Trešdien, 1983. g. 20. novembrī, S3. a-rs.
• KO DZEJNIECE SAKA PAR SAVU JAUNĀKO GRĀIVIATU
MARIJA URNEŽUS — PLĪVFRS, 174 LPF.KKOLLA KULTCRAS BIROJA IZDEVUMS,. ■ (filKĀGĀ 1963; G..' VĀKU ZĪMĒJUSI MAIRA «REIMANE- REINBERGA. .• ■
Vltaute Ealve.
■-^ Pats cilvēks savā īpatnējā un ceļi, kas liek nodrebēt savam Katra grāmata ir kads.dvese ^/lenreizībā .fascinē inaņi, dod laikam šausmās. Ir ari tādi, kas Ies kliedaiens, kāda sāpe,, kāds ^^"^^ -^^
GUNTIS ZARIŅŠ. dIvSSEĻU BOJĀ EJA. ROMĀNS. ALFRĒDA KALNĀJA AFGĀDS.^^^^
Dvēseļu bojā eja pieder īpat- sītājam liekas, ka viņš notiku- slimības apzināšanos. Tā kS cii-.
nējākiem trimdas daiļliterātīlras mos piedalās pats, viņš nonāk vēķi paši ar sevi ļ nesartinājas'
sacerējumiem, tā saistīs un pat autora varā un risina pats pro- vārdos, bet tēlos, tad autora tek-
valdzinās lasītājus ar ļoti dažā- blēmas, ko izraudzījies autors, stā nosauktas tikai liefcas un daP-
dām gaumēm, un, ja daiļdarbu . gj ekspresīvā tēlošanas panē- ^Ibas, kas kā tēli fe^^
Vērtība mērojama ar gango le^ ^^^^^ .^^ ^^^^ ka apziņa šie tēli brīžiem leŗosi-
Margarita Ausala rosinājumu bagātību un izteik- ^^-^^^^^ ^.^^^^ na tikpat saraustīti tēlapas
TATIN4 DIENA '"^'^ ^''""rf t^e^e var darboties arī kā «"a atmiņas, untSarī sUm-
JAUJNA l^mA var atzīt par Gunša Zariņa Udz atspoguļotāja mi ap- ^ noskaidrojas b^
Rīta ausmā dreb mnu mēles šim lab^o darbu. ^ Rakstniek vienotāja tēlā, ja cilvēks pats'to ^Pa^a apraksta. Dazi-uztveres tē-Vēja rokā, ' ^
Pilnas sarkanas staru kvēles
pats norādījis, ka.Dvēseļu boja pi,-^^^^ i slimmeka^apzaņa le^^^
eja tēlojot, ko viņš pārdzīvojis, ^^^.^^^^^
sacerēdams romān^,i^su^^^^ Parasti cilvēks ne domā, ne pā^ SttS Svfrnīt'^ vielu jaunām pārdomām. Man aizrauj elpu ar augstāko zie- izsāpēts vaids - un reizē arī at- ^vg^d ar pirmatnes silk tvaiku Inrinf ^Tn^-ldināili^^ ne īstenību kārtni^un^taTiau^ī^L^vl^ S
patīk minēt cilvēkus'kā mīkJas, došanos - varonības traģismu, brivošanās, augšāmcelšanās, se- Blāva plīva. ^^S!^i!rii?^ ^ā sīkdaļu saskaitījumus, bet ap- l^JfiL^I ^..fll
zīmēt variācijās to sejas, gan To īpatnība katra ar citādu bal- vis pārvarēšana, uzvara. No par- g^aio telpu un veldze laiku gaismai pievērstās, gan tumsas si, ko esmu .mēģinājusi saklau- dzīvotās elles un debesīm paliek; piūsma dzīva, aizēnotās, pienākt tuvāk iekšē- sīt,un notēlot ar sava pārdzīvo- arī šīs sīkās rindas, gaviles, iz- .. _ . _ , j ai - patiesībai, kas' dažreiz