.. 1
101. a-m
lŌl. n-rs.TREsDIEN, 1963. GADA 18., - ^^^^ ^ ^o^M l&U- un paziņoja, ka dosies mājas, šanos panāks, par to Krievijas partneriem un labiem parāda šanās tādēļ palielina abu šo val-
AbenēSanas maksa ASV:im Kaajadā^ > ^-r* iepirkšanas komisija Kdz Taču amerikāņu labības firmu apstākļu pazinēji nešaubās. maksātājiem, bet arī par uztica- stu nozīmi, bet sevišķi jau
šim vēl liav .vienojusies par sanmveži labi zina, ka krieviem Eiropas politikas jomā uzma- miem labiem kaimiņiem. Pie- Francijas lomu.
6 min. V 8J8; par gada $
ĀJudiaajumu ma&sa: slodinājumu da^ $ 1.60; tekstā $ 3^0 -5 6.40 gjjjgŗjjjgjj^ļj kviešu pirkumu, jo labība ir vajiī&īga un no ^^s^^^^ šis līgums noslēgts ari Uaži komentātori pat jau ta-
ņar vienas c®Sas slejas tdpu. , nevēlējās pieņemt prasību par braukšanas draudiem nenobijās. par Francijas un Spānijas līgu- cieSākas politiskas sadarbības gad norāda, ka Francijas, resp.,
EeOakcija patur tieābas manusla^tas ssā^ to, .ka daļa labības jāpārved Tie arī zina, ka atteikšanās, no ma parakstīšanu, kura ietvaros nolūkos, pēc kā tiecas Franci- Eiropas kontinenta loma var
H^si^^^ prasibāg .feraisītu ASV franči piešķir spāņiem kredītus jas prezidents de Golls. tā.Spā- g^^^^j^ palielināties pēc britu
ja pieviero " ,sas ir augstākas nel^^^c^^ jo arī ameifm rūpniecības izbūvei 750 milj, nljas valdība ar Franko priekš- strādnieku partijas uzvaras nā-
"^^^ra vird^^^ : Krievu^koims^ak^^ nodarfimfībā le^^^ ^.^^
™^ pat lūkoja nospēlēt komēdiju nu samazina usies; m Spāni a no Francijas saņems Komentātod p^^ ^.ias britu valdība var atsvešinā-
^maswņealtal^redak^ tērauda mi elek^ko Francijas loma ŅAIOun^^^^^^
tfWVWW<wMWW Tādēļ ASV prasība būtība ir rūpnīcu ie^rtas, naftas rafinē- t&^^ jkļūst arvien nozīmīgāka, ^^^^ nepieņemamas pplītikas
negrozāma. Nav Šaubu, ka Mas- rijas un dzelzceļa izbūves mate-:tad tā ir ņeaušaubā^^ ^g, .j,^ dabīgi izraisītu reakci-
kavā visu to labi saprot, kādēļ riālus. Spānija šo līgumu uzska- jo tās atomvani vairs nevar ig- ^ ^ kuram vajadzētu savai komisijai aizbraukt neat- ta par ļoti izdevīga, un tas ir norēt, nevar apiet ^s lomu : Jāva, bfet pavēlēja lietot parasto pirmais Helākais, līdz šim Spā- ropas aizsardzībā/ kb ASV uri pQļjļ.isko vienību — bez britiem PAR NEGOmj PASNIEDZ ^^^^^^^d^^^^ no ku.: Taču ar! 25 proc. ^no^ vl^ kredits^ Spāņu I4elbritanij^^^^K^^ pēdējās dienās ir izteiktas
■^B^^ ««^ēg^nāja^sama^t ^^^J^^^^^
ļ - juši regulāri jādod tālāk vadī- ir kolosāls skaitlis, ja sanam, k^ karā pasvatroja. ka;Parīzē špā-Franc^asun^^^^nākošā'ga-
Okupētās Latvijas leļļu valdītājām personām, g^^^ tas saražots uz mazajām pie- galu galā piekāpsies.: Ka vieno- ņus uzskata ne vien par soMem saimnieciskā ,un polīttekā saslēg- ^ gakun^ ^lūkos ar Franciju
