Sestdiena, 198S. gada 12. oktobris, 41. nr. LATVIJA AMERIKA 3
Ar viltu un varu
BOĻŠEVIKU JŪGA. Kfir|a Vanaga piezīmes par btvieSiB lautas traģgdijuv ajīģād^ ma Oidenbtirģā, pārspiēsta llMfS. g. 130. Ip.^bra^
Grāmatā aprakstīta dar^ no 1939v gada I. septembra līdz 1941V gada jlilijām, ^na-iizf{0t nevien boļševiku darbību Latvijā/ bet aiT pirmās vācii uzvam^ ari abu naidnieku savstarpējās attiecības. Rakstīšanas veids un secinājumi ir līdzīgi Vanagu kārļa piezīmēm " Latvija Amerikāj jo grāniatas un avīžu rakstu autbrs ii" viena persona. Būdams tiesībnieks, kas beidzis Latvijas universitāti, viņa no-tikuitiu analizē ir dziļākā, sa-skMotlietas, kas dažreiz la--sitājam paietu neievērotas. Latvijas laikā bijis Iekšlietu un vēlāk Sabiedrisko lietu ministrijas tūrisma lie^u vadl-
Grāmata ir liecība par tra^ ģiskām dienām pirm^ā boļševiku okupācijas laika, bet tā nav dokumentu sakopojums. Autors iedziļinājies tā laika notikumos un sakopojis ziņas no dažādiem avotiem. Viņš nereti atsaucas uz dažādu ārzemju lailt|2Ļķst\č rs^ cittautu valdība galvu vai pārstāvju memuāriem^ vai izteicieniem ruņās^ vai tikai pārrunās . Autors ievērojis, ko rakstījuši tā laika divi ievērojamākie Ņuj&rkas amerikāņu laikraksti 1940. gada jūnijā, kad padomju karaspēks okupēja Baltijas valstis.
Autora savāktās ^ņas bijušas tik svarīgas, ka daži lat^ viešu politiskie darbinieki pie viņa meklējuši tuvākus paskaidro jumus. Ministrs Alfrēds Bērziņš 1976. gada 8. septembra vēstulē autoram izteic atzinīgus' vārdus. Autors pidenburgi; publicētajā brošūrā esot iestrādājis svarīgas ziņas par traģiskām dienām, kās saistās ar sarkan-armijas ienākšanu Latvijā. Bērziņš izšķiries par krievu Ienākšanās laika dokumeņtM^ ju, bet viņš at2ifetas, ka ,,atmiņā daud|ķ8W5 pa gariem gadiem ir izbālējis.'' Viņš lūdz Kārli Vanagu pali^^ avbtiis, uz kuriem balstās Vanaga '„B0ļŠeviku jūgā" saturs, vai pašu brošūru, lai varētu atsvaidzināt atmiņu par neatkarības laika žaudē-šahu. ,.^.:•.■■ Vēl plašāku vēstuli jau 1965. gadi Vanagam pie^ jis rakstnieks Pāvils Kitos -Kovaļevskis, prāsot^^^^a^ uz krietni vairāk jautl^umiemo Latviek leģionāru paaudze tagad ir pensionāri vai tuvojas pensijas gadiem. Toreiz ^€ bija pa4smitnieki, daudzi no viņiem vidusskolnieki, kas maz atceras tā laika traģiskos notikuitius. Ari vecākai paaudzei būs aizmirsušies sīkumi, ka notika neatka-rigās Latvijas boji eja. Ja jau ministram Bērziņam atmiņa pabālējusi, un ^ bija viens no,prezidenta K. Uknaņa vis-* tUivSktem līdzstrādniekiem, tad ari latviešu vecajai paau-
dzei ^ikko pārspiestā grāmata derētu atminas atisvaidzinā-šanai. Kas mazliet jaunāks, tiem būtu nepieciešami jāiepa-žafetas ar šo izdevumu. Tas ir nevien labi uzrakstīts, bet tur pievienoti daudzi rakstņriģi tā laika uzņēmumi. Savdabīgs ir uzņēmums 65, lappusē^ kur rādīta padomju bkupācijas varas radītās Latvijas „Saei-mas" pirmā sēde 1940. gada 21. jūlijā Nacionālajā teātrī. Liekas, ka diviem „deputā-tieiii'' otrajā rindā radušies varbūt sirdsapziņas pārmetumi, viņu sejas iespiestas rokāSy galvas nodurtas, kas nav ne laimīgas, pat ne apmierinātas saj ūtas izrād^a-na.
(jrāiņatās sākuma lapās apskatīti un analizēti tbreizējie apstākļi Eiropā, krievu savāktie spēki Latvijas pierobežā, Latvijas sūtņa Vācijā brīdinājumi valdībai, speciālu pilnvaru izdošana sūtņiem ASV uņ Anglijā, bazu ierīkošana. Pēc tam nodkumi sekoja ātri,
Politiskam stāvoklim pa-sliktinājoties, valdība bija noliegusi izceļošanu uz ārzemēm, v»lai novērstu paniku" . Tā^ daudži,^ k bija jābaidās no boļševikiem, palika LatvijāV Vēl dziesmu sveiku priekšvakarā prezidents K. Ulmanis kādai skolotāju delegācijai bija tdcis, ka vācu okupācija iznīcinātu visu latviešu tautu, zem lieliniekiem bojā ietu tikai atsevišķi pilsoņi. „Mums nav palīgu, mums jāpaļaujas uz sevi vien'', prezidents pianetinājis.
