atskanēja čuksti:
vai es neteicu?*' Kad Mērija pati lēri- baro savu bērnu, un to redz mājošu sa Everina, tā ņjģībst, jo smal īves kā sabiedrībā b?mus baro no fiņa pudelēm . . . un Mērija nu atmk pat ^ara var-ir du un saucas paŗ Volstonkrafti ne- tā izaicinādamia - vairāk un pati ilbu paceltu galvu, flvē- pēc lielas trūclbis dienām, dar-tfld bu- grāmatu : spipstuvē, Mērija ļļauj sāk rakstīt savu |ēķu sieviešu tiesībām ap drošina /vārdu 'iļiropas , civīlizā-5Cā- cijas-^ēsturē. Ko viņa prasa, im- gandrīz viss jau ten^iesž Toreiz,
ļpat).
lai bnāk
ies
droši, kad viņa prasīja sievietēm tiesību būt p^r skolotājām
Ševišl^ ; viija
„Jledz, redz,
sabiedrību vēl stalgādaitia ar Dabūjusi atkal,
lielo darbu par kas viņai no-
ir Rietumos īs-izklausījās pār-
publi^ās skolās pr&sīja tiesību sievietei būt pateku' ''^*'^^8am un pibivērtīgam cilvēkam, lai laulība būtu divu garīgi līdzvērtīgu c ilvēku; vienoša^-. nās, ne tirgošaiiiīs objektsl divu ^meņu starpā. Protams, . viņa ^^^g prasa arī vēlēšatiu tiesības sie-^ vietēm, ko Asiļ piešķīna' tikai vēl 1920. •g.ibe ar 'vēl šodien.
^^^ 1795. g. Mēr: rakstnieku ,un jamu . Godvinu,
Šveicē to nav
a iepazinās sr rēsturnieku Vil-savu līdzinieku
raksturā un gar īgā attīstībā. Ar
viņu izveidojās
Mērijas otra
|»pnu, topā, zibu. leri-
labvēlība. Mērija: raksta: „Mansi dzīves ļ laiva r onāk mierigos ūdeņos. Esmu iialaulSta ar cilvēku, ko cienīju dievinu un mīlu; viņš saprot iianas domas uīs patiesi ir dzīves biedrs. Tagad kad arī trūcīb; i uzvarēta, va-rat iedomāties, cik esmu laimīga." šai laimes sajūtā Mērija atr jaunojās miesīgi un giarīgi, viņas jļ^g skaistā seja ir atkal apgarotības pilna. Bet "šī laime bija īsa: Mērija nomira .1797. g. dažas dienas pēc meitas -adībām.
Meita dabūja mātes vārdu —.; Mērija un vē āk kļuva par rakstnieka Tor lantiķa išelli ja irte* Rievu. It izteiktus domas, ka labav šelliju padarīji) si slavenu viņa ainas apdāvinātā sie^ļii. Jaunā Mērija visur' rakstīja p^r mēli šādus piemiņas vārdus: ,;]^ana māte bija vienreizēja 'sieviete , savā paaudzē; viņa bija skolo, usies rūgtā dzīves īstenībĒ^ un gribēja mazināt dzīves netalisnībii' im ciešanas."
Mērija - māt(j reiz bija' rakstījuši: .,Brīvība bez atbildības .sajūtas, (bez rob ežām!) ir izlaidir ba; bdt ■ izlaidība ir kā- kuģis: jū-rā/be;^: stūres,"- ; , /
Kur ir latvieJuv jaunatnē Mērijas līdziniece,'^ sas ar visu spēku uzņemtos cii; u par dzimtenēs brīvību? Daudz ir lirisko jūs-raotāju, bet neredzam Jigunīgās cīņītSjas. : Bezļ savas Spīdolas maz būs panākumu. Mēs gaidām viņu parādāmies. —
(Beigas)
ibēju acis', par irbo-u do-'savu {āda£i risam |rdēju ītslr-
lantu l kur sdrīk-I, kas smu I.LTiirt. ^6sl&-
/ēsele' kam; fitāds.' baktīs Ismē-. ! -neka^ [āksti, I gaišs.
dvē-|junāt. >rata. [, bet
3Uli; ļikopa iDivus r^aubī-
zem
kura giil klostera bagātības. — Mani pamoļdiriāja saule, sniegputenis bija rimis.
