Sestdiena, 1985. gada 12. oktobris, 41. nr. LATVIJA AMERIKĀ S
1. . t'.
ļuc ui-
m pialās vis-sagata-slkāku as ko-siz-aldēm, nō-1 apzi-mate-tādem, V or-vadīta-to grā-perio-izešanu ies P. Vpaš-mu iz-aprak* Sies or-. Liepa
Rs
.tniecibas V.Ber-1, 8700
ikrākstu akas ho-ienu
un
i al''.
laciju ar arī visas |u, noda-:as savu-lielajās :ēt grupu ilobalām 186. gadā jam Frei-
I. Balodis.
svei-BesD>^ [§u kara" Lārii ap-
Bet izseko j 6t lai viešu tau-tas vēsturei gaitai cara Krievijas laikā un toreiz veik-tajieni nacionāla kultūras pasākumiem, bfltu nevietā būt pārāk lieliem pesimistiem āri šajā grūtajā p ārkriev in āšanas lai kā. Vienīgais bieds un tautas nelaime ir tās pārvēršana pār minoritāti savā zemē. Tāpat biedē aptākli, kas liedz vai izvairās musu jaunatnes iepazīstināšanu ar savas tautas kultūras vērtībām, io bagātību, skaistumu, mūsu vēsturi un visu, kas sev līdzi nes vārdu nacionālisms.
L. Priedniece. Sajā ziņā Rīgā; sakarā aŗ iedzīvotāju pieaugumu (drīz jau būs vieiis miljons!) ir daudz trūkumu. Kopš ;ada Rīgā palikušas vēl neizbūvētas 8 poliklīnikas uņL pilsētas slimnīcas ehirurgiskais korpuss, ir arī daudzi citi trūkumi un nekārtības medicīniskās palīdzības jautājumos. Tos visus vajadzētu steidzami novērst!
tās nāca
13. jūnijā par Cēsu rajona partijas komitejas pirmo sekretāru izraudzīja A: Štaubergu, kas līdz lim bija Gēšu rajona izpildkomitejas priekšsēdis. No pirmā sekretāra pienākumiiem atbrīvoja E. Rodi, pazeminot amatŖ un apstiprinot par LKP CK organizatoriskā darba nodaļas vadītāja vietnieku.
16. jūnijā notika l^SR Augstākās padomes depi^^^ vēlēšanas 87.; Rīgas vētešanu apgabalā, kur par deputātu ar 99,99 proc. balsu (kā tas parasts!) ievēlēja Rīgas pilsētas partijas komitejas pirņio sekretāru Jāni VagĶ kmu depu-
darbiņieku stāžs: bijis Rīgas izaudzis un izskolojies Ļat«
pils. izpildkomitejas priekšsēža: vijā, populārs savā Imkā kļu-
vietnieks, Rīgas- pilsētas par- ya, būdams Liepājas pilsitas
tijas komitejas otrs un pirmais partijas komitgaspirm^
sekretārs, LKP CK nodaļas retārs, pēc tam ātri kāpa ;par vadītai^ un CĶ: birojapartijas vadības trepēm f uz
Ir aiī: I^RSvA^^ augšu. Vai nākamais kāpiens
f|irtiļa$,mri |las- nebūs uz CK biroju? I I j| Kā Vagris, tā I^aueēns abi
Šajā pišā^^esijāCPSl AP ir Pugo tuvi draugi \un vina
no jocekļaL pienaļcumiem atbr^
vcga ^)ngantimi ^ksu (sa-^ atbalstītāji. 'Patiesībā latvieši |ara acievelēšgiu p#tijās CK tie |kaitā3 tikaiimzvS'du pēc..
