KĀNA KONCILA SKATĪJUMĀ
73 n-rs TRF^hīFN 1964 GADA 9 iEPTPMBM ^^s, Kimgs. Svē- na un izmeklē katoļu baznīcas
flJMmēssms maksa ASV un Kanad^^ 11150; 3 m,ēn.'$ 4.50; krauti ar drausmīgu ,grēku nas- Kristus ticības sašķelšanās. Ti-
6 mēn. $ 8.50; par gadra § 16.00. ļu     i ^^^u Tavā vārdā aicināti pul- kai pazemība tuvojoties patiesi-
-----. '   .1 .       .      ' f I, ---i. cētie^!" tā sākās koncila lūgša- bai, varēsim   tuvoties koncila
na, lo. cienījamie koncila tēvi galvenajam tnērķiin:: padziļināt
ik rītu' kopīgi teic. ;. -^n tālāk izveidot mūsos kato-
, ,   ^ ,   Ielūgšana lietota ap pdimā liskbt^
Neizlietotos maiauskrlptus. neuzglabā^ļ, bet oz ļVelēš^intls sita at>:ģadu||ļ tūkstoša beigām svarīgos no jauna kristīgo dzīvi ģime- ^ci
B)aMI,ia pievienota pastmarka.'        - '        , : '   ļ  , gad^jiļmos. Mums vispirms vai- ^gs un sabiedrībā, šo iekšējās ja
Ar autorā vārdu vai imeiāļiem parakstitajofi ļ-akstoi liteiktSp nasrjameklē pie sevis.. Un tādā atjaunošanās darbu nevar veikt tī:
Sfindinajumu mate sludinājumu da}ā $ 1.60; tekstā $ 3^0 par vienas collas slejas telpu.
ledakcija patur tiesības manuskriptus saīsin$$l
Zosnas var neatbilst redakcijas vieddkli^l
garā;,arī II Vatikāna koncils ru- mūsu cienJja^ie   koncila tēvi
s vieni paši. Tas ir visu 'katoļu, visas cilvēces uzdevums. Katrā ziņā tas ir visu kristīgo ticību ■kopīgais uzde^iims' savstarpēja tuvošanās garā un patiesības mī-
bija tā privilēģija dau- V-&f; yiegli iesp'aidojama, viegli vprš;,ļuz sevi vietējās sabiedri- lestībā. Katoļu tezmScas atjaunō-
dzus gadus strādāt ar dažādām veidojaina. Vīķiem trūkst sali- b'asļ     kritiķu uzmanību lar sa- ganās centienus varējām vērot
jaunatnes grupām. Bija inter©- dzinājuma, viņi tikpa-t ķa nekā vu ! augstvērtīgo sniegumu. Tā- abās koncila sesijās, to varējām
santi vērot Idņu gaitas.   Kon- nezina', par dļzīvi, par apstāk- pēdēs atkārtoju, tev, mans jau- vērot sesiju starplaikā"un vēro.
