'2 'tAmSk,&/lmMR- .. ' -.SESTDISN, 1964. g; 15. augustā;
69. n-rs.
ļGADA 15. AUGUSTA
i>armēn. $ IJfl; 3 men. i 4.5Ō;
n-rs/: ^ESļDIEN, 1964.
ifl>®DēSssis^,:n[iak@a ļāSV inini Kanādā:
6 Dnēn. $ 8.50; par ģado $ 16i>0. ms&s|: sluduiājumu $L60; teksta $ 3.2® • 9 pķr vienas collas I slejas telpu. , , EtefSakdja patui Uesības maniuknptus'ssīsMt. ' i^eSsUetotos mahuskrlptus ueu^iabā/1^^ m ^ēlēš^i^os sita a&
je^&kii, Japi^en^J1^4jpastIn8^ka,■^ v/' ļ! ļ-:v;;' i Ar aat^ra vardu vai iniciāļieai ipžu%Mtajo§
MHnas var
rakstos hitik^^
AŅDREJ'A EGLIŠA:SFļEiCIĀLE āksts LA
atelpol Skandināvi- jj
cēliena, lielāko nelietību Mas-
f Brīvi ;atk^lļ
jas tautās pēc lielā ļivergu tirgo- ķ^vas apspiesto tautu izmantotāja un viņaļ sv^tas^atgriešanās ļ š^nā un iznīcināšanā. Zviedru Maskavā, Ilīdz; ar īlieju ziedēšanu i.pf^se jo sevišķi izcēlusi Igauņu Skandināvijai I izvēdinādamas ne- mīļl Latviešu nacionālo fondu ar ijauki pi'qsmirkušās I telpas, kur ciļ,|i! apspiesto tautu pārstāvju maskavietis ļļ bija i ņēmis mājas- parakstīto prasību par polītisko vietas. Par iabu mums — krievu- gdstekņuatbrn^ no Pad. apspiesto tauitu. piederīgiem, to- S^yienības vergu darbu nomet-niēr vienu sņiaku Ņiķita Skaiidi- nēm.
nāvijā atstāļi^ neizvidināmu — īļar to un citu raksta Gote-
apspiedēja, diktatora: slepkavību bolgs ^ Posten, Norrkopings llUzgaitniekaļ smiaku,! Uela meļa Tiļciļniingen ,(arī par T. Reitera , smaku. Tā ituras; Skandināvijas mirstīgo atlieku nozagšanas mē-ibrlvajā presei radiofpnos, televī* ģiiipijumu), Blekinge Lāns Tid-zijā, slepkaviiiekam '^eltltās bro- niļļg, Palu — Kuriren (Baltiešu šiirās, kartei plakā&s, skrejlar sa^ļarbības komitejas protests) pSs — no vi^' še'minēti pārie- Esļdlstuna - Kuriren, Eskilstu* ..dama tautaSļfjūtoņā I— dvēselē, naļļļpo^ jo sevišķi izceļama r,„,' _ .\' ' , J, ... • Goteborgs — Tidningen ar slēp-
skaitot galvjls _Pi pres^ ar . Boras Tidning, Vi^
Šova „c.eņoW ai^.me un ga. ^^^^^^^ ^^^^ iŗakos rakst^ ..ztemj ka kauna KvāUposten Mal-
ra^pu pie dfttemitā! gadu slm- ^jiskanska Dagbladet, E.pres. ta noneta Jetesim «de- smalandsposten mokŗatija. Vajvairak ,to iBsveru- Katrlneholms - Kdriren,
si provmces i^r^e Zvf^l'ija «n g^j^^^j^^ _ g,,^. paniga un Nrtrvegija (DesmiUem ^ uelSkais Jaitoaksts memju mrASlistu Jfinija konu- ^ tej^ rīkotas preses sanatemes ^^^^^^^ '^^^^
I Stokholma, ^ur^at ŗval katru ^^^^^ ^^^^^^^
i^-T; f^."^'!^f. fsaifanledskam uzplaulmmam ko-nas" lajka sapemuši; informac.. ^^^^ ^^^^ ^^^^^^^ _
m matenate par Pidomju'Sa. ^^..^^^ ģenerālsekretārs vienības gflrriam un tostom ^ .tandsmanis un.
ya™ac.bSm4pta.petaja Baltija, , ^^^^^ ^
ūkrata, Un^ja u. ^ pteteln Helsingborgs Dagblad,;
^^el\j!g'^i§,vM )U., un ļ pieprasīju- Svenska Dagbladet. Dānijā — V.
