Trešdien, im. gadā 15. apriU, 31. n-rs.
31. n-rs. TREŠDIEN, 1964. GADA 15. APRĪLĪ
^ft©iraēšana§ msifesa ASV un Kaaiadā: par mēn. $ 1.50: :^ mēn. S 4.3i!};
6 mēn. $ 8.50; pas- gadu I 16.P. , ,
-iJliiidinājumu malisa: sludinājumu daļā $ 1.60; teCistā 1 :<.2® ■ § par vienas c®«as siejas telpu. Sledakcija patur tiesības manuskriptus saīsināu ^ NcāzJietotos manuskripžus mm^lsbž, beit uz vēlēšamjs sūta »v , a»«aļ. ja pievienota pastmarka. I .
/u- autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktSs «oiODias var neatbilst tred^c^^
SŪTIET SAVIEM
Oskars Danljajj.
ar
DV Grāmatnīcas
s
123'Huron ;;§t.,:: ToroiBio:2-B, ■ Ont.
Tel. 368-0792.
ATMIŅAS PAR VĀGU OKUPĀCIJAS LAIKU LATVIJA
Martā beidzās 8 mēriešus ģa^^ iepriekšējā izmeklēšana par. noziegumiem, ko Pa(J. Savienība? labā. pastrādājis lielākais node vējs Z-viedrijas vēsturē   ■ lidotāju puUcvedis Stīgs Vennerstrēms Tūliņ pēc Lieldienām prokurors iesniedza apsīidzfbu Stokholmas pilsētas tiesai, un prāva aiz slēgtām durvīm.sālcāsSf. aprīli. Izmeklēšanas materiāli aptver s» jumu ar kādām 3500 lappusēm bet apsūdzība formulēta, dažās lappusēs.   Vennerstrēnis ■ apsū^ dzēts „rupjā spiegošanā un dip nesta Dienākumu DRievērošānā''.
S
kas detalizēta, trīs punktos, S3>-skaņojoties ar attiecīgiem para^ grafiem sodu likumos. Kautrs punkts atsevišķi paredz mīiža spaidu darbus, un nav Šaubu, ka šo sodu Vennerstrēms arī sa ņems, kaut gan Zviedrijas prai?' sē 'miīža spaidu darbi vai cietums nozīmē tikai .12 vai 13 gadus.
Visi izmeklēšanas materiāli un prāvas gaita uz vairākiem gadu desmitiem paliks sabiedrībai apslēpta. Taču prokurora apsūdzībā minēta summa, - Ka» jāatmaksā ,,kronim" resp. ko nodevējs
saņēmis kā algu no saviem darba devējiem Maskavā. Tāda sakarā minētas 600.000 kronas. Tas nozīmē, ka katru gadu Vennerstrēms no Pad. Savienības saņē-; mis vismaz 40.000 ;1?rōnas, kas ir vairāk nekā vina pulkveža alga Zviedrij.as armijas al^tīvā dienestā.- ■
Vennerstrēma prāva ilgs dažas, nedēļas, bet jau tagad plāno notiesātajam izbūvēt cietumā īpašu celli, lai nodrošinātos pret visiem iespējamiem pārsteigumiem.
Skr.
14. turpinājums
Laiinan atļauts šiiii^'^^'^'' vēlreiz izteikt paldies Jānim \iedrani par spīļ-ļ^^ļ.veikto izlūkošanu un īstu kareivisku Miiegumii. Pec eis aizhraueu uz Valmieru pie ap<rabala komisāra II antena uij Ifulzuto apj?ādrit dzelzceļa ešalomi Vidzemes bēgļiem, lai tie āirāki nokļūtu-uz Rīgu m tālāk uz Liepāju-
Hanseus. inaii atbildēja, ka viņam esot 3000 ^ovis' un viņi lu.'zinotj kā tiifi nosūtu no šejieiLon, kui* tad nu vēl dabūt eša-loini. latviešu bC'<!ļieļii. -
Tie vācieši, kfis bija ..saglabājuši spēja.s putHtāvigi-domāt niinotikuiiļiisviļrot, saprata, ka Hitlera sāktais karš beigsies ai- vāeu s^akāvi visās frontēs.
lenaiduiekfl jo^ .,p" Rīgu savilkās arvien ciešāk. Pašpārval-le Rīgā darbojās līdz 194-^. gada 27. septembrim. Tad ģone-ļ'āldjrektoi'i clevās [.ie])ā.ļas virzienā. Daži ģenerāldirektori iiii es pats pavjulījru!) dažas dienas manās lauku mājā.S' pie Durbes ezera; 8. oktobrī es atstāju Liepāju, lai Berlīnē no-skaidro'tu vāeu militāros plāniis cīņā pret mūsu tēvzemē io-brukušo «arkaiiarmiju.