aiz- juma pieskaņu. Tādi ir portreti misums izraisījis visu lietu pār- ^'l^^a nojautu mig flo^ maskota, it kā neatminama, ^ vīzijas — vēstules savam; lai- varēšanas nepieciešamību, savas Visur viena, ^ ^ , daudziem pat neredzama. Ieskā- l^ni. Mākslinieks dzīvo kāpinātu niecības ieskatīšanu mūžības Jaudas pamatos lestigota toties citos, liekls, ieskatos dai- dzīvi, atrodot skaistumu tur, kur priekšā tm kāda cita skaistuma, -Jauna diena, ļāk arī sevī. citi paiet garām. - ■ lielās dievišķās mnestības ne- ^jļ^ilnīk akraeņa čauJā jltos
: Mūsu dvēseļu ceļi tik dažādi šinī grāmatā personīgais sa- snainibu. ^ : Dziļi segta,
savos labirintos: tiem, kas no- vijas ar ~°
brieduši sevī un sava mērķa sievietes sar'edzēšanā, ceļš ir kā granītā kā plālssnē šī ir arī krustceļu
cirsts. Citi nespēj vai negrib ie- grāmata, dziļas iekšējās pārver- eksistenci saskaņā ar. cilvēcības sicatīties šēvi, vai arī atliek to tības uz vēlāku laiku, tas nes un cilvēka
paskaidrojumi. • Romāna pirma ^^^^ -^^^^^ veselmnos un šos ''f ^'''^^ ^fl^ejam.
daļa. kas savukārt ir patstāvīgs, ^^^^1^^^ ^ ^^^^ Autors gluzi nemanot kopa ar
noslēgts stāsts, rāda dzīves si- ^ ^^^^^ mums_nsma cilvēka esmes jēg^
ināciju, kas ierosina ral^tniekji J.^^ apziņā pilm-gi Pa tam notiek ari loti
romāna rakstīšanai. Otra daļa ir apzin^ies pat ti- .1^ ^J^^^' '^^^
jauns patstāvīgs romāns ar spilg- ^^^^ ^ ^- ^J. pe_dejas cīņas par dziļōb^s tiesT-
ti un pirmreizīgi uztvertam per- .^-j-^ ^ bam un beidzot padodas nāves
sonām, kādu nevienā agrajā -^-.^^ ^^^^^ ^^^^ ^. vilinājumam.
Zariņa darba nav bijis. TurlUat cilvēkus, par kuriem pat Psīchiskās joslas izveidošana
Mūsu mīlestība nesaistās arī ar līdzināmi koncentrāks. .Sis ie-
svaida dažādas straumes, skaidrāku_________ , . _ , ._ ---- _ ■ • • >---------- ■ • • ---
Ir līdzeni, ziedoši, auglīgi un Es uzskatu un izjūtu arī to. būtu mana laime." Bēru dziedātajā kas ir oriģinā- garīga josla^ar tur. izvirzīto pro^-^jļjgķ. visasākais un spilgtākais *a daudzu personu un visas sa-
tuksnešaini ceļi — ir. pieticīgi, ka sevis izteikan Minētās rindas dzejniece no- li savā izteiksmē un atsedz Ma- ^^emu risinajuimem;. m^^^ var .saistīties ar biedrības eksistenciālā jēga, ta-
pazemīgi un trokšņaini ceļi rādu makisāšana skaistumā' un lasīja mājās rīkotās viesroās, rijas" Urnežus personību māk- aizpHda dveseliska_^ (psichologis- vissīkāko veseluma daļu. Mēs ar to tikts galā 110 lappuses.