ii naiv tiesības- apstiprināt sa-'t^^^ vismaz mājas Jaemītēm. Bež tam kol- . jg^g^^ ^^>t^^»i'^''M'i.^!^zs:f ļļķ^iŗļ^t Ti<^gggVftTifls, pie kam
Ievadījumu varētu sākt visai drīz diplomātiskā ceļā, bet. plašāk pieteiktajā de GoUa ASV
bal naiv^ tiesības apstiprināt: s
vuš Ordeņus un medaļās, jo tos 23 ooo rubļu. Par gEJveno -vatnīr choznieku un sovchoznieku ģl^ piešķir tikai krievu valdība bijušais : Rīgas friimeņesiā Iegūst M savām
kavā visās savas Impērijas u^ zētavu kantora priekšnieks Jānis vajadzībām, arī Okupēto Baltijas ralstumē-j^ sodfts uz 13 m- - ^
rogā. Pidējās, tāpat kā visās jjigjjj ^ s. pastiprināta režīma krievu kolonijās, t. s. Augstāio j^ļj^g^^^g ^j^^^j^ ^^^^^ padoņ^u prezidijiem apauts pi^^^
šķirt savus goda rakstus, ar šā 9 gadiem sodīti Staņislavs iTo-prezidija priekšsēža J.Kalnbēr2i- jojjjj^^^ ga^^jn Lainibnis
POSTO kAZAGHSTANĀ LOPUS LIKVIDĒ ARI LATVIJAS KOLCHOZOS
kabatas zagļu viņš ir komunists, dzīvojis Pad.blēmas,, šādas debates tomēr ne- g^jjjg^gjuniā^ nāka-„ķerie!t zagli" Savienībā, kur apprecējis krie- kad nedrīkstētu aiziet nejēd2āgās ^ g^^a marta vidū, jo tanī ir
Visiem zināms paņēmiens saukt
un,iejukt pūlī, tādā veidā par vieti,—. netrūkst lētticīgo, faiŗi aplamībās! Ja tas tomēr notiek, paredzēts de CJolla ceļojums arī
glābjoties no taisnā Sodā. šādu tic Chruščeva apgalvojumieih. mums Msiem jārūpējas, lai šī^ tatīņamerikas. jvalstīm
pašu paņēmienu tagad lieto Kāda republikāņu av^ pilnīgi aplamības nenotiktu. - , ,
- --^.r'-^'-^-r-^^jiuv^v,, o 5««.cm «»x^u.^ 7i.rv,ait«7^r»h^t«iā no ianvāra ^kava attiecībā pret preziden- dibM^^^ ka tieši tāda Pēc pēdējām ziņām sl^^^^ Ziņas no Vašingtonas Jiecina,
ņa un sekretāra K. Gaiļa pa- ognderte^^ To esot kūdīšana pret kādu amerikāņu
rakstiein.,-Ja, seko okupētu Rt:i^^ izdomājuši un veikuE labā spār- tautas grupu ^t rada berzi un 2āstamo g^ierāU Vokeru. ^^^^ «istn, mdnmes sanā
gag^l^i^tos^^ib^ tō~dk: āpm/^^^^ nobeigušās 16.000 govis un
ņem. pkupantu pi». ■ Tos i^SS" oln^^ sprīdi nobeigušās 10.500
NATO mi-LŌde nistru padomes sanāksme var
šaprā- kļūt par rietumvācu -gaM^^
krētiem, tad J^edzams, ^ rāda, ka na grupas vēl Hdz šim nevienu- tīgspilvēks tomēr ^z^
vairumu; šādu goda ŗaksm ja- ^^p^
y«.ui.«a.ui* i,.v.«^.6.w Patiesībā olcupantiem nav<>io aif'its hPt Aktlu- Māvo«2 cnrfi piešķir: uz personīgaĶm^jubUe. .:^^^i^ļ ^o latviete : J^^^
dažādām svētku ^^ātenani «em. pg^j^^g gjgtgj,^^ jo latviešu tau-Imri vairākļ pūlējušies režīma nostiprināšanai, Pai*"e- ngg; viiiSšanas veicināšanai v?d da
nesaudsiīgi izdzinuši strttiekuš. BERKLAVS SASLIMIS
, dis E. Berklavs smagi saslimis.