,1 ■■(
Padomju Savienības ; komunistu partijas
jaunās programmas f iztirzājumi
THE USSI^.AND THE FUTURE rediģējis L. Šapiro, 324 Ipp. cena — S 2,15.
Fredcrick A. Praeger (Kanādā > Eurns & McEachern. Ldt). izd.
šinī grāmatā sakopoti 16 re-dzaiiīāko „sovjetologu" apcerēju, mi par dažādiem Pad. Savienības komunistu partijas jaunās programmai posmiem. Tos re-. diģējis Londonas tautsainmiēcī.. bas augstskolas- mācības spēks Lr - šapīro. Sakarā ar to , šī: grāmata ir visai vērtīgs Pad. Savi0^ nības komunistu partijas 22. kongresā pieņemtās programmas iztirzājums. Kopš 1919.' g„ kad lielā steigā komunistu partija pieņēma savu pirmo programmu,' bija jāpaiet 42 gadiem,: ka^ mēr komunisti beidzot sastādīja, un publlcējiSi jauno programmu, kas visā vijumā neko daudz jau-, nu nesniedz, bet tomēr visai in; teresanti ir š(!) redzamo lietpratēju sīkie komentāri, kuri;vairāk nekā viss cits pierāda, ka komunistu partija nav nekas cits. ■ kā „oportūnistiškii' politisku gangsteru organizācija", kas draud pakļaut sev visu pasauli, un šos draudus sava programma^ ir' nepārprotami izteikusi, minētajā : jaiinajā programmā^ visai maz, ja tas vajadzīgs viņu mērķu sasniegšanai,, rēķinoties ar. daudzinātajiem .„marksisma -jeņinisnia . .principiem" . • . Sī programma skaidriļ mums pasaka to, ko daudzi brīvajā pasaulē vēl neņem nopietni . . .
AKL
Arn. Lūsis
• FIGARO AR UN BEZ GRAFIKAS
.MODERNAS. FIRI.ZŪKAS  RĪGAS FRIZĒTAVĀS NETAISA
Ari krievu, komunistiskā režīmā sievietes vēlas būt skaistākas, modernākas — mazjSiet sekot brīvās pasaules modēm gan ap-gērbāv igan matu • sakārtojumā utt., sevišķi tādēļ, ka okupantu augstāko šķiru sievietes šajā virzienā var atļauties un arī, atļaujas gandrīz ;visu,' kas modēs aktuāls Rietumos, šajā ziņā režīms ir bijis spiests padoties, un tādā kārtā kā krievu, tā okupēto Baltijas" valstu: pilsē^ tās notikušas modeb skates, deju konkursi
Tagad Rīgā ir notikusi pirmā frizieru sacensības skate slevie šu un vīriešu, frizūru veidošanā. Sacensībā piedalījušies Rīgas, Tallinas, . Viļņas .un. Minskaa, frizieri un frizieres. Sievietes matu sagārtojumam dotas divas stundas, bet vīriešu — vi&-na. PaE, §ipiešu .frizieru darbu Cīņa raksta:, ^..Daudzo skatītāju acu priekša notika pārvērtības, .prasmīgo meistaru rokas izveidoja savdabīgus matu sakārto-: jumiis, tādus, kas apaļu, sejtu padarīja garenāku, asākus valb. stus — maigākus, kas prata it kā iegleznot sejā ir šķelmību, ir nopietnību.' Meistaru (ļarbu vērtēja skatītāji ar aplausiem." ■
• . Bet izrādās, ka ari ši skate ir' tikai skate, un ka darba sie* vietes modernas frizūras ua komunistiskā ceļa var .labākajā gadījumā dabūt . j,pa tumšo", ja" brīvajā, laikā kāds figaro uzdrošinās strādāt privāti. Par to Cīņā teikts: „Bet vai jūs varētu kaut ko tādu veidot arī rit fn-
. zētavā?" — ,vProtams, varētuu bet to mēs nedarīsim. Tad mēs
savus uzdevumus veiktu tikai par dažiem procentiem. Muma taču jāizveido četras līdz", piecas frizūras stundā . . . "
Grafika un plāni neatļauj .sievietēm gūt modernus matu sakārtojumus. „Diemžēl, pagaidām' meistari savu prasmi va? rādit tikai lionkursos un skates Bet vai te nav vainīgi republikas sadzīves pakalpojumu va(E-tāji, neizvirzot meiistarus, kaa šādas frizūras veidotu, un na-nosakot šim darbam arī attieci-. gu samaksu?"