Hgi mērcēju . galvu ledalnS ūdenī un dusmojos, ka nespēju atbrīvoties no i Klosteŗkalna leģendas apsēstības. Bet es atcerējos katru I vārdu, ko biju naktī dzirdējis. Bija ļ augošs mēness,' mani augošs nemiers:, Skubina-, tajs kļuva: par mocītāju. iMan vairs nebija vietas gultS: ik nakti, tur gulēja bezmiegs.
Izmisis pretojos kārdināšanai, •bet zaudēju.
— Kā romānā, nē, tagad saka: kā filnļiS...Bet labi, ka netieku filmēts: pierādījumi par §o dēku būtu mi nu, smieklīgij vai liktenīgi. —
Tā domāju tumsā un aiiļcstu-ņiā, piecas minūtes pirms pusnakts, vērodams šauru mēnes-gaismas; svītru, kas stlepSis pār. lieliem, plakaniem akmeņiem kā precīzs rādītājs. •,
- Cilvēk, cilvēk, ko tu šeit m^klē? Vai tiešām tu neesi nekas vairāk, 'kā tikai pustraks fantasts, i kas tic leģendām un murgos dzirdētām balsīm? —
Nebija laika sevi vēl nirSit izsmiet. Biļja pusnakts. Tģ rādīja mans modernais XQk'as pulkstenis, to vēstīja dobjie dimdieni Klosteŗkalna lielās ;baznTcas torni, šeit tos'dzirdējis tā, it kā'tie dunētu kalna dziļumos.
• ! (Turpmāk vE) ^
1
Trešdiesn, 18S4. g. 12. augusta,: 65. n.rs.
I CD .0
arbinie
PROFESOKAM AlļEKSIM DREIMANIM 50 GADU; VII^A TĒ-VAMVĒSTURNiEMM PĒTERIM §5 GADI
'Ne pSrāk.bieži notiek, ka tēvs un, dēlsļ sar savu darbu vienlīdz ģūsb panākumus, nozliii un at-izinibu pabiedribā; Vēl ijretāk: pie-ļ'dzivbja^, ka viņu darbam ir zi-pāma līdzība, ka liela idaļa viņu; I dzīves faika un pūļu lit .veltīta i savai tautai, tās garīgai attīsLĪ-š ibaļun labklājībai, par ko varam I teikt, k| viņi ir sējēji tiutas dru-i jvā. Bet; pavisam reti gadās, ka
I tēvs unljdēls reizē sasme;5z cilvē-
II ka mūļjšā atzimēšanasļ: , cienīgus ļgadu ppsmus. Tas toniēr. noticis i^r tēvuļun dēlu mums ļvisiem labi zinšļmajā Dreimaņi dzimtā. «J a pēdēp pieminētais apstāklis ir ļDiepildīļies Dieva nolikuma dēļ;
i'itad abiļ pirmie ir tikai viņu pa-Uu spējli un rakstura sajsnieguras. ifMēSj Kļinadas latvieši, ļķas vistie-Išāk'redzam un saņemam viņu [ļdarbaiļn klātienes svēļību, esam [' priečīgi^^ lepni un pateicīgi, ka mums ŗ ir Aleksis un Pēteris
P. Dreimanis.
•Prof. A. Dreimanis.
un, sabiedrību, par zemnieku cī- nietis — ikviens sadzirdēs dvē-ņām Vidzemē. Bija rosīgs arī selē kādas stīgas iesfcanešanos, kas
ttrādādams vai
Nacionālo skolotāju savienībā, tāS klususi vai vēl nemaz nav ska-
ļDreimaļš- Mēs ļsveicam,, pateica- y ļmies uii godinām profesoru Ale_k- Oestachtas „Saules" nometnē.i , .. isV^Dreiimani viņa mū^a 50 un 1948- g. decembri Aleksi ■ vēstuŗj^gks ^ ^-
ļv^tumieku un auidzin^tājīTTēte- ni ievēlēja par ārkārtas P^^^®^°7 Pēteri Bre man*^ ^ ^ sabiedrļiskā dar% sttrādādams vai ņu ar ģadieni pamazām ap
ri Dfeiļnani, 65 gaāus sasniedzot, ru Baltijas universitājtējlambur-ļ: ^ ' mo^^^^n ^^^^0"^^^^ savienībā, tāS ^Ususi vai v^^ nemaz nav ska-
iti , Pirmajam šTgodadierla pienāk gā_un~velinrPiiīe^ergā, lasīr j^^^^^!^^^ valdē, un kļūdams par lldzstrādj nējusi. Ikviens jutīs, ka kļuvis
Ontario' Londonas universitātes Ja lekcijaTgeoloģijā im petroīo-/ ^^^^^
, ™^*«^c, * . presē un ilgāku laiku vadīja^
. , _ . s ... . ^_ - .. _)Latvijās radiofona informācijašUtūatk^^^
. ,. ,_, -0. . ~—---------------, viņs pārceļas nām viņs auga darba un piena-/ , ^ ^
ar helaku no,im. ne^ uz Londonul^ca par:lektdWKum-ap.^^^
fgads' ir' pagrie^ens cilvsis ^^t ^ "^^^ m.^mmm:'^^. Pie vie-|ļ|^ ^"^^
GRāMTA AR dzimtenes dvēseli
ATKLĀTA VĒSTUIJS VALENTĪNAM PELĒCIM • .
