g
TreMlen, 1934. g. fobniār!, 1?. n-^.
93V'2 Roflcesvalles Ave.,
>:../.Toroņto' .3/' .■/:.;;
$ 2.000,- iemaiksa, — atsevišķa dubultķieģeļu māja :2 stāvos ar 2 4ziwl?}iem, katra ar 2 . guļamistabām,
:>8;Q00,- iemakf.a,: 1 atklāta ilg-I' termiņa obligācija, par atlikii-
mu; 3 dzīVoķļu maja. Vieiis 2 ygii|arai&taibu: uņ divi ļ guļam-
istaibu dzīvokļi; 3 garāžas.
Liels : gruntsgabali. Māja ļoti
\^hi uzturēta. •.
$ 21.500,- pilnā' prasītā cena 9 ^adus vecai mājai ar 7 istabām un- lielu ģimenes istabu pagrabā telpās. Ļoti labs un ieteicams īpašums. Iemaksā pēc vienošanās. :
jAŅE-vi^
^i,500r iemalisa 6; istābii/ 4 gadus, jaunai'" modernai du-bultlpeģeļu mājai. Gaišas, ērtas istabas. Profesionāli iabū-vēta atpūtas telpa.. Garāža; ņārzā augļuļikoks. Nenokavējiet: — izdevīgs pirkums, jo pašreizējais īpašnieks, pārceļas m vcitu rajonu./ V
$1.000,- iemaksa 6 ištabU :at39-Mšķaidubultķiēģeļu mājai ar iebraucamo, ceļi^ un mūŗ^a ga^ ražu. 2 iņoderna^ virtuves; Pār ris ielu attāluiriā no paredzamās pazemes dzelzceļa stacijas. Ļoti Kra māja. : bayview. ,.• :eGĻINTON]' '
i S 15,900,- pilnā'; prasītā; cena (ar zemu iemaksu) 2 guļamistabu atsevišķai dubultķieģe-ļu l^imenes mājai "ļoti labāra-j onā. Patīkams | dārzs, privāts iebraucamais ceļš. Netālu iepirkšanās centrs un pāris bloku no autobusa. Ieteicams ļpa-šums. ■
VĀCIJA^ PALIBZĒS ■ iJilŅAMERlKAS zemē
būtu
Vācijas kanclera Erharda un grib nostiprināt vēl. ciešāk. 2iņo. būtu pat nozīmīgāka ps^ līdi: Francijas prezidenta de GoUā ka saskaņoti uzskati ari muitu šim plānoto, bet vai ta pastāvo-apspriedes Parīzē bija nozīmīgas jautājumā, kādēļ nāJcošajās. ap- šo saistību dēļ iespējama,_ tas; ne vien abu valstu sadarbībā, bei spriedēs, t. s.. KenedijalokE,;zināms tikai BonnS. Pāries un to politiskā amplitūda skāra arr^^^^^ par muitām starp KoptlTvMadridē.^ • _ :
citas, pasaules valstis, sevišķi ^valstīm un ASV, Vāciju Mii Kanclers Erhards de Golls mazattīstītās zemes Āfrikā un Franciju varēs runāt saskaņoti, divatā apspfriedās pavisam trīs Latīņamerikā, kurām riepieciesa- Tas liek domāt, ka amerMņu reizes. Notika arT paplašinātas ma palīdzība. Vācijas kanclers prasības; kādā vēl nezfnfejnā pa- diskusijas, kur piedalījās abu šajā jautājumā apsolīja sadarbo- kapē apmierinās, komunistuvaldību ministri. Erhardu ties ar Franciju. Bet tā kā par nas atzīšanas jautājums. kS var uz . Parīzi pavadīja ārlietu mi-Latīņamerikas valstu atbalstīšar secināt; no ziņojumiem lālkrak- nistrs šrēders, saimniecības minu ir ieinteresētas arī AmerikaKS s.tos, ir iztirzāts visai tālejoši, nistrs šriukers, aizsardzības mi-Savienptaš Valstis,, tad kanclers par ko kanclers; Erhards