ŗ..;j,^,,v>^,5^fl^s*mJ^ksmēs ieguva Br^feža raksti un Nacionālā- foņ. j^.:,-tļrJĶi^^^ļ^^^^s(3i haojonālā Ķnda izde- da.i; I. Reitmaņa u. c. Roskilde f r^%S^'^' " ^^āna — Along Da^blade, Poiit,iken, Roskilde ii-^^^'-'Lenins BrighlļļRoad — seVišķi Tid5^nde.
amerikāņu, anķļu žurpalistu | ap- jŗorvēģijā, Oslo. Tilehiarkā u. rindās. Izgriezumu archivs Na- c., ^av iespējams visus uzskaitīt cionāiā fondaļ'i-āda, ka šīm pre- Prcitams, savus sarkanos zobus sessanSksmēm bijusi atbalss an ar ^parastiem meliem Ņ.:Chruš-; Vācijas. ASV|laikrakstos, radio- če^^i ,;ciemošanās" laikā niēģinā-fonps un *li^. Raksturīgākais jušļi' rādīt komīinistu laikraksti' Zviedrijas pr^sē: KoļŅ. Chmš- paļļ'Baltijas valstīm: Arbetortid-čevs aizmirsa^' , ļ ninjģen Gōteborgā, Ny Diay 3tok-
.' Te sākās Nacionālā ifonda, Jū. holļnā, Norrskensflamman Su. nijfl komitejas,' Baltiešu humā- leaļf.Te apmeloti plkv. K. Lobe, histu apvienības, DV un citu or- l^apļk. A. Oše un citi mūsu tautas ' ganizāciju,, vai ķrī atsivigķu per. brīy]bas cīnītāji " r;^onu ^rateti,ļprolesti, vēstules , iSTo^^^ jāsafea: Ņ. Chruš-■ '! par divdesmitā i gadu simta pēdē- čevp! krievu apspiesto tautu pār.
spēra savus soļus deju laukumā mīisu tautisko deju dejotāji be-letmeistara Leščevska um Alises Jēgeres* vadībā.
Kā atsevišķam . cilvēkam, tā arī katrai tautai ir sava garīgā seja, kas to .raksturo un atšķir no citām tautām. Uz ārieni šī garīgā seja parādās tautas kulturālajos sasniegumos^ kas veidojušies tautas gadu simteņu gaitās un izpaužas^ mākslā, zinātnē un tautas tradīcijās. :
Pie mūsu tautas bagātā gara pūra pieder tautas dziesmas un tautas dejas.. •
Runājot par deju jāsaka, ka tā ir viena no visvecākajām, un vienmēr jaunā kustību māksla, kas izaugusi un izveidojusies no tautas dejām. Dejas ritmiskajā kustību plūsmā izpaužas cilvēka dvēsgles saturs visā savā spožumā, varenībā un grācijā. Deja ir cilvēces kopējā jūtu un pārdzīvojumu valoda, saprotama visos laikos un visām tautām. Tā ie-jūsmo un saista atsevaskus cilvēkus un veselas cilvēku grupas.
Tāpēc 'Dziesmu svētki un tau-tais dejas nāk līdzi no dzimtenes un visos lielākajos sarīkojumos mēs ar prieku vērojam mūsu jtautas dejas
Senatnē dejas mūziku aizstājusi dziedāšana, kā tas arī tagad dažās vietās tautu deju liel-uzvedumos notiek.
Hamburgas tautisko deju liel-uzvedumā mūziku- izpildīja stīgu
DROŠI,
(Vēstule Vācijas)
svešā zemītē mausmgākieskaitļi vbā^^o^
vēsture
vojušiem dejotājiem. Labas sekmes arī turpmāki .
Kād 19.
:insamblis Nikolaja Gabruseva vadībā. •
Šī bija brīnišķīga un saulaina diena Hamburgas dzidrajā gaisā, kad mūzikai skanot laukumā iesoļoja 120 jauniešu-deju kopas: Circenītis, Sakta, Kamoliņš, Pērkonītis, Rota un Sud-maliņas.
.Visi jaunieši pareizi gatavotos tautiskos tērpos. Sevišķi izcēlās : Kamoliņš no Anglijas — zēniem ; gaiši svārki ar pakariņiem,: zābaki un melnās platmales, bet meitenes .Bārtas lin Nīcas tautas tērpos.;Viss labs jāsaka arī par „Saktas" tērpiem un, abu minēto kopu deju veikumu. . .. Programmai izvēlētās / dejas dažādos dejas veidos tautai patika. Kā jau parasts lielajos tautas deju .sarīkojumos, programmu ieva,dīja ar polonēzi — Līkuma deja. Tai sekoja Jandāliņš, Ačkups, Šikais dancis, Jautrais pāris,. Ritenītis, Kamoliņa deja un Sudmaliņas apvienoto deju. kopu izpildījumā.
Programmas vidū. uzstājās atsevišķas kopas ar; Zaglīti — deju kopa Circenītis/ Vecpuišu deja Sakta, Jautrais pāris — .Kamoliņš, Saules rotaļa — deju kopa Pērkonītis no Anglijas, Ma-ģais dancis — Rotas un Sešdan-cis — Sudmaliņas izpildījumā.
