■fhe LahMan Newsfla0er lorG
U. S. A.
I^ibliylu\i tu'ice \veekly hv llie l>al-vi<in Relief
Soaetv Caiiada "^"Dauiravjis Vaim^i.'' Kditoi'-iji-Chiol'r ALEKSANDRS KUNDRATS. J'iditorial and Musinošs OflU'Oi 12:1 Hiiron Bt.. Toroiito. Ontario, ( anada. .IVli'pliones EM 8-()T9'2. E^l 8-:i'2:5JK • United States PMitorial Officef^: ' Xew York: Editor —V. Irbe, • bl Elhvo(Kl Hl., Xew York 40. X. V. U.S.A. Telephone LOrrame 7-6470. Uhieago: Editor -r- 1\. Kezbers. •l'Ti .MihvHiikee A\e., Chica^ro'47, II)-. T.S.A.
SATURDAY. APRIL 4. 1964.
. n-rs.
SESTDIEN, 1964. GADA 4. APRĪLĪ
14. GADS
AUTHORIZED AS SECOND CLA3S MAIL BY THE POST ^ OFFICE DEPARTMENT. OTT AWA
AND FOR PAYMENT OF fOSJAGE IN CASH
. Latvieši! -laikraksts 'Amerika
iznāk divas reizes nedēlā — trešdienās \m sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Daugava§ Vanagi."
UHDAK'rORS: ALEKSANDRS KUNORATS i-edaki'ija uu kantoris: r2;r Huron Street Tonmtu, Ont.. l'anada. Telefoni: redakcijai —• E^I 8-3239. kamorim — EM 8-0792 vakaros tālrunis 766-;2001 ^Sujorkas redakcijas vadītājs red. T. Ivbe, S7 Elhvood St., Xew Vork 40, N. Y.. U.S.A. Tālrunis LOrraine 7-6470. rikā^^as redakcijai» vadītājs red. K. ĶEZBER*S. 2727 N. Mihvuukee Ave., Chieago 47, 111., U.S.A. Tā]-ui. Jl 2-2324. BR 8-8681.
•aaosmmsksm
KASTRO KOMUNISMS PIESĀTINA DIENVID.^MERIKU. SAV.
BLOKĀDE NEDOD PANĀKUMUS.
VAJ.&TI] SAIMNIEGISK.^
Pavasara palu laikā.
Dienvidamerikas tirdzniecības komunistu revoiacija^^ Dienvid- ķusj zem, agresijas zīmes, tai centrā Brazīlijā sākusies jauna amerikas kontinentā ir notiku- piekritēju Dienvidamerikā nere volūcija. Kreisais: prezidents šas nepārtraukti. . Gvatemālā; trūkst.
Gulārds aizbēdzis uz jauno Bolīvijā, Argentīnā un Brazili. Vašingtona ir oficiāli atzinu-' valsts galvaspilsētu Braziliju. jā.. v p sauktai saimnieciskai
Valsts vara pašreiz, atrodas ar- Lielākā . republiku zemē: Bra- blokādei; vairs nav nekādas no-ņiijas rokās. ■ zilijānotikuriiu attīstībā iesaista zīmes.-
Katra ziņa, -kas pienāk ho ,visu kontinentli. ■ Brazilija \Ir. Ir grūti spriesļ,, kad. Dienvid-'Dienvidamerikās; ir ārkārtīgi Dienvidain.erika. , amerika cīnās par komunismu
svarīga. Sav. Valstīm nav izdc- Kastro . ķdmunistisķais ie- un kad tā cīnā,s prpt to. Pašrei-; vies apturēt Kastro komūnis- spaids Dienvidamerikas konti- zējā cīņa it kā būtu pret prezi-mu un zīmes rāda, kā to'neiz- nentu vēl nav sasniedzis. Bet tas derita Gulārda kreisajiem. Bet dosies apturēt. nav Sav. Valsta nopelnu dēļ. nedrīkst aizmirst, ķa šai konti-