statēju, ka dažādu tautību b6z- ļiem^brīvajā iļa^aulē.^Viņi dzīvo ^nai^|ļ^raugs, un citiem:    mēs jam pašreiz, kad jau sāk īstenot
dzimtenes  t   *   v.s/,i„ tā   loclorrti    e^mSo   m'alrin   Inkā   nfiatnS.pām   t.lllffiām   rtviKrām ua.>.».*i- t-   '      .ti--».?—
piieeja dzīves pietnāka,
-svērti, ātrāk gatavi, nobrieduši jaiļnatne, pati. to nezfnot, uzliek spējīgi dot. prieks un kristīgās vienības pie-
šāva domāšanā, savā spriedumā, miļnļs ; pienalsaiinu \fe:^mēr un , \ j,. ±     ' •    ^      pildīšanās ilgas!) Bet vēl daudz
savos uzskiatos. Redzēju ari vācu visto sarīkojumos, plašās sa- darba un pašaizliedzības vaja-
pēckara jaunatni, kas atgādināja nest mūsu taiftb'uril zemes lik-, nāķsņiēs un svētkos raugos jūsu dzēs   cienījamiem koncila tē^
■ no dzīves nogurušos pieaugušos, teni neatlaidīgi Ipensties; to jflui^4jās sejās, manī mostas viem, vēl vairāk pašaizliedzības Viņi meklēja draudzību ar ci- atbrīvot. .    1^ ļtr    '[ jautājums: ,,Ķo gan es redzu?" kristīgajai Dieva tautail Jāat-
• tiem un tomēr noslēdzās, ieslē- Gribas vēl i pieskarties kādam Nā!fcqšos tēvus un mātes, bez met daudz vecu aizspriedumu un dzās sevī: Vācu jaunatne ne ^ti- pāiisam cita's dabŗJs (jautāju- šauļ3ām, .nākotnes dzīves turpi- kaislību! Saviem spēkiem vien kai piedzīvojusi,.ka uzlidojumos mam, kas neļri pavīdēja sarunā ņāt^jns un veidotājus. „Kovēl?" mēs ; nekā nepanāksim. Vienīgi viņu niāj,as un pilsētas bija sa- ari dāžāem jaiīīešiem. • V no Varļ)|īt jaunus celmlaužus zanāt- aktivizējot mūsu garu patiesības kritušas drupās — sāpīgāk bija, viņieni ierunājas/ pat to, ka lai- nesi :^ļ^^^ ilgās un lūgšanās, augsim paši, ka ari viņu Ideāli gulēja drupās.- kam ^an visi latvieši Šinī kon- cīnīsies cilvēces labā, jaunus iž- un ta,d Dievs Kungs dos tālāke^ Pagāja gadi, kamēr viņi atkal tinentā esot ^b^^^^               ^d^irptājus varbūt, vai arī virs- jam spēku — sūtīs Savu Svēto
- uzdrīkstējās meklēt Ideālus un ņiem ļiiederot māj,^s,, dažāda mekus, diplomātus, vai senāto- Garu kā stiprinātāju un palīgu, - tiem ticēt. .Bet, ja drīkst tā veida 'uzņēmumi'un' veikali, au- ms'ļKapitolā? Vai arī mūsu lat- šis koncils norit oikūmēnisma izteikties, vācu jaunatnes^ ideāli tcimobiļi,' b'kdkksf konti u.t.t., vjuii'iļzemes un tautas nākotnes zīmē. Vārds ,,oikūmēne". ir grie-ilgi stāvēja skapī laiz stikla. kaut gan viii ^ļ)feaukuši uz. vērotājus un vadoņus — kas ķu nn nozīmē apdzīvotu telpu'\ OLatviešu jaunatnei Vācijā go zemi tukšam kabatām, tuk- gaiifto lai šodien zina? Bet Tātad oikūmēniskā kustība iz-trimdas gadi mav pagājuši tukšā: gām 'rokami' ^Taisnība gan, ■ tā katk no jums iesoļos savā no- Paužas jisas apdzīvotās telpas daļa :no viņiem pēc vidusskolas nlēš 'altbraucāni, jo ibijāni zaudē- ispļa-ustā ceļā. - pl8^umā ~ visā pasaulē. Oikū-