Nebija ieradusies deju kopa Pērkonītis no Minchenes. Tā kopas uzstājoties ar atsevišķām dejām, varēja , parādīt ne tik vien gaumi tautisko tērpu izvēlē, bet ari savu prasmi izpildījumā un gods. pienākas lielākām Anglijas kopām, kuru vārds jau presē labi pazīstams un šoreiz bija acīm .skatāms.
Kopsavilkumā jāsaka, ka darbs veikts godam. Būtu piezīmējami daži sīkumi, bet cik
Es. mācēju danci vest Llktmiiņu īkumiem
T. dz.'
g. §.■ lielais krievu 1959. g. būtu 91,5 miij.. titad
rakstnieks . zairnāUsts ; un īs- 1959. g. iedzīvotāju kopskaitam !
stāstu autors PjDostojevskis būtu jābūt 319,5 miljoniem, W
sava slavenajā roiSnr:;7eInr\ oM
■ B.^S. ko atkārtoti vēl tagad publicē Padomju Savienība rāda. ka tanī
par jaunu visdažādākās pasaules laikā iedzīvotāju skaita bjiis ti-
"^^Mffij pirmoreiz iz- kāi 208,8 miljoni. Citiem vārdiem
i&Mf/^m i^' <^^f^% > sa- Padomju Savienībā trūkst Ud.t - = -- --^biearības sociālā pārkārtošana miljoni iedzīve
^ var prasīt lOlTmiljOnu ciTveKu ^ > '
^mjaiž^ tad pat autora ieskatu
Dažādi skaitļi ir minēti, kad pretinieki ne tikai kreisā intelli- runā par Padomju Savienības ģences spārnā, droši vien, negri-, zaudējumiem Otrā pasaiileš ka-Sļ ^®ja šim aplēsumam ticēt, uz- #Piem.,^^S^^ Ot-skatot to par pārāk pārspīlētu, rā pasaules karā zaudēti 7 mii-Jāpiezīmē, ka pats Dostojevskis joni padomju cilvēku, amerikā-savā jaunībā bija frianču sodiš- ņi šo skaitli lēš uz kādiem 7,5 lista Purjē piekritējs,, un tātad miljoniem, bet Chruščēvs to uz-to nevar uzlūkot pār kaut kādu devis kādārunā — 20 miljonu. ,;reakcionāru", jo par savim Pēc Kurganova aplēsumiem Otrā idejām viņam bijā pat jānonāk pasaules karā zaudējumi bijuši cara Sibīrijas katorg'U pēc tam,.tomēr daudz lielāki un aasniegu-kiad īsi pirms piespriestā nāves ši; ^ miljonus. Galvenie ,,nopel-Soda izpildīšanas cars viņu ap. ni" cilvēku izaitcjināšaņā pierak-žēloja, nāves sodu pārvēršot 4 stāmi Staļinam, kas nekad ne-gadu katorgā. Sava mūža otrā rēķinājās ar ,,cilvēku materiālu" pusē D. pievērsās vairāk reliģi- ne karā, ne miera laika apstāk-jai, kas ietekmējusi daudzus vi- ļos. Lai gan šie skaitļi ir milna darbus. zīgi, bet tos tālu pārsniedz 66,7
Tagad, kad Pad.: Savienības f^^^^^^
-. . aizgājusi bojanuera laika ap-
varas vir.» gatavojas"savas varas. „ -. . „ 1 -
50 gadu jubilejas svinībām, ^S^-^^^;^^^^^
krievu emigrantu laikraksts N(> P^*^^^ ^^^^
krievu emigrantu laikraksts ^^^^ ^ žēluma".
vojio Busskaie Slovo" publicējis
L Kurganova apcerējumus kas «Jāšaubās, vai šie^^s^^ ie-pierāda, ka D. apjēsumi ir ne
speciālajā ; «grāmatā - epopejā", kuru sakarā ar padomju varas 50 gadu pastāvēšanas jubileju krievu rakstnieki komū-jiistū^aTtijās^devumā esot j^
un M. Ausala pēc rakstnieku cēliena Hamburgā.
tikai sasniegti, bet pat pārsniegti. HŠ^ir dirausmīgākie skaitļi visa civiJSzetas pasaules līdzšinēja vēsturē. ■
Kurganovs aplēsis, kā Padom-^^^^^ rakstīt. Tāpēc visiem
ju Savienībās robežās, kādas tai trimdiniekiem un it īpaši tiem
bija līdz 1939. g. 17. seiitembrim; trimdiniekiem; kam ir tādas, i^
1917; gadā iedzīvotāju skaits bi- spējas, kādas ir bijušas augš-
jis 143,5 miljoni. Dabiskais pie- minētajam . Kurganovam, būtu
augums laikā no 1918. līdz 1939. pie laika jārauga publicēt ne
g. būtu 64,4 miljoni. Ar padomju t^^ai savos pašu laikrakstos, bet.