preses nistrs fon Kasels, attīstības ^mi-Erhards norādīja, ka Vācijas iin konferencē norādīja, ka pēc ie- nistrs Sēls ilmeņu: mi^ Francijas sadarbošanās šo -vai- pazīšanās \ ar-; franču; politiska- Heks,. kā ari šo ministriju valsts stu atbalstīšanā nckādii: gādīju-; jieni argum^tiem,: varot šo at- sekretāri; un bundesvēra ģene-mā nav uzskatāma par pret ASV zīšanu saprast un attaisnot. Ēr-- rālinspektors ģe?- Tretners. Vi-verstū politiku: Kā Francija; tahards arī pateica, ka Suverēnas si tie ar saviem franču kollēgām Vācija uzskata par savu pienā- valsts politika niav/ kritizējama, apspriedās par sadarbību. ^ kurnu atbāistit / jaunās Āfrikas Tas liecina, ka Erhards ir pali- Vācu prese šajā sakarībā pla-valstis, lai tās, pēc brīvības lecis pie savas atšķirīgas pārlie- sāku vērību velta Heka apsprie • gūšanas, nostiprinātos ka polītis- cības. dēm par abu valstu jaunatnes
ki, tā saimnieciski; un lai tur ne- Mfppas politiskās ■ vienības, tuvināšanos, ka:arī par fon Ka-Weidotos korhūnistiski režīmi, jautājums šoreiz nav. bijis' norsela. un Tretnera šaja ziņā Vācijas un Francijas. zīmīgs apspriežu temats, bet tas militā,ro sads^DJU. ^ pār stratē-atbalstus Āfrikas zemēm jau zi-_ sicarts vispārējos vilcienos, Tas ģiskajiem .jautājumiem, _ ieroču namā mērā regulē Koptirgus' saprotams, jo pēc Erharda Ro- kopīgu ražošanu, par vienību ap-pārvaldes ōrgani, taču .šo paļl- mas' brauciena ■ noskaidrojās, maiņu, aizmugures piegādes ^or^ dzļbu iespējams vēl kāpināt. • ka- Itālija šajā jautājumā; ieņem ganizēšanu un citiem jāutāju-. šīs' apspriedes,, kās .patiesībā ja ne noraidīgu, tad vismaz no- miem. Vācu:prese ar lielu ap-bija ' tikai mtinas; apspriedes, gaidošu stāvc&li. Nav .zināma, mierinātību atzīmēja «ie^^^^^^^^ par. ko nepublicēja, pat komuni- kādā aspektā iztirzāts jautājums lielo uzmanību un sirsnību ^pret kēi parādīja,- ka de Golls velē- par .Francijas uii Vācijas turp- kancleru Erhardu, sevišķi• izce-jies runāt pilnīgi atklāti par vi- māko attieksmju centieniem ie- ļot de Ģolla ierašanos, sarlkotar-siēm jautājumiem, kas interesē pretim Spānijai.; kur de GollvS jā mielastā Vācijas vēstniecībā, abāiņ;-valstīm,: arī par iādiēin, parādījis savu ķritou daudz pla- ko parasti dara ttoi tad, ja par kuriem zināms, ka vācu po- šākal sadarbībai, tā kā var pat viesis ir otrās valsts galva. Iļtiķiem' un , ari; kOT^^
hardam tie nav pieņemami. Tas nenfca vienību vēlas izplēst līdz;
iŗ apļiecmājums, ka Parizē abu Atlantiki'i t^^^ , (JPāmesMms no 1, Ipp.)
valstu sadarbību • uri draudzību pas politiskā vienība šim virzienā pretizlūkošanas aģentūras EFI«I'5BW Minētā aģentūra to no-
^ lied25.
