 1us, sakarā ar Anglijas uri viņas/sabiedroto uzyaru pār Vāciju 'un Itāliju.
Gandrīz visi tika iecelti lordu kārtā un saņēma vietu un balss tiesības Anglijas augšnamā. Maršalam Harrisam pasniedza tikai ordeni.
Harriss aizbrauca uz Āfriku I Likās, ka Anglijā aizmirsts gaisa maršals Harriss. 1953. gadā karaliene Elizabete atcerējās I maršalu Harrisu un viņam pje-, [.šķīra barona titulu.
(Turpmājums sdkos)
1^
I
Trešdien, 1S83. g. 6. ao"i?©mM, B, ms.
, SAPP UN
Daži vārdi -par dgaBjsiieci' Aspjiziju .vIbjiss. nāvfiš .dieiiM. .atceroties;
Malu laimlgM ...
zija un Rainis' parādās kā diVi augsti kalni, Īsas katrs ceļ savia galotni pret debesīm. Tiem kat-1943.1 gada 5. novembrī aiagā- .^m ir sava īpatnēja valoda, ja mūŽLbā latviešu lielākā dzej- ^^^g ^^ils, savs domāšanas un niece Aspazija, Pieminot daej- radīšanas veids, nieces 20 gadu nāves dienu, lai ^^^^^^ Aspazijas un Rai-mūsu gdlvas būtu noliektas ne ^^^^ savijušos dzīvi, ir vie-vien lielas sēru dienas atcerei. konstatēt ari Aspazijas lielo bet ari dziļa atzimbā .par sīs ^^pelnu Raiņa dzejas talanta at-dzejnieces nopelniem latviešu ^ -^^^^ ievešanā lat-
iKeraturp^ izveidošana. ^^^^ literatūrā. Var pat izteikt
.; Meklējot pēc mūsu literatūras sekojošu varbūtību: ja mums ne-izcelsmes metiem, mēs parasti būtu Aspazijas, varbūt latviešu ejam^tpakaļ līdz . Fīrekeram, literatūrai trūktu tās lielākā 'Vecam. Stenderani, Jurim Alu^ dzejnieka. Rainis gan bija īsācis nānam u. c. latviskā vārda celm- dzejot jau agrā jaunībā, taču lauždem.'Taču par īstajiem lat- vēlāk uz savas māsas ieteikumu viešu literatūras nodibinātājiem, un spriedumu, ka no viņa tikpat .Itjādas literatūras, kas spēj.mērov nekāds ievērojams dzejnieks tieis savā kvalitātē ar citu kul- neiznākšot, metis dzejošanu pie tūrtau^u literatūru, ir jāatzīst malas un piegriezies- jurista pieci lieli dzejnieki: Auseklis, praksei, žurnālistikai un polīti-Aspazija, Rainis, Skalbe un Vir-.kai. Kad Aspazija bija tuvāk ieža. .Lielākas vai mazākas piede- pazinušies ar. Raini, kas toreiz vas šim līduma laušanas uri pir-bija „Jaunās Dienas Lapās" re-mās lielās ražas ievākšanas daktors, un Rainis bija viņai, liarbam .ir snieguši vēl daudzi kā toreiz jau plaši pazīstamai citi i!o mūsu. piecu klasiķu laika ratetniecēi, parādījis dažus-sā-biedri vai tuvākie pēcteči, kā Jā- vus nepublicētos dzejoļus, As-nisPorults, AndrievsNiedra,pazija atklāja- redaktorā lielu Plūdonis, / Rūdolfs Blaumanis, dzejnieku un mudināja viņu no-JānisAkurāters,. Atis Ķēniņš, pietnāk nodoties dzejošanai un Viktors Eglītis u. c. Taču ne- laist savus darbus atklātībā, viens no tiem nespēj līdzināties Tad. arī, 1895. gadā „Jaunās Die-ar minētiem pieciem latvju tau- nas Lapas" slejās parādās Aspa-tas gara, centienu un ilgu izteik- gijai veltīts dzejolis .ar pseu-šanā, kā arī latviešu valodas spē- donimu Rainis. Tā Aspazija uz-ka 1 izveidošanā. ved Raini jau 30 gadu ve-