beigšanas ir iemācījušies kādu juši yisu, un i bēgļu nometnēs   ļLai par ka jūs kļūtu kā indi- meniskais gars prasa visas kris-labu amatu:   par  fotogrāfiem, pie bigātībtas neviens tikt neva- .vidi'^ ,>v i s i jūs būsit tiltu cē- tietības vienību Kristus vadībā, elektriķiem, kantora un ;Slimnī- rēja.  Bet lafisani tukšā mēs 3āj^,ii tiltu atjaunotāji uz nākot- . cas darbinieMem u.t.t.. Daži ir tomēi^ neatOTaiicānl — mēs at- nij Jaunu tiltu jāceļ iespējami arī ieguvuši stipendijas. Es sa- vedārn. vērtības,- k6 ceļa somā daudz^ jauni tilti, pāri lieliem ku daži, patiesībā tam skaitam ielikt jnevarf.!Atvekkām vērtības, ūde!ņiem, ■ tilti no kontinenta už
. vajadzētu būt lielākam, bet tur, ko par' h4udu si nopirkt ne- kp'iitinentu, no tautas uz tau^, karā cietušajS Eiropā ar stipen- var:' mēj^ atVedām līdz no jaunatnes ua vecāko paaudzi, dijām nemētājas tik plaši ap- mūsui ticībii, inūsu valodu, mū-Ho tevis uz mani, tilti ne no kārt, kā šinī' bagātā kontinentā, su dziesmai, j - mīisu   kultūru, Jikmeņiem, dzelzs un betona, bet
%Xr arī tādi, kas strādā un studē, mi^su ■ gatraj   b^,gā|tībuj    to sai^rašanās un tuvināšanās tilti, yeizē. Pirms kādiem 10—12 ga- mē^ atvedāini'šurpļ Pēc samērā k&i balstīsies uz jūsu jaunajām, dieni studiju beigušieni ārzem- neilga iaik^ļ ņiēs paijām spējīgi <^zlyajām sirdīm^ niekiem VācijŠ darbu, dabūt bi- riKotl Dziešmt svētkus šeit ne- 11 Ņobeigmm gribas jums . dot ja pagrūti, tagad turpretim!, šis piedzīvotā mērogā. 3 MūsuV indiešu domiātāļa Maha(w
apstāklis ir otnainijles.       r    " tu apgādi ikiž :tīrgi arvienu jau- m.^   Gandija   vārdus': Nevis PajT jaunatni dzimtenē vīsgrū- niis 'grāma^uj' klāstus, un dau- ātrumā, bet gan. virzienā, kurā tāk. runāt. Ari viņi-strādā, arī dzSs/un ddžādās ļzspdēs mūsu mēs ejam, ir. paliekamā vērti-viņi mācās, arī viņi savu dzīvi glezniecība^ im daiļamatniecība ihaļ
robežas.: Tikai ::neaizmirsismi' to V;.y/     ;ļ .ļ^-. ......^|....^ .;•      -■ļļ ■■■
rūgto, nežēlīgo apstākli, ka tie •''     Amerikas siistēmaS'' 4pēks un vājums
avoti, no kuriem' viņi savas ; ,         ' :    ^               ° '   „    •     • t     v,» 1*- -^rm
zināšanas smeļ, ir saLēti: sā- ' "'^^ ^f^      ;Dmocratic    mŗi. Ar zmatmsku objektmtāt!
kot no pirmās dienas pamatsko- Capitalismļ' ;l>y H. W. Chase & ^ton atklāj amerjk^u _dzives
lā  līdz  izglītības nobeigšanai P. B«lan; M^ļ 1. pj l^homas     • ,v^ida^ speķu un ari ta vājumu,
augstskolā'- latvju  jaunatne GroUlCoi' (ČanadāAmbassador               „mteUigentai un ra-
dzimtenē dzird tikai mfidu un Books LtdS) 'izdevums, cena § 5.,. ^^Pf ^f.^*
melu mācības. Par- cik viņi tās .    ! ; , ' !• '             ļ^^rei un skepticismam^ par
• uzņem vai par cik viņi immūni Abi grā^ktas autori ir ASV saviem svarīgākiem lestaoiju-pret tām. par cik viņi spēj at- universitāšu'profesori (Minneso- miem. Tas ir vienīgais veids, ka šķirt latvisko no svešā gara, tas tas'un Delaveras) ļm savā darbā jtie var novērtēt to spēku, atklāt ir atklāts jautājums. Manuprāt, raudzljušiļ iļto'skaidi^ot ASV t. s.ļ-vājumu un . . . pieskaņot savus kaut kaš tomēr pielīp no (tā lizives veidu, definfjot politiskās«iestādījumus _ pastāvīgi maim-svešā, no visa tāy ko viņi dien- un' saimnieciskās f sistēmas unļgļem apstākļiem. Viņi tad arī dienā dzird, ko viņiem diendie- tās salīdzinot'ar piretstatiem: f^-War dibināti ar tiem lepoties, ja. nā māca' jo jaunatne viegli 'uz- sis|nu, sociālismu (un komūnis-",yiņu zināšanas liecina, ka spēks