Nedēļas nogalē Vārrena komi-. sijai liecināja Xī Hārvija brālis Roberte. Pēdējais domāja, gan hez jebkādiem pierādījumiem,
ZVIEDRU KAPTEINIS GŪSTEKNIS
. ATKLĀJAS JAUNI PAIK>i^U NOZIEGUMI
Jauns jaunatnes klubs
■I.-..
vienību. SVĒTMENAStiGAŠ-
stīs.-
Kā jau minēts, brālim Robertam jaav nekādu; pierādījumu, kas liecinātu, ka L! Hārvijs patiesi strādājis Padomju Savienības labā. Bet viņš uzsver, ka pēc atgriešanās Li Hārvijs bijis mai^ nījies' cilvēks .— izskatījies, ka viņš dzīvotu • . nepārtrauktā sa-
Kad Li Hārvijs Osvalds tika atpcietināts, ,yiņu Dallasā apmek-. lēja arī viņa brlis. Arī pēdējam, tāpat kā visiem citiem, apvainotais atbildēja/ ka prezidenta Ke-: nedija nāvē nav vainīgs.
Un tā prezidenta; Kenedija atentāta mistērija, ja to par tā-
^isu sporta nodmdon^^ ^
^ - Tmijm mUm radies padomju Savembas di^
..... nestā ūn kalpojis ka krievu
MI^IEŠ^^ GALDA. ligas otrā pusfinālā spēlē. DV aģents. Roberts domāja, ka viņa
..TENISISTU PANĀKUMI vienībā .iztrūkā^daži pamžMisastS-; brāUs, kas^;^u^ Padomiju
TORONTO ' va spēlētāji, ko aizvietoja jauriatr Savienībā laikā- nd 1959.. .gada■
Toronto un apkārtnes galda "^^^^ig^s^^P^^^^Ji-^^/ oktobra līdz ^2. gadaAm
tenisa meistarsacīkstēs spēcīgā ^^i^rnā puslaikā DV vienībā m- tur Ucis; īpaši apmācīts saviem
konkurencē lieliski veicās latviešu l^ija sapŗ^anās, grēkoja iēm^ nākotnes mdmimim. -Un, ja
galdā tenisistiem, kas izcīnīja 3 ^ zaudēja piespēlēs,- pavirši viņam^to^ -paval^tme-mēistartitulus. Vīriešu vienspēļu ^^pildija soda meUemis un i^;čību. tad tŗkail^lilai np viņa
pusfinālā M. žulps zaudēja EicH- P^^^^J^s nevajadzīgi^ :sodus. Visu novērstu aazdamas un^ padariUi 'vaidam ar 2:3 bet finālā ^^^^V^^^^m^
, MUtUS^ U^^^ meistars Ma^ dz^ sava laba ar 62:271 -
V izceļošana : ., . rinko šoreiz neiekļuva finālā. . ^ Otrā -puslaikā DV: vienība ri-:. :ĻONDONAS POLITIŠ^ Sieviešu-vienspēļu finālā tika ^^J^^^^^^ sadā^
\; PIEZĪMES - - Ādmihe ar lietuvieti Sabiļauskai- . . ^ .
; iLielu saviļņojumu -Lielbritan^;ti, uzvarēja-Ādmine ar 3:1 ^ .reja un;zaudēja pelnīti techniski?^^ jā izsauca ziņar kā valrāiki jauni Sieviešu divspēlēs uzvarēja ^^^^^^ ar gala re-
. britu zinātnieki: pāriet darbāruzAdmine ar Marinko, bet jauktās ^ultātu 119:70. Abas vienības, sar-
Amerikas Savienotajām Valstīm, dubultspēlēs uzvarēja Marinko^^^^^sies vēl trešā izšķirošā sp^^ ..«„t„^ō ; . kur tiem piedāvātas daudz labā-; pāris, atstājot otrā vieta Eich-^' ^^l^s; uzvarētājs spēlēs finālā^^^^^ kas dai^ā:iespējas un:^andrīz^;^^^^ Tomkinu. Vīriešu pāru;Tridenta neierobežoti lī^ekļi etnisko ^pg^^g
.; mas .un^^^ - ; , S .