Starp minētiem pieciem mūsu cmnā latviešu literatūras skatu-litorātūras klasiķiem jo augstu ,vē im no tā laika sākās vēlīnā izceļas Asp-azija un Rainis. Rai- dzejnieka augšupeja. ni$ un Aspazija, Aspazija- un Taču Aspazijai ^nav jābalstās Rainis. Kurš latvietis gan nepa- ^ Raini un viņas nopelni it nezīst šos. divus tilc populāros vār- ^ūt neaprobežojas ar pēdējā iedus! šie divi vārdi liekas nešķi- vešanu latviešu literatūrā' vai •ŗami,. jo šo divu mūsu ;lielāko ar 'kopīga Gētes Fausta tulkoju-dzejnieku dzīves. ir tā saaugušas mu. ' Aspazija ir atstājusi, p^tl kopā, ka ir grūti runāt par vie-. g^vu jo plašu llterārisku manto-nu, reizē nepieminot a'rī otru. jumu — 10 dzejoļu krājumus im Tā arī šai piemiņas _ rakstā, kas veselu rindu ievērojamu lugu, veltīts Aspazijai, neizbēgami, no kurām vi-lielāko populāritā-būs jāpiemin arī Rainis., Un ne n ieguva viņas jaunības lugas iiiai šo divu dzejnieku, dzīves, VAIJDBLOTĒ un SIDRABA ibet ari; viņu literārais darbs šķiJDRAUTS (mazāk ievēroja-irdažkāirt vijies vainagā. .makus atstājot šajā īsajā rak-Mēs zinām, ka Rainis un Aspa- stā neminētus). Tomēr visslave-zija kopīgi veikuši lielisko Ģētes nāka Aspazija kļūst 'kā lirike, it Fausta tulkojumu, kas lielā.mē-, sevišķi ar tā saukto „lirisko bio-Tā pārveidoja un padarīja bagā- grafiju," kas sastāv no trim.dze-tāku toreiz vēl-trūcīgo latviešu .iju krājumiem: .SAULAINAIS literatūras valodu. Aspazija un STŪRĪTIS, ZIEDU KLePIS un Rainis ,arī citādi. būs snieguši RAGANU NAKTS. Daudzas' As-viens Otram, ierosinājumus un pazijas dzejas ir pilnīgi pārgā-palīdzību viņu jaunradīšanas jušas tautas mutē, līdzīgi latvju darbā, it sevišķi Kastaņjolas dainām, kā, piemēram MINESS laikmetā, kad viņi dzīvoja vien- STARUS STĪGO, SAPŅU TaLU-tulībā, būdami viens otra pir- MĀ, PASACIŅA, AK, JAUNAM mie kritiķi. Neskatoties uz šādu BŪT!, NEBĒDNE MEITENE u. sadarbību un kopīgo dzīvi, Aspa- c, kas ir neskaitāmas reizes
Jaunākais uzskats par indb- beigās ipēc Kr. ģermāņu galvenā navas landtāga lēmumu. Arī
eiropiešu pirmdzimteni ir tas, nodarbošanās bijusi medības un muižas rodas tikai XV g. s. bei-
ka šī pirmdzimtene.bijusi Lat- loplvopība, ^bet aisti labprāt no- gās, kad.sakarā ar šaujamā pul-
vija un Lietuva (Sal. „The En- čaroojušies ar zemkopību. Tā- veŗa izgjatavošanu bŗuņinield p&
cyclopedia Americana", 15. sē- tad jau toreiz aisti bija aizstei- zaudēja savu nozīmi un sākst vei-
jumā ^ rakstu -par indoeiropiešu gušies priel^ ģermāņiem. Arī doties citāds karavīra tips. Bait-
valodām). Lietuva patiesām va- pirms vācu ienākšanas latvieši vāci nevar lepoties : ar augstā-
rētu būt šīs pirmdzimtenes sa- jau pazinuši 3 lauku sistēmu, kā- kas kultūras nesēju lomu. P©c
_ stāvdaļa, jo lletuvji apm. 10,000 to atzīst 'pat Pad. Latvijas vēs- būtības tā bija alus kultūra.