Tā skumīgi jautā Cīņas žurnāliste AV Klinkāne, kas jau agrākajos rakstos ir iestājusies par sieviešu kulturālāku ■ ģērbšanos, prasījusi labākus un gaumīgākua audumus un:; skaistākus apstākļus mājās.
šajā skatē otip vietu ieguvusi Rīgas friziere Kasparova, kura darbā piederot frizieru zemākajai kategorijai. Pirmo vietu guvusi' friziere . Tennuse no Tallinas. •
Cīņas rakstā norādīts, ka ari vīriešu frizieiii. nevar atļauties darbā veselu stundu veltīt vienai galvai, jo grafika to neatļauj. Tādu iespēju neesot otrās vietas ieguvējam rīdziniekam prīnvaldam un 4. vietas ieguvējam Budinam. Vīriešu sacensībā pirmo vietu .iegiīvis Viļņas frizieris Rautmanis, bet trešo vietu — minskietis Sapožņikovs.
Klinkāne ' rakstu nobeidz ar cerību čukstu, ka cerot uz pārkārtojumiem, lai Rīgas frizieri savu prasmi varētu parādīt frizētavās.
Latviešu je^nona formēšana notika tanī laikā, kad Vācijas iiii Pad. Savienības miljonu armijas stāvēja i)oziciiās viena l)ret otru un cīnījās plašos Krievijas laukos, sākot no Ļeņin-gradas līdz Ivaiikazai)). Mūsu Leģiona organizētāji bija vācu/ militāristi. ■
Leģiona tapšana iekrita laikā, kad vāeu savtīgums un velnišķīgi ekspansijas plāni sastapās un krustojās ar latvisku godīgumu lin tēvzemes mīlestību.- Vāeiem savu pretlikumīgo i'īeību nāeā.s _wgt ar slepenības plīvuru uu patiesības vietā lielot nepatiesību.'.\lūsu leģions pēc vāeu .versijas saucās Latviešu )S8: brīv].)rātīgo Leģions (f^etliselu! ISS Frciwilļigen Legion). .
Šeit .iāeeļ visstingrākais i)rotests pret divām t'alsifikāeijām, VM.eu .SS bija politiskais karaspēks, kam bija pienākums piUiīt llitioi'a" vadības doto.s politiska rakstura rīkojumus un pavēles. Latviešu lieģioiis turpretim nekad imv nedz saņēmis, nedz ļuldījis līdzīgus rīkojumus. Mūsu Leģions bija īsta armijas ierindas dala, kura 110 formēšanas dienas līdz vācu armijas kapitulācijai atradās pozieijās aci pret aci ar ienaidnieku un .emījās frontes kaujas laukos, sākot no Ļeņingradas līdz Kui-zemes. cietoksnim.
Otra nepatiesība, kas ieviesta mūsu Leģiona nosaulaimā ir vārds ,,brīvi)!-ātī,iio". Mūsu JA^ģions nepastāvēja no brīvprātīgiem, bet gan no spaidu kārtā mobilizētiem ar pavēli,: ko devis ģ(Mi(!L«nikoniisārsl)rekHlers uu: ģen. Jekeln.<5.
' Acīnl^l'c[j|)fiS'^^ .nii policijas ģenerālis Šrēders bijis labi in-. lormēt.s par slepeno ])avēli, kā okupētās .zemēs Jāformē jaunas kai'asļX'ka dtlļas, un aicinājums pie viņa uz sarunām par latviešu dļvtzijas fai'mēšanu ir jāieskata par pirmo mēģinājumu saHn slepeno uzdevumu īstenot.