28. jūnijā notika ātkaipār-Sra/:/i^, arī pēc profesijas amat- maiņas Latvijas ministru pa» nieku —- Rīgas autoelektro- domē:
jā)v viņa Ajietā ievēlot pār AP prezidija hcokti Nikolaju
1) par ministru padomes priekšsēža vietnieku izraudzīts Jānis
aparātu rūpnīcas elektromontieri. Šis amats nekādas polī-tata amatā ievelēja kopējas tiskas zināšanas neprasa, pie- Ore/i/>^^', no amata atbrīvojot vēlēšanās 24. februārī. Toreiz tiek ar partijas biedra karti. >/• Lisaku, kas iecelts
Sī sesija arī ilga tikai vienu
tradicionēli viņam paredzētā vietā ievēlēja Rīgas partijas CK otru sekretāru Oļegu An-fimovu (laikam taču tāpēc, ka tas ir krievs un kāds norādījums bija nācis no Māš-kavas!)-.;: ' -'. ■
s PSR ministru pado-i, jo tai citas nozīmīgākas n^es pastāvīgo pārstāvi PSRS darba gaitas jautājumu nebija, ministru padomē Maskavā. ,
Gan ar visām balsīm (kā vienmēr) pieņēma lēmumu „Par tiesību aizsardzības un citu valsts orgānu, sabiedrisko or-
acīm redzot no šī amata atbrīvojot līdzšinējo Rūdolfu Terro, nekādu tuvākii informāciju par to nedodot. Jā-
;aja sesija ari izskatīja or-; Vajad2ība ievēlēt uzdevumiem soci- Piepe"^^ kā^^^ V^^
jautājumus: par jau parādījās pēc nepilnas ne- alistiskās likumības iin tiesis- tagad ir modē, aizlaists pen-
Rigas pilsētas izpildkomitejas- d^ļas, kad 22. jūnijā (nepa-priekšsēža vietnieku ievēlēja rastā laikā) sanāca LPSR AP
G, Grīnbergu un par sekretāru M. Mertenu. Abas vietas bija vakantas. Jaunievēlētie ir jau-
Latvijas atkarību no Mas- nās paaudzes komunistiskās kavas pilnā mērā raksturo ar 1
tas, ka neviens partijas, komjaunatnes, augstākās padomes vai citu iestadijuimi plē^ sapulce vai kongress nenotiek bez Maskavas emisāru klātienes. Tie vienmēr saka arī savas runas un bodod: visus krievu neti ^ "Kremļa norādījumiis, pavēles vai rīkojumus, kam uri kā tie Latvijā īstenojami;
Bez tam laiku pa laikam Latvijā atsevišķu uzdevumu veikšanai no: Maskavas
Jāpiezīmē, ka, pašreiz Rīgas pilsētas pārVaildība ir vislatviskākā, vismaz lizVardu ziņā, i
vienpadsmitā sasaukuma otrā sesijā. Te Pugd sagādāja ncr gaidītu pārsteigumu — pensijā tika aizlaists AP prezidija priekšsēdis, pavisam nesen amatā' ļevēlētāis Pēteris Strautmanīs (tikai 65
kāda jebkad bijusi. Arī izglītotākā. Agrākie galvas pil- jāķā Šrjfra-
vairums mentāiM^^^ arī sevi uz ar saviem uz-
ālistiskās likumības un tiesis- tajgaa ir modē, aizlaists pp-, kās kārtības nostiprināšanu re- sijā.
publikā' \ kā arī apstiprinājav jgnis Oŗeļtins, pifeīgi jauns likumu „Par pasākumiem žū- ienācējs Rīgas partijas vadft)as pības un alkoholisma apka- ^ lokā, dzimis 1943. gadā, esot ŗošanas pastiprināšanu un latvietis (?)r beidzis RPL Kopš kandžas tecināšanas izsaukša- 1957. gada strādājis par ap-nu:\ Šie likumi jau bija ap- vienības VEF monētāju,at-stiprināti ar LPSR AP pre- slēdznieku, elektrōmpntiēri, in^ zidija dekrētiem un pilnīgi sa-žeņk^^^ vecuiiS)) tā v^^^ skanēja ār Gorbačova prasi- veno techhologu un techniskā
VagmM^^^ bām. To dēļ šī sesija nebija' direktora vietnieku. Kops 19)81.
ja asauc.