■ '       " '        ' ' ' ijiārsniedz Vājības," raksta autb-
Ja šodien mums vēl tāda gara nav, tad pati cilvēce pie tā vainīga. Mums jāatjaunojas Kristus manto juma\ izpratnē garā un patiesībā. Mūsu uzdevums nav vienīgi saglabāt šīs vecās tūkstošgadīgās pa,tiesības, bet reizē arī tās piemērot modenm cilvēka mentalitātei, pārveidojot jaunā izteiksmē un padziļinot tīri garīgā ievirzē^ lai kristīgajiem nav jākaunas jauno tautu priekšā, kurām mēs gribam sludināt Kristus evaņģēliju, bet paši Kristu vēl īsti nepazīstam un savstarpēji apkarojamies. Viņi mums saka: „Tas nav Kristus gars, ko jūs mums mācāt, tas ir jūsu despotisikais gars, ar ko jūs gribat mūs verdzināt!" Ko mēs uz to vaļram atbildēt, jo paši dzīvojam •„šizmā"-r- sašķēlušies un nevienprātīgi?
Atbildi varam dot tikai kopīgā kristīgās- nākotnes darbā, kad sekosim koncila tēvu atmiņām un, savā dzīvē īstenosim Kristus nulestības paraugus: pašaizliedzību, pa^tiesību, tuvāka mīlestību lūgšanu garā, lai visi būtu vienoti Kristū. Un tieši, šeit lajiem milzīgs uzdevums un pienākums — mums jāiet palīgā koncila tēviem. Viņi vieni paši nevarēs paveikt Baznīcas atjaunošanu, ja la^i nepiedalīsies ar visu sirdi un dvēseli. Kaut kas pilnīgi jauns un iepriecinošs no-til^ koncilā: Koncila tēvi sāka uzsvērt laju misiju pasaules kristiānizācijas darbā. Pāvests Pāvils W pieacināja laju un laju organizāciju novērotājus koncilā: sākumā dažus, bet to skaits arvien pieņēmās internacionālā plašumā. Protams, savā laikā koncilos
ir piedalījušies laicīgie valdnieki ar sajviem .pārstāvjiem, bet ne tādā līdzdalības izpratnē kā šajā koncilā. Pirmā Vatikāna koncilā vairs nedrīkstēja piedalīties neviens laju pārstāvis, šajā koncilā atkal laji ir klāt, bet jau ar pavisam citām tiesībām — kā Dieva tautas, kā visas Baz-nīcas pilntiesīgi locekļi.
Laju kustība, kā laju apustu-lāts ir atjaunojies sakarā ar pāvestu Pija xi un Pija xii dedzīgiem aicinājumiem kristīgās dzīves aktivizēšanai un misionā-rizēšana^. Viņi jau atzina laju lot mu Baznīcas . dzīves aktivizēšanai. Taču šī kustība veidojās ļoti lēnām. Tātad tas nozīmē, ka laji pamazām sāk^ pildīt zināmu funkciju Baznīcas dzīvē, t. i. lajus sāka pieaicināt misijas darbam pasaulē. Tādejādi šim koncilam un arī laju -kustībai četri galvenie mērķi:' a) teoloģiski — izejot no katoliskās mācības, ziimšanu padziļināšana pašā Baznīcā un pār to; b) praktiski — Baznīcas atjaunošana mācībā, kultā un ticīgo dzīvē; c) oikūmēniski ^^ saklausīt un meklēt vienotības saites Una Sancta garā, lai apvienotu visus kristīgos^un d) mi-sionāriski — piemēroties modernās sabiedrības un sadzīves prasībām : Baznīcai • jāuzņemas dzīva saskare ar modernajiem, cilvēkiem, uņ lajiem jāpiedalās reliģiskā presē un misijā savās darba vietās.