nav noslepkavojušas, un ka šis uzbrukumā nedrīkst vainot — sapulcētos visu NATX>, valstu gājums ir Uz mata tas pats, ko pašu Vokeru. šāds mēģinājums galvas, kur šaurākā forumā tad paši kreisie savā laikā pārmeta ndzinātos zagļa rīcībai, kurš pie apspriestos ASV prezidents
200 aitas un 460tf«cas aģentūra ziņo no Maska- nelaiķim senatoram Mekkarti- nākts, nekavējas ^aukt: .,Ķeriet. Pžcmsons,^ E^cijas prezidents
" Ka-Vas.; ka Padomju ^^L^ ^ ------ -
IGAUŅU OPTIĶIS 169 banforth Ave. HO 5-6251.
vien,:
z^tanas ķ^"»"»^'"^ .ff™?^ -odu Si-«m m^^^ 1» nosodīšana tā^^^ to tas pie
cetttrālā komiteja, .noradot, ka:W; ļvsm personām par^ku- _ . : ■
^ ^^^^T^:"^ sESidejas. šad tad
Cīrta ziio ka Jēkabpils rajona gā. Tiesas lēmums nav pgrsū- P^'^ P°^J^ .^^^^^
SKAm^^mzmKsm^ āzēts .pārdot:.vismaz 17, jO; visu «aiiEVU KOMUNISTISKĀ li V • ^^^^^v NEKULTŪRA/PADZIĻINĀS
BAZNĪCA TAGAD
Kā natne ,
lie^ pamatīgs ķi[viņš starp pilsfr^ tas tirdzniecības pārvaldi un lokomotīvju remonta darbnīca
Meteors deGolls, Lielbritānijas premjers Daģlass - Hjūms un Vācijas kanclers Erhards, un vienotos par NATO turpmāko politiku Vašingtona uzskata, ka tālejošāka vienošanās būtu vajadzīga arī tādēļ, ka sabiedrotajās valstis: Lielbritānijā, ASV, Itālijā,; 'Vā^ cijā Un Grieķijā ir mainījušies valdībli šefi, pie kam tāš ir NA TO svarīgākās varas, šīs ziņas
jauniešu vadītājiem^ kās at! ir Okupaiitij^^^^oficiozs : ^jstvljas j^^ļ^ļj^^a priekšsēdis komunisti. Strīduf objektšvkSda 'k jāsaglabā tik daudz lo- !Pad{kju
veca: atsavināt^ Daugavpils baa- Latvijas,Komunists, iiorāda, ka cik ir barības." Cīņas rak- numurā citā rakstā ziņo, ka Jel-riīca, kuru jau ivairaktis gadus pagājuša: gadā Latvija no:.kd- g^^^jg ^ to izsaka savu gudrī-. gavas: kultūras nams' vakaros izmantojot par tirdzriiecabas ciipznieku^^u^ pie; atziņas, ka ar esot tM un t^ Tur neno-
ŖECEPISIS. ZEISS STIKLI, šadarbīb^^ partneriem, vēlas Speciāla atlaide sūtījumiem uz atgriezties pie konsolidēšanās dadmteni. taktikas.
