I
^tsti sporia nodaļai domāto 'iodalas red Ž Zentiņam, 4
Tālrunis
• ■ ■    Ivars Veldrē', m VaWa . Grīslite ^        Mdiānas valsts AAU labāko vieglatlētu galvgali
' -       NĀKAMĀS SPĒLES
DV futbolisti sacentīsies ar Vevi vienību 12. jaiijā, pīkst. 2.00 pēc pusdienas Earlscoūrt laukumā (Lansdowne • St. Clair).
15. JSUjā; pīkst. 7j00 vakarā spēle ar ■ Montelone vienību ■Withrov7 laukumā.^
MAKŠA KAZAKA UN" SIDRABENES BALVU IZCUŅA BASKETBOLĀ
18. m 19. jūlijā basketbola cienītājiem būs Izdevība redzēt Toronto - Grsmd Eapidu senioru un jaunatnes vienības .un Klīv.-lendas jaunatnes vienības, kas piedalīsies Toronto Latviešu YM CAs rīkotā turnīrā. Tajā izcīnīs bijušā Latvijp valsts' vienības un Eiropas melstarvlenib.as dalībnieka i— Makša Kazaka dāvi. : nSto balvu, Iniŗu viņš pirms vai. rSklem gadiem dāvināja izcīņai starp Grand Rapidu un Toronto ■Latik^ešu .YMOAs seniooru vienībām.
■ Tanī pašā reizē MpAs, Grand Rapidu un Klīvlendaš jaunatnes vienības cīnīsies par YMOAs dā. ^ viiiāto Sidrabenes balfu. Pirmajā sacensību dienā spēles notiks Ģenerālās .Y'MC As vingrotavā, bet 19. jmijā - Sļdrabenē.
KURZEMNIEKI PRET VIDZEMNIEKIEM
.Neatkarīgā    briv^ Latvijā katrs apgabals,  novads, kaut kāda sporta i veidā sacentās ar otru un  centās to pārspēt. Ne . katru reizi tas izdevās. Vienu otru reižiļ bija jāsamierinās ar zaudējumitem un Jāpacieš tie: -   Latviešu futbola   vēsturē ir : notikušas ļoti sīvas cīņas starp kurzemniekiem^ un vidzemniekiem.  . I Kurzemnieku . spēcīgākas vie^ . nlbas bija .Uepajā ar Olimpiju 'priekšgalā, bet vidzemniekiem Rīgā -■ ar 'Rīgas futbola klubu (R.F.K.).
" Latvijas futbola meistargodā ir bijušas sekojošas vienības:
—« , 1922. g Ķeizarmežs, 1923. g. Ķeizarmežs, im. g. ^R.P.K., .1925. g. R.F.'K., 1926. g, R.F.K., 1927. g. Olimpija, 1928. g. Olim-pija, 1929. g. Olimpija, 1930. g. R:F.'K., 1931. g. R.F.K., 1932. g.
.       A.SiK. (Armijas sporta klubs), ' 1933. g. Olimpija, 1934. g. R.F.K., 1935. g. R.F.K., 1936. g. Olimpija, 1937. g.- Olimpija, 1938./39 g. Oliiiipija.
Kā redzams, tad Liepāja ir bijusi spēcīgākais futbola cietoksnis Latvijā, un Rīgas vienībām nenācās viegli cīnīties ar Liepājas Olimpiju Liepājā. .
