ii-i
IV
^^ttSsĀĪi^^^l5^ IZMANTOJIET^^gļ^^^l^^ UN MAZĀS iEMAĶSAS.
uianionn div^^ „ w v-„ge — i(aiwreEGe: Atsevišķa 6 istabu ia '2 vaimas istabas, eļļas apkure, pnvats ieb% itong^ . . 7^ „ ' _,_ ^
ja, j .vaiii^b itjiciu « _^ aii -.^ jjjģja, eļļas apkure, garaza. Kopējā cena
camais-ceļš un garāža. -Kopēja c^;^14.500., .g. : MV-^^ ļ^;^^»^ onn.: Atlifc.im. xH.t,nr
lEPEJRCIET PASr SAVUS ĪPAŠUMUS!
maksa 12.000.-. obligāciju.,
Atlikums ^ U3 vienu
.10
115.000.-, iemaksa $2.000.-, Atlikums uz; vienu atklā-tir 10 g. obligāciju.
Victoria Park: Atsevišķso istabu dubultķieģeļubun-gaiovs, ūdens eļļas āpķure,: privāts' iebraucamais ceļi 'Kopējā cena .?13.500.-, iemaksa $3.000.-. Atli-' |is uz vienu atklātu 10 g. obligāciju.
iigaciju. „ \ ■ - ; ; -.'-'^ ■■■ -^. ,r -Ml:.',
'UZTĪGAMIEM 'MĀJU^MRCmiEM P^DŠAS^RfRSTOSO^VĀT^
VISIŽDEVIGĀKIEM NOTEIKUMIEiņ. ZVANIET ^^^^S NESAISTOŠAI INFORMĀCIJAI. ! MĀJAS LIEU IZVELĒ VISĀ PILSĒTA
zive
Arnolda. Apses
ļ . ■ r telemejs pirm^ nedēļām apmānišanos,
ļ > af^ezas. no priekšlasījumu 08- ma/terlālisma.
de ari nolēmusi ai)ongt skolas ļojuma Itālijā, Pi«ividfranclja cilvēki esot
vajadzībā!^ bērnu un jaunatnes Beļģijā, šovasar viņa temats tuksnesi un ļ
Mans draugs frandu abats Bar-izeju no. lalkr ieta liekulības, paš- smaidu spētu pacelties ļpSiri sar
cmisma, varas un rūgtinājumiem,: neveiksmēm', šo-ķulta. Domājošie vasar biju ieguvis seno Nonnen-izbriduši neziņas burgas klosteri, dārzu un zemes šaubu miglu, viņi gabalus gandrīz vis^ Kloster-
'tM"Z7 tSu'luteS^ cL pr^ r. GūtataUs uzsTMa/ nai iegSdSJās Lteas van^ ko- žumSus Mazputniņ ^ mIs. ^«is;^ļ^_»^_artin^. Pf?f biju Ms un
' It 7..... . . . ^ ^; „. -ji-,___•nffRUcn«4*iVa«^ wiQ orT Nodaļas' biedri - rtihinātāi
(a. p.) Pēdējā Saikā aizvien biežāk mcleņ piedzīvot gadījii-
mus, k| visii tautību luterāņiem pr-ai. ^. ^mi^u^ ""T,:'T SSSTek^'biiā ari" vēl Nodaļas!- biedri dibinātāju Abatu pazīstu septiņus g^uisVbaloniņus,virii noraidot^^^M^^^^ piecus ^dus." Vsd šeit
rīkoti l|>pējļ, diŗkalpojum^^^. Mjau no ^^^/«^ S^Tli' Elvīru Cijdmri .0 , un daudzreiz mēs esam runāju^: tukšumā, nevaitu iel^tcf :mītne«, tair
ps d:ļlesma^ katras taut^ ^ttistijusi ros^^ . dienā nod^a sveiku^ a7veltipar jaikmeta^^^p^^^^^
dievlūdzējijan<^leds^^^^ vakanis,^o- 1^ grāmatu. ^ ^ vienu -vien reizi;i^gadljM, ka
valodā, Jbet [pārējā dlevkalpoju-
dramatisko kopu,; spor-