Evaņģēlija mācību īstenošanā lajiem milzīga nozīme. Bez laju līdzdalības Baznīca būtu tukša. Laji veido Baznīcas kodolu, kas aug un izplatās. Tāpēc šajā koncilā apcerē laju liturģiju, ko va-
rētu laji bez garīdznieku līdzdalības izpildīt, kā, piem., izda^ rīt dažas īpa^s svētības un I no-tuirēt dievvārdu veida dievkalpojumus, kas būtu pamatoti Sv. Rakstos un, protams, neaizstātu svēto Misu. Tomēr attiecīgos gadījumos un svinībās, kur nevarētu ierasties garīdznieks, attiecīgi sagatavoti un piemēroti laju pārstāvji varētu noturēt dievvārdus. Tas liecina par laju pries-terības funkcijām un sevišķu misiju.
Tāpat dekrētā par „publicis-tikās līdzekļiem" koncils uz- • sver laju neatliekamu līdzdalī-iDU un ieteic pāvestam Romas ..publicistikas komisiju"' paplašināt ar internacionāliem spēkiem, lajus ieskaitot.    . .
Koncila Baznīcas schēmā īī nodaļā ir runa.ParI)ieva tautu un īpaši par lajiem. Jaunā schēma. grib novērst nepamatotu uzskatu, it kā vienīgi bīskapi un priesteri veidotu īsto Baznī. cu. Tieši otrādi — vīsi ticīgie, kuri ir. kristīti, pieder Kristus Baznīcai kā Dieva tauta, kas atbildīga par pasaules pestīšanu un labošanu. Mēs visi esam misionāri, pieaicinātie un saistīti pasaules kristīānizēšana^ darbā. Baznīcā nevar būt nekādu rav sisilni vai sociālu atšķirību, jo visi ir brāļi Kristū.
Tātad — vispārējā laju pries-terība koncila tēvu izpratnē na,v zemākas pakāpes kā hierarchi-ja, bet gan atšķiras izpratnes veidā un darbības la,ukā. Laji darbojas līdz kā Kristus liecinieki,- vēl vairāk — darbojas tieši Kristus'vārdā trīskāršā veidā:
(Nobeigums 7 Ipp.) ,
ļ Pārstāvis
Kanādas Studentu aizdevuma likuma mērķis ir padarīt vieglāk pieejamus banlcas aizdevumus tiem studentiem, kam nepieciešams fiņanciāls atbalsts, lai pēc vidusskolas beigšanas varētu turpināt pilna, termiņa studijas universitātēs vai līdzīgās mācības iestādēs.
Katrs Kanādas pavalstnieks vai tas, kas nodzīvojis Kanādā vienu gadu un nodomājis apmesties Kanādā uz dzīvi pēc studiju beigšanas,. likuma ietvaros tiesīgs pieprasīt aizdevumu. Aizdevuma pieprasītājam vai nu jābūt" pilna termiņa studentam vai arī jābūt pieteilUam kādā izglītības iestādē, kas ietelp provinču atzītajos sarakstos. Viņam jāatbilst attiecīgās provinces noteiktajiem akadēmiskās kvalifikācijas kā arī financiālajiem noteikumiem.
(students var saņemt, atkarā no individuālajiem inateriālajiem apstākļiem, aizdevumu līdz $ 1.000 gadā, maksimums— $ 5.000 visā studiju laikā. Eat-" ras provinces piekritīgā iestāde, Inir lūgumi aizdevumiem iesniedzami, noteiks aplikanta tiesīgumu un izsniegs apliecību, par aizdevuma lielumu, ko students tiesīgs saņemt. Šī tiesīguma apliecība (Certifieate of Eligibility) nepieciešama, pirms aplikants iesniedz: valdības garantētā studentu aizdevu^ ma pieprasījumu savai bankai.