profesoru Janu Bušu, kam līdzi LATVIEŠU YMGAs JAUNATNE ' ..PIEAUGUŠIEM :-i2iceļ0:: viņa ;tuvākie;;:10:--ndzštto TRIDENTAM AE; 52:62 Estonia zaudē Tridentam- 61:89
nieki. Drīz minēja otro zinātnie _^ x » viv/rriA,. ior, - . ;
. : ;nieku Džonu Po^lu, fiziķi un ķī^ ^"^"^ Latviešu Y^^As_ jau- - Otra pusfināla spēle jaume du vairs var saukt, turpinās. V>
' miķi,^kas pārceļas uz pS;sburgas ^^^^^^^ si Hdz šim savāktie pierādījumi
. . iuniver^^^^^^ ^satriecošie fakti ^^^^^ ^^^^ bija ar spēcīgo, Tn-.pretmiekam ar galā rezultātu 61:/gandrīz neapgāžami liecina, ka - . lika britiem uz brīdi aizmirst ^^^^ cienību. Spēle ritēja ar ne- 89. Pirmo puslaiku igauņi noslē- prezidentu Kenediju noslepkavo-Kubas autobusus un-pat Kiprās lielu: Trident vienības pārsvaru dza savā labā ar 30:28. ^/v ja X5 Hārvijs Osvalds. Bet pe^ :.ļšaušanoš, un palūkoties,: kās no- un pirmā puslaika beigās latviešu Līdz ar šo uzvaru Tridents ie- dējais mira šai noziegumā ne-īlek pašu mājā. • zēni bija;f punktus aiz pretinie- kļūst finālā.'^^^v^^ ;
Ir ;fakts,^^k^^^
netiek- sevišķi labi atalgoti; ne^ 28 Trident labā. Līdzīga ama ot-var teikt, ka;to algas būtu zemas rapuslaikā.Pretiniekain izdevās - tās ir. pietiekamas ikdienas punktu starpību vēi; nedaudz pa-' dzīvei, bet ne sevišķu prasību lielināt un uzvarēt ar 62:52. ■ apmierināšanai, kas rodas ar In-^^^^;^™ -; tensivu nodošanos ziimta^ Liepa — 11„ P. Akers — 4,
darbam; Anglijā ir vairāki fon- V. Akers — 2, S. Ņeimanis, V. di, kas gāda līdzekļus gan medi- Ziediņš, R. Dadzis --3. J. ĀlDOliņš : "■ ciniskiem, gan citiem pētīju- — 6 uh E. Pilšivalnietis —^ 7,
sevišķi bagātas. Zmabņiekiem. bie^^ - . - : . -
ži vien 'ir jāapstājas'darbā un. Svētdien, 23. februārī, sacentās jāgaida, kamēr saņems jaunu pV ar Andy vienību Svētdienas
. atbalstu kāda aparāta ?ai ierī- :.,;.,.;.............._:'.■;„;......
ces iegādei. ASV līdzekļu šādām ^ ' ■ .
' vkiadzībāin netrūkst. Tur iondu^^ī^^^^::^^^ atļauties tos
\ \in;,:citu iestāžu atbalstus zināt- atbalstīt un pienācīgi atalgot, to ; nieki saņem bagātīgi; ; ' r-. / atklājumu un -pētījumu rezultāti Lielbritānija ar Ameriku bagā- tomēr nāks par labu visai pa-.; tībā nevar; mēroties,: to briti at- saulei. No; otras puses briti; brī-;^ zīst gluži atklātL Viņu galvenās dinā amerikāņus, ka arī žinātnie-■intereses ir rādīt im uzturēt W ki ir tikai cilvēki ar vājībām, un ' vā; valstī ; vesēKgu saimniecību, var: gadīties, ka; kādam fiziķim . ■; ;■ Zinātniskie pētījumi, lai cik vēr- kāda cita valsts;piesola Vēl.aug-\ ; tīgi. tie būtu, ne vienmilr^ palīdz štāku /atalgojumu. .'CiWēks, kurš ■ celt saimniecisko labklājību.;, tikai materiālo apsvērumu dēļ , . Piem,,pr.of.Bušs nodarbojas" ar atstājis džinļteni, tikpat ..viegli . ; pētījumiem ; par garīgo slimību var atstāt ari emigrācijas zemi.