^m in^^^uu..^. ^-ŗ-ŗ^>n^'^^ ^f^^m mieru un taiktu saprašanos no- ar to vini Latviju neatbrīvotu
DVP Notinghamas nodaļa untās mente J^^^ lat^ne^ lai es^tāstu vai lasu kaut ķaJa mu^ un dzelzs bet Mņi būtu,m^^^^
. Latvijas: armijas' kaptd- gramUi klubs, dclnoi; viesi^c^ l^^'JftJ^^'t^.''!^ ^^^^ aizdātu. Ne arvien aizkād^^^ ; ; !li^ iMsu pašr^iz^ k^^^^
garam. Lai šī valsts pa-' nodokļu maksātāji ir var
'I' i^- ' 1: . > , , . -0,,^ jfi.. ,«<^w iioiōkfta lai- Par visai īnatnē^^^
ma kairtībai ieskaitot sprediķi, ta' kopu un teut^s :deju kopu. Rudzitis vaļīgos lielāk^ lat- Par ^^^^J^^^^^^^ abats nokavēja sav^ diedzēs sas un dvēsS^^^^ Ja komponiS W S
, norit aiigUsM. . 1ļW rosīga ari. vanadžu kopa L viešu centros, ka an-miagu die- ualu infoi^ vākam mesi.Dažmz mana^d
Apd^notshlcibas atjaunošs- 'zklņas vadībā.; Ļoti kupls bijai nās LeņiingtonS un vanadžu die- «jļf ^^Ķ^^^^^^^ ^.^Jusi DVF ticību dlvēoes gaišo spēku u:^ tau^ . . • joii gSāis S
nas svķu dievkalpojums nuie ,yārdu un rakstveida sveicēja nās LIdsā referēja par trimdas ^.^^ [ "^^f^^^^^ vaxai bija sakušas^it^bas. . - Abate^
notika Bracaordā, kurā piedilī- skaits. . I un dzimtenes sakaru problēmām, vajadziguf pievienot tam testa- ^Jj^,^ ..r. ■.2^^.^^ .JĪ:
jās latviešu,ivācu, igauņu un lingām ijuterāņl; sprediķi te^'ca . Igauņu ļi mā(|.Tauls. No draudzes piedalījiSs māc.
Weingārtner}s, no ungāru ^ ^^iggs svinēja &vii 65. dzimšanas literatūru emigrācija', i-ar vie- ŗ^;"^;,^^;";;^,:!^^ .'"^'C!' ^"^^ ^ ^ cenšos par sa. pigās .balsis Vairs nav apklusina- jadzīgi. Ja mart ir kaut cik jēgas,
.māc. J.-Weis^'s, bet no mūsu pu- ^enu. Jubilārs' pksrelz ir I>VF nu no svarīgākiem visas trimdas ari J^^^'^as ir tiesis- vām šaubām nerunāt, i^^^ vtius :neatbrlvosim,jo tad Ķlosteŗkalns ir tāda vieta,
ses ZieMangliJas-Bradfor- ^erbijas nod." j^evīzijas ' komi saimes uzdevumiem_J. R._uzska- ki aizicb ,uu»K:miiTO tomēr nespēju klusēt. M ab- mēs, rietumh
das d!r. mac. E. Sarkanbār^s." priekšsēdis uit" pēc ierašanās tīja latviešu literatūras vēstures / ^ ats jautāja, ko šajā brimteik-par savu bi^^
Svētīšanas gardus viņš teica k- i^gujg pirmos 5' e. bijis šīs no- satādīsanu un izdošanu, lai frim- Derbijas nodaļas 10 g. darbi- tu mana māte? Ko viņa teiktu, no uzbmku^a. Viņi IMauzīsies kamā veidā cilvēku dara bagāto.
' '^^|ag ^ajdes i lpr&kšsēdi§ Jubi- literatūra paliktu iegrpma- bas atceres svmīMs saviesīgā to es zināju, ari abats zināja, jo paši. Vini
cu valcļdā.