Palieciet tamdēļ savās vietās un izturiet!" Savā uzrunā dziesmu svētku dalībniekiem Daugavpilī prezidents brīdināja, ka priekšā stāv smagas dienas, varbūt smagākas, kādas vispār var būt. Seko okupācija un Baltijas valstu iesaistīšana padomju republiku saimē.
Autors norāda, ka vēlēšanās 1940. gada 14./15. jūlijā pret Darba ļaužu btoku nobalsojuši 27.919 pilsoņi, bet dažus teikumus tālāk ndrā-dīts, ka Lietuvā vēlēšanu rezultāti paziņoti dienu par ātru. Tā tad te jāpieņem, ka Vēlēšanu rezultāti nav skaitīti, tie tikai aptuveni pieņemti, uii līdz ar tb pretbalsotāju skaits Latvijā yar% būt lielāks. Pusgadu vēlāk citās vēlēšanās Vidzemē piedalījušies 101,3 proc. no vēiaājiem, pārsniegts,
i.
sūtņi dažādās zemēs iesniedza protestus. Vienīgi ASV valdl-^ ba pozitīvi atsaucās uz notikumiem Latvijā, bet Anglija svītroja sūtni Kv Zariņu no 'm^-diplomātiskā klorpusa sarakstiem. Pateicoties ASV ietekmei , sūtnim atstāja diplomātiskās priekšrocībās uz personīgās bāzes. Sūtnim &ieviņarfi Berlīnē iesniegumu nodeva at-, jo padomju valdība par iespējamiem notikumiem bija informējusi iepriekš un abas valstis toreiz bija draudzīgas. Autors norāda, ka 1918, gadā latvju baskāju armija, rietumu sabiedroto atbalstīta, neļāva noārdīt jauno neatkarīgās Latvijas valsti. /Tagad, rietumu sabiedroto pamesta, Latvija gāja pretī iznīcībai.
Triecientempā sākās Latvi- MUjsa^ tā. jas pārvēršana par īstu Dzejoļi, 96lp.ApgadsAkū, padomju zemi. Atsavināja baznīcu, tautas, ienaidnieku, ,,budžu" un „kulaku'' zemi, atstājot lietošanā 30 ha, bet pārējo sadalot jaunsaimniekiem pa 10 ha. Nacionalizēja bet savu domu vārsmām uzņēmumus un mājas. No Kāpēc rakstīts? Aiz vēlēšanās Pad^savienībaspienācatukšu aiziet, ciemos pie sen^^^ vagonu rindas ar uzrakstiem draugiem, paziņāmtuvina- vārsmu, no kuram var manrt „Bada cietējai Latvijai", tos ^^^s, ne atsvešināties... Tā kā autora iekšējo nojautu par la-piekrāva ar Latvijas ratoju-^ ^ ^ a^^^^^ pārdomas pasniegtas bu, īstu dzeju: miem un bez uzrakstiem dzejas formā, tās arī kā tādas nosūtīja uz Iekškrieviju.Vie- Jāvērtē. Tādas pašas domu
Par savu grāmatu beigu
Ļauj man būt s0ai mīlesūbal varētu panest Tevis doto dmi(lO)
Pārdomu iztecēs avots ir
pusē§ autors saka: ,jDomāju dzimtene un atmiņas par to.
"— neuzskatu par
Svešumā nav avotu. Tikai tā asfalti kliedz. Aizsapņodaniies uz savu Vidzemi, Jūlijs Celmiņš pamet pa saujai ainavigu
nīgais maksāšanas līdzeklis domas ir izdomājuši tūkstoši bija rublis, Latvijas rtaudascitu trimdinieku. Kaut ko jau-kursu pazemināja, preču nu, nejustu iespējams parā-cenas nesamērīgi paaugstināja, dit tikai ar to, kā to pasaka, sāka iekārtot kolchozus. To spēj dzeja. Ar īsto vārdu
irmō
klausīties sīkos rugāju stabulēs iekritušo cīruļu dziesmu. Arī es saņemu vienu no debesu gaismas skaidām.
i ■ (m
Tādas rindas atsver citas.
radās poļitruki un komsorgi. īstā vietā, ar simboliem, aina
Darba vietās uzsāka pagātnes vām,iejūtas^^M^ un dziļu- kurās ir skaistie un lielie vār-pētīšanu un sijāšanu, desmi- Tas pamanāms Jūlija di. No daudzām citām pārdo-
' a grāmatas
tiem tūkstošiem strādniekus atiaida, priekšzīmīgus lauk- lappusēs s a i m ni ek u s a p ci etin āj a, cietumi pildījās ar patriotiem un godīgiem, nevainīgiem cilvēkiem, ieveda padomju tiesu iekārtu. Latvijas armiju pār-organizēja par „tautas armiju", karavīriem pie cepures saulīti apmainīja ar sarkano
.£s ziedu ar prieku un sāpēm,,. Reiz būšu es lietus lāse un krītot es dziedi^ klusi: Mēs ziedējām cauri gadiem tu, dzimtenes tīrums un es.