mīlestībā; ko nekad nevar visu lai atzīmētu savas otrās dzejoļu slinieciskā pārdzīvojumā. ka) josla, bet ārejo _ņotikumu jļgjjojjj^j^j^ ^^^^^^ ^^^^ Psīcholoģiski ekspresīvā ižteik-
samaksāt. grāmatas iznāijšanu. Plīvurā par . Osvalds Akmentiņš Jo^la, mazsvajīgaka, _p.a- j^ļjg^ ^^^^^^ sīkumus, bet butes sme panāk sava soēka' M- '
— — ^ --^-ī^r r'^anS^^^^^^^ '''' Pārdzlvojmnu pinājuL un līdzekļu Ietaupīju-
^ ja josla G. Zariņš aUaz nsma .^j^^^;^^^^^ Tai atkrīt iraiackība
problēmas ^te^^ p^tu. šie saskares SksS pSor^tS^
zofij^ :_f °f f J^^;. , punkti mmns .pārvēršas simbo- višķi. Atsacīdamies ' no liekiem
..Apsūdzēts» tas notiek ar^ i^^, ar kuru palīdzību domājam. ār|iemaprakst^^^ tā vidi uri;
ZIEMAS SVĒTKIE]
PAR ,,B'AŽAM. ■ •DĀVINĀŠANAI ■ : FIEMlĒŖOtĀM^ GRĀMATĀM ^
.■Mūsu laikraksta lasītāji būs jau lasījuši par Ziemeļblāzmas grāmatu apgāda Zviedrijā divām jaunajām ļ grāmatām: 1. Aspazi-
■ : : SAZIEDOTA BALVA GRĀMATAI PAR BALTIJAS VALSTĪM ^ . „,,^^o^ļc!V,, a^nmn hirarpH
gramm_atisku_^ asiunu,_^^^^^^ ^ gje p^ti vien ir _pilm-gi_pie- personas raksturo reizē, tikai pa-
Nule , Baltiešu komitejas viņu saveda^ kopā ar toreizējo ^ Archaiologija viņu noveda arī {^^Tvē^l lieS, bet tās risinātas Lta^vk videf ttr"^^"" '^^''^^'^^
tieksmi pret vidi
priekšsēdis pirof. Birgers Nērma- Upsalas prof. 0; Almgrēnu un kontaktāar prof. Fr. Balodi, ku- jp_ariāmi klusinātā veidā, toties '
Jas lirikas izlase. Ir pagājuši 20 nis atskatījās m 75 aizvadītiem, tunpmākos gadus viņš: veltījis ŗa iniciatīvā i943. gadā jau no-^ggaknojot dvēseles dziļumos. to ir teikts, ka visi reālis- G. Zariņš- visur 'cenšas izvai-
gadi, kopš dzejniece aizgājusi spraigiem dzīves gadiem. tikai arcbaioloģijai un polītikai. idibināja Baltiešu komiteju Stok- _\, 2 . - tiskie aprakstīšanas paņēmieni ir. rīties no personu vārdā.saukša-
mūžībā;^ tā patiesi lepna grāmata „Redziet," viņš teica viņam rl- Tagad viņš iŗ Ziemeļu dzelzs- holmā: Jau agrāk bija pie Stok- . šis romāns do(3 labas lespe- pj^^^ Viss, ko^mēs māk- nas, jo personu vārdi jau ir tām
Veronikas 5 Strēlertes sakārtoju-, kotā jubilejas sanāksmē Stok- laikmeta galvenais un lielākais holmas augstskolas nodibināts" Jas paradīt, ka īsti Ģ. Zariņš izj sla saņemam, ir dažādi psichis- citu piekabināti un nekā nerak-
mā ar viņas apceri par Aspaziju, holma, ,,vairākums domā, ka z-inātnieks. Savā zinātnieka gai- Baltijas instit tagad gan veido psīchisko joslujin kā viņs ^ie saturi. To spraigums nerodas sturo. Ņo visām romāna perso-
Grāmatai 13. nodaļas ar māksli- mēs archaiologi esam politiskās tā — starp B17. g. un mo. atjaunots, 'bet darbojas mazos ^^Ķ^^^^^ 1?^^^^^^^^ no attēla virsmas plašuma, bet nām tikai viena nosaukta vārda
nieka Gunāra Pāvula -zīmēju- zinībās gluži Vai-neattīstīti. Mēs gad^^ teil^mi. pieskaroties emocionāli ierosmi- un uzvārdā, ■ viena tikai uzvār-