1925. g. rudenī Rīgā kļuva slavena Liepājas Olimpija, liepājnieki ieradās pirmo reizi Rīgā, lai cīnītos ar R.F.K. valsts mei-startituļa dēļ. . . 'Normālais spē-
irtformocm lilavm^ ^^iitif šīs e Lynā Ave., Toronto 3, Ont LE J-t470
f^'ārnesums no 5. ipp.l tā bijusi tikai pārskatīšanās, latvieši tomēr ieskatāmi par labiem savu rēķinu : kārtotājiem, protams, • ar dažiem izņēmumiem. ^ Jūlijs uii augusts ir atvaļina Jumu mēneši, kad katra ģimene savas brīvās nedēļas cenšas izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Kas steidzīgāks, tas savu atvaļinājumu .pavadījis jau • jū-; nijā, kā ,tas bijis ar Ņujorkas f. Jiānsonu- ģimeni^ četrās nedēļās viņi nobraukuši 7000 jūdzes*, no Ņujorkas uz Kanādu, pāri Eokiju kalniem pa ziemeļu kaimiņa Kanādas daļu. Pie Monta-nas viņiem nav laimējies, jo ■ iebraukuši lielajos plūdos, kas prasījuši vairāku desmitu cii-: vēku dzīvības; Siltais laiks un ■lietus gāzes radījušas strauju kalnu sniegu kušanu, bet sīkie strautiņi nav varējuši bagātīgos ūdens krājumus novadīt. Lielākā daļ^ ceļu bijuši slēgti plūdu ■ dēļ, daudz bijis jālieto apkārtceļi, bet Ģlečem parkā nemaz nav laisti iekšai tas bijis slēgts. Pēc tam devušies uz Jelovsto-rias- nacionālo parku, tad atpakaļ uz Bedlandēm Dakotā un mājās. C8.ļojuma laikā naktis I pārgulējusi teltī, tikai divas rei-' zes motelī. Viss ceļojums izmaksājis tikai mazliet pāri 200 dolāriem. . ■
Ies laiks beidzās neizšķirti 3:;] un tilsai pagarinājumā uzvarēja R.F.K. ar 4:3. Tas nebija negadījuma rezultāts, to pierāda turpmākās gadu meistarsacīkstēs, kad Kurzemes meistars Liepājas Olimpija tika valsts meistargodā un deva ievērojamus cīnītājus    Latvijas- valsts
vienībai
Sīvas un spraigas ir bijušas futbola sacīkstes starp kurzemniekiem un vidzemniekiem pagātnē.    ■      ' .
Seno dienu atcerei ll. jūlijā, pīkst. 4 pēcpusdienā Sidrabenes sporta laukumā, notiks futbola sacīkste Kurzemnieki pret Vld-'zemniekiem. Sacensībā var piedalīties katrs, kas sasniedzis vai pārsniedzis 40. g. vecuma robežu. Visi bijušie spēlētāji, kā arī mākslinieki; žurnālisti, • ārsti, kritiķi un: sporta lietu pratēji, aicināti piedalīties šinī sacīkstē un ņemt aktīvu dalību, kaut via būt skatītāju solos un atcerēties latviešu futbolu šinī dienā.
Redzēsimies kuplā skaitā il. jūlijā, pīkst. 4.00 pēcpusdienā Sidrabenes sporta laukumā.
iKuŗš uzvarēs?? 'Kādā sastāvā katrs novads spēlēs, tas vēl pagaidām noslēpums. Vai Kurzemnieku vārtus sargās Harijr Lazdiņš, vai Vidzemnieku aizsardzībā būs Pēteris Lauks un uzbrukumā spēlēs V. Bar^uško, Balodis (ASK); un daudzi citii to redzēsim, kad sāksies sacensības. Pieteikties šai sacīkstei varēs vēl uz. vietas pirms. sā-. kuma pie A. Grīnberga vai K. Giilbja. - R. K.
Pasaules sporta notikumi. Jauns pasaules rekords 20n'> m • kiraulā        - ■■ ■. ■
Vdcijas peldēšanas cerība,' 21 gadu vecais Hans Kleins uzstādījis jaunu pasaules rekordu peldēšanā 200 m kraulā ar laiku .1:58,2 min., labojot -amerikāņa Don Holandera rekordu, kas bija 2:oo,2vmin. Turpat vāciete Margrete. Hofmane uzrādīja šā gada labāko laiku m m peldējumā uz krūtīm — 1:19,2. min.