Jūlijs Celmiņš studējis filo-
zvaigzni, virsniekus atvaļi- loģiju Latvijas universitātē,
nāja un daudzus vēlāk ņošā- Pasaules tālumos aizdzītu,
va. Prezidentu K. Ulmani un dzīve ir studējusi viņu pašu,
ijušo Karā ministru J. viņš ---sevi un arī visus dzī-
Balodi deportēja. Visur ja visvarenā čeka. No dzimtenes vienā paņēmienā
ves palus. No redzētā, izjustā, sāpētā ir radušies Jūlija Cel- tītas Oļģertam miņa pārdomu pulSĶJumi. tors saka:
mu vārsmām tuvāk runā tās, kurās autors ir iejutis pa savai debesu gaismas skaidai ar vienkāršajiem vārdiem.
Jūlijs Celmiņš savā pārdomu grāmatā nedomā un nerunā tikai par sevi pašu. Viņš uzglezno visu citu tūkstošu trimdinieku nastu un sāpi. Gadiem dilstot, šo nastu nesēj i arvien asāk saj ūt, ka šinī tech-noloģijas laikmetā uņ svešii-mā nav nekā ne viegla, ne arī vienkārša. Nekas ņēizlldzina zaudējumus. Rindās, kas vel-
au-
tēja 15.08i p^soriu 36 eša- Grāmatas sākumā ir sarunas
Ibnos, 661 aizrestotos vagonos. Bija sagatavoti sa ra ks t i n āk a mām izsūtīšanām. L^atviešiem bijā viena vēlēšanās, tikt vaļā no sarkanās nāves ēnas, gaar kā
ar Dievu:,
Tava riekšava, Kungs, Mani i diī)^zemē.. Augu kā l^^ debesīm,,.
Mūsu dienu smilgas līgojas Svešuma vējā^ (86) v
Jūlija Celmiņa darbi līdz šim publicēti āvīi^s Latvijā Amerikā, VēstneS, žurnālos Treji Vārti, Univefsitās ūn M dzejoļi amerikāņu žurhālā
* ^i
Grāmatas nosl^umā autors^^^^^^^^^1^^^^^^ apskata starptautisko stāvokli fonda augļiem. Šo H^lisko kārtojumu devusi. un. ievadu un vācu - krievu konflikta darbu latviski var iegādāties
tikai par četriem ASV dola-■ liem.' : V. Irbe
K. Vanags norāda, ka Vi-šinskis pielaidis kļūdu^ pasludinot bez tautas nobalsošanas, ka Latvija uzņemta padomju republiku saimē. Latvijas satversme, pēc kuras boļševiki šo varas pārņemšanu centās novadīt, prasa, lai būtu tautas nobalsošana. Pārmetumus saņem Latvijas vadība, ka tā liktenīgajās dienās varmācīgos notikumus nesauca īstajos vārdos, nebija ne protestu, ne iebildumu. . Pret Latvijas pievienošanu Padomju savienībai Latvijas
Sākšanos, kā arī vācu to spēku ierašanos jūsniu Rīgā un^v
rakstījusi gleznotāja un rakst-niece Julieta Rumberga.
Jānis KlidzējSc
Grāmatā ir. teicams pārskats vārdos un uzņēmumos par Latvijas neatkarības laika bojā eju un pirmo boļševiku okupācijas laiku. Tā atsvaidzina notikumus, kas notikuši pirms 45 gadiem. Tiem, kas notikumus paši nav redzējuši, grāmata dod ieskatu par boļševiku metodēm un nevainīgu cilvēku ciešanām.
Grāmatu vajadzētu izdot angliski, lai ar to varētu iepazīties cittautieši tm tie, kam lasīšana latviski nesokas,
Sicindjaf latviešu liedrTba^ bi|ļ|teņd
Ritums redakciļa
izdevusi nelielu latvieSu valodas gramatikas roķas^ grfijna* tiņu UGUNTIŅA, kurā sakopoti tie gramatikas likumi, kas vecākai paaudzei aizmirsušies pirmie uii ko jautfi-i kā paaudze atstājusi- malfl, lai iemācītos pēdējos.
UGUNTIŅA pasUinfima pie SLB pārstāves
M. Muižnieces
(Mrs. M. Muižitleks, 6 Qreon Polnt Road, Oy9t0r Bay^ 2225 Australia). r
Pasūtiriot reizē 20 Uguntiņas, sūtījuma cenā 4()d6L (Kanādas valūtā), pārsūtot Uguntiņu ar paātrināto, gaķļii zemes pastu. ". - . x ^-::,t<1- ,