Mazliet atgriežoties pagātnē Amerikāņu; blokāde nav devusi neņtS labde nebūt nav atšķirami redzam, ka Cūku Līča iebru- absolūti nekādus panāltumus no kreisiem, pienvidamerikais kums palīdzēja vienīgi komū- Tikmēr, kamēr Padomju Savie- cīņa nav par valdību, šeit čiņa-nīstiem. Tagad amerikāņi to sa- riība atbal^^^^ Kubas ir par varu. ;
prot. Toreiz viņi to nesaprata, salas saimnieciskai blokādei Rie- Brazīlijas | prezidents Gulārds Gaidītā §āiša palīdzība nēpieņā- tumu puslodē nebūs nekādas mēģinās nostiprināties firazili-ca un komunismam tika dotās praktiskās nozīmes. Padomju jā. Armija, tā tagad ziņo no saknes veidoties visā Dienvid- Savienītoana-v vie^^ kas at- Ŗio de Žaneiro, esot revolūcionā-amerikā. ^^ ^ • balsta Kubu; Lai airī Amerikas rū puse., šādos apstākļos nav
Pēdējo mēnešu laikā sīkas Valstu ka'Brazīlija varētu
<WWwyVaPWVWSiJWtoWWvyv^^ palīdzēt starptautiskai policijas
<- ■-, armijai'Kipras'salāl
VAI , FASA:ULE'T. DRAUD BADS? ■ : .Ņipras , saņemtās' ziņas
liecina, ka nedz turki ļnedz grie-^ Kad 1798. gadā angļu taut-^ Protams, pēc Maltus ir bijuši ķi_ domā paļauties stairptautis-saimnieks (kā to apzīmētu ta- citi tautsaimnieki un filozofi. karaspēka vadībai. Štarptau-gad, bet kā to toreiz:.vēlnesau-: kas vienkārši šo Maltus atklāto *^iskai armijai nav nekādu-tiesī-ca) Tomass Maltus publicēja tautsaimniecības liktimu vai nu b^r^Turpija uztraucas, ka kana-savus slavenos: demogrāfiskos nemaz nezināja; vai arī apziņā- ^ieši aizstāvot grieķu: intereses.: principus C^;Prmcipie of Popu- ti neievēroja; solot plašajāni Francijas prezidents de Golls lation), -kas norādīja, ķa „iedzī- tautas masām sag^ādāt;.paradīzi ^oniā. ķa^ starptautiskā armija votāju skaits, ja to neierobežo, zemes virsū> ja tās-tikai'pākļau- samaisa visu Kipfas salas jau-pieaug ģeometriskā proporcijā, sies .'Viņu vadībai. Visspilgtākais tājumu. ^Anglija domā, ka Kip-bet pārtikas (līdzekļu daudzuma šādas „tāutsaimniečībās viegl- situāciju atrisināt spēj vie-lābākā gadījumā 'tikai aritmē-prātības";paraugs : ir: Kārlis^i a^Sli- Jurc^^ tāpat. tiskāpŗopGrcijā,'\ ne viņš pats, Mairks^ viņa dažādo sugu lui Tāpat domā Grieķija.