Kad mūsu ēnas klīstot sastapās gadu dzīvojuši tai pašā territo- tumieki, un viņiem bijušas jau Baltazārs Rusovs savā .^Livoni-
m ceļa tala, svešu ļaužu bara, rijā.. Turpretī Latviju agrāk ap- lietošanā ecēšas, kas" vāciem nav jas chronikā" gleznaini tēlo k£
Janīna Babre
jas kā tekstus savām dziesmām, -i!^"^ 5^ t^^a mirklī sajiaka, Kristus. Viņu cirmā ekspansija jumā. lai varētu izbrist cauri. Jauni
Pēc Ausekļa Aspazija nāk kā Un projam steidzot līdz.tu panē- vēlā akmens, laikmeta beigās Runājot par senajām latviešu zēni sacentušies alus dzeršanā
turpmākā lielākā^ latviešu dzej- u'^' ■ mi (2000 — 1500. g.) nonāca cauri brīvības cīņām, jāpasvītro šo cī- ^^^^
niece. Jau ai- savii pirmo dzeju Sļevenii apoiim, kas mulsa ap- Latvijai un Igaunijai līdz. pat ņu ilgstošais raksturs —. apm; «sprāgušas ārā no pieres". Pil-
krājumu :SARKANĀS- PUĶES . . , JHjkā, Dienvidsomijai, kā par to lie- 200 gadu, jo uz Lietuvu atkā- sētu turīgākie slāņi centušies at-
un jau minētām lugām Aspazi- Bet manai jaumu veidu' nolēmi, ciņa tur atrastie indoeircpiešiem pušies zemgaļi turpināja cīnīties darināt muižnieku paražas.' Ari
ja top par ceļvedi, kas ar jau- ." _ _ , raksturīgie laivas cirvji". Bet līdz pat Lietuvas kristiānizēša- latv. zemnieki sestdienas vaka-
nām idejām, jaunām valodas divām ēnam mirk|a apbiar-. bronzas laikmetā viņus atspie- nai 1386. g. Letgaļu sadarbība ros pulcējušies pie bazmcas, uz-
formām, un ar milzīgu emocio- tām da uz Daugavas aizsardzības lī- ar vāciešiem izskaidrojama ar; stādījuši aius raucu uz steķim,
nālu spēku lauž. veco „māmuļ-^l!pe*> auksta drelbot sveša- ņiju, lai pēc tam I. g. s. pēc viņu ļoti neizdevīgo vēsturisko nakti dzēruši un nākama "
nieku" šaurāko ideoloģiju un . mā, Kristus "sāktos viņu otra elts- konjunktūru;" viņiem bija ienaid- dienā baznicā tā^^
līdzšinējās dzejās formas un Bez vielas un bez. esmes veido- 'Pansija, , kas bija gausāka, jo nieki visapkārt: rietumos lībji, nevarējuši dzirdēt mācītāja bai-
paveŗ jaunus apvāršņus latviešu tām līdztekus bija jācīnās ari ar dā- ziemeļos ^ igauņi, austrumos— si. Te vēl jāņem vērā, ka vēl
literatūrā. Kā Gēte un-šillers nevarīgam telpas plašumā, ņiem un zviedriem, .vēlāk ar krievi un arī lietuvji savos si- ^V g. s. landtāgos vācu mācī-
iezīmēja jaunu ,,Sturm: und krieviem un vāciešiem. rojumos uz Igauniju gāja cauri, sājiem pārmet, ka viņi nkv par
Drang" periodu; vācu literatūrā, ī& dienas ēnas spēlē krustosies,' j^ļ^-^ g^nčļ ir biiuši nirmie ^^^^ -^^^ ^^^^^ 'Pūlējušies iemācītļies vietējo tautā Aspazija spēlē līdzīgu lomu Vai mīīsu divas kādreiz sastapa au'^štākās kultūras nesēii Balti- ^^^"^^"^ ^^^^^^^ tūkstošgadīgas valodu. Bez tam toreiz jau latviešu literatūras tapšanas n. =■ J .... ^-,_ —. »i. in^i lofin».*; o,;»^
