14. martā, 22..n-rs,
tiesu
a,ļ)JK'nins. aUiu-dlios no jebkāda ļ-esīvas dai-bī!)as, no jebkāda sav-nc kopā ar citām valstnii, līdzūjāni pu.sōm kļūst par kapi kādas ti'(\šās valsts.iebrukumu, tad jļ,'adljumā niuitbalstls šo uzbrūko-
vicMiHčr paliks sav,starj)ōjā koh-Gti:u uu itifornīdtos pai- jautāju-iuti'iH'ses.
ļijāiii pusC'iu nopiodalīsies nekādā; ļai netieši vērsta prcr otru lidzē-
ļiidijuiiiā starp abām līdzējām pu-^arbūtējos strīdus vai konfliktus rā donui apmaiņas eeļā, Tai arī ■ ļināšanris komisijas starļ)nie(;ībn. |v ii()II^ts uz laiku no (iesmit <ra= ^'10 lījzumu viena līdzēja puse lu^ termiņa notecēšanas, tad lī*rums az t.urpmā.kicm ļļiecieni <j:adion]. ;umani jātiek ratificētam v.isdrī-ļdokumenti tiks aļvmainīti Beriī-
tūliņ pēc parakstīšanas. Izgata- ■ I vācu un krievu valodā. Maskavā,
>\\ ivibentrops (Kibbcmtrop). irāiMolotovs (Molotov).
inm seko pilliīj-i' slejjens papiidts nna īsto raksturu:
ļšanas i'akta starp \'āciju im IV ; |i[)ii!i"ai:o{ie parakstītāji stingri biidro to abpusēju interešu sfairu ; ļļstrumeiropā, l^ārrunai bijis se-
ļļ)ārkārtošanas ^radījumā iialtijas imija, I^rraunija,-Latvija uu Lietu-ļo Lietuvas būs reizē arī interešu ļiu l^idomju Savieiiībai. Lietuvas ibalu tiek abpusījri atzītas. •
ļl)ārkārtošaiias {radījumā apģaba-valsfij, Vācijas un Padomju 8a-norobežošanai tiks ņemts Pizas; Inas' upju līnija, .lautājumu, vai ļiļi'u valsti un kā iu)vilkt tā.s valsts atbilst abu līdzēju interesēm, u()-ļāka'm laikam un turpmākai polī-ļas valdības apņemas šo jautājumu iudzī^ā .saļ)ra.sanās ceļā. Jienvidaustrumienr krievi izceļ un ļ)ar Bo.sarābiju. ATicu pu.se pasvlt-•resētību niiuētā; aļigabalā. ļpuscs šo protokolu turēs stiuļrrā.
ļ. , ■. ■• 'I ■■
ļ:'ou Kibeiitrops.
Invarā: Molotovs. / .
kstīšauas fon UibeJitro})s klāte.M)-u jau tuvākās dienās iebrukt Po-
icnas .Staļins rīko lielisku pieņem-svinēts izšķērdī-i: ar vodku, šam-Staļins i)iecelas. paceļ savu' litleram:
buta mīl savu vadoni — tāpēc es
u V
iSjums^kos)
ļa dvēseles gaišie spēki atvairīja Uārdiņājumu. Pēc tam, kad Jē-izcīnijis, Dievs viņam deva spē-spēku, kāds nevienam citam i nav vairs dots.
lija autors kārdināšanas stās-ŗdiem: „Tad velns viņu atstāja. ' pie viņa piestājās un viņam 4, 11.). . •
pa ev. 1, 21—34.)