Zviedru luterāņu baznīcā sasauc vakars, ua kurn 13'g. i«»o*a. wiM*vt»««L«v«« j,»^,^.^ — w ». - . ^ „^5««fo^ ioc.t • 1- ji. j- . * ,. — -----—— i.-. .^.^
draucfe pilnsapulci pieņemt Lrplaita pati rteto «Od M agrlks m U i tegads ķ/M. «u nu feāras, iz«i šovus ^ toņpadsmito novemM. Jau se-
. f <»««»«« iestāšanos :|j„a ,era(Jies;no PnmcUas. 8a. nr. (17. okt.) m domāju, ki Jb opolūs vsdereņus, kur snidzēs ^ m -m^-^T^^^-^-^^'^^MJis ^^iesls tb
LatvijŽs ev; lut. baznīcā un'ie- .g,„^^ ^ešņa lislja sa™ sHis- ne,attdksit Ievietot mazu isti- zalte ķēde nu viņas vestes ke- vācu^^Xm a^f Austrumo... _ ..... ... .......
vēlēt ij)ilntl«sigu draudzes s^do.;tu_,puņuraiii4vS]a^ Ar mii-ņulatgaUsM.» «as uz _ jau vairākkārt, Izteica vēlēšiioS
lēmumu paŗ
Ms tie, kas - jurbs a,t-: Daži latvieši man par šo pasāīkii^
Sakarā ari Ticības atjauno'ša- Lg aktīvi piedalās ari Ziemeļ, ^^^^ musu nākamajām a,uc zem. vakara iņuziceja deju kapella biju viņam savas mātes ,,bur-: brivos ceļu k ^.m^^ mu rakstīja: ^^^^^t^^
nas svētkieijk "līdzīgi kopēji dlev- Anglijas korporāciju kopas dzī- ^^P Notmghamas nodaļu latv. Kaija J. Anna vam, reizē atzi- vjuwārdus'' atgājis. Tikko t^ --Tur divdesmit gados notiku^ ^^a^^^^^
kalpojumi notikuši Londonā, k viņš pieder'Pi^temitas Letti^ svētdienas skolas padomē pār- mejot ari savas muzicēšanas lO iedomājos, šaubu un'bezcern)u šas lielas pā|vērtības
MančeŽterā^ī: Lesterā un Birmto. ^ satoiei. ii' stāvēs G. Tamsons. Nodaļas vai- gadus.
ghamā,' ; ^. /wwtwwyvywywtfvv|rf^A^
: ļ .'^ ' IpLatvi^ bledrī^j^Lielbritaai-
Lon(tonasfiatvie§u ev. lut. dīisu-sjs sarīkojumā ;ioiļidonā, Vestmlri-dze, ktiŗas (mācītājs ir J. Gailis, i^as kate^ales sSlē notika pēc v^sts Svētku dievkalpojuima Rakstnieces īldnasLeimanesdar-
lietuvēns, atkāpēs, ■ vē,bet ari cilvēkos. Viņi kļuvuši- teicis: „Tā nav traka fantāzija,
šoreiz abata auto pie manas skarbāki. V«,r .jau būt, ka viņi bet ideja, kuru keitrā ziņā jāreall-ĶlOBiteŗlsalna mājas a^jstājās būs tie,: kās (reiz .noraū^^^ zē," Esmu sācis ticēt, ka viņam
strauji, taibija zīme, .īra, mans aizkajru, bet vai mēs, pasaulē iz- taisnība, jo man jau ir pietelku-■ I . draugs- ir priecīgs. Lasīju Zen-klMušie^ vidiem "būsim vajad^^^ ciemiņi nō Vācijas un An-
„Man patika lasīt Jūsu laik- aizjemts, tikai pōrisdūšeigi kun- tas Maunņas esejas Par; mīlēs- dzigi? - . glijas. rakstā dundadznieka rakstu Kā'gi snaudļileigi vylka kuplu dyu-,^^"avi. ^bats ir^^^^^^^
PROF. L. LATKOVSKSS MUMS RAKSTA;
i toliem -priekšnesumiem sariko-ŗ ' '>! ; jumu kuplināj,a jpianiste Bl A.
