Sestdiena, 1985. gada 12. oktobris, 41. nr. LATVIJA AMERIKĀ 1
jta-
rese
ad-
\J6 llnta leih
ilnei
po-
no-Pa-pie-
:ezo-
per-ļemju javas
K^ta
igau-
te Li-lie-le un
1983.
a ar ga-
5
martā
)as un
I atļauju f [nes uz)
smanes
\SSR
m
\iem
itu par
iem ka-ļVanagu līgs sa-išajienio kapitāl-iecieSa'^
lidntere-lāties? ■ tu tuvā-Ija par ziņas i? Lūdzu
'■ff ■
Vanagu Kārlis
Trimdinieku
piezīmes
193
Mūsu draudžu uņ trimdas pagastu vadība labi darītu, ja savos apkārtrakstos pacildinātu, vārdus minot, savējos, kas šovasar piedalījušies vasaras ^ skolās,; nometnēs, draudzības Ievirzēs un saietos, kur eelta latvietības apziņa. ^,Jaunieši apzinājās j ka tie nav Amerikas vai Kanādas latvieši ^bēt pusotra miljona lielās latviešu tautas locekļi, kaš nedo>mā savai tautai pazust, aiziet no tās!" (Daira Gline, Kursas no-; metnē).
Kanādas ministru p^dents savā 30. ^augusta vēstījumā 5. Latviešu jaunatnes dziesmu svētkiem Moņtrealā, norādot^ ka „latyiešu izcelsmes kanādieši var bōt lepni uz savu lomu Kanādas vēsturē un tās nākotnei", vēstījumu noslēdza ar vēlējumu:
es pie-otrs tēvainis ar
pastaigājās savāds pāris vīrietis, siets
kovboja cepuri galvā, kreklu nuigurā un kurpēm kājās, policija abus aizveda uz iecirknic Pirmo g;aņ nācās atlaist, jo neatrada tādu likuma pantu, kas noliegtu vest ķēdē kādu labprātīgu nācēju!^tt^ tomēr būs nepatikfeiņas — būdams bez biksēm, tam krekls bija par īsu, un tas jau ir sodāms pārkāpumS| J^tikums ieskatīts par:,,tikinterļesantu'', ka to pārķēra ASV lielā prese. Pret ko abi demonstrējuši vai par ko manifestējuši, to ziņu dienests nepieminēja. No šitā jums būs mācīties, kā preses slejās iespraukties!
« « « Kad dzirdam, ka šovasar Dziesmu svētku laikā Latviju apmeklējis sarkano fašistu jaunais diktators Gorbačovs, mēs dusmīgi taujājam, vai tas ir taisnība, jo nekur trimdā neieskanējās kāds līdzjūtības apliecinājums tautas brāļiem un māsām Latvijā, kad tur, komunisma krātiņā, ierodas ienīstās varas jaunais i valdnieks, lai pārliednātos, vai sociālisma važām visi locekll-Ši stingri turas kopā, vai čeka modri sarga sagrābto un partija ar savām „sabiļedriskajām pazarītēm" gūst panākumus maskaviešii propagandas darbā, par ^brīnišķīgiem sociālistiskiem sasniegumiem" iekarotajā Latvijā un nomāktās tautas ^vislaimīgāko dzīvi" padomju tautu cietumā.