hs atklātās fiarbības pirmlem, pmiem, vecākā, t. i., Marlca ļtosii' raksturojis zīmīgiem vār-ļtrauktiem, bijības un izbilnas fm jautāt: „Kas tas ir — vai ļspēku?" (Marka ev. 1, 27.). Nais jaunu atziņu un patiesību ļirms viņa cilvēce bija pazinusi lelus domātājus, īpaši tos, kas ļ> gneķu klasiskās kultūras gai-Jlatona, Aristoteļa, Diogēna un iu mācības un atziņas bija tālu fpus mazās Grieķijas robežām, ļcmaja tas, ka grieķu valoda Jē-parptautiskā satiksmes valoda' ■i zemju robežām valdīja Roma, ler pārspēja grieķu valoda: to taja <tika rakstīti zinātniskie skie apcerējumi; to mācījās ■Ki, kas gatavojās ceļā pāri svešu jneķu valodā ir uzi-akstītas arl bas grāmatas - evaņģēliji un 130, ka; jau teikts, šo valod.u sa-
kulturālā pasaule, irpinājuins sekos)
Tālivaldis. Ķiķsjoka^
Jānis Sarma
Lāsot Dr.A.I^ sadursme iiri indivīds ir var mteresēt mūs-
par divkultūru latvieti, Ir re- par savu piederību, savu latvie- dienu jauiiieti; Teikt, ka deka-dzams, ka autors ir nemierā ar tibu, sa^ ' k^iadiskumu, ameri- d^ce literatūrā ūn al>strakta dažām definicijām un novērojUŗ kānismu vai australismu. Tas, ka māksla Latvijā bija jau sākumā miem, kas pausti kādā Jaunās ir notikusi^ kāda integrācija, ne- izmēģināti un. vēlāk atinestl, ne-Gaitas n-īl. nozīmē viengabalainību jeb divu nozīmē, kā šīs kultūras Ipatni-
Tam latvietim, kās šodien ir kultūru saskanīgu sapiūšamuvie- bas nebūtu dzaļāk jāap^^ daļēji iesālsņpjies kādā Gitā 28- ^"lāi^^^^^ ka su loUtūi^ēsturnieldem/.; (
mē, nākot sakarā ar iezemiešiem, latviskā kultūra ir palikusi ne- Lai .latviskirgarīgo mantojumu ir radušies zināmi' vērtējumi, skarta, jo ari tā, ķā Dr. Karps jaunietim nepadarītu" par vēstu-
Itep kas ir lēnām ņostiprinājašies/šitdpie^^ tō- risku taktu sakopojumu, tas no
^JjfiiUili indivīda raksturā kopā ar tām .1os, jaunās izjūtās, bet -^uzjaima ir jāved sakarā ;a^ cittāu-
Aizvadītajās Kultūras dienās na bērnus līdz, kur vien skan Viestura ko'ris, 'baritons P. Geis-dzirdējām daudz labu vārdu par latviešu dziesma, mūzika, dekla- tauts, pavadot brivmāksl. Leinve-latviešu skolām un to uzdevumu, mācijas/teātris. Vai bērai.. Būs reprezentēti divi lat-
Tās ir kā tilts starp veco un dotās iespējas pilnīgi izmanto- viešu komponisti romantiķi: Ēm. jauno aucizi, pa kuru kultūras jam? Padomāsim vien, cik daudz Dārziņš ar 9 dziesimm. ^b®t vērtības no mūsu gara apcirk- pūļu- prasījis korim vai solis- Helmers Pavasars ar 5 dzies-ņiem pāriet uzl mūsu bērniem, tara sagatavot koncertu. Cik mām.
Skolai ir divi vienlīdz svarīgi \iz- daudz.darba tur ielikts! Un ja Programma jauna un Toronto deviimi — pirmkārF, dot zinības nu jādzied pustukšā zālē, tad sabiedrībai nedzirdēta, par mūsu. dzimto zemi un tautu, arī vislielālca,is .: entuziasms var Koncerts TLB Sestdienas sko-bet otrs, pēc mana"prāta tikpat saplakt. : lai par labu. Mēs zmārn, cik ma-
svarlgs uzdevums, mācīt iemīlēt Iespēju klausīties latviešu zi skolas ienākumi un cik daudz mūsu gara' bagātībks.. Pie tām dziesmās labu mākslinieku snie- būtu vajadzīgs fnateriālo lldzek-pie4er ne tikai grāmatas, bet arī gumā > devusi TLB Sestdienas ļu,^ lai skolas darbu padarītu mūzika rkūsii mākslinieku snie- skola> rīkojot koncertu sestdien, labāku ar dažādiem, mācību līgumā. Kā ieinteresēt jauniešus 2L.martā, pīkst. 7. v. Sv. Andre- dzelcļiem. Pats primārais tomēr gara dzīvē/kas mums pašiem tu- ja^ baznīQas telpās. Koncerts no- ir budžeta sabalansēšana, jo ti-
ritēs Draudzīgā aicinājuma, die- kai vienu daļu ienākumu dod Labi dara tie vecāki, kas aici^ nas ietvaros un tanī piedalīsies skolas naudas, bet papildus ie-
nākimii ir no dažādiem sarīkojumiem. , ■
. Nekavēsiiraes apmeklēt sarīkojumu 21; martā. Liekas, latviešu skola nebūtu atbalstāma tikai x;
.Daņāks nav mbs kā 4u Ziedos balti sārtos. Liekas, ^Dievs i^-' smaiiītsii, Stāvot delnesvartos.