Bezprocentu ilgtermiņa aizdevuma atmaksas periods. Lai palīdzētu studentiem, Kanādas valdība maksās aizdevuma procentus pa to laiku, kamēr tie turpina pilna kursa studijas, kā arī sešus mēnešus pēc studiju nobeigšanas. Pa šo laiku nekāda aizdevuma atmaksa netiek jpiepra-sīta, nedz ari studentam jākārto kādi citi maksājumi sakarā ar aizdevumu.
m GRĀMAMCA 123 HURON STR., TORONTO 2-B, ONT.
LPll jauna skaņu plate
11 IZLASEB
, GLĀSTS
'"mana sirds ir atkal
"jauna
iļiLeonarda Daine, mecosoprāns.
fmJTAS DZIESMU rapsodi-JA 2 vijolēm ar orķestri ; {} jSolisti: Mairita im Gunšrg ļ Larsons ļ;\UZ AUGŠU " AKA
■IBIRZTALIŅA : ŠOREIZ ' DĀRZS
\ IR VIENS VAKAKS ;PIESKAŅA MĪĻĀ SKŪPSTS
kjflLudmila Sepe:- Eše, goprāas.
ļp Pie klavierēm autors. ■
|?ļ I Maksā $ 6.00 + 3% ta^.
šī plate nedaudz eksemplāros \ dabūjama ar j. Mediņa tm
I ļ- L.. Sepes ■ Ešes parakstiesL •
Aizņēfflējies sāks aizdevuma, kā arī procentu atmaksu sešus mēnešus pēc pilna kursa studiju beigšanas. Pašreizējā procentu likme studentiem ir 53/4% gadā. Normāli aizdevuma atmaksas periods būs pieci līdz desmit gadu. Aizdevuma saņēmējiem tiesības atmaksāt aizdevumu daļēji vai uzreiz kurā katrā laikā.
Dzīvības apdrošinājums
Aizņēmēja nāves . gadījumā Kanādas valdība uzņemas atbildību par aizdevuma atmaksu.
Studenti var iegādāties attiecīgas brošūras bankās, universitātēs un citās mācības iestādēs. Brošūrā sakopotas ziņas un saraksti par provinču iestādēm,. (vai, Ontario dzīvojošiem, — universitātes un institūti), kur studenti var pieprasīt tiesīguma apliecību (Certifieate of Eligibilitj).
Visas apgiā vienīgi
Elņas ņemtas. MCfflMacla'Student Loans Act IHi «ah.Eodeŗ Visi aizdevuma pieprasījumi un aizdeviamu lielmnis Izšķiŗaiiu ssskaņā ar šī likuma noteikumiem.
I
P 1
I , \\
/ Prof. P. Ķiķauka
Kanādas pastjiies.tādes laiciii-šas pārdošanā , dažus jaunus pastmarku veidus, ņo kuriem, kāds ir ar gļoba attēlu un tam apkārti aptītu platu lenti, uz kuras latīņu valodā uzraksts; Paceiii in terris. (t. ..mierii virs zemes"). Tas ii' j^uks sauk-: lis, kias/aicina nodibināt pasaulē mieru.
Varētu tikai jatitāt: vai niiers ir augstāks par visu un vai mieram būtu upurējamas visas citas vērtības pasaulē?
, Iedomāsimies šadu gadījumu:. starp divām valstīm' ir izcelies karš, kas . beidzas ar vienas ' valsts noteiktu uzvaru mi otras sakāvi, šā notikuma sekas ir tās, kaV uzvarētāja valste diktē uzvārētajai val.sl ij , smcigus miera noteikumus, bet tā. ir spiesta tos pieņemt, jo nespēj vairs ka-■ ŗot.\-.' ■ ,v
Tātad abas, puses Ir tikušas pie iniera. Vienai pusei tas ir patīkams un. gribēts miers.d^et otrai uzspiests kapitulācijas miers, kaš sevišķi grūti panesams, ja kapitulācijas noteikumi ir bijuši netaisnīgi (bet tādu mieru bieži mēdz diktēt uzvarētājas valstis). Ikviens netaisnīgs miers sevī slēpj, nākošā kara sēklu. Un ' tāpēc ilgstoša v miera līdzējiem vajadzētu būt ne tik daudz labiem tirgotājiem un. veikliem politiķiem, cik godīgiem un taisnīgiem cilvēkiem. Jo ^ilgstošs būs, tāds miers, kas būs, taisiiīšs . rniers.