.wwv^%ftftflAflAftft^v^^ viņa lato ļ^^^^^^^^ ne- novirzienu marksisti.; Markss, 'P^f ^SSn^^'^'S^^^^^ f
fp^ttmvvvv^^ varēja paredzēt, ka viņa demo- kas pats bija ;^v^^^ neiecietīgs "^^^ PPf^.Protams, neko ne-
grafiskam ;liitumam feūs tik ilg- pret cl^^^^^^^^ panākt', stošs mūžs, ka vēl divdesmitā tās^^k Toties spēcīga.; ^rmija var ne:
gadū/.simteņa otļā pusē tā'p un pierādītas, gribēja nostiprināt visu salas
reižumu iļevarš apstrīdēt. tJfobel&Jn^ 8. Ipp.) situāciju, bēt-ari a^^^
litātes problēmas /Dienvidameri-' -kā.: ■
Sav. Valstīm nav izdevies apturēt Kastro komunismu//; Tas
, tiek iefiltrēts ■ Dienvidanaerikā
Tautisku -uzvedumu par seno mēr visu daudzo paražu virknē ojjķ .-^^^ ātri iespējams To at
DARBĪBAS IZBEIGŠANAS RĪKOJUMU SAŅĒMUŠAS ABAS ETLINGENAS, VIENA ĶAISERSLAUTERNAS UŅ ■
LUDVIGSBURGAS SARDŽU ROTA
ASV valdības uzsāktā taupi- iespējami taisnīgas, vadoties no būtu devis iespēju sagatavoties jaunas vietas atrast sevišķi grūbas programma un bruņoto spē- atlaižamo: sociālā stāvokļa un gaidāmajam un bez steigas ap- ti nāksies gados vecākajiem lik-
ETNOGRĀFISKS
DV-DIENĀS
ku samazināšanas :centieņi Eiro- citiem apstākļiem.. Klusībā rēķi- lūkoties pēc jauna darba- vācu vidējamo rotu vļriem, kas dzīves latviešu kāzu paražām, ko sa- var saskatīt galveno paražu zi- balstā īPadomju Šaviemiba To
jais Lindons B. Džonsons, - ta jās rotas: Bet- takā attiekanē nības, aizpildot ^ star vas Vaiiagu dienās. Kāzas jeb vedibas Ietver, ari necieš. Vienā no s^ām pēdē-
gad smagi skāruši arī ļatiu da- uz LS rotām visu laiku nekādi bet; tuvāku instmkciju pagai- voW^^ informēt. ASY_ valdības im ,.šo muzikālo uzvedumu iestu^ vairākus posmus ar zināmu laika jām, sēdēm Sav. Val^^^^
ļu Vācijas latviešu--darba vie- samazināšanas rīķojmi; nenāca, dām trūkst.: Atliek tikai cerēt,: likumdošanas iestādes _XCK dējusi LUUa Gleške. bet dejas :-^ atstarpi - līgavas holūkošana, atzina, ka Kubas iautāiumā ne-
nibu (Labor Service): piederīgos kaut citur privāti tagad mpr-disV./Janums savukārt i He;: Idavierām priekšprecl^^^ jeb uzruriāšana,-kas vairs nav darāms Kastro
ļpie amerikāņu armijas, kurus jauvpaķ^eniski. un: plānveidīgi d audienci;^pie _anieņkaņu ^nārā J^^ Skatuves deko-Zp^ecJbas, braukšana vletraudžos, ir uzvarējis un komunisms Ku-
vēl nesen mēdzām apzīmēt par atlaida, radās i^^^^^ bruņoto spēku Eiropa virspaveL^ izdevās jeb bā paliks. '
kāzu švinī- * '
•trts dlehais un Pēdējās ziņas : no Aļaskas
- ^- ^ ^ i-t, Tc. . . ■ . vv ' , - Dažreiz pat nedēļu vēstī, ka ASV flotes kājnieki a^^^^
nozīmē, ka darbu pēkšņi; zaudē Jautru, a^^^ Rakara ar četru, rotu spējo. Iik- un ^^j^^^^ Bērziņu un daudzus citus uzve- ^^jģ^^^^g^^ās izdziedāja ari no: klāj^^ personām, kas •
ap 40 Vācijas latviešu. .-r-V^^^^^ ūn palikušo latviešu Ja patreizēja sitmcija ne^ ^^j^ dall>^ dziesmu, no pienākti laupTšariā Kodiakas ■
Presē iau kons janvāra bija
Prese jau Kops jdņvdid, j ^^j^ likvidējot : četras, sasniegti viesu LS rotu mācītājs J. :R^^ rīkojums (kas gan maz ^ļaUts.divis dalās. Notikums n- u7VPriijma ionf Arī • ri^^r «r> ««rJ»^ J
lik- v>,o^cn :vr,onfō nnc-HH. mfnr. fi^orv,c= in lilcvidāciias «riekš- ^r-......^- „ r.i.vv,s ^^eauma. jpua. AH (lazi no, sargiem pie-
Daudzas seno . kāzu paražas Ķ®^" piesavinoties preces un mūsu laiku cilvēka . skatījumā ^^^^^^^i.