laikmetā, it sevišķi ar viņas dinamiskajām, jaunu ideju tām lugām VAIDELOTE
jās jūras austrumu piekrastē. ^^^^^"^^^ pārāk nelāgas; At-^^v^r^^b^ katoļi: un diev-_ bet citas aistu ciltis to izplatīja cerēsimies, ka igauņi s_a5istīto notika, viņiem nesa-
uzšķērit un izteikt .cilvēka dvē- ^^dz Okas un pat Volgas upes Tālivaldi ,-,cepmāja uz sārta kā ^l^t^^^ valodā. Tāpēc
p.T,. ...mPATT.. ' /.n' ^^1'^. ^^'^ dabasvidus daļai. Gotu izceļošana no '^'"^ ^'^^ Tk^f H'-
nf^l. 1^/=' ^ • ^osma dziļākos noslēpumus, tad Skandinā_vijas II - ul g. s. pēc f-f^ « un smag. posti- -^^^ ^^adic.ļ tu^i^.^^^^
Aspazija visu aplūko ar savu ^r. uz Dienvidkrieviju un vēlāk dedzināja.
Vastlāvju balles skats no T. Zeltiņa komēdijas Vilks Rīgā", kuru ALT Vašingtonas ansam-iestudējumā kanādieši redzēs 8. novembrī Hamiltonā, 9.novembrī Toronto im 22. novembrī Montreālā.
Kārļa Ķezbsra humoresk]^
ir
Smaids ļ par jaukajiem nākotnes nodomiem dzisa no Vidvuda sejas, kad viņš sāka visu pārdomāt tālāk.: Lietas izkārtot varēja ātri ml viegli, bet,— Marijai taču vecāku uzvārds vilksies līdzi papīros visu mūžu. M&-rija Straume, dzimusi Giska! ,Pat viņu bērniem, aptaujas Pil-īdot, allaž būs jāraksta — mātes vārds: Marija Straume, dzimusi Ciska!. Vidvuda seju pārskrēja kauna, sārtums, žēl, viņš nodomāja. Jauka meitene, labi satiekam, patīk. Bet to gan ne, lai vai kas...! Un mirkli pārdomājis, viņš uzrakstīja lūgumu priekšniecībai - to pārcelt uz citu darba vietu.
Toreiz viss atradās kustības stāvoklī, un nepagāja ilgs laiks, kad" Vidvuds Straume, joprojām puisī- un vientuļš, kāpa kuģī, lai dotos ■ uz viņu krastu, bagāto, demokrātisko' Ameriku, kur cilvēks nezina .trūkumu, nenotiek savstarpēja apkarošanās un neeksistē kastas. Gaidītais biroja darbs gan uzreiz neradās, mācekļa gaļii jaunajā kontinentā bija jānokalpo kā slaucītājam, durvju sargam, strādniekaņi ziepju vārītavā un — pēc visa tā — algas izmaksātajam, lop-1 kautuvēs. Pēdējais darbs nenāca pats klāt, tas bija jsinopērk no
darba aģentūras par bargu naudu. Bet Vidvuds Straume sprieda, ka pietiekami ilgi slaucīts, sargātas durvis un vārītas ziepes. Iestājoties darbā, viņam jautāja, vai tas vēlētos strādāt birojā. „Kāda būtu mana nozare?" viņš nobažījies jautāja.
Ierēdnis izbrīnījies vēroja izbīli Vidvuda sejā. ,,Vienīgā nodaļa, kur var. ti'kt iek^, pacietīgi negaidot uz cita cilvēka nāvi," . viņš lietišķi piebilda. „No šīs nodaļas cilvēki aiziet, uz citām darba vietām vai saslimst un vairs atpakaļ neatnāk^ droši vien, aiziet pensijā. Nupat, pagājušā nedēļā viens saslima ar nerviem, bija jāieliek: trako mājā. Jā, personāldaļā nav viegli, daudz darīšanu ar publiku..." viņš vēl nosūkstījās.