vērtību mērauklām, kas ir maa- kurieiii?''. .tu kultūras strāvojumiem , im
totas no mūsu, ļat^ski - tautis- Pieņemot, ka integrācijas pro- īpatnībām, šādā veidā tad āri kās dzīves izpratnes, šajā gadīju- cess pašlaik ir pilnā spekā_^ ne- no jauna nonākam pie tiitegrā-mā ir grūti runāt par divu kul- būtii pareizi runāt par latvisku-, cijas procesa, kās nenozīmē iriū-tūru sajaukumu tādā veidā, ks ma saglabāšanu, bet gan par latr su kultūras nonlvelēšanos, bet tur varmu saredzēt tīfi latvisku Višķu kas gan tās nepārtrauktu augšanu
kodolu un pielāgoŠ'ahās čaulu, prasa _ nesaudzīgu paškritiku. un veidošanos. ' . ■
šāds vērtējums var viegli ras- lestigšana pašapmierinātībā- un Sevī uzsūkdams' im, pārveidoties, ja kultūru saredzam kā kā- stāvēšana sardzē par mūsu kul- dams apkārtnes ietekmes- jau- ; du noslēgtu un nepaplašināmu turas kodolu daudz nenozīmēs nais latvietis emJgrācijā "var pa-jēdzienū, kas zināriTos apcirkņos tai jaunajai paaudzei, ķas ir pa- matoti šaubīties par latviskā ko-nodalīts, sevī sakopo visu to, kas radusi lietas vērtēt kritiski. Mu- dola nepieciešarņību. Viemgais pieder tikai pagātaiei, su jauno autoru darbi periodikā palīgs: te. var būt ģimerie un
Lāi jaunais latvietis, emigrāci- un grāmatās ir šad tad radījuši sestdienas skola, un āri tikai tad, jā varētu iemantot iespējami dzl- izbrinu, jo sevī pārdzīvodami ja latviskumu neuzspiedīs k& ļāku un plaši aiptveŗoiu latviskai šādu jaimu pāraugšanai ūn iz- kādu nepatīkamu nasb vai ne-gaisotnes lauku, pēc tam kad ir. vērtēšanas posmu,- šie autori ir grozāmu faktu virknējumu, apgūtas painatzināšanas pār mū- mēģinājusi mūsu kultūras^īpat- šādu problēmu priekSā stāv su valodu, vēsturi un literatūru, nibas; vest sakarā ar tagadni, mūsu jaunietis divkultūņi būs nepieciešama šī kodola'tālā-, mūsu emigrāciju ^^u^ ■ Toronto: P'V teātra iestudējumā ka pārvērtēšana, šajā pašā:lai- tekraēm. T^ piezīmēt, ka divkul-
tuvojas izrādei. kā nāks klāt arī vietējās.ietekmes, Pesimisti šajā procesā saredzēs tūru problēma gan skars tikai, to
Kopš 1960 g md k H v vietējo tiādiciju un dzīves veida latviska iziršanu un saskaldi- indivīdu, kas turpinās .nopietni šinetonas ansamlDiis vlpsniS^^ ^J^:^ tad, ja in- šanoš. Optimisti varbūt domās, interesēties par latviskam vērtl-
bēmū vecākiem, ■ betļ visai .-sštoied- fi^gj^^,, 'jŗ " j^-v* divida profesija vai maizes darbs "ka tik ilgi,, kamēr vēl pastāvēs bām, lasis latviešu jauno un v»?:
ribai. Dosim arī'saviem bērniem ^^^^ r'edzētas'lo o to ^^^^^^^ āriņtimu vietējās dzīves pietiekami stingrs latviskās kul-;co rakstnieku darbus, būs spd-iespēju noklausīties vērtīgu kon- Kanādas t -f ^ ^ - izpratrii. ' turas kodols, viss ir labākā kār- jigs par tiem kritiski spriest un,
cērtu.' pa-āiušā crada pavasara ar īsiem Rezultātā ir neizbēgama Mdatībā. Taču abiēm^^ u^ pa- galvenais, pilnīgi un niansēti iz-
Biļetes dabūjamas TLB Sest-^-^^^^^^j^^^^^ gatavojis M ZI- jauna ^tegi^cija,JatvKkā- un valodā. Ar to
dienas skolā sestdien pie skolas ^^^^^ visjaunāko lugii KurrouT- nelatviskā apvienošanās, kas ļoti kais kodols" ir kas nemainīgs, vien nepietiks, ka rīkosim Jā vadības, kā arī Latviešu kredit- & " P v,.,.^, 4.=_ „«.--.4.ru„., 1,0^,/, oīrfr^c
banlā. Biļešu cena $ L50.