Sacīkstes notika Dortmundā. Kārtslēkšanā Jamnu pasaules rekordu sasniedzis amerikānis Hansens, pārlēcot 5,23 m. Vecais rekords piederēja amerikānim Peņelam (5,20 m). Tai pašā, reizē Carruchers veica augst-lēkšanā 2.13 m, Bostons aizlēca 7,79 m tālu un maratonīsts He-atli noskrēja pilnu maratona, distanci 2:13:55 stundās, kas ir •jauns labākais sasniegums pasaulē. Lielislms rezultātus uzrādījuši arī    daudzi Eiropas vieglatlēti.; tā vācietis Kleins aizlēcis tālumā:;?,90 m, bet franču stafetes vienība uzstādījusi jaunu .Eiropas rekordu .4x100 metros ar laiku 39,3 sek. Austrietis Ttiuns aizmetis . veseri 68,19 m.   Padomju.' Savienības vieglatlēti piedalījušies vairākās . starptautiskās sacīkstēs, un viņu vidū bijuši arī latvieši. Ozoliņš noskrējis mm 10,3 sek., Brumelis pārlēcls 2,23 m augstumu, • bet' Elvīra. Ozoliņa aiz-' metusi šķēpu 5'5,96 m.
Sacīkstēs Komptonā. ASV* astoņi.; vidējo distanču skrējēji noskrēja 1 jūdzes distanci zem 4 minūtēm, uzvarēja .Burlesons ar laiku 3 .-57,4, atstājot otrā. vietā slaveno O'Hara. kam vaja-: dzeja distances veikšanai 2 desmitdaļu sekundes vairāk. 5000 m distancē pārsteidzoši uzvarēja šulcs ar 13:38,0, - atstājot otrā vietā : slaveno jaunzēlandieti Beiliju; laiks: 13:40,o. Sievietēm jaunu pasaules rekordu loo jardu distancē uzstādīja 16 gadus, vecā Tompsone, laiks — lo,2 sek., 1as atbilst il,i sek- loo. m distancei.  . ■
ČIKĀGAS IMPRESIJAS
•Kanādas : latviešu gaidu un ■skautu 13. lielo nometni „Grei-zie rati" Happy Hill's parkā slēdza pag, svētdien. Smaidošie zēni un meitenes aizvadīja patī-'kamas dienas. dabas, jaukumiem apveltītajā latviešu īpašumā. ■■. .
Pavisam, nometnē piedalījās ap 260 gaidas un skauti.. Notika abu jendu atsevišķi- un kopīgie ugunskuru vakari, no tiem pā-dējais, l^juļijā; pulcināja ap "iciriialībnieku...
"TJgunskum iededza latv. trim--j.as skautu pr-ks vad. A. 'Gri-^|0£S, ar tautieša K. Grasmaņa vēl no Latvijas līdz atvestiem sērkociņiem.-
lUgunskura viesu vidū redzēja arī ASV latv. skautu jendas
Latviešu zēni lielajā nometnē.
pr-ku vad, A. .Artmani, ASV Zemgales skautu nov. sekr, Ilonu Lukinu, DV Kanādas valdes pr-di R. Epneriu. c.
Programmu vadīja nometnes pr-ks St. Leimanis, un to patīkami kuplināja nometņotāju priekšnesumi.
Nometnes noslēguma dienas rītā notika dievkalpojums māc. Ed. Kerģa vadībā. Noslēguma parādi pieņēma latv. skautu pr-ks vad; A. Grigors,. veltot no-metņotājiem atzinīgus vārdus.
Gaidu nometnes pr-ce vad. 0. Butka un skautu jendas pr-ks vad .A, Budrēvics pateicās •par atbalstu nometnes vietas saimniekiem: S. Vasarājam, E. Ešentālei un K. • Taškanam, pasniedzot viņiem veltes. Ievēro-
jamu atbalstu nometnes sarīkošanai devušas sabiedriskās organizācijas, īpaši 'Daugavas Vana-
■ gi.-
DV Kanādas jaunatnes noz. vad. Ž. Bukovskis cildināja nometņotāju veikumus un pasniedza Kanādas DV: apgāda velti. Atvadām klātesošos ■ uzrunāja ASV skautu jendas pr-ks vad. A. Artmanis, izsakot prieku par nometņotāju veikumiem un jauko nometnes vietu. Gaidu un skautu nometnes pr-ki 0. Rutka un 'St. Leimanis paziņoja sekmīgākos: nometņotājus, un A. Grigors pasniedza viņiem balvas.
Nometnei laba vēlējumus bija sūtījusi latv. gaidu pr-ce vad. E. Laufere.