imperiālisma izplešanos^ pēc galvenokārt Uelajos pasaules 1939. gada iedzīvotāju skaits, ie-Wi*tos^^^^^^^^^^
noskaidroju, dažas kopas ir vēl Šis Baibas'attēls parādījās vācu ņemot svešās zemes, palielinājies ^^^^^^J^J^'^^^^J^ ^..sasniegu-jaunas un no tām nevar prasīt presē pēc Dziesmu svētku tau. par 20,1 miljoniem. Dabiskais "^^®"^"^!^®^ot^^^^^ tādu gatavību, kāda ir piedzī-tas deju uzveduma Hamburga. pieaugums laikā no im līdz ^^^5^-^^^^^^^^^ »wASW>Vbr.^'^.wtf^'wyvAffAfl^^ seju brīvās pasaules lētticīga-
jiem iēdzīvotS^jiem. kurus vēl
Edvips Mednis ļj ^ A A D CIĪĪ?\7f ITT^f arvienu savā hipnoiē tur Pad.
A l^ln A • AK ^iH V it 1 i Savienības milzīgais ārējās pro-
pagandas aparāts, kam šī valsts
(Sniedzam tālāku fragmentu no Edvina Medņa jaunā romāna Dvēseles dumpo) gadā izdodot pāri par 2 miljardi
• dolāru. Varbūt, ka sensācijas
kas UZVARĒS? Būs jārunā ar! man, jāattēlo vās daļās un lai iegiķu ar kādu kāres dēļ šie lielie lāikrakstJ
^ . . .kaujas virsnieka piedzīvojumi, mazāk parastu kauju/ kad ie-uzņems arī raltst^^^^
_ Auksts rīts, kas drēgniem jāsniedz ieteikumi, kā varētu vainotie iznesti sevišķi grūtos komunistu mēneša tumšo pusi. pirkstiem aizslīd līdz pat dvese- la^āk' palīdzēt sašautiem. Ak, - apstākļos un lai pēc tam pabei- Protams, nekādas cerības ?f.^^^, f?]!.,?^^^!!? ^a^^z asiņu vēl ieplūdīs smil- dzu ar kādu stāstījumu vai rāk- ņj; šiem Ijiikrakstiem, jradio rai-
stāvjiem i brīvajā pasaulē savā cirkus izrāžu braucienā Skandināvijā deva lielisku iespēju vēlreiz parādīt šīs tirannijas īsto seju ziemeļu demokrātijai, — at. baidīgo sarkano varmācību.
še uzskaitītie Skandināvijas laikraksti, kaut arī ne visi, ir spoplis komunistiem, kur pa^' skatīties, kādu gai;Igo .^veidolu tie atstājuši ar Ņ. CHnišCevu priekšgalā.
hL'^'II "^p/'li'^^^^"^s sturojumu par spēcīgāku kau-ditājiemimtelevīzija^^^
d im as Js Te valS iu - ^^^^^^^^^s. ir vērts jau ta- Ju. Jo būtu labi, Ja klausītāji ^ēs nevaram likt, b^^^^^^^^^
l^iltTTo Š-I irSs tā- ^«"^^^ ^ '""'l^ ^^l^!! paretu ieiet paša tomēr^^d
bateC; t« logi ir labā kārtī- ^^^^^"^ 2°^^' ^^^^ P^^^^^ kaujas iekšiene asu^esa^pg^os, lai atvērtu br^^^
S'un nav ēlo a malka T^ iera- P^^^^ ^^^^iem. mani ataicl- un dvēsele.-tad tie spētu labāk 1,, cilvēku masai acis. Jamēs
SL-s k:;irst: lai piedalīts ^1 Ts, rS
pārrunās un apspriede par to. i JL^Il-S.l!!?/^^.'' ."V'!' pārreālibu un mistika robežo^;
ārēji saredzamiem dū-"^^^^
kā ievainotos vēl labāk iznest "^"^^^ norādījumus par to
no kaujas ugunīm, pie kam pro- ļ^J^l^/.^^ ^^"^jJ^^ komandie- ar
tokolu parto uzrakstīs dakte- 'f^f'^J^' P"^ apsprie- ~™''eTnītlu ūton^
ris 7olts konā ar vecāko māsu ^® '^^^^ ^^tviešu kaujas aizdedzma cimtaju juioņu. ris Zolts kopa ar vec^o masu Ļ ^ās pagrūtas tēmas un dakte-
PētPr^n «^^iJ^ties dakteri, ar ^^^^^ iziet blakus tel-
Kalns
iru ™ un 0 nosmis TT^-^' S^mT:!™' saM«raī « merpīU, - ļ*te., ar - - pS^T^'^a™-
ties.Vēr nav ienākusi arī māsa g^^^^^^^^^^^^^
jauki aprunāties par veciem pa- J^^^ ^^^^^ ^^^^^^^^^
Selestīne bija kļuvusi bagāta: zinām. Bičkovs ir atkal ateriP vien, aizkave- Ka, varēju runāt par ievaino^
' juši citi-pienākumi. Es atsēžos tiem, ja
blakus telpās.; bet zīmulis nesa- vainots un tik smagi, kā nevarē-
kustas manās rokās,, jo domas ja zināt, kas mani vēl-spētu iz-
MRMAS KL<a>STEŖKALNA; GRĀMATAS
, (Hob^isums) , i Iededzu kaltas .spuldzi. un 'vēroju! akmen^,' ko bija .norādī-'jusi gaismas fev^tras smaile. Ak, cik daudzas kājas ja^i staigājušas pār šo akmeni! Vai mūķē-, nes tiešām tiikļ labi pazinušas cilvēku muļķllļu?