' M/Zīverts gan savij pas^^^^ .. . , . . , _ , . _ ,. , ,-
~~~ aizlaicību ar modernās pasaules konflikta gadījumos, kas ir ne- sakopojums, kura nav minētas ari radīt problēmas par latviska
DAINAS KORIS laikmetīgo, ganlcrusto to skarbi l^l^ēgami, notikusi vērtību.vēl daudzas citas latviskās Ipat- un nelaviskā mljledirbi: Būtu
Maigāks nav nskas paff to, Kad tu smaržu Kii^^
iiec, lai mani apskaidro Tavu ziedu sniaidii
Skumjāks nav nekas pa- to. Kad tev ziedi raisās Un pār zesnimjiēto Pazemīgi kaisās.
MĀRTIŅA ZīVERTA VISJAUNĀKĀ LUGA
,5
ru" Luc^a rakstīta 1960 g un radīt tās grūtības, par sevī ieslē^^^^^^^^ ņus, atceru vakarus un aktus,
autors to nosaucis par m(^emu ^"^^^ Kārlis Ābele sakay kaTikpat labi varētu pieņemt,: ka šie sarīkojumi gan var pamudi-
sltolēniem p^^j^: j-aiinietis,,nevar iedzīvoties neJist.s. kodols arī patiesībā ir; h^^
■a. . ^^ r,r..„-... - .. ' ., .:. - vienā, ne otrā": (kultūrā), "Sados tikai zināmu iezīmju un īpatnību paturēšanu, bet tajā paša laikā
DAUDZINA LATVIEŠU ^^^V^f^^S.
Te atkal skatāma iemīļotā pa-
ideāli, ja piecas dienas nedēļā maizēs darbu veicot, esāni' ka-
saku tema par trešo brāli muļķa tāji: Maija Gaiķe,. Dzintars Pū. aprīlī- Jarvis Collegiāte telpās..ņadieši, un nedēļās nogalēs kļūs-Ne tikai Toronto un tas ap-Antiņu; • kas dzīvo un darbojas Pēdis, Ziedonis Upīte un Boriss Tēlotājiem grūts.nopietns darbs; tam par .simtprocentīgiem lat-kārtnē, bet visā Kanādā un ASV kā mūsu lailaneta cilvēks karsta- Zvaigzne.; teātra draugiem - ieciemlāau- viešiem. Taču taš^^^^^^^ Integrā-
i*. Purmala Pašportrets linolejuma griezumā.