Kur braulrt — Pie Pilsuma, Blūzņms, ui Mičigenu, vai Min-nesotu? Gulēt; mājās zem ābeles šupuļtrklā, aukstu alus kan nu pie rokas, jeb braukt makšķerēt, ūdenslēpēt; rāpties Kolo-rādo kalnos, vai skatīt Pasaules izstādi Ņujorkā? Čikāgā ir neganti mitrs un sutīgs laiks, kāpēc šādi jautājumi katram pirmā vietā. Cik tev atvaļinājuma nedēļas, Janka, un cik tev, El-ziņ? Viena, divas, trīs? Varbūt' pieņemt klāt bezmaksas nedēļu, vai vairs badā esam? Nervi jālāpa, tā iznāk lētāk, dakteriem-arī j.āmaksā .. čikāgieši domā un gudro. Bet ilgi nav vairs vaļas,, ja grib aizmirst ziemas rūpes un visādas nepatikšanas. Spēki jākrāj nākotnei; būs kongresi, sanāksmes,, akti_un jubilejas. Būs Preses balle Ņujorka un Toronto. Būs vajadzīga izturība.....
Izturība bija nepieciešama Čikāgas jauniešiem (krietns skaits!) kas piedalījās Otros ALJA's kursos Grand Rapidos. Ne jau tāpēc vien, ka Jāņu dziesma skanējusi:
„Laurīts nesa alutiņu Sakumpušu muguriņu...." bet gan Iet apbrīnotu skaisto, latvisko biedrības namu, noklausītos daudzus referātus (ar lielu interesi), un —pamatīgi izlīgotos. Izturību arī, lai izvairītos no elektrizētām dzeloņdrātīm, siena vezuma uz trim riteņiem un citām, nopietnām lietām — indīgām efejām un odiem, čikāgieši pārradās mājās saules brūnināti, dikti noguruši, tomēr mirdzošām acīm. „Mēs kaut ko vēl varam!" kāds teica.. ..Nevaram vienīgi sekot grandrapidiešu automobiļiem," piebilda nopietns jauneklis. „Vi-. ņi tur brauc ar astoņdesmit....!"
Ir atvaļinājumu un arī pikniku, jeb latviskāJk — izbrauku-
mu, laiks, ūdens, ugunskuru domi, siltas desiņjis, kanniņa alus.. Var pasēdetj krūma paēnā, cepināties saullt^^ līdz izskatās līdzīgs vārītam vēzim. Izbraukumu drudzis pārņēmis visas organizācijas, ieskait<)t Preses kopu. Runā, ka notikšot pirmais Preses „pikniks" pasaulē. ■ ■
Dzejnieks Oļģerts Cakars, kurš cieta nelaimē, velkot (jumtā antennu. atlabis un at'stžjls slimnīcu. Veselības uzlabošanas atvaļinājums C. došot tagad iespēju sakārtot jauno dzejoļu krājumu. Runa, ka Caļtars ^pasacīs ari romānu.
Cilvēks, kuram rodas izdevība parunāties ar kalifomieti, Kultūras fonda laureātu Jāni Klīdzēju, aljaž ieguvējs, čikāgieši uzskata rakstnieku par „§a-vējo" (atcerēsimies stā&tu .,Džū-na"), un pilnīgi pamatoti.
,.Trii^idas latviešu rakstnieks raksta tāpēc, ka viņš savai tautai ir vajadzīgs," Klīdzējs saka. „Viņš ir nepieciešams mūsu paaudzei un — nākamām. Ticu, ka latviešu tauta pārdzīvos arī šo krizi..." Rakstnieks uzkavējās čikāgU tikai dažas dienas, soloties atgriezties rudenī, ja rastos iespēja.
Visas vasaras dienas gan ārā pavadīt nevarēs. Čikāgā ciemosies vairāki teātri, sākot jau ar 4. ijmija „Trejmktiņu" izrādi lin-kolnlešu izpildījumā. Ļaudis zīlē,' kādus pārsteigumus savā ..Ferdinandā un Sibilē" būs izdomājis Anšlavs Eglītis. Plānu netrūkst jaunajiem ) Čikāgas LB aktieriem, par kuriem režisors Gaiķis, pīpi kūpinādams pagaidām dziļdomīgi klusē. „Apklust, jau neapklusīsim," viņš pēc laiciņa norūc. „Mums ir bijuši panākumi, vērts strādāt."    K. K.