Luterāņu līpašumā — Hot^or- ffeariņa un solistei Gaida Trēziņa,
MAKSERNI15LA
___^„„„„ Bazneickundzeņš. makšemīks
NAVEIKSMES ^j^.^^ ^^^^
pavadīt viens bez latviešu šable-* drības. Bet kā gribētos reiz at-
ar Zentu Mauriņu reiz sastapties .Kad izlasīJU esejas Par mīles:!^^ ^astoņpadsmitajā^ n^ ^ un Tio^r^^^ nāfcilgi. nespēju grā- aiziet uz latviešu dievkalpojumu,
Bazrieickungs X beja lelsļmak- greidas zam sava sēdekļa un lai jg jnans draugs bija priecīgs '«^atu aizvēr| Ja mums ir rakst- dzirdēt.un runāt latviešu valodu, pē no^ikuša^"mācītāju un drau-'^et par Ilona^ t^imanes lomĶ- šemīks, bet goreigō vērseiba jū natārātujpar velti Isika, izvylka gajā referātu ceļojumā viņš "^e^^' JP^^ tādu sirds Mausīties_Tnūsu dziesmās,^ džu p^tāļju konferences laikā''nu Kailā dzīvība referēja Jānis beja atsyutejuse uz draudzi, kur sovu br6viaru un sōka skaiteit esot pārliecinājies ka pieaugot ^^^J^"^^^ ^P^"
■kļuva f zināms, ka no luterāņu JAndrups Arvīds Abiks savukārt nav cytai yudiņa kai. tikai! lynu pōtorus. Bet jau ni senim lai-to cilvēku skaits,'kas meklējot.grāmatu, tad Ja;^ ta^eļ.Jai kaimiņu deļ pildītu _v. ,... .^.-^Ei : f, . j - v-_.- 1,-*-^ —mums nav jiikautrējas, ka esam
trimdinieki. Mums nav savas ze- ^t lai; sasildītos pie latviskās'
centra! direktora amata aMetļļasIja fragnien mācītājs J.! Jurģis. J. J; bij^ ļo-, (mantinieces'*, ti rosīgs 'in enerģisks ļļ; Francijas
nieks,ļtādeļlļcentrs ar viņu diudzļkars noticis eķilĻoTU^^. zaudēs; '
..Vilkaftu mōrki. 'Lynu mōrkūs, kal kotrs kim ir zynoms, ka jōtorus skai-bāms var saprast, nav nikaida tūt uznōjk mīgs. Tatgadejos ari
darbu .va- maikššerēšona. Tai kai baznei- ^ūreiz: vysi apstōi snaudīņam vysi muni lūpeni, kundzeņ", at- mes, bet ir- ļ^va valsts - gars,, pavBirds la- kungam sirds vilktin vylfca uz beja par lobu - beja sylt5. kluss, «asauce makšenūks pīsacaidams un šī valsts jr neuzvarama.^ ^^^^^
pamakšerēšonu, tod jys vīnu nilrmileigs un vilcīns šyupōja kai nu sova syltō. ķōķta. ^ KonferenļCē bija' pārstāvētasjf •icanadlešu •Jiztļ^er^ varbūt ņe- svātdīnes pēcpusdīni sadūmōja kaidreiz J mōte šyupTilī. Konduktors beja laipns
tviesu;. lietuviešu, igauņu,, vā-iiji^kiauslsies • diudfc, ja kāda sajl- braulct ar vilcini pī sova drau- , pēc loba laika vigonā
latvi
Inoce vāks un tyulen \ nūsalīcis sōka
Franču abats Bartelemejs ik ^ēs pamazam nosalsim, cvi- ^ referātus .daud2^ pil- Kad par to visu pastāstīju
sētās, un v:
cu, ungāruļm angUski runājošās ļ^oj^ma loterijas atlikums ir 100 ga - ūtra prāvesta, kas vaidēja konduktors pōrbauleit biļetes ^^ateit kūpā bēgļus; jam pīsavīnō- "^^^^ skaties
un aI Putce Celms. l
la vārdus uzglabā abatam, viņš smaidīja — Jūsu
Dif Londonas nodaļas 15 g. darbības atceres svētkus ar ļsavu klātieni bija pagodinājuši lietvedis T. V. Ozoliņš ar kundzij sūtņa K. Zariņa atraitne Heiirieta
ova ijopusiu aon^ia, JO ^^"T"¥"''^~''k^ '"^"^1 .ucl gvauuiui rm an ceļu, pa kuru astoņpadsmitā
Līdsas ev. liit.