CILVĒKS GRIB SLINKOT
Šveices nedēļas laikraksts „Die ceļoties pāri skudru darbīgu-Weltwpche*', sakarā ar cilvēku mam Un steigai. Mašīnām jākal-
spēkiem; spt>rta zāU. par skaitlis nesaskan ar paša OhiraŠ-baznīcu jau esotJlga,bet ķsMi tā^^^^^^e^^^
beigšoties, tas nezināms, jo cl/ ņojumā norādīja, ka Latvija tā-
tai' noliktavai pilsētā neesot tel-dā kārtā valsts iepirkusi 51
pu. V \ ļ no visā piena daudzuma^ pie
TfiP^s AM i kam pavēlēja šo procentu sama-
. TIESĀ AM.ņ^^ gj^^^
Okupantu Gīņa ziņo par tiesas lis būtu uz pusi mazāks, tad
procesu, kurā tiesāti 27 Rīgas tas nenozīmētu kolchozu un sov-
frlzētāvu darbinieki, lai» daļa chozu pārdotā piena lielu pieau-
šī sairimiecības sektora vadītājas gumu, jō tāda nav^^iiet tas gaņ
personas. Mzētavās' no klien- nozīme, ka personisko lopu
tiemj kā arī no dažādiem piegā- skaits ir ārkārtāgi samazināts.
iejūgšāiiūJ; kāpinātā nodarbībā p6 cUvēka atbrīvošanai no dar- -
mm
atsevišķi numuri
l>9roņto
ma pierādīšanai pastāstāt^, ka trīs vidusskolas skolēni — 16 un 17'. gadu veci «sastiķējuši" nau-. du pusstopam alkohola, bet ieskurbuši lūkojuši pārbaudīt kā-
Pasūtinājumus nekavējoties izpflda
;dV GRĀMATNĪCA, r
zemēs, kaš sakās pildām Mark- bā, nevis viņa piesaistīšanai masa mācību, atgādina, ka ir aiz- šinas tempam. Marksisms praksē mirsts Marksa znota un mācek- turpretī" izrādījies ejam pilnīgi ļa Pola Lafārga darbs, kas iz- pretējā ceļā, nekā bija domājis ox.u.vuo. x..«.wjx^x ^c^uc.^^.. «a- rrniinTvnn<n> 9» ^^^^^^^^^^^ gadus atpakaļ un un cerējis viens no tā tuvākiem
da iereibuša pilsoņa kabatās. Tiesība paslinkot ('Le ideologiem ar paša Marksa svē-
Vainigip: apcietināti. Ctm-gad^ : drolt. ā la paresse).; : ; tibu. '
jļimsi šoģM^ no- Tās visas jaunos krāšņos ie- Lāfargs prasīja atteikties no Paslinkošanas tiesību vietā
orgaaizeti ts. pilngadības svētki ļyaŗos Piesūtām ari tieSi dā- dievināšanas, no sasniē- cilvēkam uzliek darba pienāku-
Pieprasiet bezmaksas 350^-^^^
iea-adasies huligāni un sarīko- Ta^^ssaņemejm,^^ kura cilvēks var at- un soda tiesas ceļā katru, kas
fii^ 1 jums: bijis jāpārtrauc priekšM apSV^- ļauties dzīves priekam, mākslām, neiejūdzās darbā. Ja arī Staļina
Tel EM 8-0792, TOroifttO. k^^^ Imma kartīti. rotaļībal un arī slinkumam, pa- laika vergu darbs ir zināmā mē-
rā ierobežots un sašaurināts, ja
Klīdzsējs
1.
