V ■■■7.''/ i
■ ;f !■ iī;fc'■;5!s:j■'
mm.
i-
f
1 LATVIJA AMERIKĀ SeisltiUena, 1985. gada 12. oktoliris» 41. mr
LATVIJA
lAMERIKA
i SEļSTDIENA, 1985. GADA 12. OKTOBRIS, 41. m
flltvielu tfiedēļas kikraksts, iznāk sestdienās; Iždevlļjs —; ■ LatvUa Amerikā PubUsMiig Ltd. Valdes priekšsēdis -Pēteris Ratnieks. I^kraksta atbiicnga}s redaktors ^^^^^^^^-^^^
.Kundrats. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ Canada M4M 2E9, tālr. 465-790l ^Ņu^^^ tlUs: V, Irbe, 4035 RombpBats Avē., Bron^^ N. Y/1(^ inUr. 1-212-994.7917. — Čikaģas^^
N^. Aveŗs Avemue^ Chicago, Ml Ed. Šmugajs, 28 Talfs Ave;^ Liigfirn^
Redakcļjai tiei^as mai^usiirļiptus pčc vsjaidiztbas isiniit. Neizlietotos materiālus neuzglabā, bet psč vei$&hās sQta. atpakaļ, Ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starp •kais pasta kupons (citās zemēs). Ar aittora vārdu vai iniciā-ļ ļiem parakstttosrakstoiŗ izteiktās domas ir rakstītāja per-) soniskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim;
Abonēšanas maksa Kanādā un ASV: pār vieiiu gadu — 46 dol., 6 mē-neSiem — 24 dol., 3 mēnelSlem — 14 dol. Atsevišķa numura cena 1.25 ■ d«^.^ ■ ^■■-.v^"
Sludinājumu maksa sludinājumu da|ā $2.50, tekstā $3.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $5.00 par 1 cm telpu. Sarlkojumul^ndārā $2.00 par rindiņu, atkārtojot 4 ^i^s un v^rāk 25 proc. atlaide. Laikraksta abonēSa sludinājumi — tālrunis 466-1514.
Laikraksta ipgftds jkalur tiesības atsevišķos gftd^iirobs sludinSjumius an nepieņenit. Ja itodotsļ'
sludin^inmft laiivaltstfi ieviesusies I&|(lda, tad Sis sludinājums tiks atkārtots bez maksas. Laik raksta apgibls par MDdaini ievietotu sludInSļiumu atbildīgs tikai par tfldu summu, cik pCc slu-dinlinnia likmes innaksijusi kitldaini iespiestā teksta telpa. Grozījumus sludinājumos var pie-•teikt ne vclāk kā vienu dienu pec sludinājuma nodoSana.^',
1
'tiki Uga kāro vīra?
<& .* <i
Steidss tas sastapt celo^^^^^b Sokg te
.*t3>
s Latviju naiim^
Dr. A. Melliņ
Sociālistiem ir visas
Kārlis Heršela dēls Marķss soņus; sākot no attistga sociātf filozofisko mā-^^^^^^1^ visādās ap
Sašutuma par iquku$iyām kflzflmc^
ctbu— komunismu, kas ap- mācības iestādgs — okto^b^^^ tver visus cilvēka dzīves aspek-nos^komjauni^^ partijā^
arodbiedrībās/ sociālistiskā literatūrā, vēstures, zinātnes un
tus: ekonomiskos, politiskos, sabiedriskos un kulturālos
Markss un viņa mācekp — Ļe- ittākslas ibtādēs un org nins, Trockis, Staļins, Maocijās, bet rezultātā padomju pasludināja šo mācību par zi-^^ nātnisku, nemalcfigu un vienīgi netikumiem, kā^^
GALVASNAUDA
Draudze?, biedrības un Nacionālā apvienība prasa mums dot savu artavu. Amerikā vie-
pareizo, kas pārāka par brī^pitālistu sabiedrībai. Nekad vās saimniecības sistēmu un dzeršanas posts Pad, Krievi-npVērsīs visas t.s. kapitālistis- jā, Latvijā, Polu^ kās sistēmas kļūdas un nepil- ciāi^^^^ tik nlbas. Cilvēks pats šinī sistēmā kļūšot labāks, cēlāks, godīgāks. Šinī sistēmā: valdfs politiska un personas Mvrfeāv vjuras padomju spdp^^ — Nekad indivīda un tau-
na draudze saviem locekļiem nemeklēiot dlvēka dvē-ieteikusi brīvprātīgi -^^^^-^ Dam, nemeklējot cilvēka dvē-
dainu pārvēršanu ti(3bā.Kns^^ Visas
tie neatzīst un Viņa mācību nāla liecības ar tiesnešu jautā-
teicas aizstāt ar dainām. Kā jumiem iederētos izdot vien-
jau laiclfea organizācija. Šī sek- kopus — brošētas. Tās būtu
te dibināta uz ārējām izdari- ļoti noderīgas skolu jaunat-
izplatīts kā
Sociālisti apsolļļa mieru. No itoās dienas pēc nākšanas pie
devu koUektei no 1 uz 2 dol.