Valentīn, ja Tu nebūtu sarakr svešumu man visskaudrāk liek Tevi un mani? Mēs gan vēl ar-štijis Apvāršņus, man nebūtu sajust dzimtenes dvēseles bads. vien kaut ko gaidām, bet — kāds pamata šo vēstuli rakstīt. Bet Bet kad lasu Tavu grāmatu, es gaida ari mūs. Tas gan varētu tagafi msa ir r^di^ neka! tikai jūtu, ka mani apšaļc dzimtenes pagaidīt, un viņam taču nebūtu paa^: es jtitai iekšēju nepiečies elpa, ka manī ieplūst dzimtenes grūti gaidīt, jo viņš zina, ka ne^ :šamību^' Rar Tavu grāmatu ir dvēsele, Ss- jūtu, ka neesmu gaida velti . . . Ja viņš. tomēr jau gana rakstītas recenzijas, tā- vairs sausa nūja, ka. nevis tikai negaidīs, tad atcerēsimies Tavas dēļ recenziju rakstīt es negribu,, eksisTēju, bet dzīvoju. Tad es zi- rijas velna vārdus: .^Nekurni Es to nemaz nespētu. Jo Tu un nu, ķa Havam ceļa spieķim ir pret tā Kunga nuļSto kalponi Tava grāmata — jūs esat viens, taisnība: ,,Man nav un nekad ne- navi .... Tu neredzētu skaistu- . Apvāršņi ir Valentīns Pelēcis, būs vairs ne savu pumpuni. jne mu un nesajustu slāpes, ja tev Grāmatas, kuras tapušas tieši no lapu, un eš nekad neredzēšu tos un taviem draugiem nebūtu jā-autora asinīm liii dvēseles, no viļņias, kas apskaloja mana koka mirst." Bet.Tavas rijas velns ir viņa visdziļākās pārliecības, no saknes, bet vai tikai tāpēc man bū- mūžīgs. Gan viņš zinās, kam dot viņa vispatiesākās pagātnes un tu jākāro sveša sula un lapas?' pēdējo saglabāto graudu sauju tagadnes, tās grāmatas nevar Valentīn, kā sauc to, kas Tevi — reiz^ kad Tavi tiruini būs at- ' vērtēt un recenzēt: tās var tikw izrāva np vagas tavu senču ze- kal brīvi. Ūn šie graudi dīgs! pieņemt; vai noraidīt, Ap- me, lika gulēt asiņainos dubļos Viņi nevar ne sapelēt, ne m-vāršņus esmu izlasījis trīs reizes, kaŗalaukā, lika salt un badoties degt, jo viņos ir dzimtenes dvē-bet zinu, ka lasītu vēl u^ ' Lasljuvēlnaktīs, jau pret rītu, cilvēki^ Un nu Tū esi tur, kur ■ \, . - , u j kad nekas mani netraucēja, ^^r,,debesis ir cietas u^ .Tagad, svešuma, ^labais vrijas;
katru reizi atradu vairāk,skais- bez atbalss. Bet.tads top viss. J^^^ ^^,!:' ^ '""^^ f t^mia, lielāku dziļumu, vairāk kam Dievs atņēmis dvēseles patiesības, ar katru reizi kļuVu gaismu ūn mīlestības "sulu, arī bagātāks: Tava grāniata un msmac^^ un dvēsele sarunājās un saprata3^ greznums — cilvēks." Tādēļ Tev P^^^^^^J^ Tādēļ es Apvāršņus p i e ņ e - „arvien neremdināmāka kļūst vēmu, šī pieņemšana ir subjekti- Iešanās vēl atrast kādas mā va, un nekādas objektivitātes. Mājas, ķuŗu slieksni pārkāpjot, nekādu vispār atzītu ,,mēru un kāda skaidra ūn vienkārša pa-svaru". šeit nemaz nevar. būt. zemība viegli un nemanāmi' no-:Varbūt, ka dažs tagad teiks:' lie^Ui vislielākā; spītnieka: gal-„šīs subjektivitātes dēļ Apsēm vu."