, Ar kaŗavīr4 lāpstiņu' izcēlu ' skmsid un ; sāku. ļ rakņāties. Smilts. nebija ^sevišķi \ bHva. Atradu, kaķa kauliis. Nu, šis dzīv-I nieciņš te gii! negulēja kopš 'klostera ijioiiļštīšanas! , Raku dziļāk. Svīdu. Bekas ļ kļuva m-! drošas. Akmeņi,!.akmeņi — lieli
Bedre jau bija, paļdziļa, kad spuldze apspīdēja msļsīvti zelta krucifiksu.' Z^" tā lj>ija ovāls, sarūsējis lādes Ivāks ar apsūbējušiem sudraba i apkalļumiem. ' — vUz lādes (vāka Māte nolika krucifiksu . . ,
Kā- chronistsļ to zināja? ļ Vai viņš bij'aļ šeit klāt, kad mū-I ķeneš apraka klostera bagātības? Jā, viņš varēja, būt [ klāt,. visu redzēt un dzirdat un vēlāk aprakstīt. Viņš kapā paņēmis līdzi ' tikai ^ vienu lioslēpumu: kādēļ nav «minējis, liui palicis klostera biktstēvs? ļVarbūt,, ka viņš ivā kaut ko grteja stāstīt, lapa nebija pieralcsļtīta.
Biju nometie I ļos, drebēju u4 svldi^
K^rļiicifikss — vesela bagātība!
i^oļ ļ slēpa sarūsējušais vāks?
V^i; mēģināt to pacelt?
-ļj'šo, vāku lai paceļ tas, kas sēj ļļ,ūn negaida pļauju, kas ceļ nanļu; bet tajā neddvo. —
Neii es neesmu īstais!
Ē^lii Vējuciemā dēstu sīlpolus un kartupeļus^ un gaidu rudens ražu'.jNamu celt? Varētu nopirkt jau li ļuzceltu. Tepat Vējuciemā. Arī ii, ļķlosteŗa drupas un dārzu var^tļi nopirkt. Ja tikai .zinātu, kā Nopelnīt un vairot naudu. Bet j'vai vāks neslēpj bagātību, no jdiŗas tikai mazumiņš būtu vajaflzīgs, lai nopirktu' visu Vēju&emu, nē. visu Klosteŗ-ķalnļLļ? Ak, pietiktu ar klintīm, kur , p-bats Māriņš gribēja celt tem:^ļi! Tur varētu celt namu ar gaišiem logiem un lielām tera-
ļb^et sauli.
sēmj^_
Bdļiļ tajā namā es gribētu dzī-
—IjUn viņa. prāb iiai. nekrīt kārdināšanā . ; . - ." y
Jaļļman būs klostera zelts, ja maņ |ļ?ūs nams, gribēšu, noteikti gribēju visu^ Klosteŗkiaļnu. Ar to Jļebūs , ■■ gana. Gribēšu arī Sauleskalnu. ; Pavasaros; kad Vēju(!?iemu vēl pātago ledains vējš,ļ ■ tiir , jmi zied V^ķiī^i; un a|^les, un karalaikā 4iodegu-5Jbedrismalā oe- šās mājas drupās plaukst bērzi.
