•i'
«lATVMA AMERIKA Scstdtent, 19SS. gada 12, oktobris, 41. nr
0 i:
The Soviet Union has gven the Gowrnment a list of 37 naiiigs ()
Nazivvarcriminals.
lln total, the Justice Depaitnient canie upwith 48 naniesof individuāls in Ģmada aUeged to have coram w
eiimes. y —:y^
"Most, if not all, the persons againsi
whoni aecusations have been made came origirMillyfit)m East
."sajsam^h'
It's a tj^(Kiy for ail Ganadians of Eastern Euroi)ean descent that the raerņoiļrand the histoiy olourhomelaiMis arebeing defiledby Soviet allegations ofvvar crimes in Eastern Europe moŗe tbanaģeneiationago.
ļf there ai'e differences teli us what th^ are, so TO m explain them to our chUdren, our Mends, our nei^ibou and our colleagues at work. ^"re sure
curious Some questions alise:
' Does Moscow have a vested interest in discreditiiig refiigees who were forc^^
on
is the Conuļušsion of on
enenues
ArenōtaUwar crimes
are
fi'om investigation fey the Commission? , ■ \Vhatever happened to the Govemmentls aoceptance of a ppUĢy of evenhandedness that promised "tō deal with war criminals... regardless of Avhere or when the wix)ngdoing took place
^Hm do m expMn tē ourchildm?"
Sponsoredby:
Ukrainian Omadiaii Committee • LUbiiaidaņ Canadiaii Coiiimuiiity ® Latvian Natbnfll Federolfon in Canada • EsM
^venian National GouncB.
Thls advertlsement wlll be pa(d for by donatloni from Canadians Irpm all waiks of W6 ask for your suppprt. Please send donations to: CMI LIbf ntes Commiaalon, 2446 A Bloor 8t. W<i8t, Jmnte, OffKt^ria MeS m
Nam®
V: . 1
VB
Latviešu po&tiski ieslodzītais Ints Cālītis, kp Latvijas PSŖ Augstākā Tiesa 1983, gada 23. septembrī notiesāja ar 6 gadiem ieslodījumā, tagad no-' nācis jaunā ieslodzījuma vietā — Permas apgabala 35. nometne.
Cālīti tūlīt pec notiesāšanas nosūtīja uz bēdīgi slaveno čis-topoles cietumu. & cietuma polītiski ieslodzīto nodaļā no-ti^e pakļaud sevišķi sd^ režīmam. īpašām represijām pakļauti nekrievu tautību ieslodzītie, tā, piemēram, pie-derīgo vēstules no čistopo-les ceļo atpakaļ uz republiku cenzūras centriem. Šādā veidā vēstules parasti pienāk tikai pēc pusotra mēneša. Ja piederīgajiem ir izdevies iegūt atļauju apciemojumam, tad sarunu valoda var būt tikai krievu.
Atsevišķos gadījumos šādi apmeklējumi var izrādīties veltīgi. Tā gadījās 1984. g. 26. martā igauņu polītiski ieslodzītā Marta Niklusa mātei, kas krieviski neprot. Viņas tikšanās ar dēlu ilgusi tikai piecas minūtes, jo sargi aizlieguši sarunāties igauniski un tikšanās pārtraukta. Pēc tam tie piekāvuši Niklusu. /
Čistopclē aiītotāli lieto padomju kriminālkodeksos pievienoto jauno pantu 188. paragrāfam, kas atļauj ieslodzītajiem piespriest papildus sodu līdz 5 gadiem ieslodzījumā par režīma pārkāpšanu vai citādu nepiedieriīgu u2;vešanos. Tā, piemēram, ieslodzīto bada streiku čistopolē kvalificē kā ļaunprātīgu režīma pārkāpumu ar visām sekām sankcijām. Ja noteikumos if teikts, ka pusdienas ir no pL 11 līdz 12 un ja^ kāds šajā laikā nepusdieno, tad viņš pārkāpj noteikumus. Pēc liegtās sarunas ar savu māti igauņu valodā Niklusam piesprieda 15 diennaktis kārceiī. Marts Nlk-1us pret šādu protestēja un pieteica bada streiku, par ko to nosodīja vēlreiz ar karceri. Pagājušā gada beigās Intu Cālīti vispirms pārveda np Čistopoles cietuma uz Rigu, kur to turēja ieslodzSu valsts drošības komitejas izo-lātorā,Ļeņina ielā 61, Cālīti Rīgā gribēja piespiest pieda» līties Sekas plānotā prppagan-das kampaņā, ieskaitot atklā-^ tu savas rīcības nožēlošanu t^ levīzijas raidījumā. Čekai Cālīti salauzt tomēr ndzdevās, kaut solījumi par ieslodzlijuma laika samazināšanu bija ļoti vilinoši.