vajadzēja rakstīt Pelēcim „slēg- šādu māju svešumā nav, ir tl-
. tu'v vēstuU:" : Nē, nevajadzēja kai mitekļi, un _ tajos . mitinās ^ ^^^^^^
vis, jo es neUcu, ka Apvāršņus daudz spm^ "^^-^^ŗ^^^eh^ci^^ Tu jauvlasījuši visi, kam šī;grāma
ta būtu noteikti jālasa. Vienalga, ari tadi, kuru galvas reiz skaid. . _ _ ^ t kas to lasīs — vai bijušais ie- rā uņ Vienkāršā pazemībā noliek- ^ . _ _ ģionārs,„vecās paaudzes" sirm sies, pārkāpjot māju. slieksni - 1^^- 31. julua t ,
galvis vai svešumā izaudzis jau-«aiz Baltijas jūŗas; Bet kā^^M^ , Arnolds Apise
1^ ar dzimtenes dvēseli ari iedevis. Var jau būt, ka vjņš^ Tevi arī (jeb to Tu izdomāji pats?), ka nebūtu nekāda prāta šo graudu mest svešajā zemē. ka gudrāk būs to mest tajā zemes pikā, ko .sauc par cilvēku - • latvieti, jo viņš ņemts no Tavifi senču zemes. V^iri neatbildēt un noslēpumu neklāt, jo galvenais ir, ka labi m pareizi esi darījis. Zemes pika, fcuŗā grauds Iekrīt, nespēj būt cieta — bez atbalss. "-""^ Neizliecies, ka mani nesaproti! Tu
•Vp-
Sabiedriskā d(yma m ?Uz<\zc^ detnokriatija
ģeoloģijas profesoraml Aleksim ģijā.
I 1 •, , ; 1 ,_. ai . , _ vjnLario aicmats, ļgads ir ..... —
iļaužu ļ^irums. to apzinās
: „P1[JBLIC. OPINION. ANa ■ AMERICAN •' DEMOCR AC¥". hy V. -0. K^,. Jr.. ^Alfred A," Ķņopf (Kanādā r- Random
kā doma"? Autors ir centies izpētīt, kāpēc cilvēki dgftjā tā, kā viņi domā. Autorātii ir bijuši ari pieejami Mičigenas universitātes
iļi nozīmes ziņā gmti atrast j;^^^^^^^ j^^^g šrj^ ir Weizticīgo draudzes sk^^^^^^^
Nav ko slēpt, ka trimdas gados bieži esmu juties sava vārda ne-
House off Canada Ltd.) izdevums, pētniecības centra sabiedriskās 558 1. p. domas pētniecības un analizēs
materiāli.
toļoties, toreizgais An- ^ ^ klijai atlietu mmistrs ^rejs ar i^ij^āte, femeldzi un nākotnes
^Valdībām.; (pat totalitāro re-
Pēc sadales, īpašumu un sa-
PBfem^^ ^ lapām'- 1^ sĒuisa nūia.^J^ veidošanas
skolā iiņ§^ kalpot savai -tautai šeit es vēlreiz apliecinu to, dpmu, ja tās vēlas pastāvēt. Bet problēmu iztirzāšahas autors
ņiantoja daudz: centīgu latviešu)skolai un : isafoie^jŗpjds laukā, ko .esmu teicis jau citā vieta -- kas īsti ir daudzinātā ,,sabiedri^^ jautājumam, kā valdi-
līdzīgu. iBeid2ās viena & un sā- ^Jj™' ^^^^^ "J-^^ ^^^n^^^l-??^^^ vairāk vai
te Li kujas bērni mi liecinieki _universitotes^^.ļ^^^ rava Pēteri Dreimani no :dzžm- «smu^ j^^^^^^ "^^^^^ ir vairāk ,
pa» AUi^^aa u^iiii uu xiicr^ fesoŗs. Viņš māca vispārējo ģeoi/eijās Rigas " " " ' -^es esam. Tam ga^a. l^pasaules ^ ^^^^ ^^^^^^ ^^^^
secinājai ka gmaxxxa ktļJcal vi- t^o^torandu pētījumus Vasa-''Ii biia ierobežoti, v,airiThg cnf^ ja. T.Ahrinnag,Ont.. latviešu sko- - ļ
U Firr^na^ in^r GaAsm^^^ ^^^^^^ konsultantu ņn dza viņiem ievērojamu atbalstu.^ l^^^ pārzinis. 19g, gadā no Vā-N I
' , - bf m m ^^^^ kartēšanas un pētniecības Pjc^nuimra^beigšanas, n ieradies Kanādā, Londonā.