Vai nevajadzētu padomāt par trimdas galvas naudu — zināmu dolāru skaitu, ko maksā vienreiz gadā vienā vie
tas brīvība nav tik nežēlīgi ap- nodibināja milit^^ spiesta kā sociālistu zemēs, ūnuzs^a tādu^^^^^b^
vijā;yācijā,^^Ķ^^
Sociālisms novērsis i
kādu pasaule nav
tā, ka^ varētu mūsu sieciņus^^ 8^^^^^^
nāls ir ļoti vērtīgs polltiskrves-
turisks notikuiņs.
īļēc latviešu preses informācijas liecības ir nodevis kāds
nei iepazīties ar Padomju sa-
Pēteris Širsons vienības īsto seju.
Varētu jautāt; kāpēc liedbas izdodamas rotētas? Tiļ)ēc, ka tās botu lētākas, botu pieejamas ikvienam latviešu skolu jaunietim.
Rexdale.
Kim IRTAS LIEC^^ 1985. gada jOlijā Kopehha-
J.
a pārmetu-
saimnieciskos krizes. Padomju kā ar sāka karus: i^rr,vpram «or .«tm;*,,
zemēs inflācija izpauž^ ar vai- valsas,Gruzijā,^^ S
dlbas rlkoji^m: /valdTba īijā/^m^^^
pēkšņi paceļ preču cenas, vai- M, Etopgā, Kubā, Angolā... "^'^ ka Spogulis nezma, kas
diba nosaka algas un tādā šim karam vēl nav ga^^^^^^ veidā noteic strādnieka ienākumu, tāpat kā arī sociālos pabalstus, darba laiku, kas ir
ir. Vispirms BrOvers savā rakstā nevēršas pret tau-'Marksisti apgahor ka so- tas garamantu izkopšanu, bet dflfem^ ir visefek^
garāks nekā visās kapitālisma fsmassist^ zemēs. Tas viss nozīmē ' .i . i • -
pusotrs ducis disidentu u.c. Ļoti interesanti ir arī tiesnešu jautājumi lieciniekiem.
Šīs liecības juku jukām, apcirptas un saīsinātas, izmanto kā lielā, tā maz^ latviešu prese, ; . ļ;--"-;.^
Kā liecības, tt tieaaešu jaii-tājumi patiesībā ir tēmēti uz vienu punktu t-Pado^^ sa-
ves standarta pazenunSSahu.
kur sociālistiskā (komitoālā) tāpat kā kapitālistu valstīs, Xn^«^rtc-iHyivfl" ražošanas sistēma nav pieŗā- bet tur ir M apslēptais bez- ^emoas apsuazioai.
Pie tam padomju zemēs valda bijusi, ka tā ir pārāka. ASV darbs: — ļoti iq)latTta dar-
ģunenēm jādsSvo kopā viertā strādnieks baro tikai divus, mēs. Dienvidslāvijā oficiālais
dzīvoklī ar koi^gu vannas is- Kur sociālisti ir sasnieguši un bezdarbs ir pāri par 800,000,
tabu, kopīgu virtuvi u.tt ; pārsnieguši Ameriku? &s ze- Polijā samērs ir vēl lielāks!...
padcmiju zemēs valdachronisks mes izglābās no bojā ejas tikai Bet bezdarba pabalstu nav"
pirmās nepiecieSanŌbas prefiu, ar Rietumu fmanciālo un
novērstu apspi^anu,mū-su pienākums ir apspiest*' — tā ir sociālistu morāle, — „lie-1as lietas nevar sasniegt bez upuriem", to teica arī Ādolfs Hitlers un Mao.