: \'isi mobilizācijas plāni un darbība bija iepriekš paredzēti \in sīki izsti'ūdāti I3erlīnē. (,}enerālkomisārs Drekslers bija ļ)artijas vīvs, un viņš deva mobilizācijas pavēli. Pēc doku-i.'ientiem spriežot, iesaukšana noritēja sekojošā kārtā: Him-lei's pilnvai'cja savas galvenās pārvaldes priekšnieku ģenerālleitnantu Gotfrīdu liergei'u un viņam, uzdeva rūļ)ēties okupētās zemēs par vervēšanu, ielsaukšanu, komplektēšanu un kapjsļiēka papildinājumu. .
i>ergers izraudzīja par savu vietnieku un augstāko fSS un policijas iirickšnieku ģen.-leitnantu Jek(dnu (Latvijā—Kīgā). Bez taivi Bērircrs atsūtīja Rīgā speciālu mobilizācijas daļas vadītāju llicrtliesu.
Dīvaina 1111 neizprotama divkosība valdīja vācu vadībā. Latvijas, pašpārvalde iesniedza ģenerālkomisāram mcmoraur
du ar lūgumu atļaut uzstādīt armiju 100.000 vīru stiprunu-i, lai varētu aizsargāt mūsu dzimtenes robežas. Atbilde bija no-raidlga un mūsu iesniegumu sauca par ..bīstamu". Turpiv-tim vācu karaspēku vienību sarakstā jau-sen bija minēts, ka viņi no Latvijas grib dabūt divīziju un brigādi. Kā jau , agrāk minēju, pirmos soļus šiiū ziņā spēra ģon.' Šrēdeiv^.
1943. g. agrā pavasarī ģen. .Šrēders ataicināja pie sevis ■ļHjlkv. Veisu, pulkv. Osi un ni.ani. (.icnerālis griezās pie mums un teica: Mani kungi, nuur jums jāziņo, ka Lietuvā' jau ■iesaukti 30.000 -vīri." Un griezdamies j)ic_Bumisŗ-turpināja:. „Vai jūs, ģenerāļa kungs, nevarat fīreram uz dzimšanas dienu uzdāviiiāt vicjiu latviešu divīziju
•Šeit es pirmo reizi dzirdēju, ka vācu iestādes ieinteresētas latviešu divīzijā. Es ģenerālim atbildēju:;.,Pēc Latvijas likumiem man nav tiesības izsludināt mobilizāciju uiv iesaukt '.īrus zem ieročiem." Tad ģcu. Šrēders teica: „Nu, kas tur kara laikā meklēs likimiību; kas darīts, padarīts." ,
Es atbildēju: ,..^ē, ģenerāļa kungs, ko tagad dara, par to vajag mācēt atbildēt." — Ar to mū.su saruna beidzās, un mēs atvadījāmies no Šrēdera. .
.No Hrēdera.palaistā pirmā izmēģinājuma balona nekas neiznāca. Tad citi Rļgā esošie vācu priekšnieki sāka aicināt uz pārrunām citus- latviešu darbiuiekAis, lai pārrunātu divīzijas un brigādes formēšanas lietu. Vācieši negribēja atklātībai rādīt, ka viņi okup.ētā zemē izdaramobilizāciju un iesauc vietējos iedzīvotājus, lai no tiem formētu jaunas kavas])ēka" daļas. Viņš .šo darbu gribēja uzvelt latviešiem un apgalvoja, ka tā ir mūsu pašu lieta, tādēļ vii^u- aicināja personas uo dažādām latviešu iestādēm, lai tad ar tām pārrunātu hdviešu leģiona formēšanu. Pie sevis aicināja ģeii. 'Jekelns, ģenerāl-K'omisārs Drekslers, viņa vietnieks ^4imms: . atkārtoti aicināja arī 8rēdei;s. Parasti pēc apspriedes, vācitršiizjeica nožēlas, ka .sarunas nav novedušas no .pie- kāda rezultāta. Aicināja arī Latvijas sporta un fiziskās audzināšanas vadītāju Plūmi, lai viņš pamudinātu studentus un sportistus brīvprātīgi iestāties Latviešu leģionā.
Kad Jekelns redzēja, ka no sarunāur nekas neiznāk, jo neviens no latviešu pārstāvjiem neuzņēnulsiiemobilizēt, nedz formēt jaunas karaspēka daļas, tad viņš — Jekelns — spēra izšķirīgu soli un svešā zeme rīkojās patvarīgi, it kā būtu savās mājās. Viņš lM3.g. februāva sākumā izsludināja mobilizāciju un pavēlēja Iesaukt .1919.—19'4r). gada gājumus. Steidzami izsauca no Berlīne-s iesaukšanas koņiisijas, un mobilizācija ritē.ja pilnā gaitā. Jo' kas gan varētu Vāciju saukt .pie atbildības par pastrādātiem varas darbiem okupētajā Latvijā ini par starptautikoiikunmignoi'ēšanu!