KANĀDAS BAZNĪCĀS
^SAUCIENS NO. GOLGATAS Lūdzu klausaities latviešu raidījumu uz viļņiem 1270 Niagaras raidītājā. Katru svētdienu no pīkst. 2.45. līdz pīkst. 3 p, p.
12. jūlijā, pīkst. 1,30, p.p. Jau^ natnes iesvētīšanas dlevkalpo-jmns ar dievgaldu; dziesmu lapiņas, māc. J. PrauliņšJ
• ni'agara :
Niagara Fails (Ont.) lat
dienā aizlūdza par Latvijii
Latviešu tautas lielo sēru dienu 14. jūniju Minsteres ģimna. sija atzīmēja vairākos sarīkoju--mos. No. rīta visi .audzēkņi un. skolotāji pulcējās pie .laaroga masta, kur lēni pusmastā uzvil, ka valsts karogu. Sēru dienas uzrunu teica ģimnāzijas direktors prof. Dr. Z. Vītens, atgādinot neaizmirst, kāds ciešanu ceļš daudziem latviešiem sākās. 1941. g. naktī no 13. uz 14. jūniju. Viņš norādīja, ka latviešu tautas iznīcināšanu un pārkrievināšanu krievu okupanti turpina, gan apslēptākā veidā.. PēG direktora ai. cinājuma ģimnazijias audzēkņi, skolotāji un klātesošie mocekļu ■godinišanai klusā un skumjā piemiņas bridi nolieca galvas. Direktors VItens arī aidnāja ne.
zaudēt ticību Latvijas brīvībai, kas nāks, jo tā dzīvo mūžīgi. Karoga pacelšanas aktu noslēdza ar kopīgi dziedātu. valsts himnu.
Pēc tam ģimnasijas zālē LGĶ priekšsēdis plkv. V. Janums re. ferēja par notikimiiem, kas no. veda pie krievu Iebrukuma Latvijā, par okupantu izturēšanos un briesmu darbiem. V. Janums jauniešus aicināja mīlēt tēvu zemi Latviju, par kuras brīvību visiem brīvajiem latviešiem jā. cīnās. Pēc šī referāta skolēni, sniedza labi sagatavotās deklamācijai. . . Siarikojuniu virkni, noslēdza māc. R. Bērziņa. vadīts visu lat. viešu tautas mocekļu piemiņas dievkalpojums.
ASV ZĪŅAS
EOfiESTERA
AMERIKAS PRESE PA.E-EISBERGU
Jūlija mēneša Readers Digest ir pārspiests raksts par Jāni Risbergu. Tas vispirms bija Newsv\reek žurnālā. Tur aprakstīts, kā Risbergs sācis savas celtnieka gaitas, strādājot pat līdz r20. stundām dienā. Tad 1959. p;adā Risbergs nopērk kontroles tiesības General BuUders firmā, šī uzņēmuma 100 galvenie darbinieki gandrīz visi ir latvieši, kas gatavo vidējo ienākumu mājas Ņujorkas apkārtnē, Atlantā, Džordžijā, Lauderdeilā un Sv. Pētersburgā, Floridā. Ezītis
Q Krusta draudzē iesvētīti Imants un Māris Jsnsoni, Ojārs Vidas,' Juris Klints, Ieva Māl-mane un Valdis Pilskalns. lesvē-tes dievkalpojumā sprediķi teica Bostf<f las Trimdas draudzes māc. A. C vrUiņš, piedaloties Krusta. drau ■ -ps māc. T. Zīrakarn. Draudzes dāmu komiteja iesvētītos apveltīja ziediem, bet drau. dzes . prielcšnleks H. Mālmanis katram pasniedza māc, A. Lūša sastādīto reliģiskās dzejas antoloģiju Mūžība.
©Vietējās vidussk(\las šogad beidz-a Ojārs Vidas, Valdis Pilskalnei f n.bi studēs inženleŗzinības' Ročes'ras technoloģijas institūtā) un īmans. Jansons, kurš sti-
pendijas atbalstā studēs' būvinže. nieru zinības Kantenas valsts kolledžā.