Stat^fal^hf Ir i c-^.'^žņ—s^uslōdams snaude,; slīkom cebeņā beja pa- sūleišim dēvēs^uz; cilvēku.] bija laDi aiimeklēts. Ar dzies- nūkusis jauns 2yrgs. kūrušai- Ucis gklaiceigi un kai jau zy- nu turīnes sāstus l_aiva, dkom *
Zariņa, LNPL prezidija priekšsē- „
dis A. Abakuks, DVF ^Valdes; dzes locekļa.W gleznotāja —, , ^ « ^ a y^
priekšsēdis L. Rumba u. cl Pār- ziņa jaunākcf darbu klāstu. Vie- īkōpe vagor^ un atsasāda. Gade- aom. skatā par veikto daJrbu nod. vai- nu no glezrism; telpu izdaiļoša- jōs, k^ nūdalejums beja moz
„Ti lūpeni.
kaids var īsadrūšynōt apgolvōt, Kaut man tjātu tik daudz ģie-. ticībai ir vairāk taisnības nekā kungs, ir muni; ka tai nabeja? drūma sereriitātes, M ar mierīgu prāta apsvērumiem.
arī trimdas divdesmitajā gadā nešaubāmies par Latvijas brivf-
'RAGMENTS INO STĀSilJUMA PAR LATVIEŠU PRETllZLlJ-
KOšAiiAS O'ARBTBU ■ ,;neeih:.dzamā
j. Varbūt ka ari ne, jo
- ^ Priekškars lielajai Eiropas drāmai pacēl^ p39. ga- jās? ģenerāļa Balo^bridinājumUļ
dal. septembri. Nacionālsociālistu Vācijas .^.^____
ministrs Gebelss bija Mi&ks režisors. Un vii^ļ^^ su- !„Visi neuzbrukšanas, saimnieciskie un d^udzības ļ-gi pašā laikā sūtnis Valters rakstīja^a^^^
ģestētājs, varas kārē apreibušais Ādolfs miieīk nebija līgumi paliks spēkā. Latvijas neitralitāte ir nodrošināta. Balodim: ,,Munters ved :i4tvijii pOstā. Kādēļ Munters
piemērotākais un pagaid^?n vienīgais Māsltraģēdi^ Bailēm nav vieti. Mūs neviens neaiztiks. Mūsji armija negrib pieņemt mtnns dratidzīģo-rietumu lielvalstu ga-
diplomātu, vēl v^ēja cerēt saglābt gandrīz ņ^^^^^
ICādēļ gan prezidents kāvējās atbrīvoties nd baltvā-cieJa Muntera, kura iecelšanai; ārlietu mimstra^amatā 1935. gadā tik noteikti pretojās ģenerālis Balodis un savu nepatiku tad nesija arī ministri Einbergs, .Gulbis
Kad Tautu saviembas ]0l. padomes sesijā Munteru. ievēlēja par išis sesijas presidentu, Ulmaņa/prieku pār šķietamu panākumu starptautiskā forumā apēnoja Mi-ķeļa Valtera vēstules, kurās jādŗeizejais prezidentā draugs atMati pateica, ka Muntera ārpolitika nav politika, .bet piepildīšana.
Tai pašā laikā sūtnis ^alters rakstīja ari ģenerālim _;
zēt ka
ko smi
pirmā cēliena varoņlomasi! tēlotājs? 4 i,
Neviens vācietis līdz šim nebija pratis tik veikli rei< 2ē slavēt,' draudēt, aizraut,^^ nīst un melot kā ^Hitlers. Melot tā, ka šiem'meliem 11^ ar viņu pašu tiļbēja vācieši no Mēmeles līdz Reinal. | , ? •
, Vācu tanki un lielā 'tioslēpumaiBībā, rateie kaujas, bumbveži jau bija, salauzjaši varonīgo poļuļtp^triotu izmisīgās pretošanās' mugurkaulu, kad, bungām i rībot un bazūnēm skanot, •Hitleŗžiļ aurojošam .tūksļlošgalvainam.
•'::pūlim'...deklarēja^: ; .lļ/...'; jl'' /■^■•■,'
. •;:,,Esihu devis pavēli^^n^ no Eiropas kartes Polijg
karavīra "frontes tērpus urf ^novilkšu to tikai kad Liel-
savā tēvu mēlē ar' savas tautas brāļiem, aizmirstat, Ķ^askavas sūtnis ir bīstams, Latvijas valstij naic^gas as varas pārstāvis, bet^ne-labsirdigs krieviņš, ar pr patērzēt par literatūru, baletu ūn līdz asarām žties par divdomīgu Puškina vai armēņu anekdotu. kus var interesēt dažas zīmīgas rindas Siguldas mācītāja Brēdermaņa dienas grāmatā. Tās rakstītas 1939. gadi rudenī. Garīdznieks nav atzīmējis, vai veicis Savus amata pieņākurnusi kristījot pašu MUhteru ģimenes atvEsii vai ari viņu adoptētu bērniņu, vai arī Munteri bijuši kūmās Mdas citas ģimenes atvases godības: v .^cīm redzot arī sirmo garīdznieku nomākusas batikai Muntera paša ambīciju un karjeras ^ žss par briesmu mākoņiem, kas bija jau savilkušies pie
rilū^ii zemes austrumu robežām.