Pie am^Ha,^ armijas.-D^^^^S^
—Hori^c viPtas kons -.^"aoai>a. ia.ua , & izprotamas, bot tam tāpat kā VI- ^"Ski apstākļi; Aļietēja pārvalde .
saktu irzmama, pirmais ^.^ pārējām seno latviešu pāra- gan pavada daudzas stundas,kon»
kāda dzi-ferencēs uri sanāksnigs, .bet ie-vispilnīgāko dzīvotāji, kaš gribētu uzsākt dar-
jās armijas darba vietas : kopš janvāra arī izstrādāja personāla
r-JTT'---, —'7 rZ..- -■------------•---
Amerikas ; latviešu apvienības džu. rota Bruchraīlbachā
'•"'^4InrSs^£ VIŅAS-PIEMIŅA NEZUDĪB pr-dim prof. P. Lejiņam. Ko- .mandieris E Gnnberp^^ ^ am pare se^^^
sama masanas P^J^^;. ^^^^^^mm^m^ mitējas, brīvībai prV.dimV.Haz-būv^^ kas tagad visas lekļau mičošana un: garais dancis. un ticejunuem Ir-kai
šana tnenotiktu sasteigti un biitu arammt^^MIM^ neram: - Latviia. nārstāvim oie tas amerikāņu 45. būvbataljo-,^,.,' ..,5 .ō^Tta .^ai.linU m- nozīme. Tam vispi
DAUGAVAS VANAGU
17. aprīlī plķst. 19.00 — Mai-: jas Grazites gleznu izstādes atklāšana Df namā 123 Hu-ron ielā.
17. apiffi pīkst. 19.30 — Jau-niešu dziesmu un dejo vakars Ungāru namā — 245 ColiĢge Št.
18. aprai pīkst. 12,00 - bas-i ketbola sacīkstes. Selonijas
kausa ižciņat Ņujorkas Rakte — Toronto DV. Jaunatnes basketbols — Jarvis CoUegīate sporta Ihallē. 495 Jarvis §t. ' 18. aprīlī, pīkst. 17,00 - Latviešu seno kazu paražu uzvedums Northern Secondary Selnoolj 851 Mt. Pleasant Rd. (Z. no EgUnton). 18. aprīlī, pīkst. 20.00 - DV dienu lielā balle — Kolum-bus zālē, 582 Sherbomnie ie-
neram-' Latvijas pārstāvinl' pie tas amerikāņu
^ Uietumvācijas valdības. niin...R.nā.—. R^^^^^ —naKsmcKU ierašanas. ; u^vcuuiua ^ . . ^ _ .,„. ... , - „. . ^ .
Liepiņām, un Latviešu centrālās (K. Ozols),_ S861. LS rota Bin- ^^^ig^^, līksmā kazu dziesmā, d^^"^' '^"^^^ ^ "^'-^ ^^^^ ^^^a uz pilsētas pSr-
knmitpias -nr - dirn rilkv V - .īa-, oft-na CJ. "Zē.sners) :
R252:,LS rotā Manheimā^ sagrautā distriktaatjaunōša-
komitejas pr-dim- piķv. .V.- Ja- geņa (J. «Zēgners) ^un 8850. LS yienā uzvedumā nav iespējams
:ias.: Lilijas Gleškes :uzvedumā valdes lēmumiem.