-aiJi? ?! nrī u7 laiku^irvletL ^^^^"^ privStās..iestš-.^^parPM^efeti^iJāj^ri; Pē- viņš bijā LNA^dibinātājs; un/
'ifLi'ipLtāl rirT7 tā atkal ^l^- Atzīmējamā-mārmeSllar^^t^^ Tp<:ta; iirVstPiiT^^^^ vairs izsekojot to fragmentus le^ jāatmaksā, š '^dPfftaidud' logos Kaut arī lailmieta nogulumos, uii krita pārkrievināšaiiai
/ 'dāi'kānoS būvgrants pētījumi Sv. Labren- tai bija mķ panākumu, un liela lotājukonfe^ ,ita a ŗj"® ^ ^®ii„Lu o^tai* ča jūras ceļam un-Hamberā upes daļa semināristu nekļuva arī Nav pamesta ari rakstīšana, ļidz M. f^^^^'^^^'^^^^ Toronto.. Viņš; par gahdzniekiem..^^^^; gadā izdota viņa^: ^^^^I^^^^^
?aLs ^T^ā^ aV^ Aleksis i Dre^^^^ izstrādājis..pr£cīzaku_metodi'Pat^^^ nekļuva ari taut^^ sko[ānī-
nis gandrīz pusi no sava mūža i^ ff^ korrelācijaijjnjaunume^P bet i^-un ļpaMāc^^ M :piedzIvojusi
ļ ■ A- u ■ karbonatmineraļu noteiksar Tērbatas .universitātē studēt jau otru izdevumu. 1958. gadā ļaava ijis nm a. nai, ko tagad lieto vairums ģeō- vēsturi; .Universitāti viņš nobei^ iznāca atmiņu krājums Dzīves
(j Krievijas frontei ļsabrūkot, loģiskās pētniecības laboratoriju, dza ļSlE. :giadā ar kandidāta grar virpulī, kura noMgumā āutors preirņaņu ģimene nonā<jj^ Krievi- Tā bāzējas uz metodi, ko viņš tiu. Tad ari. sākās viņa^.,^Qlfltā|a .rezignēti saka, ka', sasniedzot 78 ' 'jā un tikai 1920. gadā spēja at- sāka lietot jau Rīgā. Profesors gaitas>;kasi liekas, bija - griezties?dzimtenē. Lainiigā kārtā Aleksis Dreimanis atzinīgi iiša- īstais; aidņāj.^^
Nļile sa
ba ietekmē sabiedriskās domas
E. Dunsdorfs un Spekke - LATVIJAS VĒ3TUEE :
1500 leOff $15.00 Z. A..Ozols --• LATVIA — ;A Selected Bibliographijr $2.15 CEĻI — Literatūrās zinātne — rakstu krājums $3.20
123 Huroņ Street, Toronto 2-B,
jvisas' Alekša izglītības gaitas no- kās par Latvijas universitāti, kas H-ieksmēs ^ ar jauniešiem klasē Htēja iDi-īvajā Latvijā. ^'No 192Lviņiam.dem^
līdz |i928. gadam viņšļi mācījās nas. Viņš lasa referātus zinatnleVviairākkārtigi noraidīdams . ad-/tīgs žurnāla ,,TrMai., skola" . jRīgas pilsētas paraugpaftŗiatskolā. ,ku kongresos un citās umversitā/.iņimstratīva rakstura paaugstin^^^ . raksti