•arī darba laiks samazināts, to-
^iJ^^ teiksit: doties no šejienes prb- zinātu, ka ne katrs tā sauktās labvēlīga arī jiisu tīri fiziska^ vairāk atrodami būtu citur. Bet Ghruščeva laikā — sā-
jām, maimt vietu, vidi, darbu, morgies līmenis: ir veici^^ jām kaitēm — tiem chrpniska-, pēc tradīcijas vairums ar savām ^ Šveices laikraksts — darbs, cilvēkus ... Tas nav tik viegli, selību? pažkātV^^^t^^^ jieni brbnchitiem un sāpēm locī- rūpēm nāk pie daktera. Nāk im "roduktāvitāte, = produktivitātes
Kā jau ^ināt, T- esmu to morāe ir tā.virve, kurā dlvē- tavās. Neņemiet ļaunā, ka man sūdzas par, visādām, neesošām ^^^^"^^-'^^'Pār^^^^ te. Atnācu svešumā. Kaut cik ki pakaras. Ja ņe gluži fizisH, tā mēle tāda kā krāsu suka, kas fiabskām kaitēm. Kaites ir pavi- P^^^^^^ ®^^u stāvoMi, esmu iedzīvojusies. Lai arī šeit pakajas'^^^^^^^^^ letrlepj sam citur: viņu domās," jušanās, ^'''^^^^^^^
inān nekādu tuvinieku nav. To- dzīvo tādi pus'. pākārušies, ne^ stingrākiem vilcfeniem, nekā tās dzīves veidā, attiecībās ar sevi atlikušo iespēju, or-
mēr ir cilvēki, kurus pa2astUv..''d^^ laba he zemei, ne de- ir īstenībā. Tādi jāū pašiem un citiem, šī pati Brt^ ganizējot brīvlaika nodarbības.
,J^azīstat? Tas ir par maz. besīm. Stsagā nikni, saskābuši, es dažkārt ir. Pie tani, man li- gitaņāk jau vienpadsmito nedē- "^Ķ^* obligāta; pienākuma vārr Eazīšjma vien, tā. ir tāda sausa it kā M jums derētu tāds kS ļu pēc kārtas: Dakter, mans ^'
attiecība. Remdeni- šllta. Nekad savu sinepju sprediķus pa krei- šoks, vismaz ar ainavas uzāmē- bronchits, dakter, mans reuma- "^^ skaidrs, ka tāds komū-neiedegas. Vai jum^ īr draugi? si un pa labi. šie sprediķi cllvē- š^u, kur fakti un vārdi nav tisms, dakter, manas galvas sā- par kādu sapņoja La-
Teikšu īsi -r vai jums ir kāds, kuš tikai atgrūž, jo tā ir tukša, ietīti vatē. Varat sevī uz mani pes .. . Dīvaini . . -. Viņai būtu ^^^^s, nav iespējams tagadējā ko jūs mīlat?" ; greizsirdīga runāšana par nedzī- pabārtie^^ cik savU stāvokli '^^^^^i^^^'^^"^'^^^^
V ; „Ķāds — ko mīlu?*' Brigita vu ōmi un par koka cilvēkiem." riet tp droši, kad tik ienāk p^^ a'nalizēt.; Viņa pāti strādā ik die- ^^J^^' brīvlaiks atraisa cilvēka nas i^alldz nekā. Mani šad un nas šinī laukā. lir jau tiesa, ka ^^f^^^^
. . , „ tad api^em tādas tirdīgas bal- Viņai bija: sāpīgs. „M!lesttba Sr būtu jādodas kaut kur citur un -^^8^*^ koda lūpā,un domāja, pašam sevi grūti redzēt. Ne jau ^^^^ ^ iniciatīvu. TādsVvairs ,,yisf ņian apņicis,^d^^^^ tāda speciāla jūtuskāla, ko ... jāsāk meMēt^^^^^d^^ Karsa kaklā, un asaras kāpa t&s^ylen, ka pafiam sevi grūti Is- f^"^* P^^^J^mš v^^^
man vairs daa^spa^ne^ci^ par ko: nav tik viegU runāt:./' \ . „ acīs. Kas par to. ka tu mans l«nā: gaismā redzēt. I)aba,te^ Bet ari tas cilvēks,;ko komūnls-
kaititesUas ^sti neved ne uz dz^ ; 3^^^^ dē- tēva brālis vai. Griež kā ar slotu neredzētu īstenībā, lai tu sevi "^^r nav tas iecerētais .,komū-
vpšanu, ne arī uz miršanu. no-;^j^j V ciāla skala. Tā jāpārdzīvo kat kas. Es teiMu - meklējis galvu: Koka jaunkmidze! redzētu kaut ci aproIlnāS "^sma cilvēku", nav glk tā-
beidz ikdienas mazos priekus, /^^«^/^V ^aica .. . ram, kas ir dzīvs.. Manis pēc - īsto vietu dzīvē. Atrodiet kaut j^in^ge ar baltām kurnē^^š gaismā Ja L J rp^sJt ^arba ^ s kādu vēlēto,
cik mi ^pali^^
ImeSSr^ dotos sēnes; lasīt, zobus sako-ggjj^
ļ^aļHdz tsm ™, kad^„4^.j^ lamgSķa, ^S<1=' kad tuS klfcti pa pašai bei S^iSt^f «nf "^'^ Mva laika. -Ris Izpa^a..