Vidvuds izvēlējās algu izmaksāšanu. Ja viņš būtu zinājis, kādi ir amerikāņu nēģeru -strādniekiem vārdi, viņš no šī.darba bez apdomāšanās būtu atteicies.
Vispirms ^ jau kaut kāda iemesla dēļ daudziem mebīajiem bija uzvārds White (Baltais), Vai tāpēc," ka viņu vecāki gribēja l^ut balti un pirka blēdīgo aģentu ziedes? Baltu ādas krāsu solīja katram, kurš ziedi ierīvēs rītos un vakaros sešu^ mēnešus no vietas. Protams, aģenti pazuda, seši mēneši aiz-
Jau teicām, ka Aspazija sevi ^ir^i, ar jūtām, šī dzejnieces ari krievu ekspansija uz zieme- Ļoti asi un nesaudzīgi apka- ^ ^ ? ^«nām; ,
un savas tautas dvēseli vispil- percepcijas metode tomēr neap- Uem nogrieza Baltijas tel:u no ŗojams baltvācu izplatītais uz- "''^.^ f ^^i^ ^^^nu ra-mgāld ir izteikusi lirikā. Kas robežojas ar seklu jūsmošanu: Rietumeiropas un šai telpā iz- skats īpar latviešu tautas 700 ga- ^
tad nu ir Aspazijas dzejas kvint- ^^i cilvēka .aspekti veidojās 2 ievērojami lokālie du verdzību, kā ari Fēliksa Cie-". , ^''^ vēsturnieki atzīst ti-
dsence ar ko viņa ieguvusi sa- ^iek pārkausēti dziļā pārdzīvo- kultūras centri: Zemgale un to- lēna plaši popularizētais uzskats jZ. ievērojamus polīti-
vu apbrīnojamo popularitāti? j^mā augstākā māksUme^īiskā reiz kuršu apdzīvotā Klaipēda, par „latviešu bezvēstures lāstu" Mestru V if^ ' '
Dodot uz šo jautājumu atbil- vērtībā — sapnī vai dailē* kurā Igauņu vēsturnieki' atzīst, ka un 600 'gadu varmācību. Te par^ ^ .^^ -di. Ī3ā. avīžu rakstā, šo kvinte- nepilnīgie vai chaotiskie dabas šai laikā igauņi skolnieciski at- matā'ir landrāta barona Rozena latvi^^ ^^^'^"^^^ senci varētu formulēt trīs vār vai dzīves fainomeni ir sakārto- darinājuši savos etnogrāfiskos deklarācijas ^ pirmā maldīgā te- ^) ®su viedokļa bīskaps Aldos: siirds, sapnis un daile. Ja ti ideālā formā, kur visi ele- c^arinājumos šo centru paraugus ze, ka vācieši esot iekapjuSi šo ģobeņ ^ Rainis savā dzejā parādās gal- menti atrodas vispilnīgākās har- un tikai vēlā dzelzs laikmetā U2^ zemi un ja viņi atstājuši 1.eka- pigmeji ■ iemiesojums, venā kārtā kā domātājs, kas ar monijas attiecībās. rādījuši zināmu patstāvību. Sa-ŗotiem' dzīvību, toties viņi ir o^^SS nostiprināja dzimt- .