miem. : ' . ' v taču tikai rāpojam četrrāpus, salā un viņu iSakarā ar 1959. g. paredzēto Būtu pārspīlēti teikt, ka G. gā punktā. Visrūpīgākais.attēlsdā, četras tikai priekšvārdos,
2. Raiņa kopoto rakstu XIV skatāmies pagātnē -bez. nākotnes aicināja Tērbatas universi- Chruščeva viesošanos Zviedrijā "Zariņš ir jauna tēlošanas paņēmie- nedod vairāk. Skatītājam tas tā bet pārējās saucas: Es, Saim-
sējums (Dagdas romāns). ' ilūzijām. Tā tas nav! Kad Bal- tātē par: profesoru pie īgau- nodibināja darba - protestu fia sācējs latviešu rakstniecībā, kā tā jānoloba nost^ lai atrastu nieks, Saimniece, Svešnieks, Mā-
Taš pats apgāds izdevis vēl ti jas valstis 1918; g. ieguva sa- ni jas; un .Ziemeļu archaiolo- grupu-Augusta komiteju ar prof. viņa tēlošanas paņēmienam ir emocionālo saskares punktu. To si Sieviete, Redaktors, Organi-
trešo, Ziemassvētkiem ļoti pie- vii patstāvību, tūkstošiem gud- ģi jas iakultāites; Tur- ..-•viņš-.-B. :Nērmam priekšgalā - Komite- sākumi-gan PoTuka» - gan. daudzu ..-visu loti lal^-saprata katrs dainu - -zācijas virs, VlņS.
mērotu grāmatu ar virširakstM . ras galvas gudroja, kā tas va-uzturējās divi gadus- un jas -protesti. -•-iiebija?'-.' .-.veltīgi..- dzelminieku, .gan- ail- dažu vēlā- sacerētājs, tiklab primitīvā, kā
Ziemas svētki, J. Sviestiņa sa- rēja notikt, kā tas veiksies, tas eksaminēja S9 ; studentus,- no Chruščevssamv^^^^ kd rakstnieku"darbos. Bet var ekspresīvā im abstraktā" māk- mākvL var vislabāk vērot
G. Zariņa personu rakstUro§a-
. . . _ — --- -.-..... _ '•" jļas māku var vislabāk
kārtojumā. 'Grāmatā ievietoti nu nebija prāta darbs. Bet mēs, kuriem trīs tagad, ir viņa dar- ea un Zviediijas komunistu par- gan teikt, ka G. Zariņš šo tēlo- »la. To aizmirsa tika reālistiskā gaimnieces raksturoiumā
41 autora astoņdesnait darbi. . archaiologi ziriājām citu. Mēs bi- ba biedri Ziemeļu valsts vēstu- tijas līderis H. Hagbergs zviedru g^j^^g paņēmienu lietojis vis^^^ aprakstu un.attēlu māksla, bet . .
;Pirmais-šai Ziemas svētku grā- jāmiapētljuši: baltiešu tautas sē- riskajā-^muzejā. Pēc . tam viņš saeimā (riksdāgā), -izmisīgi klai- zinīgāk, rūpīgi izkopdams, dažā- tā arī ir parādījusies mākslas at- «Saimniece .-- resna, vienmēir
matā ievietots archibīskapa prof. no un tagadējās kultūras izvei- piedalījās gadskārtējos izraku- gāja, ka baltieši dumpojoties vai- (jļ variēdams un lietodams visos tīstībā tikai vienu reizi kā nejau- raiba priekšautā un tumšā klel-
Dr. Kārļa Kundziņa Kristus bēr- došanos un mums tas bija paš- mos Baltijas valstīs un dažādos rāk kā"^ visa zviedru tauta ko- g^^Qg darbos. Šis tēlošanas pa- ši skarta mākslas robežjosla, šai, ta — sūrojas, vaid. Viņai plata,
na roze. kam seko citi prozā saprotams, ka. Baltijas valstis kongresos. .Ir jāšaubās, vai kāds pā. Dumpis bija un dumpis būs, ^ ^gj^^jg^^g ļ.g ļ-^ķg apzī^^ robežjoslā māksla izkaisās pu- vasaras raibumiem nosēta seja.