ārstēšanu ar ķīmiskiem mediķa- Visus šos jautājumus opozici-v -mentiem. Tās, nenoliedizami,. ir Ja pietēikiišidebatēni pai^mentā. ; ;rvērtīgs.darbs;visas cilvēces labā,/Valdībai tie nevar būt;patīkami,;
bet britu ierobežotie -līdzekļi jo norāda uz ievērojamu līdzši-, neļauj; šim nolūkam sniegt visu nejās valdības politikas ķļūdiša-;■ nepieciešamo atbalstu.' lielāku nos; izglītības un zinātnes veici-.atbalstu saņem tie pētnieki, kur nāšanas laukā. ;Vissmagālde pār-;. ;; sagaidāms; kāds jūtams labumsmetumi skars zinātnes ministru rūpnieciT)ai; un lauksaimnied^^ Hogu, un-viņam, šķiet,
: jQ tad ir cerība .uzlabot ārī šaim- bū^^ grūti tos; atvairīt. Tieli viņa nieciskos guvumus. No cilvēcības pieteiktie universitāšu ; paplaši-viedokļā raiugoš;ēs, briti nenosp-nāšaņās plāni «samazina zinātnis-;da izceļojošos kp pētījumu.atbalstu fondus. .
. Stokholma (Bkr). — Pirms; 16 gadiem pazuda un vēlāk t&a atrasts strandējis 'un izdedzis zviedru motorkuģis Kinņekulle. Visi apkalpes locekļi bijuši bez vēsts pazuduši, un domāja, ka tie noslīkuši.. Bet pag. nedēļā ar sensacionālu atklājumu nāca kāds Gēteborgas matrozis,' kas apgalvoja, ka 1961. g., ar citu ssviedru kuģi būdams Rīgas osta, redzējis Kinnekulles kapteini Bertilu Ju-hansenu, kurš lūdzis, lai viņam palīdz izkļūt laukā „no šīs elles". Lūdzējs bijis novājējis, nabadzīgā apģērbā un rādījis savu zviedru pasi, no kuras matrozis skaid--ri; atceroties priekšvārdu Bertils un fotogrāfiju,: kas līdzinoties attēlam, kupi nesen rādījusi pazudušā kapteiņa sieva, Gajto saruna Rīgas ostā Jiebjjušiiespē-jama, jo ap zviedru kuģi dežurējusi ap 20 viru liela saŗd^, bet matrozis paguvis ieteikt, lai viņa feutietis vakarā mēģina no^ kļiit uz klāja.
Diemžēl, kuģis RXgas ostu atstājis agrāk par paredzēto stunr du, un tālab glābšanas plāns iz-
jucis. Kad radio reportieris, intervēdams matrozi, jautajā, kāds -tad izskatījies Rī^ redzētais Bertils Juhansons — kā brīvs cilvēks; vai kā gūsteknis, sekoja atbilde, ka: aiz dzelzs priekškara visi ir gūstekņi. Atbildot uz pašu svarīgāko jautājumu, kādēļ matrozis ar siavu: atklājumu nācis tikai pēc divarpus gadiem, viņš teica, ka vispirms vēlējies sastapt pazuduSā piederīgos, un tas tagad esot izdevies. Par matroža atklājumu interesējas Zviedrijas ārlietu ŗainistPija. Bez tam Beŗtila: Juhansona sieva no-lērnusi pieprasīt padomju vizu^ lai mēģinātu tikt uz Rīgu un sameklēt tur savu vīru.