^lobilizācijas daļas priekšni(dv\s pulkv. Ilierthes no iesauk-tieni-saforiiiēļa policijas bataljonus. .\'o agrāk saformēiiem pplicijas^^^ataljoniem daži jau. stāvēja frontē pie Ļeņingra-das, citi'^IJija izkaisīti gar visu krievu fronti.
Jekelna .slepenajā ziiiojnmā priekšniecībai 19-43. g. 19. febr. minēts:
Htarp karaspēka virspavēlnieku Ostland, gaideitera Sau-^ kela pilnvaroto un mani valda vislabākā saskaņa. Pē(» dažām dienām sāksies iesaukšana ar jauktām komisijām 1919. — 1925. gada gājumiem. īsti derīgie vīri nāks Leģionā, mazāk derīgos .saņems ka]'as^ēka virspavēlnieks kā karaspēka izpalīgus; Ziemeļu armijas grupā, darbam derīgie liek. piedalīti ganleiteram ^aukelam. Es ceru., ka latviešu, resp. lietuviešii divīzijas saformēšanu, katrā 15.000 vīru, es paspēšu nobeigt visdrīzākā laikā.
. . Es esmu lūdzis gruppenfīreru l^ergeru nekavējoties izsūtīt uz šejieni iesaukšanas komisiju priekšsēžus.
Laiks gāja, bija saformēti daudzi policijas bataljoni, bet vāciešiem paredzētās latviešu; divīzijas un brigādes nebiia.
izijas (Turpingjums sekos)
16. turpinājums
■ : ,,Lai atig aJ>i kopā Iīdž;pļaujas lailiain;^^ w
: ;jas laika es samšii i)lāvējiem:; palasiet p^riekšii: nezāli un Sasieniet to kūlīšos,^ lai to■ sadedzina;.; bet-kviešus- sakrājiet manā šķiini." (Mateja ev.
: Ķ^^     -atgādina, ka ceļš uz tiķumiļsķo personī-'"bu-nav-viegls.: ž:, ' Y--:i^^^ ■
^ V,,Ieeita;aaur.;saurajieni: v^ ir' :])iati un taS; ceļš ir .plats, kāSv: ved uz pazušanu : un daudz;ir to;^kās pa tiem ieiet,-Bet šaiirijr tie
■ vārti; iin šaurs tās cdšy kas;jāizved^ uz dzīvību; unv maž ir to, kās tb^ atrod.'' ,,Ņe"ikkātr^, kas- u^ mani:
•saka: Kungs, Kungs— ieies debesu; valstībā,: bet;
tas, kas dara mana;debesu ;Tēva prātu;'' ..(Matej ..^v.:-7-^i3,;21.):.v:'      ,:       ^ ■ ' r Bet kās grib k
jābūt armierii arī sevi-aizliegt un iipur^ nest ^ .
V-Kas mari grib nākt pākāļ, tas daV aizliedz pats
sevi, Jai'ņem savu krustu uiiJlai seko man.: Kas : savu •dzīvību;grib glābt; tas to z^udēs;^un ^ kas:. ; savu dzīvību: zaudē manis uņ evaņģēlija 4eļ>%sjfco ; izgiabš; Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto.
visu pasauli, bet pazaudē savu dvēseli? (Marka ev;; ^:':-;8_34.-..::c.:;36;i:.-,;r--
Dažreiz ;E)     nostāda cilveku; tādā sitiiāeijā, : kad cilvēkam ;jāizšķi]ras, viss jā^ . ■ skan staštāS par bāgāt^^ ir pildījis vi. ^
sus'baušļus un l?ās jautā Jēzum:^^^
ko labu man būs darīt, lai es iemantotu mūžīgu dzīvošanu?
,„Jēzus tam sacīja: Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, ,un atdod: to nabagiem; tad: tev būs manta; debesīs; uii; tad īiāc ūri staigā man pakaļ." '(Mateja ēv.