Dainas kora vārds ir plaši pa- jā Austrālijā. Lugas galvenā per-zistams un iecienīts. Koris pie- sona Antijs ir klaidonis. Karas dalījies visos Dziesmu svētkos ši- izkarojis,, viņš nolēmis nestrādāt, nī kontinentā' un iecerējis doties jo negrib celt karu sagrauto, jo arī uz Eiropas latviešu Dziesmu cilvēki plāno jamus kafus, ar svētkiem, kas nākošā vasarā no- jaunizgudrotiem Msta ieročiem. tlks-Hamburgā. Par tradīciju, ir Otra galvenā persona, kaut ne-kļuvusi gadskārtējā koncertu rī- redzama, iŗ ^i>ļ&s KurrpurrUo košana, kam koris pašreiz rosīgi par ko Antijs.''^ta: „Viņa sau-gatavojas. To dzirdēsim 14. mar- ciens vienmēr iekāš nākam no tā, pīkst. 8 vakarā, Parkdale debesīm. Viņš sauc visus. Kur Collegiate telpās, 20& Jameson katram ceļš.". Ave. šoreiz programmā latviešu Dīvainais llkteņputns sauc ari tautas dziesmas, starp tām pie- Antiju un ai23ve(i viņu pie nedzie-r.as dzirdēsim šeit, Kanādā, pir- dināmi slimās Mgailas. Klaido-mo reizi. Tāpat pirmo reizi ni neinteresē vii)a atrastā 'nauda, dzirdēsim ari J. Norviļa kompo- Viņš to ne ņem, ne 'skaita, un 7iēto ■ latviešu tautas" dziesmu saka, ka viņam pieder zvaigžņu aranžējumu Nedēļa senatnē.- .. bari; Tos nevar izskaitīt. Tāpat Bez gadskārtējiem koncertiem nevar aprēķināt, cik maksā sau-Totonto patstāvīgi koncerti le. Pasaku Antiņa brālis Antijs *5niegti arī Montreālā^. Hamilto- M. Zlvērta lugā klīst zem saunā, Londona u, c, kā arī latvie- Ies un debesu zvaigznēm mūsu šu dziesmas skandētas. Kanādas dienu reālā pasaulē. Autors 11-Nacionālā izstādē un citos kana-cis viņam pasaku sirdi.' diešu sarīkojumos. Lugu sa^.atavoiis Boriss Zvaig-
sooeigums 6. Ipp.). zue, un tanī daibojas četri tēlo-
Lugas pirmuzvedums notife 4. tora jauna luga.
Bi8noone,B. Zvaigzne, M. Gaiike, Z. Upīte un I>. Pūpēdis ,,KuriļmiTu" mēpiājumā.^
E. K, cijas process uzspiež otru zl-^ mogu, jo nevar tik viegli un 5rtl no vienas vides pārsviesties otrā. To labi pierāda svešu vārdu piejaukums kā jauno, tā- vidējo, pat arī veco valodā, Dzīvojot Ziemeļamerikas kontinentā, kur jau tā ātrais dzīves veids nemitīgi pieaug,' nav iespējams g'arīgi izolēties un izvairīties no. apkārtnes ietekmes. Laikraksti, žurnāli, televīzija,..radio un iezemieši — viss 'tas kopā uzspiež ■ ikkatram latvietim savu divkultūras zīmogu. Gūtā pieredze, novērojumi: un atziņas liek jaunajam latvietim pārvērtēt un piemērot savu latvisko vērtību mantojumu, jo citādi tas neglābjami ņonak konflikta' ar visu jauno. ; " ļ
LatviĢtim, kas sviešā vidē nonācis, tā mi Sr Jāplesaviņls tl© abi kultūru vaibsti, kurus viņš var ar prātu un jūtārņ sakarīgi savienot fš, lai nezaudētu savu latvisko mantojumu.
. (33., turpinājums) .
Ēdot Ronalds iejautājās, kuŗ Bangas kundze strā. dā, ja tik vēlu vēl nav darbā. ... ' ..
ļ Es — man — tas ir tāds darbs, ka varu' pati... esmu diezgan patstāvīga, — Bangas kundze atbildēja, — dažu Idienu varu pavisam palikt mājā.
— Jums uzņēmums? — Ronalds interesējās. . ; .
— Gandrīz tā varētu teikt, — Bangas kundze pasmaidīja,' — Slai gan pareizāk to būtu saukt par: brīvu ■profesiju.:
Ronalds vairāk nejautāja; viņš juta, ka.Bangas kundze \'isa negrib teikt. Viņa — acīmredzot. — nebija ciL vēks, kas ar saviem sasniegumiem lielās. .
Neilgi vēlāk'Bangas kundze izgāja no dzīvokļa.