Saul^kalnā visu giemu pār drebēja.
klintīm šalc. strauts. Tā kr.as-tos jau martā zed pienenes un maijpulkstenīši. Un saulespuķes, manas mīļās puķes! Tās gan laikam vairs nekur citur tā neaug un nezied Sauleskalnā. Jauno māju Sauleskalna īpašnieks uzcēlis ielejā, liļuvis vientuļš dzērājs un kalnā vairs nekāpj, jo baidās nokrist. Velti viņš piedāvā Sauleskalnu par lētu naudu, šejienes' ļaudis ir dzimuil kalnos, bet viņi mil ielejas ua kalnus nepērk. Es esmu dzimis lidzenuņiā. varbūt, ka tādSļ neprātīgi mīlu kalnus. Ziinu, ka Sauleskalna dēļ es kristu kārdināšanā un nespētu pretoties. 'Mans prāts ir cilvēka prāts. Tiisai Plovs aetorīt kārdSl^-šanā. ^
Bet nabaga mūķeņu dvēseles? : . . . ©ll®s mokās, kamēr kāds apslēpto mantu atrod. — Nē, es neesmu atradējs. Ja mantu atradusi Selestīne, tad mSķeņu dvēseles jau. sen atpestītas. Nav pavēlēts bagātību ņemt un izlietot, tikai atrast. Ari Selestīnes dvēsele ir brīva, jo . . . Bet mana? Selestīne bija man mantojumu nodevusi bez noteikumiem. Ajzbēru bedri, neaizmiršu arī kaķa kauliņus, noliku vietā akmeni, un Toteā mm imixs nž-
un nojautas ir pārak ātras, lai nest no šīs, tieši — šīs uguns tās atzīmētu. Ar- šiem jautāju- līnijas?! Irai bijā izrādījušies miem ir nācis ārsts, bet tos būs asi nagi, ar kuriem nu bija sa-ieteikusi Ira, lai turpinātu ma- skrāpēta mana dvēsele un mie-nu pārbaudīšanUi kas bija uz- sa līdz pat s4rds^^^^ es. sākta vakar. Ar tiem man ir do- ari es biju vainīgs pie tā, jo bi-
viņa atdeva zeltu, lai iegūtu zies .pulkā, un ari Abdulla ir mieru. Labi, ka manas rokas daudzināts karavīrs un atceras bija sākušas trīcēt, tas bija brī- „tra'kos" izlūku gājienus. Izrā-dinājums, lai nenolādu pats sa- dās, ka Vecajam pulkam ir jauns vu dvēseli. Neesmu nekāds bas- komandieris, jo agrākais (pulk-kājibas un skrandu reliģijas vedis Zundblads) drīz pēc Ba-•sludinātājs, zinu, cik briesnu- ranoviču kaujas bija dabūjis gas ir,,nabadzības važas, tomēr Zelta ieročus un ģenerāļa uzple-
es sev.nesaudzīgi jautāju: čus par to, ka bijā tik lielie • , «.
- Cilvēk, ko tu vispinns būtu aizturējis veselas vācu jātniāī! ^^^^ iespējaV parādīt Ju^sekmejis^^^^S^^^^^^^^ nopircis, kļuvis Klosterkalna divīzijas atkārtotus mēģināju^ karā un- pierā-ļĢS..^Mana pri^^^^ miljonārs? - mus pārraut fronti un ieņemt ^^^^ arvienu ir da-sipleci. drebējis viņas augums,
Nesaudzīgi un atklāti es art svarīgu dzelzceļa mezglu (Bara- manis mi ka esmu tik ne Vkasspejr^b^^^ un atbildēju: novīčus), kura krišana būtu ka- atraujami ar to saistīts, ka; es ^a atspere saslējies
- Sav,am visniknākajam- ie- tastrafa visam XV armijas kor- "«^^^ ^ nedrikstu iziet laukā "J^..™: ^^^^ W. ^«t naidniekam - nemieram Taunu" P-sam, ne vien mūsu pulkam ^o turpinājās ^^^^"^ ""^^ ^ pātagu. ^ vai divīzijai. Zolots labi atce- ^^P^^astā Kara divcīņa ar Sie- nevaidama speķa ^sasle-
Kopš tās nakts ieslēdzos du- kaujas apstākļus un zina, vieti. kas bija ari tāpēc nevien-. J^Pfet^.tO'.j^. ^^^^ bultigi kas īstenībā atsita to divīziji;, ^^^zīga, ka ari es biju nostājies P^^7,WfT^°^^"^