.ta)u maza meitene, Jfisu pieredze prasa zh4u un ., '"«f^ «^t to p^taasnlga kok^^ tuvMekiem. Neviens Gatot "^telMeta, tietomēs p^UelS-
dzm un-pasauli unbījulalun-,^^,^^^^^^ kundze, Pnncese, kuras baltajSm^^jjit^^ m S7fS»m«:J m ^
tolenes: lal tie rastu siltumu ^i",^ "S^'^'^'l^' f "a morāles" grlmSana, pa^^ ko tev. kad paii .taigs Hdl kS aS^ Z^^.^^'t^ p-^a. padomju preseun pnsri,.
ga savā ziņā. Toreiz ^ss bija,-^^Qjļjjļgŗ jj, bilušas kohtUktā ^ esat mazāk vērtīga pār; kurpSm šī dzīve vienmēr vai ^vismaz _ m^^^^
iekārojama, un tā tSļāk."
..Dakter, jūs šodien graujat tā saluši un. sastiepj pa smaidam,^ ^ ^as izpaužas jaunatnes Izdarībās,
ja visa un visam vairāk jēgas.: ;^Q^:^ arī tas, ka jūsu vēlmes,
„Vairāk jēgas?" da^^^ ,.Daķter, kas tā par morāli, kā pgricoiis^^ satiekot, lai rierādltu, ka SJ!'^^^^^
cāja. ,,Pafeā -M ā^^ Jūs savam pacientam mā-gita-Sfukte.:^ pašiem lūpa dr^. * 1^ «ās <JialeWmateriā^^^ n&ei-
„Tā grūti pateikt - kā un dod un pretī nesaņem, nekā, vai ^āt?" ■ ..Piedodiet. Varbūt, kā^^^
kur. Viss likās tā draudzīgi un arī - tas domā, ka viņš dod un ..Esmu vecs vīrs. Jau trisdes- rāvos pārāk. Jus esat bijusi ma- M ' ! !^| už kuri^ni?^^^^-^ °_ ^linkum, apžēlojies par laimīgi sasiets kopā. Nebija tāda dod un pretī dabti tik inaz, tad mit divus gadus kopš sekmīgi na paciente jau vairākus gadus. ,.Paldies par visu, dakter. Zl- ^, , ^ ^ rShi* ^^zgalrgo^ panīkumu! Ak, slin-izjukuma — ne manī pašā, ne agrāk vai vēlāk reakcija ir vieg^ un arī nesekmīgi esnļu mēģinājis Man iiekas,^-k es pazīstu ne nu, ka jūs man vēlat labu. Es ^^-ŗj^V^^ atoakal tenat šSt ^ visu mākslu un labo' tiļoj' ari: tanī vifiārkp redzēju ap se- lāka vai smagāka depresija. Tas palīdzēt cilvēkiem, kas nmnu pa^ vien jusu kaites, l?ēt savā ziņā pienākšu, vai ple^^ mu radītāj, topi par balzāmu vi. Uņ jel kas sagāja tādā grīste- meln^^ bailes, uh te līdzību meklē. Neesmu arī bez- arī ^ives veidu un domāšanu, šu kaut ko izdPn^jusi par to j., 1^ sauc' šinī -oa^KdTī'i S-^^^^®^ sāpēm!" noslēdza saka sāka likties, ka nu ir posts gan ne .;. Jūs labprāt ietiipen- cHevis.. nepā^^^ māai. Ne- kas it kā iegšjusi solidā viena došanos - kaut kur. Pagaidām nekāda ^6^15^^^' r ^^^kstu Marksa^ 2^^^^ Lafart^. un beigas, nometos ceļos un sijS un; 8ēņot,Jia, hā. - Tādas saku tomēr, ka morāle kā tāda paša virziena ielā. kam nav ap- - ar Dievu." pusdāve T§ ir tāda^ia ta?; AXafarg," kaut tu reiz pār-noskaitlju Tēvs Mūsu ;;un Tas, tM glītas, t^^ tiešās atbildības griešanās un izeju uz sāniem. ;Brigita gāja. - ; anstāliisies ^iSt^ varētu visus ^t Maricsa Kungs augšā palīdzēja tūlīt un jaunkundzes. neviens pensijā ne- lauks: atbildība un pie- T§i^ varbūt es. sāku runāt ar Dr; ŅūMlfs nodomSjā: Cik Tnintenl fsTtet mācības Izveidoluši nāvīeu cii drīzi.vien viss^^a^^^^^^ ^ vlSm nusēm^t man^^