Nodibināts un sSds darboti^ Adelaides lat/viešu jaunatajes klubs, lai palīdzētu mūsu Jaunie-; šiem augt un veidoties kristi^ un nacionālā garā;
Klubs .nedēļas nogal% Jau no organizējis 3 jaunatnes nometnes, pulcinot vairāte'desmitus dalībnieku. Nometņošaiia notika. Kursas nometnē, Aldingg. Pēdgjā pulcēšanās tur bija 8. un 9. februārī. Nometnēs parasti notiek referāti, filmu izrādes u. c. nodarbes. '
ALJK valdes priekšsēdis ir Aivars Zariņš, bet loc^ — Biruta Vilmane, Valdis Indriksons; Indulis Lāpa, Valdis Voitkus un mācītājs V. Voitkus.
kanādas baznīcās
a .0 0 .
(Pārnesums no 2. Ipp.)
,,Miers un brīvība!" Tas dzejr niekam if vajadzīgs, lai atraisītu liai-moniju. Ir vajadzīgs; ņe ārējais mierSi bet radošais, iekšējais miers. Un dzejnieks mirst, ja viņam laupa brīvību un mieru, jo viņam trūkst elpas — dzīve zaudē savu jēgu."
Lai neredzētu apkārt trakojošo realitāti. Bloks sāka pārmē-rīgi lietot alkoholu. Viņš norņi-ra bada ieslēgt^ Pēterpilī. Veltas bija draugu pūles viņu dabūt uz ārzemēm; Bloks nomira tāpēc, ka pēcrevolūcijas Krievijā viņam aptrūka elpas un dzīve zaudēja jēgu. Beidzamie ieraksti viņa dienas grāmatā bija: „$inī momentā ēs vairāk dvēsele nekā ķermenis. Es esmu slims kā nekad iepriekš. Nekrietnā, sapuvusi Māte Krievija apēda mani, aprija mani,, kā čūska aprij savus bērnus."
.lānis Šķirmants
Dacizis ;. draudaenei:;. .V,lferi4ika,.-
apgalvo, ka PiKaso tomēr mālē labāk par mūsu nmo Voldi-' 9". Wt loitikat'ar maldīties!" .
■ TORONTO ■.
MU. A. Ceps. 70 Scaiboro Rd.. Toronto, Ont, tel. ox W331.
Toromo Sv Andreja, basa^ca Garlton uņ Jarvis ielu stiri. Tel. WA 4.15«3.;
Svētdien) 1. martā, pīkst! 5 p. p. dievkalpojums. Svētdienas skola.-;;.;
Sestdien, t. -martā, pīkst. 7 vakarā dievkalpojums. Piedalās ar-chibiškaps Dr. K Kundziņš, māc. A. BmstsOns rio Sanfrancisko ^ māc. A. Briedis. Dzle^ draudzes koris..
Ar šo diev'kalpojumu draudze atzīmēs savu 15 gadu darbību.
Pēč! dievkalpojuma draudzes vakars ar māc. A. Veiiiberga referātu par Luterāņu pasaules federācijas saiiā&smi H^smkos.
Piedalās Vera Leinvebere, klavieru solo. /
, Māc. A. Lfisis, 50 D©wsoii - St., Torontc^ OKt, tel. LE «10. Sv. Jāņa draudze Toronto. 1.: martā pīkst. 2 p. p. pēdējais dievkalpojums Trīsvienības baznīcā. Svētdienas skola.
8. marts — jaunceltš dievnama iesvētes dievkalpojums pīkst.. JO no rīta un pīkst. 4 p. p. Dziedās draudzes koris dirlģ. J. Bāruša vadībā.
; . Māc. A, Briedis, 44 ;Marilyn Cr., Toronto 16, tel. PL 7.2739.
Toronto Austrumu ev.- lut. latviešu draudzes dlevkalpojnihi notiek Šv. Bamaba 361 Danforth Ave.
■.HAMMONA • ;
Māc. E. .Pavasars.' \, Han^tonā, Latviešu ev. - lai Kristus draudze, 1« Victoria Ave.,
SmitSt , ;. -
. 1. martā pīkst. 4-p. p. evaņģelizācijas dievkalpojums. Piedalās prāv. B. Pedders no Toronto,
Pēc dievkalpojuma b^nlcas apakšējās telpās draudzes; vakars; piedalās prāv. B. Pedders uņ jaunatnes .pulciņa Rota kvin-tets.--'.-';--'
; SV. KATARUNES ;- ^ •
Sv. Ķatarīnes latviešu ev. - lut draudzē, Kristus lut. basBiīca, 140 RusseI Ave.