Ronalds bija . viens. ■ .
Tik viens, pamests im slims —un tomēr laimīgs —. viņš nekad nebija juties. Ka jūtas laimīgs, to viņš, protams, citam nevienam, nevarēja teikt. ..Cilvēki viņu iz-.sinietu: Bet pats sev viņš to drīkstēja atzīties. Ko nolīmēja sāpes, slimība, nepatikšanas un izdevumi, ja par io varēja iegūt tādus vārdu.^, kā „es jūs gribu 'drīzi re-
dzēt pavisam veselu"? Tas viss bija kā sa.pnis, kā saules stars svētdienas rītā istabas logā.
Ap pusdienas laiku Ronalds atklāja, ka dzīvoklī nai viens. Viņš pašreiz gribēja celties, lai mē^nātu vannai istabā noskūties,: kad izdzirda gaitenī soļus un vīrieši, leklepošanos. Tā. bija nepārprotami Konrāda balss. Mii: : kli vēlāk Konrāds ienāca Ronalda istabā.
^.Es domāju, ka jūs ari darbā, — Ronalds neslēp, ■izbrīnu.. - :.
— Pašreiz nē. Pašreiz saņemu savu — kā to saka ... pensiju. . , .. ; , ■
— Bezdarba pabalstu? .
— Kāpēc lietas nesaukt patīkamākā vārdā? Pabāls^ ir kaut kas tāds, ko 'devējs dod aiz žēlsirdības, un uz ķ saņēmējam nav juridisku tiesību. Pabalstu piešķir nc spējniekiem. Man, turpretī, uz ■ manu bezdarba makji ir pilnas tiesības. Viņi nemaz nevar atteikties man to maksāt. .Es nelūdzu, bet pieprasu.
Ronaldam kļuva Dr. Maketa žēl. Cilvēks, kam, bija darba, pēc RonāiSla domām bija nelaimīgs cilvēls. —. Vai jūs jau ilgi tā? —viņš līdzjūtīgi jautāja. ■ Nu jau labs laiks. Pa divi .lāgi: jau man
rināja. Nākošo: nedēļu, laikam, tomēr būs pēc kaut kā
jāapskatās. ; •:;.^
— Tad jūs nemaz nemeklējat darbu?l .
— Jaunais draugs! Kurš prātīgs cilvēks — kurš homo sapiens kā senie romieši teica — meklē darbu,
. ja viņam iespējams nestrādāt? Vai jūs nezināt, ka darbs par naudu ir pazemojunis? Sabiedrība nosoda sievietes, kas pārdodas par naudu. Bet ar ko tad kuŗš.ķatŗs strā. dājošais no tām atšķiras? Gribat vai negribat, bet ta . ir prostitūcija, ja es savus spēkus par tik.un tik ceru, [;iem stundā pārdodu kādam uzņēmējam. Vai vēl ļaunāk — ja es tam pārdodu savus garigos spēkus, z
— Līdz šim gan'.es par darbu biju dzirdējis—r.ē:— ; citas domas, —Ronalds apjucis: mēģināja pretoties.. .
— Protams! Ka darbs ir svētība, laime, dzīves izdai.. ■ ļotājs un nezin^ kas .vēl! Vārdi, jaunai^ draugs! Tukši;;
vārdi. Mana laime un dzīves daiļums sākas ar .to brīdi.: kad bezdarbnieku birojā. saņemu pirmo čeku; Tad es zinu: tik un;tik mēnešus es būšu brīvs, patstāvīgs, ne. atkārigs cilvēks. Es; būšu kungs. Man nebūs jādreb, vai protu nolasīt priekšniecības vēlēšanās tai no acīm, vai esmu pietiekami veikli skrējis un zemu .paklanījies.,
,No, :sir! ■. ■ .■ ... ■
— Bet vai tad ar bezdarba pab ē — pensiju pieliek? : ■
— Vai jums pietiek .ar -to, ko jūs nopelnāt?: Vai ir kāds, kam pietiek? Man daudz nevājaga. Ja kādreiz pie. trūkst īrei — laukā mani te nemet. .Un aŗ ēšanu ir tā,.-
•kā čigāns teica: vai neēda, kād bij un vai neēdīs, kad būs? Un ja uznāk kaltētājs, tad vienmēr gadās ^āds ar atsaucīgu sirdi! Jūs jau pats neatteicāties atbalstīt.— Nu, kā ir ar veseimu? Negūst labāk? Nevaram kau^^^ ko sagudrot? Jums jau ārsts stingri-noteica'cieta: ēdiena;
• nelietāt. Es tagad brīvs cilvēks, varu apgādāt. , .