nlgā kārtībā. Tagad ar! Tas tomēr ^ gribētu jums atkārtoti fiziska uņ garīga. Jūs pati šinī hokS ar-pacienti. Došanās iiz d- šīsdienas medicīnas rTcibā, ar ko rdimi^^^r^^r^^J^^^^' iznīdēšanas ieroci»" - nobeidz
K^imac if. IrS hii>iiw^ . " laukā Gsat nGstrādāiusi iau nrS- bi vļ«^*,. ^rniSrn m firionn: varStii m^^ uem nesur nav mer^ Siaajas. ____
Kungs it kā būtu kļuvis kompli- ieteikt . . . " - laukā esat nostrādājusi jau prš- tu vietu- projām; no^
cētāks. Jto to es jau zinUi; ko vu gadu skaitu, Vai tad jQs ne- un m®ģs mitruma taĒSfea bQtu jam, vi®ntu|ajSm sirto.
Šveices laikraksts.
:
.■:;-'--.-^n:". •;;
Jevtušenko runā arī par antisemītismu savS grSmatS. PBc viņa domām, neviena tauta neesot savā būtība antisemītiōke^ bet antisemītisms vienmēr tiekot māķsjīģi radīts, ..uzpotēts" uz tautas celma — kS cara, tā Staļina laiks. Autoram antisemītisms vienmēr bijis pretīgs. Viņa pret antisemītismu vērstais dzejolis „Babij jar" izraisījis uzbrukumus no kritiķu puses, bet; Jevtušenko saņēmis tūkstošiem pateicības vēstuļu no vifiSm Krievijas malām. ■
Jevtušenko uzdrošinās kritizēt arī dažas tagadējās padomju dzl-ves negatīvās parādības. Maskava tiekot celti lielo daivōkļu bloki padomju „birokratijas ga lotnēm", kamēr tūkstoši maskaviešu dzīvojot SaurSs, nožēlojamās istabiņās. Atsevišķi privileģēti ierēdņi bez parastās algas saņemot vēl prāvu papildu atalgojumu, tiem esot arī automobt-
MĀKSLAS CŖRONIKA
•Turpinot mūsu jaunākās paaudzes iepazīstināšanu ar latviešu mākslu,un literatūru, Londonas latviešu skola bija aicinājusi rakstnieku Pēteri Aigaru pastāstīt skolas saimei īpar dzejnieci Aspaziju, kuras 20 gadu nāves dienu nesen pieminēja. Skolas pārzine T. Sinka bērnus vispirms iepazīstināja ar referentu Pēteri Aigaru un viņa darbiem, pēc tam rakstnieks bērniem saprotamā tēiojumā stāstīja par mūsu lielo dzejnieci, kuras dzimtenes mīlestības iedvesmotie vārdi skan tikpat pārliecinoši un dzīvi kā tad, kad tos rakstīja pirms gadu desmitiem. Bērni deklamēja Aspazijās dzejoļus un apskatīja foto uzņēmumos dzejnieku pāri: Aspaziju un Raini. Nākamo literāro pusstundu Londonas latviešu skola nodomājusi sarīkot pavasafa tri-mestri un tp veltit Jānim Jaun-sudrabiņam. ■
2NK0 AI
ļi, kamēr dtiemji tl zemu algU; nētās arī koncent nes.