•Jēzus prāsīlDas kādreiz; izliekas rigorozas, neiz-;pildāmas>';;■ ;;';-■■ ■ ;^ .;■'■■;'■-■;V'-':'
„Jā tavā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un ■met:tb nost: Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met nost;; jo tas tev labāk, ķā .viens 110 taviem locekļiem pazūd, nekā kad:visa tava miesa nāk ellē." (Mateja ev.. 5-^29, .30.):
.Qrūtr pieņemt, ka šie vārdi saprotami
tiēšāl nozīmē. Tie ir tikai krāsā veidā izteikts aicinājums .pretoties ļaunumam un nepadoties kārdi-nājņmām. Jēzūš mūs aicina pilnībar bet viņš pazīst ari cilvēku vājuniu un nespēku.; Tos. ;kas klupuši, maldījušies; un; grēkojušiV ; Jēzus ņeat^
. , ,,IJn to dzirdējis; Jēzus uz tienV sacīja: veseliem ārstā nevajaga, bet neveseliem. Es: neešmņ nācis aicināt (atgileztiesņoģrēMe^ grēciniekus." (Markā^ev. ^2:—17.). : ;,iDievs: savu': Dēlu nav sūtīj tas pasaiili: tiešā,tu- bet lai pasaule caur viņu tiktu : izglābta.'' :(Jāņa\ev;3--^7.);' . Vienā no:■ jaunās -mācības skaistākajām; ieskaņām ir Jēzus norādījums, ka 'tiem, kas grēkojuši, ir iespējams atgriezties un atkal iemantot Dieva žēlastību; (šī problēma sīkāk tiks apliecināta kādā ;rio:nākošienv£tpGerējumieni noradot, kādu dziļu^ ietekmi uz Cilvēkiem. atstājusi Jēzus sirsnīgā, iecietīgā nostāja pret ..grēciniekiem",).
y,Jaunā mācība ar spēku" ir saklausāma arī Jēzus norādījuiiiā par Dieva vai debesu
Jēzus māca, ka augstākais mērķis, pēc kā cilvēkam jācenšas,-ir Dieva jeb Debeša
augstākās jābūtības un pilnības pasaule viņpus šīs dzīves, mūžībā, „Tēva namā".
„Maim Tēva namā ir daudz mājokļu. Jātas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Ss noeju jums vietu sataisīt? Un kad es būšu nogājis im jums vietu sataisīj iš, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur esmu es, būtu arī ;jūs.''-;(Jāņa ev. i4--2.).' ;;' ::;; ■ .;■;.;;
„Tēva namā" būs izlīdzinātas šis pasaules m dzīves sociālās pretešķības un netaisnības (līdzība par bagāto vīru un nabaga Lācaru" Lūkas ev. 16 ■-19; ..;,..■.-..,3L).;-;.,.,:;-v^ ^;:.r ;:■:■'-;;: /;
Atblīvots no grēka un ciešanām, cilvēks vairs nebūs pakļauts nāves varai un iemantos mūžīgo
'.dzīvošanu. : ■   : '^: ;       ^ ■-:'.■
; ;,Patiesi; patiesi es jums saku: kas manus vārdus dzird un tic Tam, Kas mani ir sūtījis^ tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk sodā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā." (Jāņa ev.;5--24.). : ;„Manas avis dzird; manu balsi, es tās ^pazīstu^
; un viņas man seko. Un es tam dodu mūžīgo dzi-
;vību, un tās nemūžam neies bojā un neviens tās neizraus no mana Tēva rokas. Es un mans Tēvs — mēs esam viens." (Jāņa ev. 10—27. .:;. 28.); ;
Sekulāri noskaņotā sabiedrībā mācība par Dieva jeb debesu valstību iesakņojas pamazām, bet ar neatvairāmu spēku; tā visai cilvēka dzīvei var dot jaunu saturu un jēgu, tā cilvēkos var atraisīt apbrīnojamu pašaizliedzību, uzupurēšanos. ;,.Debesu valstība līdzinās sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un iesēja tīrumā, šī gan ir toazākā no visām sēklani, bet kad tā izaug, tad tāir lielāka pār citiem dārza stādiem uņ top par koku, tā ka putni apakš debess' nāk ūņ taisa lizdas vina zaros." ^ ;;.      ,;   :.       ;- ;r
„Debesu valstība līdzinās raugam, kp kada sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, tiekams vi^ sarūoa." ,.Pebesu valstība līdzinās tīrumā apslēp-
tai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kais tam ir, un pērk šo tīrumu." „Vēl debesu valstība līdai-nās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles, Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bijā, un nopirka to;" (Matejā ev. ;;^i3--32,^33-,44.).-:\---;;:;;-.;-- V
Kas jau šajā pasaulē grib samanīt Dieva valstības gaismu un svētību, tam jāiet pie Jēzus: Viņa vārdi ir kā sēkla, kas krīt cilvēku sirdīs un nes dažādus augļus. (Skat. līdzībupar sēklu un sējēju _ Mfltf^ia ev. 13---3. . . . 9.). '
„Bet viņš atbildēja un uz tiem sacīja: jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots. Jo kam ir, tana tiks dots; bet kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam iŗ. Jo šp; cilvēku sirdiiir cietas, un viņu ausis ir kurlas, un^ savas acis tie ir aizvēruši, ka tie ar acīm neredz un^ ar ausīm nedzird un sirdi nesaprot Un neatgriežas, lai es tos dziedinātu. .Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, ūn jūsu ausis, jo tās dzird: Jo patiesi es jums saku: daudzi pravieši; un: taisnie ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, ņn dzirdēt, ko jūs dzirdat, ūn nav dzirdējuši.