savu filozofisko 'domu mēģina (Nobeigums 8. Ipp.) skaņā ar Tacita datiem r g, s pilnīgi noteicēji par viņu dzīvī- ,1^. '^^^-'f 1507. g. aiz-
• bu un mantu, šis uzskats ir pil- /atviešieni un ^gauņiem
nīgi nepareizs. Vāci pakļāva lat^^^i^^^^^^^ bija tē^ Z
viešusun igauņus nevis ar mili- -^^^^Vi^^?^^^^^^ viņa loma tāro pārspēku, bet gan ar dip- ™% ziemeļu^^kaŗa.^ lomātijti. Igauņu vēsturnieks JU- . If^sP^leta.; ^Prof.: širrens,, ris Uluots noskaidrojis, ka lai- ^^.^^^^ ^^^^^^^^^ ka no 1.07,-12M.^g.: igauņi no- ^ Riēguši ar vāciešiem^^n^ savu darbu, jo tas ne-
kā 52 .līgumus.Tas.pats, domā-^^^^^^^^^^
jams, .notika ari ar latviešiem. .-^7'?'^^^^ T"^^^ ^^^^^^^ Tā-piem. vacu-^līgiHhos: af^k^^^ PUsē- v
šiem mi zemgaļiem šīs ciltis ap- ^,,J^f^!.ļ^^ P^^ē, bet Pie- ■ riēmušās nodot samērā^ nelielas ™f^^ J»" 7» gadus
nodevas un izpildīt publiskas S'JL ^^^J^^^^ja katp-
klaušas tikai 4 dienas gadā. ^ S^^^^
. ^ , . uzrošmajas sekot -Prūsijas pa-Senajā Livonijā latviešu lUdz- raugam, lai sekularizētu savu :šinējos. valdniekus iesaistīja feo- valsti, jo baidījās' bo citU valstu dālajā piramidā, ka par to Ue- iejaukšanās. Reformācija nāca Gina „kuršu ķoņiņi" un Doles par labu latviešu kultūras cen-sailas novadnieki. Latviešu - pil- tieniem. sētnieki ■paturēja dažus amatus Livonijas sabrukuma galveiiie TOlnīgi savā ziņā. Zemnieki p.atu- cēloņi: politiskie --kaimiņu t^^^^^^ rēja savu zemi un brīvību, ņo- tu cīņa par Bailtijas jūras par-" dodot nelielas ņpdevas vācu pi-, valdīšanu, sociālie dzimtnie-^ lu pārvaldniekiem, bez tam no- čības ievešana, reliģiskās pre'tiš-
mmsjmuimmm drošinot savas paradumu tieslr ķības tin atbalsta trūkums ārze-bas. Dzimtniecība la.tviešu nova- mēs, protams, arī brdeņbrāļu dos sākās samērā vēlu:; Rīgas cīniitāju vāja morāle, ko sevis-virsbīskapijā 1495. g. un' visā ķi! pasvītro Rusovs. 'interesants Livonijā tikai 15^2, g. -ar Per- ir šai laikā pāvesta legāta Po-
SSSZSSSSSāSma sevīna.mēģinājums pakļaut Krie-. viju, Poliju un Zviedriju Romai.
tecēja; bet melnais palika melns belzienu saņēmis. Kāpēc neva- rakstīt vairs nevarēja un tāpēc Ārsts atsmaidīja. Runājot par. lietuvju — poļu
kākovāmiš. Tad vēl, atceroties rēja būt īsts, skaists āmerikā- skaitīja pirkstus, pēc katra pirk- „Marfa Szypka, Bronis Vežis,. laikmetu, der pasvītrot Lietuvas Amerileas valsts tēvus, lielam vai- ņu vārds, kā Scott,.Wood,ikautsta nosaucot vienu svešādu var- Meiers CSeldbeitels..viņš idelo lomu Austrumeiropas vēs-rumam melno bija vārdi, ka — vai Fox? du. i_ laipni atteica.„Protams, ne! turē. Tā bija brīvības valsts, pre-
Džefersons, Vašingtons, Lin- ,,Polis?", viņš, pēc mirkļa at- Ar laiku Vidvuda Straumes Jūs varat droši strādāt, birojā, tēji Maskavai, un apvienoja pla-kolns. Bet tas vēl nebūtu nekās, tapies, pieklājības . pēc pajautā- stāvoklis uzlabojās. tur nevarēsit atrast nevienu no šus ukraiņu un baltrutēņu no-
Tricošām rokām šķirstot algu ja. Tas bārdainajam, platiem pie- ,,Viņu varētu uzskatīt par iz- šiem nejēdzīgiem uzvārdiem!" vadus. Lietuvji un poļi-pēc ap-saraikštus un lasot strādnieku ciem īrniekam bija tikai vaja- veseļojušos," teica psīchiatrs,- Un viņš iespieda Straumēm vienošanās l386.^g. drīk vien iap-vārdus, Vidvuds Straume uzdū- dzīgs. „Tēvs — polis, kā jau zi- „ja tikai nebūtu bažas par nākot- rokās mazu zilu kartīti. turēja Tannenbergas kauja 1940.