Vētrainajā, naktīs ■ vecajā ^ura uzbruka kājniekotās" rin- Kara. nevis viņas pusē.'Pinno priesteru mālā todu solus ^ās. viņš rūgti pasmaida un sr, gājienu es tomēr biju zaudējis. ^^^^ ^
smieklS eSlnSL tāpat tas bijis un būs." Vi- tm-tas bija-noticis iepriekšējā, tūkstošiem malta likteņa
un kas īstenībā ir Sieviete, kas gadu. tūkstošiem malta likteņa
kā citās Vējuciemā mājās, bet ^^"^ ^^J^ taisnīS. jo gluži tas tikico izgaisušā nakth'^iņr^ēl S^Ši;^^^^
stāvējusi pie krusta un pati ne-
Sf^lpsfmp^ ■hoir? .>,4te« pats un drīz vien atkārtojās mū- nebija ienākusi apspriedes tel-dzirdēiis Ziemassvētku kaujās, kurās Pā. bet tas nebija vajadzīgs jo susi. to. mesta tuKsnasu sveime,
■ mūsu pulkvedis saņēma Zelta viņa visa vēī atradās^'un dega-®^^®^ ^ ^^^^^^
^ ieročus par to. ka viņš pēc kā- manī, un liesma pastiprinājās, ^ļ^'^^ ^^^^^^ kas pārspēj
Uz mana galda vecs, gotu dā laika bija iesteidzies nocie- nekļuva vājāka. Iraī bija izde^"^.^^ citus, līdz radies rūdī-
biiTtietti rakstīts manuskripts, tinājumos, ķuŗus bija jau ieņē. vies .pierādīt ne vieii sev, bet ^^^.^^^
Jau kuro reizi lasu Klosteŗ- mis nians bataljons. Ari vairā- ari man, ka viņa bija stiprāka P^^®"^'^ tā taš izrādījās ari " kalna leģendu • citus vīrus apbalvoja- par par Karu un visu citu, kam bi- Ini, %ā ar daudz ļ ko pār- •
Tagad man vin^ Sr .at^rotama ^^^^ izdarījuši citi un vis- ja sakars ar to. Nu man vāja- pārspēja mani. Viņa
im .^enkārS XāiSu "^^^^ ^^J^ ^'""'^ ^^^^ "^^^ P^^^^"- k^tcPa^^^stāstīja, ka bijusi uz-
riiPTiii It-f t- ' -^^^ augstus ordeņus saņemt paši. mēr neesmu sadedzis vāi deg- ticīga, lai gan viņu nekas neka-uienu siasts, Tadeļ man si: le- ^^^^ ir hiiis npirari nPkjU tip- dams ..;ftvī nSrrioH^ič' ..: vēlā atdoties, tam slavenam
Tā tas ir bijis, nekad nekas ne- dams sevī pārdedziš, iņan vi ®^
mainīsies, jo augstie un augstā- jadzēja. pierādīt. ,ka tikai Karš, rotmistram un. pat Oldenburgas
kia vīri pirmā kārtā allaž atcē- vienīgi, tas būs'tās, kas niani P^"^—' '^^^^^^
rēsies . sevi, ja būs bijis panā- atbrīvos ņo šā pieriākuma pret ^P^^^Š^ pieņemt šo atdošanos.
. kums un visu novels uz zemāko dzimtēm, līdzčīnītājiem uri^ se- Pie tam:viņa par mani neko ņe-
pleciem, ja būs izrādījusies ne- vi. Bet tas 'nebūs viegli, to ļie- P^^sīja, un šis dvēseles lielums
veiksme. Es veros viņa gudrās činaja asiņu kaisme^ viņas apu atkal pārspēja manējo. Bija
nekrieva acīs un vēroju drau- degsme, kas dega manī un pa. S^ti ticēt un iedomāties, ķa pā-
dzigo smaidu, tas ir vīrs, kas darīja neskaidrāku redzi, viņas ^ dubļiem un netīrībai ir;
atceras, un pietiek jau ar šādu asiņu dvesme, kas šalca ausīs ^^^®iis pacelties tāds gaišums.
Mums_tikai jāuzdrīkstas at- atzinību, pietiek. Zolots lūdz, un padarija mazāk sadzirda-
teikties. : lai savu stāstījumu iedalu, di- mus ārsta vārdus, ko .-pašlā^^^^^ J
genda ir mīļa. Ar! manā dzīve ir atkal vienkārša kā toreiz pirms kārdināšanas. ^ -
Esmu atkal .— Es Pats.
Ceļš uz sevi ir vienkāršs. . . Vai;: tas ir ceļš uz paradīzi?
Mān — jā. , Viss ir vienkāršs.