€> Brīvdabas opem Izrādes, kas notiek mākslas entuziastu un sabiedrības interešu • atbalsta, katru vasaru saista tūkstc^em klausītāju. Nākamā, izrāde 15. un 18. jūlijā, bet noslēguma izrā. dēs 29. jūlijā un 1.. augustā i|z-vedīs zemnieka godu un Pajaci. .Visas.izrādes notiek Highland parka paviljonā, tās sākas pīkst. 8,40.
® Jāņu nakti tautieši nolīgoja jaukajā Šiliņu farmā, kur bija pulcējušies ap IGO līgotāju, Ar sieru un alu līgptājus pamielo/ja Jāņa tēvs (Z. Mitenbergs) un Jāņu māte (Dagnija Safhia).
-AUSTRĀLIJA NOPIETNI SASLIMIS. PRAV. A.. GROSBACHS
. Melburnā ar sirds asinsvadu trombozi pēkšņi saslimis Latvijas ev.-lut. baznīcas . virsvaldes loceklis un Melburnas ev.-lut. 'latviešu draudzes mācītājs prāv. A. Grosbaohs. Ārsti viņam uz 3 nedēļām noteikuši stingru gultas režīmu, izsakot cerības, ka šai laikā, asins sarecējums sirds tuvumā paspēs izdalīties.
Prāv.ļ A. Grosbacham šis šogad ir jau otrs nopietns saslimšanas gadījums. Pirmais notika martā, kad prāvests ar zāles, pļāvēju smagi ievainoja 4 labās rokas pirkstus, kas tagad jau • pilnīgi atlabuši.
High Park rajonā »
izdodamas mēbelētas m nemēbelētas istabas ar virtuvi un garāžu.
Svamt RO 6-0884, TQront4
VANKUVĒRA
MOONLĪTEVILU
PIE BALSAMA EZERA
% jiidzes no Toronto.
•ROSEDALE, OBt., Canada , ■ Tel. Bumt Kiver IS, Ring 31.
vasarniekiem.
uz -VĒLĒŠANOS AR UZTURU.
Lieliska makšķerēšana.'
Tuvāka informācija BE 2-^%^^
rakaros.
KARSTI   . .TAUNATNEI
L,! 1 klusumā pie zivīm bagāta Hay Bay
jūs gaida
•atvaļinājumiem, un nedēļas nogalēm,-■ Ģimenes mājiņas, istabas kopējā mājā, zvejošana no krasta, zivju žāvēšana, peldēšanās.
??avākaī informācijai zvanīt vai rakstīt:
Alberts Jakubaitis, R. R. 3, Napanee, Ont., Casiato. Tel 613-354-3064.
Ilāviniet svētku, dzimšanas un vārda dienās.
Gada abonements resp. 6 burtnīcas tikai S4... Pieprasiet paraug-numunis. Naudu un pasutinā-jumus adresēt: 2308 DRUIVIMOND RD., M fi S   saimniecības daļai,
E. Steinbachs, .■ -Njagara Fails, Ontario...
Māc. A. Gops, 70 Scarboro Rd.. TToronto. Ont.. tel. 0X 9.333L       Māc. K.Rampe, 1975 Alma St.,
Toromo Sv Andreja, baznīcā Vancouver 8, B. C, tel. 224-5195. Gariton  un Jarvis ielu  sturi.   Vankuveras Latviešu ev. • M.
12. jūlijā pīkst. 10 dievkalpo. draudze, jums Sidrabenē. 12. jīilijā pīkst. 2 p.p. jauniešu
. > 19. jūlijā pīkst. 10 dievkalpo- iesvētes dievkalpojums ar diev-jums Sidrabenē; pīkst. 3 diev. galdu Kitsilāno baznīcā. Viesis kalpojums Andreja baznīcā.      māc. B.. Mačs np Takomas.
26. jūlijā pUcst. 9,30 dievkalpo- '26. jūlija pīkst. 3. p. p. dlevkal-jums Sidrabenē, Bērnu svētM.    pojums. Kitsilāno baznīcā.