,^Mana sirds šovakar ir pilna miera," raksta mācīr tājs ..Pēc kristībām pie ĪJUsdienām Muntera kundze teici: Man un'.manam vīram no krieviem nav jābaidās.
nepa:
pieņemt , , _
dr^mā saņems |aunu apbruņoj^u. Kas gan uzdrosmā- rantijas? Es noteikti zinu, 'ka Anglija un Francija velti : Un jrispar. nevienam, nav ko baidīties.. Krievi ir mainīsies aizltert mūsii.robežas?" r . gaida Latvijas atbildi: Te jāņem vērā, ka/šīņi valstīm, .iuši^s; Asiņainās ravoīrionav; Hii>nac r^oč,• o*,.^.^„.,v;;
,unāt pretim Munteram b^ itu bijusi tīra j ķecerība. Latvijas nākotne un. brīvība nav vienaldzīga. Bet' Mun-Jatllats prezidents tic savam padomdevējam ārpolitikā, ters kiusē...!" ; ; / kā^gan lai tik rožainu un patīkarpuV ārlietu niinistra ra- JJuntera sieva bija krieviete. Nebija nekāds noslē-nāsanu apšaubītu pārējie kabineta locekļi. Laļviešu ze- pums, ka viņa nāk no kādas-krievu dižciltīgo ģimenes, mē kalpiem nebija pieņemts runāt pretim saimniekam. Nevien ārlietu ministrijas darbiniekiem, bet arī valdībai
,''Kad 3. septimbri karā iestājās ari Lielbntanija un ^iīUabi zināmas valodas par šīs sievietes saķariem^^ Francija visām'lllūzijām par iespējamo. Baltijas val^ Padomju sūtniecību. Runāja, ka Muntere redzēta viena n^ti^itāti: un paļaušanos brīnumam, ka n^as ļauns.; Pati p^j^āpjdt Maskavas sŪtniecības^ šāda rī-
cība g^j^ iTinā • p
Vācija: būs nokārtojusi vi^ ļēses; Tād, kad|Bēmne slīgs ^ uzvaras'Isarogu,.'jūrā.:.■.''^1;,. .■ ■/ ■ ■ f/I'■
■ Visā/pasaule aizturēi|elim klausījās • Ļielgabalti; dunoņa Pplijas kaŗalauka/ |ūdaļ/atbal-: ..sojas/ari/iagā.:''':/ // T/■"•;.•. ,/ |•ļ; •///■
Prezidents Ulmanis ^steigā sasauca uz fļ^riedi sa-
!