uzrakstītie darbi, no kuriem at- ar tik augstu kultūru ir vairāk latvietis pazīst savu zemi tik"la- ja tikai Ghruščevs parādīsies šai gj^jjjpģigj^^ ekspresiju, iekams tekļos, izput un pazūd. Pie katra ēdiena viņa liek dauda
zīmēsim par slimā partizāna kā piemērotas un nobriedušas bi kā prof. Nērmanis pazīst zemē, par to gādā Augusta ko- atradies kāds labāks Dvieļu boiā eias pirmaiā da- ^
Ziemas svētku vakaru dzimtenes sai;iemt savu .patstāvību." Latviju. Sarp viņa 250 zinātnis- mitēja un viņas priekšsēdis apzīmējums m (kas antvpr 23 lannuses) ārē- *° ^^^^^^ raudāt, jo d-
dievnamā, tāpat par Ziemas Savu zinātnisko karjeru prof. kajiem dabiem atrodami, piem., prof- ' ds, dp «i . pp ; tadi to laikam vairs nespēj. Bie-
svētkiem Sibīrijas naktī (pie iz- B. Nērmanis uzsāka kā pavisam Zviedrijas valsts sakari stanp Jubilejas aktā Baltiešu komi- Ieskatoties^ Dvēseļu bojā ejas ju aprakstu _nav nemaz. Kam- ^^^-^ divdesmit go
sūtītiem latviešiem), J. Jaunsud- jauns sava doktora darba aiz- Rietumbaltijas valstīm; Izraku- teja pasniedza profesoram bal- pirmaj^a daļa, var tūliņ ievērot, meks tmit_parceļ_lasītāju tēlotas ^^g.^^ zirgiem un lielo ai-
rabiņa „Sapņu kamanās"^ par ko stāvētājs im. g. par tematu - mi Grobiņā, Zviedru vikingi tiešu saziedotu velti, čeku par ka stāstījums Jur sacirsts ļoti pe^sonas^^ieksm^e^ Ji^^^^^^ ^ un cūku baru. Ja es spētu nelaiķis rakstnieks saņēmis Zviedrijas neticīgā (pa£ daudz atzinīgu, siltu vārdu un ^terātūra. . Savā pamatizglītībĒ
mīļu paldies no daudziem lasītā- viņš ir literāts ar -----------, „,...-.,„. . ... _ .
jiem.j Beidzot Irmās Grebzdeš prielošmetiem literatūras vēstu- blicēts 19)58. g. ir Grobiņa-Zē- kumu adresi ar tūkstošiem su- „uzskatāms", nav nekādu ņev n personas acīm. Personas ņem
' vl^obeigums 6., Ipp.). rē un valodās. Tikai gaidījums burga, izrakumi un. atradumi, minājumiēm. V. T. skaidrību par to, kas notiek, la- uztvērumi tūlīt sajaukti ar paša
(Nobeigums sekos)
<3^
(2. turpinājums)
.Lai neiemigtu, viņš no jauna piespieda sevi domāt, par darbu im uzņēmumu. ,
■ Gusts pirms 2 nedēļām viņu bija pierunājis pieņemt darbā veco Audžānu; Kas viņam daļas, ka Audzā^ niem mājās negāja kā vajadzēja? Labi, Audzāns darbu padarīja, bet vajadzības pēc viņa nekādas- nebija. Darbnīcas līdz šim iztirījā,^ reizi nedēļā tīritāja, bet pārējās dienās lielumu piekopa strādnieki paši. Nebija ticams,., kti tie tagad paveiks ^ vairāk savā ■ tiešajā darbā. Viņi bija pieraduši, ka pēdējās desmit minūtes pirms, darba beigām visi uz ■ telpu sakārtošanas lēses tikai tāpat vien bija un darījās — un tāpat tas būs arī nākotnē.