Notikumi pēc 2.: pasaules ka-; R rāda, ka: miera nodibināšana pasaulē svarīgs faktors \ ir brīvība. Ķā piemēru te Var-minēt Baltijas valstis..:
Laikā staip abiem pasaules kariem    (1918—apbrīnipja-mi ātri uzplauka trīs Baltijas valstis: Latvija, .(Lietuva un Igaunija, .šais demokratiskajfis re publikās   valdīja miers un kārtība, un dažā labā žiņri šīs valstiņas varēja būt par pHekšzi-mīgu paraugu dažām lielām val-•,stīm. ■, .• ,.
Bet skaistais neatkarības laiks bija īss. Divi fanātiski tiranni Staļins un. Hitlers vienojās par prātīgu agresiju un sadalīja sa vā starpā okupējamas zemels. \:
• 1940. g. jūnijā, Padomju Savienības karaspēks iebruka Balti- -jas valstīs un okupēja tās, laužot, miera līgumu, ar kuļ-u Padomju Savienība „uz mūžīgiem laikiem" bija atsacījusies no., Baltijas zemām. , Okupācijai, drīz sekoja ter-
kūcijņs kās brivļ niekus: f^izsūtījnļ Visas 'tti domju
šī Bail ir iestāji gu cclic Chrii.st^el tautu: 811. iznicļ viešus i( KrievijtJ
■ Kopš] valstis, ļ gadi. pļ šais zoil miers,: uokŗatitļ usiņainiļ
Bet d tām lio da iznīd
Un"k(ļ beidzās] ši un iiļ Āfrikā,
\ 1
Margarita Kovaļevska
l(
PusapslīpēlaH piezļ
Nē, patiešānr, domraksts par Liepāju nekad agrāk nav rakstīts.' Ne skolā,, ne mājā..Ēsmu tikai aizpērnā ziemā, āp Ziemsvētku .iaiku. rakstos sagrābstījusi,,;bet nezinu, .kur atkal pametusi, atmiņu kripat,a.s, kas lidzī--gas peļii apgrauztām piparkūkām \— saldām, jomēr pārāk
niecīgām- .
Domāju^ domāju: Vakar būšu nepareizi izteikusies: . Atmiņas taču nav. salīdzināmas ar papardēm. Domāju: „Arī šodien neesmu^ pareizi salīdzinājusi. — Nē, pareizāki teikt;: Atmiņas ir. -kā nosūbējušas, zemčv.ilgi;gulē-juša,s .saktas. Kasot un beržot, sāk pamazāni atspīdēt visi izcilnis!, ornamenta rakstiņi, —: arī izbijušo seju' rieviņas.
Man pat izdevās no.spodrināt, tikpat kā no. aizsaules izcelt> vecmāmiņas rokas mazo pirkstiņu. Savā laikā.. rcumatism.s to bija pārveidoji.s, saliecot un pacejot augstāk par citiem pirkstiem,^ ■ Viesībās, pie kafijas galda tā saturēja, tasītes. Izskaitījās ļoti smalki .Laikam.tādēļ,, šķita,, tikai: mūsu .vecmāmiņā prot arī smalki mazgāt, gludināt, pie. rei: "zes .smalki jo smalki ar žagaru iepērt: ,',Tev būs klausīt!" Un^ mazais pirkstiņš vienmēr, vienmēr bija pacelts — kā turot tasīti.,^
Tā es varētu dziedāt no rīta
lidz vt^ miņasi
Tord ja?: T kas pļ vārds, ļ Utūbuļ lais ll zais
■ Acis ņas Pļ giina ņas .šl di ja
.Ja kos mēr ar taiļ izauga ' ■ MaJ Lefcsil ;,Nu kracfļ „Pieli| kaut Skaisļ maldi kā. līdz
. mutai
,Ak no r| zēs ļamaļ jo'di minēl