22. martā pīkst. 3,30 p. p. Pūpolu svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu un jaunievēlētās draudzes valdes ievešanu amatā. Dziesmu lapiņas, māc. J, Prau: .lii?š. ■ ; : -
...•-^..NIAGARA. . ■■'
Niagara Fails (Ont.) latvSeii vH'. . lut. draudzes ani^līkaņu Sv. Jāņa baznīca, 580 Pdrtage Rd.
1. martā pīkst. 2 p. p. ciešanas iaika dlevkālpojiHnš ar dievgaldu, māc. j. Prauliņš,
; Māc. .f. .IPrauliņš, 22,AcateMy St„ Apt. 3, St. Catharines, Ont. Tel. MU>50S8.
Londonas latviešu cv. «lut. draudz^ Trīs^rieo!^ lut
\- v VANKIDVERA
Mac. Kv Kampe, 1W5 Alma WĻ Vancouver 8, B. C., t«L 223^195. ■ Vankuveras Latviešu ev. • tot.' draudze.
s; martā pīkst. Z p.'p. pullre. Kalpaka un leģionāru pimiņas dievkalpojums Kitsilano baznicfi.
27. martā Lielās Piektdienas dievkalpojums ar diev^du pl. 3 p.p. Kitsilano baznicfi.
29. marta pīkst. 7 no rīta Lieldienu dievkalpojums Kitsilano baznīcā.
Svētdienas skola darbojas katru svētdienu.
\... . montrisāla;
Mac, A. Voitkus, 34^ Rose^ Ave., Montreal 28, >. Q. m
Hu 9-3224. :; : . ;;"
Montrealas Latviešu ev. - lat. Trisvienibas drauda?8,, Sv, j&jm baznīcā.
L martā pjkst. 1,30 p. p, KaJ-paka dienas dievkalpojums,
8. martā pKcst. 1^ p. p. dl®v^ kalpojums un svētdienas aflioia.
15. martā pHtst. 1,30 p. p.'diei^ kalpojums.
la. niartā pīkst. 8 vakarfi Bfbs. Ies stuncfe.
22. martā plkšt. 103 p.p F®. polu svētdienas dlovkalpojUias ardievgaldu un svētdienas skrta, ,»few.Vfc8turš Šoferis, «n Cw>lbroolc Ave., Moutoeal M P. 0. Telef. 484.g^. ^
.Mek PfebiteriSpu wS Hptchison u« vfeteur ieta
martā pīkst. 2 p. p. iMev-^ipojums Presbiteriāņu baziSa
Hutcbson un St. Viate^^^^ ielu stūri.
ki^jum?;^^^^^
^ 27 martā plit. 2 p. p.
Piektdienas dievkalpojums ai-dievgaldu. .
29. martā plķst. 6 no rīta W ŗais Lieldienu iļīta dievkalpojums. ; ' ^
^22. martā pīkst. 2 p. p. Dievkalpojums Sv. Bamabas Anglikāņu baznīcā. ; • :
.ca,
St.
.Otovas latviešu ev.V lut draud2«; māc.
RE
TORONTO BAPTISTI' draudzes dievkalpojomi svētdfo-nās pīkst 4 p, p. un tiešdfenSs pīkst, 8 ffibeles vakari Walnwp Koad baznīcas telpSs.
TORONTO MlSiONE Toronto latviešu mi^ones kārtējie diev^lpojumi notiek sesi^ dienās pīkst, i vakarā — ļl08 Dw. set Road, ScarTjoro, Stop W.
Svētdienu rf(oš jrffcrt. 10,45 U,00 §ds^ rado rM^am — Mlis ar; .IMēviL Viļņa: iaļmm 1350—Olavas '
■i