Vispāri,' Gusts.
is-usts par daudz uzspēlē jās . par noteicēju.'.. Labi,, •viņš bija- draugs. Viņiem abiem patika, grāmatas, viņi daudz lasīja un lasīto ipārruhāja,, Gusts: viņam bija devis vienu otru labu padomu darbnīcas iekārtošanā, bet. tas viņam nedeva tiesības pārņemt vadību. .• ^Ronīt, cik tu tagad ātri brauc? Ronalds ■ paskatījās — nemanot viņš bija pārsniedzis atļauto, ātriunu. Tas bija skaišanās sekas. Viņš atlaida gāzes paminu, bet bija jau īpar vēlu — viņam
garām aizšāvās melnā policijas " mašīna ar sarkano signālg.aismu uz jumta;. Policists māja ar roku, lai satiksmes grēcinieks pietur ceļa- malā." ' • Tā tas bija vienmēr: dienām, nedēļām un mēne-. šiem.. Ronalds uz, mata ievēroja visus .satiksmes noteikumus, tā ka .citi braucēji par viņu pat, skaitās,, bet: tiklīdz viņš kaut par milimetra tiesu — nejauši un negribēti — tos pārkāpa, tā nebija išaubu, ka nākošaj.ā acumirklī vii;iu pieķers. Citi: varēja skriet. pēc .patikas,, apbraukt pa labo vai kreiso pusi, dirāzties ■ cauri sarkanajām signālugunīm, (pieturēt aizliegtās vietās — nekas tiem nenotika. Bet vajadzēja tikai Ronaldam divi reizes no vietas iedarbināt auto tauri — jau viņu apturēja .par trokšņošanu. ■
Saņēmis policista apliecību par neatļauti ātru braukšanu un. aizrādījumu nākotnē rīkoties prātīgāk, Ronalds drīkstēja turpināt ceļu.. ;■
Oma bija samaitāta, un to neuzlaboja ari mātes labi domātās pamācības.
iPusdienas laikā viņi sasniedza 4ftl; lielceļa posmu, kas vijās gar Laurenča upes krāšņajiem krastiem. Tūk-stots salu ap.gabalā ūdeņi saulē vizuļoja Īsā zaļajā Plavā iesviesta zila mirdzoša zīda josta.
-Nez', vai te tiešām, ir tiikstoš salu? — māte. jautāja;—Nav atkalkāda mānīšanās?
Viņa ļoti bija par kārtību un loģiku.
-Ja ne vairāk, - Ronalds atbildēja, - nepieturēsim?
Mātei nebija iebildumu. Birztalā.ceļa malā bija at-'Pūtas vieta ceļiniekiem: iesists dzeramā ūdens pumpis, .kādā stūri zem kokiem .'iemūrēts lauka pavards un nolikti vairāki smagi galdi un soli.
Ronalds palīdzēja mātei izkāpt un izcēla no auto ledus kasti, kurā glabājās dzesētā dzēriena pudeles un ceļa maize.
Nolicis kasti uz galda, Ronalds pa stāvo pakrasti nokāpa pie upes.
Bridi uz akmens pasēdējis, viņš juta kārdinājumu noaut kājas un iemērkt tās ūdeni. Tas izskatījās silts un tīrs un vilināja kā zēna. dienās. Ronalds uzrotija bL^ses līdz ceļgaliem un iebrida upē, ;.
ūdens apņēma sakarsušās pēdas, un patīkama veldze atdeva īpagaisušo labsajūtu. Lai policists, kur policists -viņš neļaus sev sabojāt brīvdienu! Ko nozīmēja paris desmit dolāru soda naudas. Ja par to varēja nopirkt sauli, lapu zaļiunu un smaržīgo vasaras gaisu!
Vieta bija sekla, un Ronalds paspēra pāris soļus uz dziļuma pusi. Viegli, sīki vilnīši skalojās ap potītēm un kairināja mēnešiem un gadiem sauli neredzējušo ādu. -Vai tu peldies, Ronīt? -māte sauca no krasta,kāds ir ūdens?
-^Silfcs' - Ronalds atbildēja un .apstājas.