Sa-
skata l^apjaSvPSR Augstākā padonie),: kad par tā galvu
s ražošanas apvienības ialV^iiaiS'inženie^ _25. jūnijā notika Rīgas pil- ris, bet kopš 1982. gada
8; jūnijā notika Latvijas komjaunatnes CĶ Xin plēnums, atkal apspriežot jau-^ tājumus par komjaunatnes liz-
dažāda ranga kontrolieri, uz^ devumiem, kādi jāveic, lai raugi vai citi varasvīri. Tā, godam sagaidītu PSKP XX piemēram; maija b vijā vairākas dienas uzturējās PSRS gaļas un piena rūpniecības ministrs X Sizenko, ŗnt
sētas partijas komitejas plē- . tās ģenerāldirektors. Tātad ar ievēl deputātu, kas parlamentā nu^s, kurā par Jāņa Vagra lielu darba praksi, saprotams, ievēlēfe sfešās^M^ ^ * * " " '
Bet komūnisnšttf j^^^^
i, kas līdz šim 'jautājums, kā viņš varēs pār-ia par LKP CK vieglās stāvēt Latvijas valcto^^
gresu. Referātu, kā/ tas parasts, nolasīja CK pirmā sekretāre MārEe Rukmane, un plēnums, saprotams, atkal pie-
ris
gadā; beid?i(:LW:^^^ CK Augstāko partijas
Viņš partijas \
ir savs darbāv be^īpaši-ļ^artijas: vijas
komitejas partijas Wed^^^ pbtttisko augstā-piŗinā sekretāra amatā ievelta ķojzgļīfi^^^ nav ieguvis. Ir liels
rūpniecības un tautas patēriņa kavas valdības, ja pats ne-preCuiiodaļas vadītāju. vienu dienu naV bijis tiešā
^^ArīKlau^^^
maiņas
5
sekretāru (kas arī ir vienīgi Maskavas uzraugs Latvijā!), lai uzklausītu tā žiņojuniu kā
jUgā, Valmierā, Jēkabpilī un Rēzeknē, kā arī ieradās vairākās republikas saimniecībās.
kam viņam ilgākas sarunas bija ^ema lēmumus, kā vislabāk ar republikas partijas CK otru i2pa^^^^^^
(nabaga latviešu jauniešu puif
ši uii rneitas)! Arī šis plēnums izskatīja^ Latvijā meno plānus gaļas un organizatoriskus jautājumus,^ piena sagāde Padomju savie- kādus visās vietās un lietās :nībai.Sižeņkd apmeklēja :ā
|īs nozares ražošanas rū^ jaunatnes CK biroja Jpčekļa
T. pienākuniiem atbrīvoja^^^^v^^^^M
ĢulBi (sakara ar pāriešanu partijas darbā) un CK locekļa Visur notika arī dažādas sa- pienākumiem K Baranovui
pulcēs, kurās Sizenko deva sa- sakarā . m noradījumlis, kā plāni īste- dienesta vietas mainu. Viņa nojami. Viņu visur pavadīja vietā ievēlēja Jīdzšinējo locekļa ministru padomes priekšsēdis kandidātu /. Vīki, m ievē-J. Rubenis, CK sekretārs V. Čemms un ministru padoīpes prezidija agrorūpnieciskā ķom-plekša jautājumu konļisijas priekšsēdis K. rSppģi^;^^^^^^^^^: v T^^ stingra kontrole Latvijā ilgi nebija bijusi! Rezultātā savp% amatu arī zaudēja republikas No Maiskavas sagāde;!^ ministrļS (3ķ. Mā^
Rīgas pilsētās astoņpadsmitā sasaukuma tautāļsdēptitātu padomes :otra sesija notika 5. jūnijā^ kurā pārrunāja tematu/ Par Rīgas iedzīvotāju medicīniskā, stāvoša-apļcalpošanas uz-devimļiem un t| uzlabošanu saskaņā ar Maskavas prasībām. ĢalvenS'runātājai bija izpild-
V..-
plēnums vēl apstiprinājavlo^ Pētersonu par Latvijas komjaunatnes ^studējošā?^ nodaļas vadītāju (kādā amatā līdz ši
urnā
klāt Vissavletilba^ koin|^ iiatnes CK sektora vadītāji
: puses atzīstama
Latvijas komjāunatnies vadības latviskošana. Taču krieviļ ar saviem uzdevurtiiem netika! galā! ; :
Pūģo akģvitates Mvij^ valdības aparāta maiņās ne-ļ atlaidtģi turpinošs'Vm jīļi
komitejas priekšsēža vietniece niju, pie kam viena par otra;
&(VALfnC£StM TO ¥.1 NELIEIU DIENESTA PĀRKĀPļJMU ...
1 •
i
i