rās tādiem vārdiem kā — Ka- nāt, Pleznauskis vārdā. Māte — ni... Ka nekrīt atpakaļ tai bez : ,jNumurs 1475928," lasīja Strau- g vācu spiedienu juz austru-• ŗote,: Nazis, Dakša — Knife, vāciete Prauenmilcha, bet vecā cerīgā stāvoklī, kādā nabaga me,. ... miem, ko veicināja ari pirms
Spoonl Vārdi bija.trakākie, kā- māte — krieviete Jevgeņija Svo- slimnieks bija..." „Tas tagad jūsu vārds, kuru tam Zobenbrāļu ordeņa, iznīci-
dus Straume varēja iedomā- loča..." Straumēm reiba galva. Nolēma Straumi nodarbināt turpmāk lietos visās sarunās, sa-. nāšaņa pie Saules 1236. g., Li-ties — nenormāli, izvalbīti, sa- Nenogaidījis nmu plūdu beigas, slirnnīGas biroj rakstēs, liartotēkās!" vonijas ordeņa neveiksme uz Pei-.
ņurcīti, vergu tirgotāju sadoti, viņš skrēja pie nākamām dur- Kad žēlsirdīgā māsa Strau- V Slimnieks kļuva domīgs, bet pus ezera ledus 1242. g. un pie lai vēl vairāk pazeminātu kok- vīm. Bet tur nebija lietas labā- mem paziņoja jauno vēsti, viņš nekā neteica. Pēcpusdienā viņš Durbes 1260. g. Lietuva aptu-vllnas-laukos dzītā, „īnelnā ^i- kas. sadrūma. '. jau strādāja birojā. . rēja arī tatāru ekspansiju, jo Lie-
loņkaula" pulkus. Saprotams, īrnieks saucās Hansheinrichs „Jums bail no pienākumu sma- ^ it tuvas priricis Erdivils uzvarēja,
šie vārdi pārgāja no paaudzes uz Nimērzats, viņa sieva ^ Lizelo- gurna?" Mēnešus trīs pēc tam,'skais- tos netālu no Lidas (tā saucar
paaudzi, nb cilvēka uz cilvēku, te dzimusi Viderlicha, sievas Slimnieks nostenējās. . tā svētdienas pēcpusdienā, kad majā„šeibeka laukā", jo tatār
viņu sākotnējā nozīme izzuda, māte......" Straume atstāja „Nē, tur būs atkal vārdi. Vār- i^udens ; saule zeltīja dzeltenās rus vadīja Seibeks). 1370. g. AI-
palika tikai skaņa. Bet ne Vid- namu un izskrēja svaigā gaisā, du kalni. Masas. Putra. Cilvēku lapas, pie slimnīcas staigāja ģirts ielenca Maskavu un vēlā-vūdam, kurš allaž visur un vi- Kaut kas dunēja un griezās vi- jocīgu vārdu mudžeklis. Es tad vientuļš vīrietis. Augsti paceltu kais tatāru uzvarētājs kņazs Di-sās vietās meklēja nozīmi. ņa galvā, un kad vīri baltos labālc palieku te..." viņš nēsāja plakātu: mitrijs bija spiests" mesties vi-
Ar lai'ku, sirsnīgi pūloties, Vid- pārvalkos to atrada parkā skai- Pēcpusdienā ienāca ārsts. ..Nost ar numuriem! ; Mēs gri- ņa priekšā ceļOs, par ko liecina