Pēcpusdienu Konrāds nostaigāja pa dzīvokli,; cizērie. na glāzi kreisajā rokā nēsādams, bet ar labo ..laiku pa^ laikam gaisā pasizdams plašus lokus. Viņš iepazīstināja; ■Ronaldu ar saviem; neskaitāmajiem- naudas taisīšanas
plāniem. ; /• _ .
— strādāt un. peMt nav nekāda māksla. Tā ir tikai.
Garīgas ierobežotības- pazīme.; Cilvēki ir jāpārliecina, ka viņiem ir pienākums pret .mani: Viņi jādabū .tik tālu,;
ka lūdzas, lai 'es viņu naudu pieņemu. Viņiem jābūt glaimotiem, ka drīkst savu netīro zeltu man nolikt pie kājām. Ziniet, ko es reiz izdarīju? Es ieliku avīzē sludinājumu: Dr. Makets Ņujorkā! Tikai trīs dienas! Vienrei. zēja iespēja I Ja neesat apmierināts savā darbā, ja jūtaties priekšniecfpas nesaprasts un apiets, rakstiet Dr.; Maketam un viņš jums atbildēs. Pasta izdevumiern pievienojiet $Llo. Ja vēlaties atbildi ārpus kārtas,. pievienojiet adresētu aploksni.
■■■■■■ --un?. .■■■;■"■
— Trīs Simti septiņdesmit, astoņas vēstules.; Varat apskatīt. Es tās vis.ās • glabāju. Tas bija četri simti trīsdesmit četri dālderi un septiņdesmit: centi.
— Un ko. jūs viņiem atbildējāt? — Ronalds atbal. slījās: gultā uz elkoņiem un izbrīnījies sktījās; Konrādā.
■ r- Lai maina.darba vietU; . '
— .Un neviens jūs nesūdzēja?! .
. — Par kō? Es katram ātibildēju. Taisni kā biju solījis./ Samaksāju- drukātavā seši dālderi piecdesmit;par., pieci simti atbildēm — daudz jaU.tāvtejssta tur nebija — parakstīju visas un pašu aploksnēs iekšā ;un gatavs. ;
■ — Bet vai tad neviens nenāca šurp? Man. būtu biji^^ ■bail'..V.■;■■■.■■ •■ •.. , ■ ^-.- :■;■:'■
:..; — To. es ticu! No, sir! Dr. Konrāds Makets; nav; muļķis. 'Es noīrēju vienai nedēļai pasta 'kasti.. Manu adresi neviens neuzzināja. Gudri darīts,- vai ne?;
rk '^;, ;:;;^^^
Bangas kundze' no darba pārnāca pirmā. Ronalds clzirdēja. viņu ieejam tās istabā; un no turienes pēc neilgā laika 'virtuvē. Brīdi vēlāk vēlreiz noklaudzēja vir. tuves dur\as, Konrāds Maket.s;bUa sekojis Bangas ;kun-
'dzei..;-'..' ■;.;. ; .; ; /'v-'
.. Ronalds Konrāda vairs nesaprata. Sākumā viņš tam-bija licies interesants, gudrs un patīkams. cilvēks, bet; tas. ko Konrāds^' pats par sevi bija atklājis,; Ron^daiii vairs nepatika. ;Tāpat viņam nepatika, ka Konrāds par jBangas kundzi uri Elīnu bij. izmetis pusvārdā /aprautas niezīmes, kas gan nekā tieši ļauna; nepateica, bet kas
■ tomēr ļāva ;nojau.st, ka 'Konrādam .pašam par; abām sievietēm savas, pie tam; ne visai labvēlīgas domas, ■ :
.. -..■.-.^TuFpInajtttosesfeoa^-. .;