.il932.'| gada rudenī pēcļiil .Rīgas tēs, piem.. starptautiskā ģeolo^Vjumus. .Pirmā darbavieta bijā pērioāļkā liecina, ka viņš arvien pilsētas,.! ģimnāzijas noļ:ļeigšanas kongresā 1960. g. Kopenhāgenā^ Valmierās^^^^^^^ skolotāju seminārā, vēl d2aļvi seko iin domā par mū-'iestājāsi Latvijas um,yļer$itātes Noorganizējis ari ģeologu saiiāk.V Tad; sekoja darte^^^ Areniburģas su sko u un sada'ves problēmām, piatēmaiiķas im .dabaszinātņu far smi Londonā arļOO dalībniekienv ģimnāzija (Sāmsalā), Liepājā un Viņa baksti stiprina šo izdevu-ļkultātesg dabaszinātņu } nodaļā,' Aleksim Dreimatiim ir ap SŠAleksandm ģimnāzijā Rīga. Pa- m ^ 'kur, ;spebiādiz_ējās ģeoloģijā.; Stu- zinātniskas publikācijas latvi^^ : ) dijas iesākot; viņš iestājās vi©-.vācu un angļu-valodā. Līdz 1949. ģinmāžiju evakuējot, viņš nonā- devumu un' nozīmi,'*
spalvu, paldies Dievam, tas nav noticis.. Viņš arvien vēl ir cen-
jnbtnē Iļīdums, būdams sķādu lai- gadam visi trīspadsmit raksti at-ca Veros, tad Pēterpilī un Saraņ- rik^s
i^uVtās vecākais. Ari tagiad Alek- tiecas uz Latvijas ģeoloģiju.: Pēc'^ 'sis Dreimanis ir aktlvsļll.dumle- 1949. gada pētījumu objekts ir tis, sabiedriskā darbā sekodams galvenokārt Ontario. Bez tam
skā. Pēc ■ atgriešanās Latvijā viņam 1920. gadā darbs turpinājās I Ri- da dip gas pilsētas ģimnāzijā,. Rīgas
latviešu kultūras fondi ^ šinī pavasari pi^ķlfa fō»^ omu audzināšanā.
)
ļjeidzajļtudijas ar magļŗeŗ. ņu un sabiedriskiem jautāju- j|jļ^jiistitūtā.uii^^^^^ ^^^^
jvlenlbas- idejai. 1938.,gddā viņš viņš rakstījis arī par dabaszināt- valsts technikumārm^ skolo- Netriļksfc aforismu, kuros iz-
celta ielu viru dzīves dmugu
,Audzināt^s'^ V. Olava komercskolā. Vier^S^"^^ f^f^vf
— ■ . » riem .kļūstot. Tanīs izteikta liela
?radu.
žurnālos
iitudentu darbu sacensībā miem
kņēma izelta medaļa par darbu .,Daba un zinātne" ,,Daba" ^ _ .. _
l- Latvijas^^ledus'laikņaeta no- brīvās Latvijas un trimdas izde-..Latvijas universitāte pa^
kūlumu jstraUgrafija. f vumos - jas nqdaļā?~^"^ :jumā,^jm^^t. abu j^^^^
I Jau pjēdējā,studiju ^dā viņš Tā ir īsumā jubilāra zinātniska -.^^-f^^-Ķ-^^ S un'reižē^^ināt^ī^^
^at-rādājaļ'Latvijas universitātes darbība. Bet Kanādas l«u l^nis
ģeoloģijas,, institūtā par subasis- saimei ne mazāk nozīmīgs ii.f
&ntu un Pēc graduēšaiias tika Alekša Dreimaņa JSSS^ S^^S^
;„,,«ōir^ oo^oto« (iarh« nrī, «ōo 4«hrQ«te<>«y», diku. Viņa pirma gr^amata bija _
darbus, il94L gadā viņi 'tika ie- iīdzJaĻ.dienai, izņemot vienu gar "™ Aleksim viņa Anita. Paldies arī
pelēts pariktom un,, t^
^ģada'mdenl habilitējās| par pri' jāatzīmē. Latvijas vēstures graniata. .