Kāpēc ne? Vēsais" ūdens atsvaidzinātu visu ķermeni, un braucot viņu vairs nemocītu miegs. Peldu tēipa viņam, protams, nebija, bet lielas^ vajadzības pēc lā te ari nekādas nemanīja. Viņš un māte seit bija vlem-gie, un automašīnas pa lielceļu visas neapstax3amās
drāzās garām. . .„ , ,
Ronalds izbrida atpakaļ malā, novilka kreklu un. bikses un, rūpīgi salocījis, nolika pie lielākā akmens. Kājās palika plānās apakšbiksītes, kuru audums bija tik smalks, ka no .tā, ja gribēja, varēja gatavot an.lo_gu aizkarus vai segt pāri zīdaiņa^ gultiņai, lai aizsargātu vasarā no mušām.-Atzinis, ka no tām tilcpat nelīda jūtama labuma nebūtu, Ronalds, īsi izsķines, novilka ari tās. Galu galā - no ceļa viņu te neviens neretajā, un ja kāds nāktu, viņš to dzirdētii, un tad bija laika diezgan nākt krastā un ātri apģērbties.
Lieki laiku nekavēdams, Ronalds sāka brist upe. Vieta tomēr izrādījās seklāka, nekā sākumā bija licies. Uipes gultne no vietas bija nosēta maziem, \asiem akmeņiem, iešana neveicās. Kāju pēdas bija izlutušas, un katrs solis tāpēc bija jāsper ar apdomu, lai neuzmanītu kādai šķautnei vai nolūzušas niedrēs celmam. Tikai pāris simts pēdu no krasta ūdens, kļuva dziļālcs, un Ronalds varēja laisties peldus.
Kā pasakā, kad Lauma pieskaras ar burvju zizlīti un visu pēkšņi pārvērš, tā arī tagad Ronalds zaudēja saskari ar visu. bijušo un ikdienišķo. Izgaisa domas par nākotni un rūpes par šodienu. 'Palika tikai viņš (pats, zilā debess un ūdens.
.Ronalds sāka peldēt ātrāk, bet tūlīt arī nožēloja savu pārsteidzību — mazo akmeņu vietā šeit bija lie-lāld, un pret vienu no tiem, ūdeni kuļot, viņš bija atsitis kāju. Ievaidējies, viņš pārtrauca peldēšanu, piecēlās un — i
^Ronīt, nāc! Sāksim ēst, lai mušas neaptraipa, —■ māte sauca, — kur tu tik ilgi paliec?
—Ēsmu upē!: Peldos. Gan paēdīsim, — Ronalds atsaucās un vēlreiz laidās peldus.
Brīnišķīgais miers, vientulība un Idusums! šogad bija par vēlu, bet nākamajā vasarā gan bija jādodas atvaļinājumā uz kādu ziemeļu ezejp. Kauns! Jaunie atbraucēji vasarās izmantoja katru brīvu stundu, lai izbrauktu no pilsētas, daudziem bija pat jau savas vasarnīcas, tikai viņš — Kanādas veclatvietis Ronalds Tailors — vasarās nīka mājās. Viņa- strādnieki, pēc nedēļas nogalēm pārrunāja, kur bijuši,;ko redzējuši, kā atpūtušies, tikai viņš vienīgais bija kvemējis pilsētā, grozījies pa darbnīcu un labākā gadījumā rušinājies pa_ aizmājas dārziņu.
. Beidzot viņš bija pietiekami dziļi un varēja peldēt nebažījoties, ka atkal uzskries kādai zemūdens klintij.; Brīdi peldējis, viņš izdzirda, ka uz lielceļa' kāds auto nobremzēja tik pēlcšņi, ka riepas iekaucās kā suns, kad tam.ļauns saimnieks iesper īpa sāniem. Pēc mirkļa dzirdēja skaļas un jautras vīriešu un sieviešu balsis — braucēji bija apstājušies atpūtas vietā.
Ronalds strauji mainīja virzienu. Bija jātiek atpakaļ krastā un jāapģērbjas, pirms kāds no atbrauc©-j.ie.m atklāja viņa peldu vietu. . .
CTurpInajums sekos)