. dzamās sekas,- sevišķi.:,'norādot kā spriest vēl nevar, uz faktu, ka Vācijas darba.tirgū
rā patur savas; īpatnības un atšķirības. Tak to-
ērtē mūsu mākslinieku izstādi
19. apniī — Brīvības cīnītāju piemiņas .dievkalpojums pl. 15 Sv. Andreja b cā.: Cari-ton &
JVlākslinieku.^^.^ Latvis ma.nību uz Agra Aņšmita Vecām
gleznu un 'skulptūru . izstādē ekāņi (eļļa^; Daces ■ BiŗkMnes: Mo.ntreālā, Gemsiņ galerijā, pie- kokgrebņmu Mēiiesš iedomājies dalījās 28mākslinieki ar 84:glez- sevi; par sauli; Alfrēdā Brūvera nām uti 19 skulptūrām. Izstāde AihE^ruV (spilgtu krāsu gammā) guvusi ievērību, kanādiešu māk- un viņa niien^^ lai'^gan inten-slas kritiķu vērtējumā. Montreā- .<iīvo Makšķerēšanas vietu; Daiņa 1as laikraksti apliecina Latvja: Miezāja: .drūmi violeto eļļas glez-auģsto māksliniecisko līmeni. ņii Lejup straumi; Alises Kal-The Ģazette_ mākslas' kritiķe niņas -Tulpēm; Ādolfa Keŗāna Sāpīgu zaudējumu šogad pie- Doroteja .Peifere rakstīja: . lizjautn terrakotas dar-
dzīvoja Vankuveraa latvieāu -šo izstādi ir griiti saukt par biem.. Biju sevišķi iepriecināta saime. ' kanādiešu.: Vairunos izstāde re^^^ krūzē;
Zemes jklēpT guldīta pazīsta- Prezentēto .mākslinieku ir sagla- Augusta Kopmaņa .untumaino mā sabiedriskā, darbiniece Berta t^ājūši daudz no savas eiropiš- vara skulptūru Putnu biedēklis Kalniņa:- Dambīte.: kās nosliecesiteniatu izvēlē, krā- Vējā; Ē akvareli
Nelaiķe savus mūža «^labākos su'izteiksmē uri m^ izdomā bagāto
gadus: nesavtīgi veltīja fatviešu dēs. ~ šī ir vērtīga ,izštMe, ļoti Dpmas ; paf ceļojumu , jauktā jaunatnei, mūsu kultūras :sagla- atšķinga rio: tām, pie kurām teclīnikā;. ķompoziciju un ģaism-bāšanai. Dižo tautieti mīļā pie- mēs, kanādieši, es'ām pieradu- ēnām Kārļa Ķroņberga eļļas stu-mjnā paturēs visa latvielu āal{ ši.^ . - ; " ; ■
^me! Kanādā. ' ^-^ . ■ .• : ' •■lOS: daiļiem. Gribētps^ēŗst^u^^ . (Nobeigums- B: ipp:)- :
a<udau i^uuiuņ..^^ _ _ dēļ, kurai ar mūsu senajām pa. jau 1000 civīliedzīvotājdem un Vtr. "T"^:^. noSedsSS ^^^ām bijuši mazāka / saskare.500 oficiālām personām, rio. tām
R Noritis ^^"^ jau pienākts zagšanā . . .
Laupīšana vispār šķiet problēma, ko pilsētiņas autoritatīvās personas it|&ā cenšas noklusēt.; „Bet starp lietu piesavināšanos un saglābšanu ētiskā robeža if diezgan šaura," izteicies ^viens nō sargiem. .■
Savienoto Valstu delegāts Adrians Fišers informēj a 17 valstu ļ atbruņošanās konferenci 2enēvā, ķa Sav. Valstīm ūn Padomju Savienībai jau labu laiku bijušas privātas apspriedēs par kodolieroču izpliatašanas ierobežošanu. Šis • sarunas bāzējušās uz iiijas ierosinātu AN' rezolūciju A. M-ļ sers izteicās, ka i*ad. Savienība mēģinot izjāulct vienošanos ar polītiskiem I argumentiem prež paredzēto multilaterālo kodolie-roču armiju NATOlSajā armijā atsevišķām' NA^ valstīm nav paredzēta nacionālā konti^ole pār ieročiom. . '
L. Gleškes „Serilat^elu kSz« paražas".