Māc. A. LūsJs, 50 Dewson St., ^ac- Viesturs Sēferg, 5575 l^rontd, Ont.. tel. LE 6.2510.     Coolbrook  Ave..  Montreal 29,
Sv. Jāņa draudze Toronto      P. Q. Telef. 484-8394,
200u Balmoral Avenue. Toron. PavJ^a e\  • lut. latviešu
to 7; tel. 921-3327. draudzes Montreālā dievkalpojo-
Sestdien u. jiilijā, pīkst, s ^^^^^^ Prebiteriāņu baznīcā, vakarā svētvakara dievkalpo- "«tchison un Viateur ieta stari, jums baznīcā. Draudzes mācī- plkst. 7 vak. Mont^
tājs. reālā,    PresbiterSņu baznīcip
Svētdien^I2 jūlijā, plkšt. 10.30 Svētvakara dievkalpojums.
— dievkalpojums Saulainē. 19- jūlijā, plkst. 11 no rīta diev-Draudzes mācītājs. kalpojums draudzes lauku īpašu-
Svētdien — 19. jūlijā, plkst. lo "lā, Tērvetē, .rītā — dievkalpojums baznīcā.   -      MONTREALA-Draudzes   mācītājs, plkst. 10.30
- svētbrīdis Saulainē. Nomet- .       ^' Voltkus, 3438 Rosedale
nes vadītājs. mi\,T''""' ^'
Sestdien, 25. jūlijā, plkst. 8 va- "Ji, ^'ļ^'^:' karā - svētvakara   dievkalpo- «^^^^Su ev. - tat.
jums baznīcā Draudzes mācītājs. 1"'!*^™^,!^, «v. Ji^
Svētdien - 26.  jūlijā  plkst. f A^^' '
1.30 - svētbrīdis   'Saulainē. ^.^I^' -karā,
Draudzes mācītājs. ,, ^ v
19' juli'ja, plkst. 7.00 vakarā
Māc. A. Briedis, 44 MarilynCr., dievkalpojums.
Toronto 16, tēl.PL 7-2739. 26. jūlijā dievkalpojuma nebūs.
Toronto  Austrumu   ev. • lut. g. augustā, Varoņu piemiņas
latviešu draudzes dievkalpojumi dienā, plkst. lli no rīta dievkaj-
notiek   Sv.' Barnaba   baznīca, pojums Ezerkalnos.
361 Danfortb Ave. 16. augustā, plkst. ILoo no rī-
12. jūlijā plkst. 2 p. p. lesvē- ta Kapu svētku dievkalpojums
tīšanas dievkalpojums un diev- Mount Royal kapsētā,
galds Sv. Barnaba b. m-AVfi
26.. jūUjā plkst.12 dievkalpo- i^hava  . ,
jums draudzes lauku īpašumā Otevas laftvieSu ev. - lut. Mtero
Tālavā. draudze; māc. Edg. Lfiiige, m
......; KrAMīLTONA   :      .. Pleasant Park Road. Tel.: RE
3-3908.
Māc.. E. -Pavasars.
Hamiltonā, Latviešu ev. • M        TORONTO BAPTISTU Kristus draudzē, 18 Victoria Ave.. draudzes dievkalpojumi svētdi©. South. ^ pļjjgt 4 treSdienSs
ST. KATARĪNJĒS pik,t. 8 Bībeles vakari Wata
§v. Katarines Mviešu ev. ^ lut.^°®«5^aankcaa telpās.
draudzē, . Kristus, lut. bazsucS,       TORONTO MISIONE 140 RusseI Ave. .
Toronto latviešu misiones kSir-LOM>ONA tējie dievkalpojumi notiek
Māc. S. PrauIiņS, 22 Acad^ Pf?' 8 vakarā - 106 Ikm
St.. Apt. 3, St. Catharines, Ont.
Tel. MU 5-5098. Svētdirnu ritos pīkst. 10,45
Londonas latvieSu ev. - loi 11,00 garigg radio r^dfjmiM -> draudzē, Trisvienības lut. basni-._ļBridi.s ar Dievu. Vilņn
ca, Oxffoird m C!olbome ■ St.       :135&. — Ošavas laMtāiB.