r;-
AIVARS RUŅĢIS. VAI, BALl!^
Sī Aivara Ruņģ^ pirmā grama- autpmm ta pierSda» ka autors ir jau ļoti da tas, kal nopietns vērtēts rakstnieks ar lieto vārdļ lieliem dotumiem. Ruņgis stāsta ,.uzlīkšanul koncentrēti un apvaldīti, tādēļ ķim, ja v| lasītajā intereses spriegums ne. m'gs. būs I kad neatslābst. Atstāstīti ne tikid peļamu, notikumi, bet meklēta ari viņu Ne pēļi dzi]āl^ jēga, pamatojums, tādēļ arī RuņģJ lasītājam nepietiek vienīgi ar 7,oi:ēšJina, .«redzēto un dzirdēto", bet, pats Ir darbi, to nemās nemanīdams, viņš Ir ir karoivil sācifi arī domāt. Esmu pārlieci* ži dabiski nāts, kā autoram ii* licpubličēti Ir daudz manuskripti, jo Vai, balini, talu .«>aka: ..Tftaļ Jāsi nav iesācēja darbs. nekad ne
Autors pielaidis tikai kļūdu iz- kā! Varbļ teiksmē. Tēlodams karavīru tu- uz kruķicļ vošanos pretiniekam, viņš vairāk- da un teļ kārt lieto vārdu — uzlīkuši. Tā divdesmllļ ir nelatviska un ari neloģiska i?- liecību, m teiksme. Mēs sakām, ka kaķis stāk parļ uzmet kupru, bet karavīri nav. mešbrivil kaķi, un pretiniekiem viņi tuvo- no tiesnc jas nevis „uzmetušl kuprus" vai tā lodītei ,.uzlīksuši'\ bet salīkuši. Ka būs^izšķļ
TaLIE CEļ
AR M.,Z£VBRTA LUGU ... ,.KURRPlIRRt)" A. TIPANA IESTUDĒJUMA
šovasar 'Toronto latvieSus ap. meklē, ar viesizrādēm, tālus belus braukdami, tāli viesi. Pēc Anšla-va Eglīša liiģas viesizrādes jūlijā št mēneša beigās, 22. augustā, sekos otra viesizrāde,. M. Zīvertā ,.Kurrpurra'V
„Lai paliek neatsegta jūsu dūnu
'gulta,
Ak, iābiē ļaudis, tur man nenāk
miegs.
Es. k&du maisu paklāfeu uz gridRB,
Un Itā būs labi .-^ esmu ceļj-
V:.-■■■■.■•-■nieb^ , (A. Kaugars)
šos dzejnieka vārdus var sacīt lUgas galvenā persona klaidonis lAntijs, šis mums neparas. tais Austrālijas ļaužu šķinas loceklis. Viņu lugā uzrunā ari .pār Dioļgena kungu. Antijs ar. savu neparasto dzīves uzskatu un dzī. ves veidu līdzīgs seno grieķu savādniekam Diogenam. VlņS va-ren^ni valdniekam, kad tas atļā. visi Diogenam izteikt kādu vēlē^ šanbs, teicis^ „Paej iidst no saules". Tas išjis viss, ko viņS vē, lējies, jo valdnieks, sarunādamies ar viņu, bijis aizstājies saulei priekšā .
Zīver ■ceļinieķk AustrSļiJ tāpat, ni tad līdzās donim Šoreiz
Klaido kur atr kārta g .,Es do ,tors lug
lug& Uelļ lestibāi lu, viņš ies, kas tei vēl
Pēc a1
jodaņiSji dzejniekļ
,.tJh tļ nieks."
a. Tij darbu ši mērķis pirmo uļ aktiera tora dor aktierlml vies ūn rādē!
.Ifonāss Miesnieks
BURLESIKA
Viņš bija sakomppnējis 13 korti, pozicijas, skatoties uz ūdens glā. zi, kās. stāvēja uz flīģeļa dzeršar nai. Te īsākas, te garākas. Visas par dvēseles nemirstību. Viņš neticēja dvēseles nemirstībai, bet vu?S komponēja par to mūziku, melodisku un dramatisku 1? kompozīcijas. Tik dažādas. TUr nebija rie vārdu, bet tikai skaņu zīmes. Vesela nošu sistēma. Virs un zemlinijas un palīgļīnljas. Tur bija do, re, mi, fa, sol, la, si. Tur: bija .oktāvas un neoktāvas. Netrūka ir .,soi" atslēgu, „fa" atslēgu. Tur bija notis uz Jīnijāni, notis uz pālīgUnijām, notis starp līnijām, tur bija ritms, inter. valU. Tur bija takts, ari divdaļīgā takts, se^daļiģā teikts, deviņdaļī. gā takts, ■priekštakts; tŗisdaļiģā takts, ari sinkopētaīs ritms. To-. nis. un pustonis. AUerācijās .7.ī-. mes., gammas un negammas, tercas, kvartes,kvintas, atslēgas un neatslēgas. Viņš bija kā vājprā-.tīgs. Viņš dzivoja tikai ar mūzi-kti. Citas dzīves nebija. Mūzika bija viņa dzīve. Tur bija ādagio
- -lēni, tur bija allegro - atri. Netrūka arī andante -- mierīgi, ^et mazāk. Bija an fprtispimo.
- visvairāk presto' ātri, pia-nisimō — ļotiŗ klusi, largo — plaši. Tur bija toņu kārtas: ņia žors - kas svinīga,.; minors —
skumjā bija cēl| džesa m bas vai
■Nē, \ . ViņS
Velti līc lējies tj Uelākai dām net ja. ka atj zicljas' ti. Neat bija, ko| pēc citi Tas ap^ bija pat tika. Jūs pbzicijaJ galvenieļ ka mēsf siaiiācifi kuriem gādāt ķo lai gas beļ
. Jānis lauzijāsl nozīmei
Var būtu pieņem^ ja. I2
'Vēstuli.!