„apzeltītS papīra jusl celta vz; melļ paklausn>as. Cil\ klusējuši pat sa^ BlnmSt, spriest sv&rīgSm problēm! briesmas, ka jai ticības varf tu p! jiba, t. i., varStii neticēt. JevtuSonkc mu biedri fribot vecajiem revoOTc
TālSk nSk Savienības sabic nav Vairis vieņlbj biedrība esot sa( lāsr īstajos, ideji tos resp; .^progrešl^ autors pieskaita „dogmati&tos". tisti" bieži ntkāi tie sakropļojot kbr un esot visbīstami nieki, — vēl bist mUnisma ienalc pasaulē. Dogmati augsto ierēdņu priv stot par vergu no| šanos, škicot ša^ par nihilistiem tradīciju noliesēji metot jaunajM^ bikšii nēsSSanu, nos. Hemingveja It kaso gleznu apbrlī dzot minētajos fG
SVĒTKOS DĀVINIET ŽURNĀLU JAUNATNEI
Man . gribētos sta,. lasītājiem ļPtiļ massvētku laikā zlstamā pretkom* btnieka Dt. (Pred Sch\^arz) Gan TfPust the (To be Cpmmunij tās cena ir H-semplām un 50 tas izdevumu, beļ cembri, cena lesll 12.-: un tautas kal 25 centi. Uz to pašu cenu gtl jamas ar autora
šajā grāmatā ^ veikli argumentē un interesanUemļļ salīdzinājumiem.
10. turpinājums
Bet vientuļā sirds, .par kuras labklājību. AnderTļl •rija'bijatik ļoti norūpējusies, ka tās skumju kliedēvļ būtu bijusi ar mieru upurēt" pat savu vienīgo šādu upuri nemaz vairs nekāroja. Vakar RonaWs| būtu bijis ar mieru io jautājumu apsvērt, bet koj bija redzējis Elīnu, viņa domas- par sieviešu vōr mērauklām bija mainījušās. Varēja jau vērtēt visādiļ Lilitas skaistums pret Elīnas skaistumu, .nobālēja., bija tikpat, kā kad nolika blakus ftļpendeUm n( žātu virtuves krēslu .Tāpat runāšana.. Ar Ldlitu viss bija izrimāts jau pēc pāris teikumiem: k|ļ cik pelna, lieli nodokļi,' veselība laba. iBet ar Bļinu būtu varējis .nināt stundām, un tad vSl viss ne izrunāts..; Un bpž tam Elīnai; bija viena latoa ij kuras Lilitai nebija — Elīnai bija darbam spējīga Anderi jau bija labi cilvēki, bet veci. Ja Elīna bija, j| un skaista, tad Bangas kundze neizskatījās vecāka.1 divas sievietes viņa uzņēmumam bija neaizstājams vums. EHna; varēs darīties ar pasūtinStājIem ar smaidu viņa spēja apburt katru, — bet Bangas ķi :vadlt biroju. Viņām abām-dažreiz bald ieskanējf
. I -
>