Vilhelms Mlpters sludināja: „Gari jau! ļlan. jau viss izkārtosies, ' . diīgļ>un .gudriļļ'izplānp . "
: I Varbūt ka; ļiiepaies ne gads, kad viss. 1 jies tā,'kā tiķai| Munters to bijs paredzējis-f .Ja prezidents būtu šajās kriiskajas dienās/Mutiteni . nļimainījis ar sūtni Kārli Zariņu, Alfrēdu Bījmani, Mi-
ešmu tāl?e>
izkā'rto-
viis^ministrus^ Varbūt ft prezidents/Zšajāpto atcerē- J^liļ Valteru.vaiļ|kādu dtu eienījto un Latvij^
''^^^V aģentu darbības elementārākiem piesardzības no-^iWiiem. Varbūt, ka"tieši ;tādēļ,; jo āriietu ministra. ■ !^i^a varēja rīkoties' pēc citišni ņdradijumiēm. Tai pa-jaikā prezidents un viņa tuvākie padomdevēji tomēr ^a, kā Muntera sieva diplomātu slēpēšanas: izbraucos ^ draudzējās; ar Pa-^-°5iju Savienības šiltni un. Kremļa emisārā daudzajiem
/Vai ta bija tikai slavisķa asiņu balss — jautri
iļs. Asiņainās revolūcijas dienas viņi paši atceras kā |īkamu sapni. Kaut komunisti, viņi tagad ir kultūras pilvēki, kas savu valsti veido par sociālas taisnības un labklājības valsti. Jums vajadzētu dzirdēt, cik atzii^-gi viņu sūtnis izsakās par latviešiem, un mūsu valdības sasniegumiem. Ticiet man; krievi būs pēdējie cilvēki pasaulē,, kaS: vēlētos nōdaiīt mazāko pārestību Latvijāi.^^^^^^^ ņi niūs mīl, apbrino un cieni.; Draudzībā ar krieviem mēs. savu brivibu. saglabāsim vistumkkās; Eiropas vēs-turesļ'dienās." ,■
Iļats ministrs katru savas inīļotās dzīvesbiedres vārdu pavadīja aŗ piekrītošu galvas mājienu un piebilda: „Ari prezidents domā, ka ar Maskavu mēs tiksim galā daudz vieglāk pie zaļā galda nekā ar Berlīni. Mūsu robežas ir nodrošinātas,, bet ja mēs pieņemtu tīri teōrēfiski absurdu, ka /šī kara norisē mūsu /robežu sar-
gāšanā būtu/ jāaicina palī^;vai nu vācieši vai krievi, ko .mēs izvelētos?" :.
PŽDŽJO LIELO PAIJIŅU PULKS!] J mSMĀ izdarīja 1664. GAi
Tas bija gads, kad p\ilksteninv izļļiulmJH tas sāka tikšķōt". 'i'ii;j;ad. \m' 300 gadieuiļ v(HH».ii(.^s un to ai/.sirij ar Accutron ski vibrējot clarl)inH nulītiiiii; IvezultfUri - -ļ i'izākais i-okas laikradis. .A.ecutrou nav rastā, bot {lan iaiļuNulis tiošā iiozimo: tā il stība īlionā ncpārsniedK ii sekuiidoiSv /
Zeltkalis ANTONS:-K.l
964'-2 Blopr Str. W, Toronto 4, Ōnt. t
DIMA \T1 - -/iniLKHTKŅl ~- L ATV Tautiešiem atlaide
LOTUS PUĶU VE
AR KANĀDAS LATVIEŠU DAIĻAMATNI
UZ 858 BathufBt St., vieni «0 Bloōr St;
TĀLRUNIS UD^SlNgJAk
Gaidīsim klientus Jai telpās, bet ruden! atkaļ paplašinātā vēikal^ modei
■Pārstāvia ■ ;
/ . ,Iļ!V//GRAMAT^aCA 491 Oollegft Street, Toroi^ VTS.JAT1NAKAS SKAŅU
LF 12/^-
Ksenija Bidiņa, mecosoprāns Volfgangs Dārziņš
10 TAUTAS DZIESMAS.
- Sudrabiņa lietiņš Uja, SQpo mani māmuliņa, Man' māmiņa tā glabāja Kūko, mana dze-guziņa. Brālīti, brālīti, Man bij 25elta atstēdžiņa,Ks adīju raibus cimdus, Puiši, puiši, Ņem iekš rokas, Ej prdjām, ledu.
■.tiņ.-. ■
Aura Raiskuma, soprāns, Ernests Māršaus,teho/rs un vijole
8 tautas daieamas
E. MelngalHs ES BIJ' PUIKĀ Tenors ar vijoli
KŪB TU AUOIt DAIĻA METTA
A. Pližs .SUA AUZASi/ TAUTU MEITA
R02U DĀRZIŅŠ
I. Kalr
E.MelnRf
A. Kalni
E.Melr gļ
J. Ķepītis
j. Vītols
L.
J. Vītols
E. D&rzlņš
AUN, 'MEITIŅA, BAIiTI KAJAŠ Soprāna un tenora duets
SUDRABOTA ZILĒ BREOA. NO JŪRIŅAS IZPELDĒJA Soprāna solo
AUĀ, ANOT, AUA
Tenora solo LP 026
PIE TĒVU ZEMES DĀRGAS
Vīru. koris. Diriģ. j. Dūmlņš
A.Meln
L Ki
Maksā $«.©0 sab pMō