Sociālists Leo Trockis-Bron-Sociālisti lepojas ar merki — Steins snied? zīmīgu Padomju
J. Dimants sr.
jau daudzus g^ ar labi& panSkumtMldar^ jas Latviešu paisidnāi^^
tagad avīzēs parādījusies ziņa, ka Latviešu Centra pro-tektorātā Golden Age klubs isāņēmis no kanadiešieni pāri par 11.000 dol. video iekārtas iegādei.
Vju tā ir jkuna latviešu pensionāru biedrībat? Ar cik gadiem tad īSti sākas „zelta vecums*'? Cik-biedru ir Golden Age Latviešu Centra khibā? Vai tur uzņem visus latviešus vai tikai tos, kas latviski vairs nerunā? Kas ir Golden Age kluba prezidents un kur viņš satiekams? p, ^avasars
Toronto.
pārtikas preču un dažādo mo- technoloģisko palīdzību. Viņi cīnīties par mazo cilvēķii, pret sociālisma formulējuma sa demās daves piederumu trO- var uzcelt pieminekli kapitā^ apspiešanu un, protams, par vilkumu: „The Soviet bure
aucracy has expropfiated the
mm
Strādnieks sociālistu zemēs proletariat politically in order
by metbods ofitsown to de-fcnd &
kam, zema preču kvalitāte un listam, kas uzcēla sociālismu, vienlīdzību,
slikta pi«8de, transports u*t.t. Patlabain Austrālija (strādnieku Strādniek
l^ttlt iiiltedia sasni^ valcHba) mēžsina uzcelt socij- saņem 10 Mz 40 reizes ze-
^*t.t lismu Ķm un Vietnāmā. Tir-^ māku atgu nekā^ģenerālis, kuram
f $o^ām fio)^ vim m- dzniec^ im sports veicina ir vēl brīva apkalpošana ,
: > draucbd^ attieksmes;..ar transports, speciāli veikali ar riatioņ of političal powišr, in a
f ^iJElls^kas wam, jo visi tie V^toamu, Pad. sav^, bet... īgtu kaviāru un ārzemju pre- cdutttry where the principal
f / no iekārtas, kur dlveks ne. ar Dienvidāfrikul can u.t.t. — VienBdzIba! O- means of production are in
' 1211^^ dīvēkii. Sociālistiskā Šočiittistu, vaktis neesot bez- noties par mazā cSvēka laimi the hands qf the state, creats
ieldbtfi visi bOs godS^, labi c^^^ ir meli» ki^ at- un labklājību, apslepkavoja a.new and Hļtherto ifinknown
cgfiv» Sqiiiņdesnrit gadi nu . kSrto Rietanau žmiāĶsti. Pad. milj. Ukrainas zemniekus un rel^on between the bureaucra-
l)fis ipagajuSi, kopS sociālistu savienībā ir frāk^^Slais un daudzus miljonus krievu, lat- Vļf^^A the riches of the m
teatos ir audzinājis savus pā» sezonālais bezdas?bs (apmo2%), viešu u^ti;
fļt PAUKI^ŠI NĒČI?
Agrāk katrā latvis bodītē varēja dal^Ot ceptus n^. Tagad nēģus vairs nevar nekur dabflt.
Vai nēģi i2a(i«mti M%tvisko godību mielastu edi^tļ kartes?- ■'
Vai mēs ejam vfl victou soli pretī asimilfiajai? <>-!,
Kanadlif!» ņlSi^ 1^1^ ka tie ir para^, kas^iiedžas
■■dzīvām MvlW.^ ^a-a% .■■
li i.
i.
Vanaga p
tautas tral ma 01d( 1985. g.
GrāmatI
no līdz 1941 lizējot ne^ bu Latvi vācu
abu naii attiecības I un secini ģu Kārjai Zīmēm" grāmatas autors ir dams tiej is
lU ai skatot' Iii sītājam Latvijas un vēlāk nistrijas
ģiskām Seviļku 01 nav doki Autors notikumi no daži nereti ai |epju li cittaiitu pārstāvji
teicieniei runās, rakstījuši rojamfikij ņu laikn jā, kad
juSas tik vieSu po] viņa m skaidr Alfrēds septemb teic atzii plden brošūrā gas ziņ nām, i armijas
nākšanai jii, bei
miņādaļ
■ *
li V)
■ V
i.
avdtiiSj
naga V,i turs, Vi varētu par neat Sanu.
Vēl 1963. gi jis raksti Kovaļevi uz krieti
Latviej tagad ii vojus peļ
nb viņieļ maz atc kos npt paaudze
'
tMs Li
i»tbaifji