vūds Straume sakrāja dolārus tām vienpadsmito konstitūcijas „Ne mazākās bažas, mīļo Vid- bam savus vārdus atpakaļ!" nosaukums .„PoķlonnaJa gora", av nopirka māju. Kaut ari jo- pielikumu no otra gala, un ne- vūd," viņš mierīgā balsī teica Protams, cilvēka baltais krekls Tomēr daži lietuvju vēsturnieki, projām puisī, viņš domāja, ka atbildam uz jautājumiem, Vid- slimniekam. Viss tagad standar- un nošņurkušais skats tūdaļ no- kā piem. prof. Joniļias sauc nemantiska labklājība nav noso- vūdu Straumi ievietoja nervu tizēts. Pēc pasta iestāžu zipko- deva, no kurienes tas nāk,, tā- tuvju.un poļu apvienošanos par dāma, bet iet roku rol^ ar dvē- klīnikā. Ārstēšanās šādās iestā- diern. elektroniskā ceļā aprēķi- Pēc tikai dažas minūtes vēlāk pirmdzimto grēku, kuram seķo-seles cēlumu un gara diženumu, dēs ilgst ilgus gadus un nav namiem- ienākuma nodokļiem, izveicīgi sanitāri viņu ietērpa .jušas dažādas nelaimes. Galve. ' Tāpēc, ar ,iKopeil^inReal Esta- viegla: nāca cilvēku vārdu apmaiņa pret trako, kreklā un noveda drošā nā nelaime bija tā, ka poļi sār
te" firmajs palīdzību Straume „Atņemiet • slimniekam krītu," numuriem. Pavisam loģisld" un telpā. ka uzspiest katoļu ticību pareiz-
tikapie sešu-dBīvokļu nama TŪ-- kopēju kādu rītu izrīkoja ārsts, prātīgi. Jau. sen automobiļiem ./Nekad nee^m droši no šā- ticīgajiem krieviem, kas tāpēc daļ pieteicās āmieM; un viss li- kad nelaimīgais sienas bija ap- bija numuri, un, kā zināt, dau- diem reakcionāriem," nopietni sāka raudzīties ..uz pareizticīgo kās kārtībā. Likās! Līdz bridim, rakstījis ar dīvainiem, griīti ss- dzos gadījumos pasaulē auto ir teica ārsts, kad tas laiciņu bija Maskavu. Ja nebūtu šo reliģisko kad Vidvuds īrniekiem noprasī- orotamiem vārdiem. Tur bija svarigāks par cilvēku.. Tāpēc vērojis sagūstīto. „Pats viņš cī- nretišķību. tad varbūt Lietuva, ja uzvārdus. Viņš bija. sāgata- Pēteris Auzkains, Leopolds Trun- ^lužl loģiski katram iedzīvotā- nījās ar trakajiem uzvārdiem, kuras robežas toreiz sniedzās voiis skaistas plāksnītes, kuras cis, Pēteris Zuseris, Malvīne iam fedots vārda vietā nu- Bet nu? Stājas pretim loģikai no Baltijas jūŗas-lidz Melnai jūtas gribēja piestiprināt pie džī- Strupause, Marija Ciska, Dže- murs..." un progresam! Nelabojams vaj- rai un bija lielāka par toreizē-voklu durvīm. Pieklauvējis pie fersons, Linkolns Vašinetons. Vidvuds pielēca aiz prieka. ' _prāta sradījums..!" jo Maskavas valsti, būtu apvie--lirmajām. viņš sadzirdēja at- Vaits, Stenlij? Pleznauskis un ,.Numurs? Tad taču nevienu ■ Un viņš ar sarkanu zīmuli ap- nojusi savā varā visus krievu bil'ii: ..Stenlijs Pleznauskis". citi. • vairs nesauks tādos vārdos, vilka ripuļi apkārti skaitlim novadus. ■ Straume saduga, kā smagu Vidvudam atņēma krītu Viņš kā...?" i^"592S. (Nobeigums sekos)