Sakarā ar Intā Cālīša no-tiesāšanu viņa ģimene ņpnā-kusi katastrofālā stāvoklī, Cā^ tttim ir trīs bērni: 9 g.v. Dace, 13 g.v. Mādai^s ūn 15 g.v. Zane, kurus CālKa sievai Inārai Serdānei ļoti grūti uzturēt, it sevišķi ņemot vērā viņas iedragāto veselību.
Lai apgrūtinātu Ināras Šer-dānes sakarus ar draugiem ārzemēs, Rīgas čeka lieto dažādas zemiskas metodes. Tāi, piem., gadiem pastāvošo dzī» vokļa numuru IS čeka izmainījusi \iz Ņr. 16, kas nozinļē, ka līds; Šim pareizi adresētās
vēstules tiek ieliktas citā pasta-
ir Šāda:
Ints Cālītis 618Ŗ10 PermskayaobL Chosovskoy rayon, st. Vsesvyatskaya ucfir. VS'389/35
Ināras Serdāhes pareizā
lese:/
īnōra Serdāne 226010 Rīga Rūpniecības i^^^^^
33. soda nometnē bez Inta Cālīša vel atrodas uz 12 gadiem notiesātais Žanis Skudra.
Polītiski ieslodzītā Jāņa Rož-kalna sievai Guntai Rožkalnei arī jauna adrese:
Gunta Rožkalne 226007 Rīga Kuldīgas iela 14 dzi 7
Mordovijas 3. nometnes polītiski ieslodzītās sievietes, kas nāk no Baltijas valstīm, nosūtījušas PSRS Augstākai Padomei iesnieguniu, kurā pieprasīts iegūt kara gūstekņu statūtu, saskaņā ar Apvienoto Nāciju ģenerālasamblijas rezolūciju Nr. 3103 (28) no 1973. g. 12. decembra.
Šī rezolūcija pieprasa kara gūstekņa statusu, tādām personām, ka? cīnās pret ārzemju valstu okupāciju un par savas valsts .neatkarību. Šāds AN rezolūcijas izskaidrojums bija ievietots rakstā padomju laikrakstā Literaturnaja Gazeta 1984. g. 6. jūnijā, norāda baltiešu poētiski ieslodzītās igauniete Lagle Parek, latviete Lidija Doroņina-Lasmane un lietuvietes Edita Abrutiene un Jadviga Bieliauskiene. Lidija Doroņma-Lasmane, kuru 1983. g. 12. augustā Latvijas PSR Augstākā tiesa notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem un sekojošiem 3 gadiem izsūtījumā, 1984. g. 6. martā nosūtīja l^SRS Augstākās Padomes prezidijam iesniegumu, ^ kurā tā atteicās np Padomju savienības pavaŪtniečības un pieprasīja izbraukšahas ā4atyi| ^ pie mirušā brāļa uz Zviedriju.
Lidijas Doroņinje-Lasmanes adrese:
Lidija Doroņina 431200 Mordovskaya Tengushevsķy rayon
pos. Barashevo uchr.ZhKh^385/3--4
par y kafavīrlem
Ierosināts izdot grāmatu par
2. Pasaules karā kritušiem ka-ŗavfriem. Daugavas Vanagu rtc^ā Vā^^ ir nepilnīgs saraksts par 35.000 kritušajiem. Lai ķertos pie šāda kapitfil-darba izdošanas, nejnecieša^ ma šāda itifbrmficija:
1. Cik lasītāju botuicintere-\ sēti šādu grāmatu iegādāties?
2. Cik lasītājiem botu tuvākais ziņas un informācija par kādu kritušo? Tuvākas žļņas pte vārda un uzvārda? LOdzu' rakstīt:
Alfridam PuķRMi^ 358TullpAvt, Florai Parkp N,Y.11001 ^
Vanagu Ki
Mūsu pagastu V savos apk tu, vārdu šovasar
, n
ievirzēs u| latvietībai apzinājās, kas vai pusotta tautas loc( vai tautai tās!*'(Dai metnē).
Kanādas savā 30. 3. Latvieši svētkiem ka „latvi dieši var mu Kan: nākotnei' dza ar vi Latviju!
Kad L( pastaigāji vīrietis, kļ siets seki
mugurā licija abuļ Pirmo ģļ neatrada kas noli( labprātīgi mēr būs dams be: bija par dāmš pi ieskatīts ka to pi se. Pret vai par ziņu dieļ šitā jum| ses sleji
Kad Dziesmu apmeklēj jaunais mēs dus ir taisni neieskan apliecin un mās komūnis ienīstās nieks, 1 sociālis Si stingri modri s tija ar s pazarītē maskavi
bā, par listiskie kaŗotaj tautas padomi
Vai t tikvien vagara ai du zem maskavi katļptku