latviešu sal
i^ātdocei^tu pie ģeoloģijas katea- mes vienotība, saskaņa starp 0^
,^ vās Latvijas skolām bija vajadzī- p; Š. Londonas latviešu kopas ras. No 1942. gada dariiojās ari ganizācijām un teicamā nāčionā] ga? Jaunas ;^m^
ļ)ar konfeuffitu Zemes l'bagatibu lā disciplīna, kas lielā mērā Ir tēris Dreimanis uzrakstīja visļ pēUš^nak' institūtā." ^ . ļ: Dreimaņu t^t_a un darba.saāne- Pārejas vēstures grām^ p^amat-^
19%:5ada pavasarī d^rbu uni- gurns. Bet viņa darbības loks i/skolām, Latvijas vēsturi pamat-verlitSte pārtrauca moliilizācija. daudz plašāks par vietējo šabied- skolām,' I^^^ !si pimis kapitulācijas ļviņu no rību. Aleksis Dreimanis kopš skolām : un Vispārējo vestun Kurzemes I aizsūtīja ui Itāliju. 1953. gada ir LNAK Padoines arodskolām.
profesora A, Dreimaņa 50 gadu un vēsturnieka: un audzinātāja P. D^^eimaņa 85 d^lBāKM dienas; svinības sestdien, 22. aih gūstā, -^kst: 7,30 vai&arā 419 Hill St., Londoņ, Qnt. Dalībnie-
J veidu un satuiļu. uri kā sabiēd-j riskā doma var iedarboties uz sabiedrisku pasākumu veidu, saturu un it ipāši laiku, kad tas jāizdara. Nobeigumā autors pēta J politisko vadoņu lomu un pieskaras bieži dzirdētam apgalvojumam, ka valdības padošanas sabiedriskai domai ir iedzimta un fatāla demokrātijas vājība.
'-'vAia"
■ ; N. STRUNKES- V ■■: KOMITEJA .ZVIEDRIJĀ
Mākslinieka Niklāva 3trunkes 70 mūža un 50 darba gadu atzī-mešanai Stokholmā sastādīta īpa-ša komiteja, kurā ietilpst: proit. Dr. L. Āboliņš, doc. pr. V. Ģin-ters. dzejniece Veronika Strēler-te, redaktors J. Rudzītis, arch; R. Legzdiņš un dzejnieks O. Jē-gens,-' ■•-
Daugavias apgāds Stokholmā izdos N.Strunkes eseju Ķrāniatu ar, vairāk nekā 30 viņa darbu reprodukcijām (ari krāsās), Ko* mitēja aicina visus gleznotāja N. Strunlces draugus un cienītājus, it sevišķi aizjūras zemēis, atbalstīt šo ISiropas komiteju. Tuvā-kia informācija, kā arī komitejas izlaistie parakstu saraksti adresei, pie sekretāres V. Strēlertes. Stockholm, Bāckvāgen. 155, Hāgersten. Naudu 'jubilejas bal-.V vai iemaksāt kasierim J. Rudzī-tini, Byggmāstareg. I. C, Upp-sala, Postgiro 1019 07, Sverige.
Niklāvs, Strunke ir Pirmo Eiropas latviešu dziesmu svētku goda prezidija loceklis un piedalās dziesmu svētku izstādē ar
10 darbiem. Viņš palīdzēja iekārtot arī etnogrāfisko izstādi, kurai nodeva sevišķi vērtīgus eksponātus no savas kolļekcijas.
kur,ari iiokļuva gūstā. Gūstā nā- priekšsēdis, katru reizi ievēlēts Blakus paidagoģiskam darbam ki un apsveicēji laipni lūgti piecās pavalfpušōtra'gadā,* lielāko ar aklamāciju. Kanādas latvieši<\ Pēteris- Dreimanis pievērsies arī teikties pie kopas sekretāra S. ^ļu ^ lAniini nometn^^ Tikai un viņu ievēlētie pārstāvji LNAK ļtatvijas Vēstures; pētīšanai. tlpīša - 237 Trott/Dr;, Lond^^^
1546. g. griezties
oktobrī viņš varēja at-. Padomē pareizi, novērtē viņa pie savas ļģiraenes jas..lietišķību un miera
licēM viņa pētījumi par yiesta^vCMt.;telef: 439-673^^ — līdz 20, tu, Tautas atmodas saimniecību augustam,
Pēc dziesmu svētkiem glezno-
ASV DV Dienas šogad notilss 4., 3. un,6. septembri;India. Strunke kopā ar daves-
napdē. 5. septembra.svētku kon^c^^
lamaTil Oau)?avas vanadžu apvienotais vok^^^ . Sr;?IW^^ia^^^ t.zņē,« Mmā atgrie.isi« tītai oktobra;
m koncerta diriģents Viklore Ziedonis. beigās.
■ v - i