Tad ņu klausaities līdzību par sējēju. Kas vārdu par valstību dzird, un; nesaprot, tad nāk ļaunais un paņem to, kas viņa sirdī Sēts. šis ir tās, kas sēts ceļmalā; Bet kas' uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu ār prieku uzņeņi tūdaļ, kad to ir dzirdējis. Bet viņam nav saknes sevi, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas un vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tiidaļ apgrēkojas. Bet kas sēts ērkšķos, ir tas, kas vārdu dzii'd, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vardu,; un tas nenes augļus. Bet kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augķfs — cits simtkārtīgus un cits trīsdesniitkārtīgus." (Mateja ev. 13. nod).
Magana
JADNKANAOIESl' TEATlil.\ UZVEDUMS Tļ
Aprīlī — ik nakti jauna, skaista ragana aigriezīsie,»? CeaUrālās l»ibliotēkas teātrī.
Arī divi pēcpusdienās ^uia radīsies publikai — sestdien, 25., im svētdien, 2G. aprīlī, plkst.^ 2-
Izrādes sāksies trešdien, 22. aprīlī, pīkst.. 8 vakarā un turpināsies katru vakaru līdz svētdienai, 26. aprīlim, ieskaitot.
Jaunkanadiešu teātris ar prieku paziņo, ka pirmā vakara izrā, de trešdien, 22. aprīlī, jau izpirkta.
Lugas autors ir somu rakstnieks Mika Valtan.
Centrālās biliotēkas teātris CoUege un St. George Ielu kms-tojumā ir viens no Toronlo inti-mākajiem un akustiski labākajiem teātriem.
Liek skaita ki pazīstaimiļ izteikuši vēl Valtari lugu kas ir jau otļ ātra uzvediļ dunis pp/gājļ atceros māti ma) Krestaf Jaunkanac sadarbojas darbības ve pavalstnieču leiUko, izglīļ vis, Torontoļ vens, Dž. dze, Gordoļ zistami sab|
šo koniēc Zienieļamciļ gana atgrieļ ra Reina
V. Pukais un M. Tresnaka lugā H
(42. tuŗpinajunis)
; .. Bangas kundzes attiecības ar niniļ bija kļuvušas; vēsas. .Tamāra Banga bij; Elīni smagi kļūdas,;, vilcinādamās nokā cibasaŗ Ronaldu. ';  ;^ ^
. — Ja nu- tu reiz esi noņēmusies, slauc viņu pēc. rie pirms kāzām. Kāda: ,ļ bagu? — Bangas kundze,skatījām, kā Elīļ šā savā istabā iipļnaja ināk.slīgās skropjļ papiritev kirtībīi,. ko tu vēl gaidi?
.     Tu;to, ina Tu ņeļ
ar psīcholoģiju, tāpēc. ; Tu neesL ledziļ dvēselē. Jo ilgāk viņam uz mani jāgaic' mani mīlēs:
; Ēlina: bija: nobeigusi greznotties., l'd laikā slimību aizvadīja Ronalds, bija izļ bu tērps --gaiši, zaļš: viegla zīda auc" ■sapnis.; ;
.     — kur tu šovakar iesi? Bangas jļjit     Ķad bijsi- mājās? .