Vai tad tiešām mums bija tik vienaldzīgs Sis sau^kanā diž-vagara apciemojums mūsu vai^ du zemf, kuras t)ak}au$anai maskaviešu laupītājiem nav starptautiskai atēšanas, ka
mēs pret Gorbačova Rīgas apmeklējumu pat neprotestē-
* * ♦
1967.g. izraēliešu uņ sadursniju laikā PSRSp^ trūka diplomātiskie sakāri ar Izraēlu; Tagad krievu un žīdu diplomāti neitrālajās uzsākiiši nopietnu apjautāšanos par notikumiem drauda^ go attieksmju atjaunošanai. Atklātībā j au pasprukuši šādi maskaviešu priekšnoteikumi: Izraēlai jāgarantē, kā žīdi, kurus izlaidīs no Padpmijas uz Izraēlu, tur arī paliks un ne-aizceļōs uz Ameriku; Izraēlai jāizkārto nesaskaņas ar Sīriju un — Amerikas žīdiem jāizbeidz sava — pēc Kremļa ieskata — „pretkomūnistiskā
>9
mus tramīgus, JO salīgstot mieru ar noteikumu, ka žīdi AŠV izbeidz savu pret-boļševjku nostāju (tās vienīgais mērķis ir izspiest no krieviem maigāku apiešanos ar padomju žīdiem), skiaidrs, ka kremlieši pastāvēs, lai ASV žīdi nekādā veidā neizrāda arī labvēlību jebkāda cita veida uņ tautību pretkomunistiskām akcijām. Praktiski tais plašā veidā nelabvēlīgi ietekņiēs apspiesto tautu rosmes pēc sabiedrības atbalsta viņu tēvzem-j\i brīvība^ alkām. Pasaules žīdu ļ5;^6ngresa vadKājs^^Ē^ gars Bŗoņfmans jau pateica, ka ,,Izraēla nav Pad. savienības ienaidnieks!" Arī 1974.g. ASV kongress nodeklarēja, ka ASV labvēlīgāka saimnieciska politika darījumos ar Kremli atkarīga ņo krievu un žīdu attieksmju uzlabošanās. Kad tas nu notiks, Ņiksona 1972.g; ievadītā detanteār Maskavu uzplauks košos ziedos; Politiskā debess; ir tumšā un
Turēsim īkšķus, lai izdodas .Latviešu katoļu apvienība ierosinājusi, lāi Vatikāns 1986.go izdod īpašu valsts pastmarku pirmās 1286.g. Latvijā uzceltās baznīcas piemiņai» Pirmo kristīgo baznīcu Latvijā, uz nopirktas zemes ciemā.
bija dzīvs tirdzniecības centjs uzcēla , ,Livonijas apustulis" Holšteinas augustiniešu tnūks Meinhards, kurš kā pirmos iezemiešus kristīja Dbjus-^Ķu-levenas tēvu Ilonii un Adoņa tēvu Viesoni. Kristāmā bļoda vēl tagad glabājas Rīgas dp-nia katedrāles pagalmā (Doms tagad — koncerthalļe),^^ Meinhards apglabāts Doma baznīcā (miris 1195vģ.). Šāda oficiāla pastmarkā stārpt^ tiski daudzinātu Latvijas Vārdu, līd2Sgi, kā tas b«a^ W g., kad Vatikāns iedeva inārr ku Lietuvas patrona Sv. Kazimira piemiņstf; l^žot^^^^^^ marius Lithuāhi^e Patronus S. Casimirius". ^
Mdi] aizmugure nogulēja cīņas signālu? „Bez ASV atbalsta mēs nepanāksim brīvības atjaunošanu", bet ASV prese, it kā pēc norunas, klusē. „Helsinku jubilejā" ASV ārlietu ministrs ir nepieminēja Latviju, ned[z baltiešus, kas
■
ASV un DV darbinieku kārtēja abu zemju valžu kopsēdē Sidrabenēo Foto V^ J]iiinkalnieti&
■ I
■1-
smok padomju cietumos! Kad boliski veidojot gai1gu<^^ brigāde" .^ ^.j^ iiz Helsiņkieni aizte frontes ķēdi! B^Uiešieni ASV fmm
mūsii trimdais poBtiskāvadī^ vajadzēja i^^ ba, mēs pāUkām kā pamests^^^^^^^^ bārsy n^rganižētS^^^^ ņāa āt^lMmļ V^^^^^^^ mācijas došaiiā ASV ziņu dienestam par norisēm Kopenhāgenā un ir Bi^ pienācās musu^ ganizācijām? Tie, kas nebija Kopenhāgenā, nedz Brīvības kuģī, arī vēlējās aktīvi dzīvot līdz špit, ASV, mūsu cīņai tur! Vajadzēja taču rjkpt demonstrācijās Helsinku . nodevīgā nolīguma ļO gadu atcerei, sim-
elektr. apkiires^ tankus, skursļlļ^ņu
ers), ^^ļlīrat;;:^
n DV |i|nirtnicwJi«ita|i5